Jaunākais izdevums

Vairākas pasākumu nozares organizācijas valdībai, Kultūras, Ekonomikas un Veselības ministrijām, kā arī Konkurences padomei un Valsts policijai nosūtījušas vēstuli, aicinot novērst negodīgu konkurenci un tirgus kropļošanu saistībā ar pulcēšanās ierobežojumu kontroli.

Pašnodarbināto mūziķu biedrības (PMB) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka organizācijas lūdz līdz 12.jūlijam vienoties par saprotamu, visiem pasākumu rīkošanas tirgus spēlētājiem vienlīdzīgu noteikumu izsludināšanu, nepieļaujot negodīgas konkurences veidošanos un tirgus kropļošanu.

Vēstuli bez PMB parakstījuši arī Latvijas pasākumu nozares speciālistu platformas "Latvijas Pasākumu forums" direktors Mārcis Gulbis, Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers, Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības "Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke un Latvijas pasākumu norišu vietu asociācijas valdes loceklis Jānis Zvirbulis.

Vēstulē minēts, ka saskaņā ar Ministru kabineta normatīvo regulējumu no 15.jūnija kultūras pasākumu rīkošanas nozare drīkst atsākt darbību, izvēloties kādu no atļautajiem veidiem, piemēram, rīkot pasākumu pret Covid-19 vakcinētiem vai pārslimojušiem apmeklētājiem vai rīkot pasākumu "jauktai" apmeklētāju grupai, ievērojot atšķirīgus ierobežojošos noteikumus.

Vēstules autoru ieskatā, noteiktie ierobežojumi un Latvijas iedzīvotāju lēnais vakcinācijas temps minēto pasākumu rīkošanu padara ekonomiski neizdevīgu.

Vienlaikus ir atļauta bāru un kafejnīcu īstenoto pasākumu ar "dzīvo" mūziku organizēšana bez būtiskiem apmeklētāju ierobežojumiem, proti, neuzrādot vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testu.

"Praktiski tas nozīmē iespēju jebkuram bāram, kafejnīcai vai citai institūcijai, kas netiek klasificēta kā pasākumu rīkotājs, organizēt pasākumu ar mūziķu piedalīšanos bez nekādiem ierobežojumiem, kamēr pasākumu rīkotājiem tas ir liegts," teikts pasākumu nozares pārstāvju vēstulē.

Viņuprāt, šāda situācija nodrošina iespēju interpretēt noteiktos ierobežojumus, jebkuru ārpus telpām organizēto vidi padarot par reālu pasākumu norises vietu, kā arī veicina nekontrolētu cilvēku daudzuma veidošanos šaurā vidē un radot pretrunas ar normatīvajos aktos minēto, kā arī infektologu ieteikto par distances ievērošanu.

Tāpat tas rada negodīgu un tirgu kropļojošu konkurenci, kā arī diskriminējošu attieksmi vienā no pandēmijas vissmagāk skartajām nozarēm, norāda vēstules autori.

Ņemot vērā augstāk minēto, pasākumu nozare lūdz līdz pirmdienai veikt nepieciešamos grozījumos noteikumos, ar mērķi nodrošināt situācijai atbilstošus, nozares tirgus dalībniekiem vienlīdzīgus noteikumus, novēršot tirgus kropļošanu un negodīgas konkurences attīstīšanos.

Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Millers aģentūrai LETA stāstīja, ka lēmums rakstīt šo vēstuli bijis kopīgs un sekoja pēc tam, kad sociālajos tīklos parādījās dažādu komersantu mēģinājumi pielāgot savām vajadzībām Ministru kabineta noteikumus, proti, runa ir par terasēm un pašvaldībām, kas mēģināja organizēt komercpasākumus, neievērojot spēkā esošos pulcēšanās noteikumus.

"Tas bija stundas jautājums, kad nozares dalībnieku vidū bija radies jautājums par to, kā rīkoties šai situācijā, jo mēs esam "tie muļķi", kas ievēro noteikumus. Mēs nedrīkstam normāli rīkot koncertu, bet kafejnīca ar terasi var atļauties neievērot šos pašus noteikumus un taisīt koncertu," skaidroja Millers.

