Lauksaimniecība

Aicina neatstāt bez uzraudzības lauksaimniecības un dārza tehniku

Dienas Bizness, 30.05.2016

Jaunākais izdevums

Sākoties lauku darbu periodam, iedzīvotāji aizvien vairāk izmanto lauksaimniecības un dārza tehniku, pēc darba to bieži vien atstājot nepieskatītu un brīvi pieejamu, ko izmanto noziedzīgās personas, informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde.

Ņemot vērā tehnikas salīdzinoši dārgo cenu, to nozogot, tā tiek pārdota par daudz lētāku cenu, kas izdevīga zaglim, kā arī potenciālam pircējam. Zagtā lauksaimniecības un dārza tehnika tiek pārdota gan Latvijā, bet pierobežā zagtā, ārpus Latvijas robežām.

Tā, piemēram, Viesītes novada Saukas pagastā naktī no 26.uz 27.maiju nozaga traktoru John Deere un pļaujmašīnu. Lauksaimniecības tehnika bija atstāta netālu no mājas bez uzraudzības.

Policija atgādina iedzīvotājiem ievērot drošības pasākumus un neatstāt dārgo tehniku, kas kļūst par guvumu noziedzīgām personām. Vienlaicīgi, aicina būt vērīgus privātmāju kaimiņus, ziņot par aizdomīgām personām un viņu pārvietošanās transportu un tā numuriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Linas Agro Group jauna centra izveidē investējis vairāk nekā 4 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdinga «Linas Agro Group» lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centrs, kuram dots nosaukums «Baltijas Ceļš», informē uzņēmumu pārstāvis Viesturs Strauja.

Tagad abas holdinga meitassabiedrības Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro» - strādā zem viena jumta.

Līdz šim «Dotnuva Baltic» galvenā mītne atradās Pierīgā - Piņķos, savukārt «Linas Agro» Latvijas vadības un pārdošanas komanda uz Ozolniekiem pārcēlusies no Jelgavas.

Jaunā tirdzniecības un pakalpojumu centra kopējā platība ir 3300 kvadrātmetri, no kuriem ofisa un mācību centra telpām atvēlēti 1700 m2. Servisa zonā vienlaikus iespējams apkalpot 10 traktorus. Tehnikas ekspozīcijai izveidota plaša un ērti pārskatāma telpa divu stāvu augstumā. Blakus iekārtotas telpas sēklu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļus tirdzniecībai. Te klienti varēs saņemt arī agronomu konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazinās lauksaimnieku iebildumi pret pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, šodien pēc OCTA konsultatīvās padomes sēdes žurnālistiem sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) šodien žurnālistiem atzina, ka iepriekš problēmas ar likuma grozījumu tālāku virzību radās tāpēc, ka nenotika viedokļu apmaiņa un trūka informācijas. Tomēr šodien FM, apdrošinātāji un lauksaimnieki vienojās likuma grozījumus turpināt skatīt darba grupā, kas vērtēs OCTA polises nepieciešamības principus lauksaimniecības, mežsaimniecības u.c. tehnikai, kas nepiedalās autoceļu satiksmē.

LOSP vadītājs pauda nožēlu, ka līdzīgas sanāksmes nenotika pirms likuma grozījumu izskatīšanas valdībā, tāpēc lauksaimniekiem nebija izpratne par likuma grozījumu piemērošanu. Tomēr pēc šodien sanāksmes lauksaimnieku iebildumi pret OCTA grozījumiem esot mazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Uzņēmējs: Lauksaimniecības atkarība no ES fondiem sarežģī tehnikas izplatītāju darbības plānošanu

LETA, 10.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares atkarība no Eiropas Savienības (ES) fondiem sarežģī nozarei nepieciešamās tehnikas izplatītāju darbības plānošanu, intervijā atzina mežizstrādes, būvtehnikas, lauksaimniecības un industriālās tehnikas tirgotāja Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs.

Kopumā ir jūtams, kurā gadā lauksaimniecības nozarē fondi ir pieejami vairāk, bet kurā mazāk, skaidro Bružs.

«Tādā ziņā šī joma ir ļoti problemātiska, jo, raugoties no biznesa perspektīvas, atkarība no fondiem sarežģī mūsu biznesa darbības plānošanu. Piemēram, kāds tehnikas izplatītājs, plānojot nākamo gadu, ir iepircis kādu noteiktu tehnikas apjomu, taču, ja gadās, ka fondu līdzekļi lauksaimniecībā ir beigušies, bet visa tehnika vēl nav pārdota, izplatītājam jāsāk domāt, kā atbrīvoties no tā, kas vēl nav pārdots,» atzīmē Bružs.

Viņš norāda, ka lauksaimniecības nozarē tehniku pārsvarā pērk tie, kas var saņemt fondu naudu, nevis tie, kam to patiešām vajadzētu. Līdz ar to šāds faktors kaut kādā ziņā sašķoba ekonomiku. Ja nebūtu pieejami fondi, jaunā lauksaimniecības tehnika noteikti tiktu pirkta krietni mazākā apmērā. Piemēram, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā jaunās tehnikas īpatsvars kopējā pārdošanas apjomā ir krietni lielāks, kas ir pateicoties fondu līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozīmīgi ir augusi globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS) zādzība no traktortehnikas, kā arī konstatēti vairāki gadījumi, kad lauksaimnieki ir kļuvuši par krāpšanas upuriem, pērkot traktortehniku ārvalstu tīmekļvietnēs, informēja Zemkopības ministrija (ZM).

Lai novērstu traktortehnikas zādzības, Valsts policija sadarbībā ar Zemkopības ministrijas, biedrību Zemnieku saeima un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome pārstāvjiem 2018. gadā apzināja problēmjautājumus un identificēja riskus lauksaimniekiem.

Hāgā, Nīderlandē 2019. gada janvārī notika iestādes Eurojust organizēta darba sanāksme, kurā vairākas ES dalībvalstis iezīmēja vienādi veiktas krāpšanas shēmas: personām, piedāvājot iegādāties lauksaimniecības un celtniecības tehniku, tika izkrāpta nauda. ZM sacīja, ka līdzīgas shēmas novērotas interneta tirdzniecībā arī Latvijā. Mūsu cilvēki, vēloties nopirkt lauksaimniecības tehniku ārvalstu tīmekļvietnē, veic priekšapmaksu, bet kāroto tehniku tā arī nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ZM izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi publiski atbalsta bioloģisko lauksaimniecību, bet, tiklīdz vajag konkrētu lēmumu, viņi nelemj par labu sabiedrībai, bet par labu vienai vai citai interešu grupai

Tā intervijā DB saka par Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlētais Gustavs Norkārklis. «Tas, kas tiek pasniegts kā Latvijas lauksaimnieku skatījums uz notiekošo, patiesībā nav visu lauksaimnieku redzējums. Lauksaimniecības politika tiek veidota, balstoties uz ļoti šaurām, nevis sabiedrības interesēm. Strīdīgos lēmumos parasti prioritāte ir industriālajai graudkopībai. Līdz ar to ejam grāvī – būtu jāskatās sabalansēti starp ekonomiku un sociālo pusi.»

Fragments no intervijas:

«Ja paskatās, kādā ātrumā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, daudziem gribas teikt – jā, esam zaļa valsts. Ja pagriež medaļas otru pusi – minerālmēslu izlietojums un augu aizsardzības līdzekļu patēriņš pie mums aug visstraujāk Eiropā. Lielāmies, ka palielinās bioloģiskās platības, bet vienlaikus notiek konvencionālās lauksaimniecības arvien lielāka industrializācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

LTAB vieš skaidrību: OCTA nebūs jāiegādājas, ja auto netiek izmantots

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk, līdzīgi kā līdz šim, OCTA nebūs jāiegādājas gadījumos, ja auto netiek izmantots, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), atsaucoties uz otrdien publiskajā telpā izskanējušo informāciju par valdībā akceptētajiem OCTA likuma grozījumiem.