Viņaprāt, jābūt godīgai attieksmei pret visiem nozares dalībniekiem. Vēstuli parakstījušās organizācijas ir par taisnīgiem spēles noteikumiem visiem, kuri grib darboties pasākumu organizēšanas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma Latvijā atstāta novārtā

Db.lv, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.

Tas secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

VK norāda, ka visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, tā kā revīzija par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību veikta laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, bet revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, pastiprināta uzmanība pievērsta Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtēts institūciju paveiktais civilās aizsardzības sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta pasākumu pārtraukšana būs kritiskais brīdis tautsaimniecībā un banku sektorā

LETA, 01.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kritiskais brīdis, tostarp Baltijas valstu, tautsaimniecībās un bankās var iestāties, kad tiks pārtraukti pandēmijas laikā ieviestie atbalsta pasākumi, intervijāatzina Eiropas Cen rālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele.

Viņa atgādināja, ka jau pandēmijas sākumā tika ieviesti daudzi atbalsta pasākumi.

"Ļoti būtiskas bija darba vietu saglabāšanas shēmas - tās ļāva nosargāt darba vietas 10 miljoniem cilvēku, novēršot strauju bezdarba līmeņa pieaugumu. Vēl viens svarīgs komponents bija atbalsts uzņēmumiem, kura mērķis bija novērst maksātnespēju starp uzņēmumiem, kas būtu dzīvotspējīgi normālos apstākļos. Tos var uzskatīt par vissvarīgākajiem pasākumiem, un tie darbojās ļoti labi, īpaši apvienojumā ar monetārās politikas pasākumiem, kas nodrošināja ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus uzņēmumiem, mājsaimniecībām un valdībām, tādējādi pastiprinot fiskālās politikas reakciju," uzsvēra Šnābele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 10. martā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs parakstīja līgumu ar Lietuvas Republikas valdību par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, informē Ekonomikas ministrija.

Šis starptautiskais divpusējais līgums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republika vai Lietuvas Republika sniedz atbalstu viena otrai gadījumā, ja kādā no valstīm ir iestājusies ārkārtas situācija dabasgāzes jomā. No Lietuvas Republikas valdības puses minēto līgumu parakstīja Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys.

"Šajos bezprecedenta apstākļos, kad ikdienas pienākumos arvien vairāk parādās jauni izaicinājumi, tai skaitā enerģētikas jomā, reģionālā sadarbība Baltijas valstu starpā kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem, arvien vairāk nostiprinot savstarpējā atbalsta sniegšanas mehānismus," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien skatīs Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.

Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.

Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārkārtas situācija uz trim mēnešiem, nevakcinētajiem liegs iepirkšanos lielveikalos

LETA, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Padomē apstiprinātā vienošanās gan vēl jāakceptē valdībā. Ministru kabineta sēde paredzēta piektdien.

Personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus, nolēma Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē.

Pēc KVP sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka vienlaikus plānots arī saīsināt veikalu darbības laiku.

Kariņš atklāja, ka tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK rosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos ir vērtējama pozitīvi, bet piesardzīgi

LETA, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties ārkārtējai situācijai, iedzīvotājiem arī turpmāk būs jāievēro virkne ar Covid-19 izplatības mazināšanu saistītu ierobežojumu, pagājušajā nedēļā lēma valdība.

Jau iepriekš valdība vienojās pēc 6.aprīļa neturpināt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, kas bija spēkā kopš pagājušā gada 9.novembra.

Ceturtdien valdība lēma turpināt teju visus ar Covid-19 izplatības mazināšanu ieviestos epidemioloģiskās drošības ierobežojumus. Tādējādi arī turpmāk būs aizliegti privāti pasākumi un privāta pulcēšanās, vienlaikus būs atļauti pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās līdz desmit personām. Būs aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, tai skaitā uguņošana un salūts. Tajā pašā laikā būs atļauti gājieni un piketi ar ne vairāk kā desmit personu dalību.