Valdībā tika atbalstīti grozījumi OCTA likumā, kas paredz arī normu, ka turpmāk OCTA transportlīdzekļiem jāiegādājas arī tad, ja tas netiek izmantots ceļu satiksmē, bet tiek lietots vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana.

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka Finanšu ministrijas medijiem izplatītā ziņa par minētajiem OCTA likuma grozījumiem acīmredzami interpretēta nepareizi, kā rezultātā izplatīta maldinoša informācija, ka OCTA būs jāiegādājas pat tad, ja auto netiek izmantos ceļu satiksmē.

«Vēlamies precizēt, ka jaunie grozījumi attiecas nevis uz transportlīdzekļiem, piemēram, motocikliem, kas laikapstākļu dēļ ziemā tiek nolikti garāžā, bet gan tehniku, kas tiek izmantota darbam slēgtās teritorijās, pagalmos, pļavās, tīrumos, mežos, piemēram, lauksaimniecības tehnika, piekabes u.c. transportlīdzekļi,» skaidro J.Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē Ķīpsalā notiek lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības izstāde Nature Expo, informē BT1.

Izstādē aplūkojami stādi, sēklas, augsnes uzlabotāji, dārza tehnika un inventārs, meža un lauksaimniecības tehnika, un tās laikā notiks floristu konkurss un semināri.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties izstādes norisē!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs trešais lauksaimnieks šogad plāno pat vairāk nekā 200 tūkst. eiro lielus ieguldījumus saimniecībā. Līdz ar investīciju apjomu palielināšanu, laukos uzlabojas efektivitāte un aug peļņa, liecina Swedbank veiktās aptaujas dati.

Aptaujas dati liecina, ka saimniecības apgrozījumu un peļņu šogad plāno palielināt tie lauksaimnieki, kas apsaimnieko no 200 ha līdz pat vairāk nekā 1000 ha zemes. Visbiežāk tās ir saimniecības Zemgalē, likumsakarīgi, ka tas ir arī viens no pelnošākajiem reģioniem. Pēdējo piecu gadu laikā peļņa no viena hektāra pirms nodokļiem un amortizācijas Zemgalē ir vidēji 330 eiro, Kurzemē – 280 eiro, Latgalē – 250 eiro.

Peļņas pieaugums lauksaimniekiem ļauj uzņemties lielākas finansiālās saistības un arī ātrāk tās atdot, tādā veidā straujāk modernizēties un palielināt efektivitāti. Aptaujas dati liecina, ka bankas aizdevumu investīcijām šogad plāno piesaistīt gandrīz trešdaļa lauksaimnieku. Domājot par attīstības plāniem, zemnieki atzīst, ka lielākoties plāno ieguldīt naudu graudu kaltēs un torņos. Citās saimniecībās tiek atjaunots tehnikas parks, kā arī joprojām ir liela interese par lauksaimniecības zemes pirkšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Komplekss Rāmava: izstāžu bizness neizzudīs

Laura Mazbērziņa, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs

Cilvēkiem būs svarīgi tikties klātienē, aplūkot un aptaustīt specializēto tehniku, tā uzskata SIA A.M.L. (izstāžu komplekss Rāmava) valdes loceklis Gusts Lūsis.

Kompleksa Rāmava specializācija ir lauksaimniecība un mežsaimniecības izstāžu rīkošana. Vairums apmeklētāju ir no reģioniem – saimniecību īpašnieki, zemnieki, mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti. «Apmeklētāji kļūst aizvien izglītotāki un prasīgāki. Izstādē viņiem ir iespēja aprunāties ar speciālistiem, izrunāt katra konkrētā jautājuma būtību, rast labākos risinājumus. Rīkojam izglītojošo programmu ar semināriem un diskusijām, kur piedalās nozaru eksperti un kur var smelties ne vienu vien labu ideju saimniecību attīstībai un efektīvākai saimniekošanai,» stāsta G. Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KP atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas uzņēmumus

Rūta Lapiņa, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Igaunijā reģistrētai sabiedrībai «Usaldusfond Baltcap Infrastructure Fund» iegūt izšķirošu ietekmi pār trim Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumiem – SIA «AD Biogāzes stacija», SIA «Agro Iecava» un SIA «RZS ENERGO» – un diviem lauksaimniecības uzņēmumiem – SIA «Aizkalnu tehnika» un SIA «BGGS serviss», informē KP.

Darījums atļauts, jo iestāde nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei.

Saskaņā ar apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju SIA «AD Biogāzes stacija», SIA «Agro Iecava», SIA «RZS ENERGO», SIA «Aizkalnu tehnika» un SIA «BGGS serviss» pārvaldību veiks jaundibināta holdinga kompānija, kurā «Usaldusfond BaltCap Infrastructure Fund» piederēs 75 % kapitāla daļu.

«Plānotais apvienošanās darījums ietekmēs biogāzes koģenerācijas iekārtās ražotās elektroenerģijas tirgu Latvijā. Izvērtējot darījuma ietekmi uz konkurenci, KP konstatē, ka tā rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajā tirgū, tāpēc apvienošanās ir atļaujama,» norāda konkurences uzraugi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Reizniece-Ozola pieļauj veikt izmaiņas pretrunīgi vērtētajā OCTA likumā

LETA, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā atbalstītajos grozījumos Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb OCTA likumā, paredzot, ka OCTA turpmāk būs nepieciešama katram transportlīdzeklim, tomēr varētu veikt izmaiņas, aģentūrai LETA pieļāva finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Koalīcijas partneri šonedēļ vienojās, ka Saeima noraidīs valdībā atbalstītos grozījumus, kas paredz, ka OCTA jāiegādājas transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti, piemēram, lauksaimniecības darbos, bet netiek izmantoti ceļu satiksmē. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aģentūrai LETA sacīja, ka lauksaimnieki ir noskaņoti pret piedāvātajiem OCTA likuma grozījumiem.

Savukārt finanšu ministre norādīja, ka oktobrī tiks sasaukta konsultatīvā padome, kas pārrunās likuma grozījumos ietvertās normas. «Konsultatīvajā padomē mēģināsim saprast, vai likuma grozījumos ietvertās normas ir skaidras un samērīgās,» atzina ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kāds ir zemnieku viedoklis par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu?

Dienas Bizness, 29.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku viedokli par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu Latvijā noskaidrojis reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Arnis Vējš, SIA «Uzvara-Lauks» valdes priekšsēdētājs:

– Ieceri atjaunot cukura ražošanu, līdz ar to arī cukurbiešu audzēšanu uzskatu par pozitīvu. Ja tā tiešām notiks, esmu gatavs gādāt tehniku un pievērsties šai kultūrai. Visi atceramies, ka Uzvaras pusē lauki ir labi, piemēroti cukurbiešu audzēšanai. Svarīgi, protams, lai šis bizness būtu rentabls un lai konkurence ar citiem cukura ražotājiem Eiropā veidotos godīga.

Vēsma Veģere, Rundāles novada Svitenes pagasta zemnieku saimniecības «Urštēni» īpašniece:

– Mēs cukurbietes audzējām vairāk nekā 100 hektāros. Tā bija laba kultūra, arī strādniekiem izdevīga. Tagad lielāko daļu lauksaimniecības zemes aizņem kuļamās kultūras. Sezona ir īsa – no pavasara līdz agram rudenim, septembra sākumam. Gandrīz pusgadu zemniekiem jādomā, kādus darbus dot strādniekiem pirms aktīvās sezonas sākuma. Ar cukurbietēm bija citādāk. Kamēr visu izdarījām, pienāca novembra beigas vai decembra sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzsološā piektās paaudzes sakaru tīkla izveidošanā liela loma būs prasmei efektīvi izmantot jau pieejamo optiskā interneta tīklu