No šodienas spēkā būs prasība lietot sejas maskas visās sabiedriskās vietās, kur atrodas vairāk nekā viens cilvēks, tai skaitā arī darba vietās. Obligāta sejas masku lietošana tiek paredzēta arī sabiedriskās vietās, kur ir intensīva cilvēku plūsma un kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvprātīga nodokļu saistību izpilde ir daudz efektīvāka par kontroles pasākumiem, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pēc VID datiem, dienests pagājušajā gadā veica trīs reizes mazāk nodokļu kontroles pasākumu nekā 2019.gadā. Pagājušajā gadā veikti kopumā 2264 nodokļu kontroles pasākumi, bet 2019.gadā - 6856 pasākumi.

Jaunzeme skaidroja, ka kontroles pasākumu samazināšanās ir saistīta ar VID stratēģijas maiņu, kas apstiprināta 2019.-2022.gadam.

"Tas nozīmē, ka mūsu galvenais pienākums un uzdevums ir maksimāli pārliecināt nodokļu maksātāju par nepieciešamību veikt savas uzvedības korekciju pirms kontroles pasākumu veikšanas. Kontroles pasākumi ir dārgi, un tie ne vienmēr dod vajadzīgo rezultātu. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka brīvprātīga saistību izpilde ir daudz efektīvāka. Tādēļ mēs uzrunājam nodokļu maksātājus, izskaidrojam mūsu rīcībā esošo informāciju, un daudzos gadījumos uzņēmumi koriģē savus datus, iesniedz precizētās deklarācijas. Tādēļ arī zūd nepieciešamība pēc kontroles pasākumiem," teica VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "lokdauna" beigām jeb pēc 15.novembra darbam klātienē plānots saglabāt līdzīgas prasības kā pašlaik, Ministru kabineta sēdē pauda veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Viņš norādīja, ka tādējādi plānots maksimāli turpināt nodrošināt attālinātā darba iespējas, lietot sejas maskas un lieki nepulcēties.

Tāpat spēkā paliks prasība, ka no 15.novembra obligāti Covid-19 sertifikātam jābūt publiskā sektora darbiniekiem, valsts un sociālās aprūpes darbiniekiem, kā arī tiem, kuri ir tiešā saskarsmē ar klientiem, lielu cilvēku skaitu.

Savukārt no 15.decembra Covid-19 sertifikātiem jābūt visiem klātienē strādājošajiem.

Vienlaikus no jauna varētu pakāpeniski ieviest skrīninga programma ar paštestiem darba vietās, tostarp vakcinētām personām, sākot ar izglītības un publiskā sektora augsta riska jomās.

Pēc 15.novembra, beidzoties valstī noteiktajai "mājsēdei", iecerēts, ka aizvien spēkā paliks virkne ierobežojumu, tāpat kā pamatā visi pakalpojumi un pasākumi notiks tikai "zaļajā režīmā", pavēstīja K.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darījumu tūrisma nozares jaunā iespēja – hibrīdpasākumi

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājumu par ierobežojumiem Covid-19 izplatības novēršanai valdība skatīs nākamajā nedēļā, otrdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka valdības lēmumiem nevajadzētu ierobežot ekonomisko aktivitāti, tādēļ paredzēts palielināt "zaļajā" un "dzeltenajā" zonā sniegto pakalpojumu īpatsvaru.

Pavļuts atzīmēja, ka to, kādā virzienā Ministru kabinets ar ierobežojumiem virzīsies, jau iezīmē iepriekšējie lēmumi, piemēram, atļaut valstspilsētu un uz komerciāliem principiem sniedzošu reģionālo sabiedriskā transporta pārvadātājiem konkrētos reisos sniegt pakalpojumus tikai cilvēkiem ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem.

Politiķis apgalvoja, ka jautājumi par drošības pasākumiem tiks skatīti kompleksi. "Galvenais virziens ir, kā pakalpojumu sniegšanu padarīt drošāku," plānus komentēja Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko situāciju viesmīlības nozarē Latvijā, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) plāno vērsties Eiropas Komisijā (EK).

Kopš Covid–19 pandēmijas ir pagājuši jau desmit mēneši, bet valsts atbalsta pasākumi joprojām kavējas un ir nepietiekoši, no valsts atbalstam atvēlētajiem vairāk nekā 100 miljoniem eiro mēnesī, pašlaik uzņēmējiem divu mēnešu laikā izmaksāti tikai nedaudz vairāk nekā deviņi miljoni eiro, norāda LRB prezidents Jānis Jenzis.