Katra nākamā sakaru tīkla paaudze nesusi lietotājiem aizvien plašākas iespējas, kas fundamentāli mainījušas cilvēku ikdienu. Īstu apvērsumu sola arī drīzumā gaidāmā piektā paaudze jeb tā dēvētā 5G, kuras ieviešana padarīs par ikdienu pat futūristiskas vīzijas – automašīnas, kas sazinās cita ar citu, autonomi strādājošus traktorus uz lauka un sadzīves tehniku, kas paveic savus uzdevumus bez cilvēka iesaistīšanās. Lai arī Latvijai šobrīd ir diezgan augstas izredzes iekļauties Eiropas Savienības nospraustajos 5G ieviešanas termiņos, panākumi lielā mērā būs atkarīgi no iesaistīto uzņēmumu spējas sadarboties un efektīvi izmantot pieejamos resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbiznesā aizvien perspektīvas nišas; risku Latvijas ostu termināļiem gan netrūkst

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Extron Baltic valdes priekšsēdētājs un Rīgas ostā Daugavas kreisajā krastā strādājošā termināļa direktors Jevgeņijs Šafarevičs.

Runājot par uzņēmuma vēsturi, viņš atzīmē, ka savulaik termināļa teritorijā bijusi betona konstrukciju rūpnīca. Līdz ar to terminālim ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem – 32 tūkst. m2 segtas platības ražošanas un pārkraušanas operāciju veikšanai ar vairāk nekā 30 telfera celtņiem. Tas nodrošina efektīvu kravu izvietošanu jebkurā noliktavas punktā, jo nav nepieciešamības atstāt tehnoloģiskās ejas. Jau vairāk nekā piecus gadus viens no termināļa klientiem ir kāds metāla produkcijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums, un tas liecina, ka abas puses ir apmierinātas ar sadarbību. Terminālī tiek pārkrautas šī klienta karsti/auksti velmētās metāla loksnes, ruļļi, armatūra, dažāda veida caurules, kas ar kuģiem vai pa dzelzceļu tiek piegādātas uz Rīgu. Latvijas galvaspilsētu šis klients izmantoto kā distribūcijas centru Baltijas un Polijas tirgiem, tālāk veicot piegādes ar autotransportu. Vaicāts par riskiem zaudēt klientus ģeopolitisko notikumu dēļ, viņš atzīst, ka tāda iespēja pastāv gadījumā, ja ASV uzsāktu tirdzniecības karu ar Ķīnu, ierobežojot tās metāla produkcijas importu, kas savukārt spiestu Ķīnas ražotājus censties paplašināt savas produkcijas tirgus daļu Eiropā. Arī Eiropas Savienības potenciāli iespējamie tirgus aizsardzības pasākumi var atstāt negatīvu efektu uz šo kravu grupu. Ja šāds negatīvs scenārijs neīstenojas, terminālis var turpināt ilgstoši efektīvi strādāt un attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Salenieki centrā nav traktori un kombaini, bet zeme un turpinātības apziņa.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis savā senču īpašumā Salenieki Vārkavas novada Rožkalnu pagastā saimnieko gandrīz kā pasakā. Ja no šīs saimniecības stāsta biķera nosmeļ darba sūrumu un nolej rūgtuma kārtiņu par darbinieku pieejamību laukos, tad pāri paliek tradicionālās latviešu sētas modelis, kas cauri gadsimtiem un laikmetiem izdzīvojis un attīstījies līdz šodienai. Salenieki kā dārgakmens iešūti ezera pussalā, tie iekopti jau kopš 18. gadsimta. Trīs stundu attālums no galvaspilsētas un pienākumi Rīgā un Briselē (Gustavs ir viens no Latvijas pārstāvjiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā) nav šķērslis, lai pilsoniski aktīvais saimnieks ar ģimeni lielāko daļu laika pavadītu uz savas zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veiks pārbaudes mežā, lai ierobežotu bezakcīzes vai nezināmas izcelsmes degvielas izmantošanu

Žanete Hāka, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas valsts meži uzsākusi sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai ierobežotu bezakcīzes vai nezināmas izcelsmes degvielas izmantošanu mežizstrādes un koksnes transportā, kā arī ceļa būves pakalpojumu sniedzēju tehnikā, informē LVM.