“Latvijas Restorānu biedrība katru dienu uzklausa neskaitāmus bēdu stāstus un lūgumus palīdzēt. Līdzšinējie valsts atbalsta pasākumi tiek salīdzināti ar nebeidzamu "moku ratu", kas ne tikai nepalīdz uzņēmējiem, bet vēl vairāk tos gremdē un pazemo. Arī vairāki Latvijas Bankas un komercbanku vadošie eksperti un ekonomisti ir norādījuši, ka atbalsts grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem un nozarēm Latvijā ir par lēnu un nepietiekošā apjomā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Tas liek valdībai jautāt, vai tiešām mēs gribam no krīzes iznākt noasiņojuši un vēl nabadzīgāki, nekonkurētspējīgāki?!” uzsver J.Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot 16.9%. Nozīmīgāko ietekmi uz inflāciju turpina veidot trīs galvenās grupas – mājoklis, pārtika un transports, kuras veidoja 13.74 procentpunktus no kopējās inflācijas. Grūdienu inflācijai deva valdības atbalsta izbeigšanās, kas aizkavēja straujo kāpumu gada sākumā.

Šāds pieaugums mēneša laikā līdz šim nav piedzīvots, savukārt izmaiņas gada laikā atpaliek par 1 procentpunktu no rekorda, kas tika sasniegts 2008. gada maijā.

Ņemot vērā sezonu, atbalsta pasākumu atcelšana situāciju kritisku vēl neveido, bet noteikti norāda uz līdzīgu pasākumu nepieciešamību rudenī, kad enerģijas un pārtikas patēriņš pieaugs. Atbalsts nokoriģēs arī inflācijas gaitu. Ir atsevišķas pozitīvas ziņas, kas signalizē par iespējamu inflācijas kāpuma augstākā punkta sasniegšanu, piemēram, ASV. Pieprasījums izlīdzinās, kas no precēm pārslēdzas uz pakalpojumiem, kas varētu turpināt mazināt cenu spiedienu. Vājas, bet parādās pazīmes par piegādes ķēžu stabilizēšanos. Tomēr turpmākās tendences trīs galvenajās inflāciju virzošajās grupās Latvijā būtiski iedragās iedzīvotāju pirktspēju. Tuvākajos mēnešos patēriņš būs samērā dzīvīgs. To uzturēs augošie ienākumi, tiks izmantoti arī uzkrājumi un aizņemšanās. Taču aktivitāte uz rudeni bremzēsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šodien sasauktajā Krīzes vadības padomē rosinās noteikt Latvijā stingrus drošības pasākumus, kuri nekavējoties samazina kontaktu skaitu sabiedrībā par vismaz 40%, informēja ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Saskaņā ar analīzi, kuru aizvadītajās dienās veikuši Veselības ministrija un speciālisti, kontaktu skaits sabiedrībā ir samazinājies tikai par 5% līdz 10%. Līdz ar to infekcija aizvien izplatās nekontrolēti, turklāt slimnīcās ir jau vairāk nekā 1100 Covid-19 pacientu.

Zinātnieku modelētās prognozes liecinot, ka pie nemainīgas attīstības slimnīcu pārslodze, plānveida pakalpojumu apturēšana ilgs trīs mēnešus, kuru laikā Covid-19 "prasīs tūkstošiem cilvēku veselību un dzīvību".

Veselības ministrs rosinās ieviest drošības pasākumu kopumu ārkārtējās situācijas ietvaros, pamatojoties uz tā dēvēto "D+ konceptu", kas pēc ministrijas iniciatīvas tika izstrādāts Krīzes vadības padomes sekretariātā jau šā gada martā alfa koronavīrusa paveida uzliesmojuma gadījumam. "Nekavējoties jānosaka stingrs "lokdauns". Mums jāsakopo visi spēki un uz brīdi jāapstājas, lai apstādinātu vīrusu," tviterī vēsta D.Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicina Eiropas Komisiju (EK) aktīvāk risināt pašreizējo cenu pieaugumu, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP 18.oktobrī ar Eiropas Savienības (ES) Padomi un EK apsprieda Ukrainā notiekošā kara ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku, kā arī negaidītās peļņas nodokļa ieviešanu.