Dīzeļdegvielu, kurai tiek piemērots akcīzes nodokļu atvieglojums, saskaņā ar spēkā esošo Latvijas likumdošanu, drīkst izmantot vienīgi lauksaimniecības zemes apstrādei un produkcijas ražošanai, apkurei, kā arī citos Likumā par akcīzes nodokli noteiktos gadījumos. Meža mašīnām, kas veic kokmateriālu sagatavošanu, nodrošina transportu līdz krautuvei, kā arī augsnes gatavošanas darbus, ir aizliegts izmantot šādu degvielu. Tāpēc LVM darbinieki, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī VID darbiniekus, veiks degvielas kontroli, nosūtot paraugus pārbaudēm laboratorijās.

Šādas pārbaudes būtiski uzlabos godīgu pakalpojumu sniedzēju iespējas darīt savu darbu, proti, lai tos izsolēs nepārsolītu negodprātīgie pakalpojumu sniedzēji, kuri, nemaksājot nodokļus valstij, piedāvā pakalpojumus zem reālās darbu pašizmaksas. Ja kāds uzņēmējs nemaksā valstī noteikto akcīzes nodokli par degvielu, zaudētāju pozīcijās paliek gan godīgie uzņēmēji, kuri nevar uzvarēt konkurences cīņā par darba iespējām, gan visi Latvijas iedzīvotāji, kuru iespējas saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, izglītību, drošību u. c. pakalpojumus ir tiešā mērā atkarīgas no valsts budžetā iemaksātajiem nodokļiem, skaidro AS Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cīņai ar krāpniekiem, līzinga devēji izveido tiešsaistes datu bāzi

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par sadegušiem traktoriem saņem 103 tūkstošu eiro lielu apdrošināšanas atlīdzību

Žanete Hāka, 05.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zaudējumiem, kas kādam uzņēmējam Latgalē radušies, sadegot traktortehnikai, apdrošināšanas kompānija Ergo izmaksājusi šogad lielāko atlīdzība lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas apdrošināšanā – 103,1 tūkstoti eiro, informē apdrošinātājs.

Nodeguši vairāki traktori, kas pēc negadījuma vairs nebija atjaunojami.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo dati, visbiežāk zaudējumus lauku, meža vai būvtehnikai nodara akmeņi, izsitot logu vai kabīnes durvis. Tāpat, strādājot uz lauka un uzbraucot uz akmens, nereti tiek nolauzts arkls vai bojāta ritošā daļa. Labības kulšanas laikā mēdz uzbraukt kādam nepamanītam priekšmetam, kas var tikt ierauts labības kulšanas mehānismā. Ergo praksē ir bijuši negadījumi ar tehnikas apgāšanos, kas var atgadīties pat nelielā grāvī. Vidējā atlīdzība par šādiem negadījumiem mērāma 2500 eiro robežās. Taču vislielākos finansiālos draudus rada ugunsgrēki, kad tehnika pilnīgi gājusi bojā, kā arī zādzības un ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radīti bojājumi. Lielākā atlīdzība, kas Ergo izmaksāta par bojā gājušu tehniku, ir 214 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta degvielai varētu piemērot nevis akcīzes nodokli, bet gan tas varētu tikt dalīts, piemēram, enerģijas un CO2 nodoklī, kur pēdējā komponente būtu augstāka tieši tiem patērētājiem, kuri izmantotu fosilo degvielu

Tādu iespējamo nākotnes ainu iezīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes. Pašlaik transporta degvielai tiek piemērots ne tikai attiecīgs akcīzes nodoklis, bet arī pievienotās vērtības nodoklis.

"Akcīzes nodoklis ir nedaudz novecojis un to būtu nepieciešams pārskatīt," skaidroja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvis Indulis Stikāns.

Viņš kā piemēru minēja Zviedriju, kur akcīzes nodokļa degvielai nav, bet to veido divi nodokļi – enerģijas un CO2 nodoklis, kas veicina zaļo mērķu sasniegšanu. I. Stikāns aicināja arī Latvijā šo nodokli izmantot kā instrumentu zaļo mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Tik neprognozējami kā šogad sen nav gājis

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Komentāri

Pievienot komentāru