ES Padomes prezidentvalsts Čehija un EK uzsvēra, ka jau tiek īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu alternatīvus enerģijas piegādes avotus, samazinātu enerģijas pieprasījumu un risinātu augstās elektroenerģijas un gāzes cenas tirgū.

EK priekšsēdētājas vietnieks Valdis Dombrovskis (JV) uzsvēra, ka dalībvalstīm ir jānodrošina pasākumu vēršana tieši uz neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, jo vispārējs fiskālais atbalsts veicinātu inflāciju. Tāpat viņš aicināja īstenot piesardzīgu fiskālo politiku, kas nepalielina inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 15.novembrim noteikti īpaši stingri noteikumi Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingrais "lokdauns", paredz Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā.

Šajā laika periodā visi veikali, izņemot pirmās nepieciešamības, nestrādās un būs pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi.

"Lokdauna" laikā tiks ieviesti pasākumi, kas maksimāli ierobežo cilvēku no dažādām mājsaimniecībām kontaktēšanos klātienē, lai mazinātu vēl lielāku veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, būtiskus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumus un nepieciešamību ieviest pacientu prioritizēšanu medicīniskās palīdzības sniegšanai.

Lai mazinātu nelegālu pulcēšanos privātos pasākumos, noteikts ierobežojums pamest dzīves vietu nakts laikā no plkst.20 līdz 5, paredzot tikai iespēju nokļūt uz un no darba vietas.

Stingrā "lokdauna" laikā klātienes saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas klātienē darbu varēs sākt ne ātrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.19. Ierobežojumu dēļ vairāki mazumtirdzniecības veikali būs atvērti vismaz stundu agrāk. Piemēram, "Maxima" un "Rimi"strādās no plkst.7. Savukārt "Lidl" veikali Latvijā būs atvērti klientiem katru dienu no plkst.6.30 līdz 19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā jebkuram cilvēkam ārkārtīgi svarīgs ir lietderīgi pavadīts laiks, jo katram tas ir ierobežots. Un tas ir īpaši būtiski uzņēmējdarbībā. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir globāls, lokālas nozīmes vai pavisam neliels, katram no tiem ir savi biznesa jeb darījumu partneri. Kas tad ir vislabākais veids, kā tikties ar biznesa partneriem, lai kopīgi varētu nākt pie kopsaucējiem, noslēgt līgumus, apmainīties ar viedokļiem un apspriest problēmas? It īpaši tagadējā realitātē, kad no visām pusēm uzglūn visādi nezināmi vīrusi, un darba vide dažkārt pilnībā pāriet tiešsaistes režīmā.

Tikšanās pasākumi ar biznesa partneriem var būt visdažādākie. Un tie var tikt organizēti ļoti līdzīgā veidā, kā tiek organizēti tā saucamie komandas(-u) saliedēšanas pasākumi.

Kas ir tikšanās pasākumu ar biznesa partneriem klasika? Sapulces. Protams, uzreiz nāk prātā nogurdinoša sēdēšana kaut kādā slēgtā, pieelpotā telpā, kurā atrodas daudz cilvēku. Pārsvarā šādos pasākumos ir jāievēro lietišķs apģērba kods, visi sēž pie liela galda vai vairākiem galdiem un ar gana nopietnām sejām.

Bet vai tad viss patiešām notiek tik stereotipiski? Modernos uzņēmumos sapulces vai tikšanās pasākumi notiek daudz neformālāk. Piemēram, tām pašām sapulcēm nav jābūt kā kaut kādam nogurdinošam lāstam. Šos tikšanās pasākumus var noorganizēt visiem patīkamā, neformālā veidā. Piemēram, plašās, gaišās telpās ar logiem visas sienas garumā. Vēl labāk, ja pa logiem ārā redzamās ainas nenovērš uzmanību, ir laba trokšņa izolācija, gaisa kondicionieris un citi sīkumi. Pie tam kāpēc obligāti jābūt lielajiem, garajiem vai apaļajiem galdiem? Labs risinājums ir stāvgaldi. Cilvēki var brīvi pārvietoties starp tiem, tādējādi telpā tiekoties ar visiem pārējiem pasākuma dalībniekiem. Nav jāsēž pie galda un jāmiegojas. Pat, ja uz ekrāna ir sākotnēji paredzēta kāda neilga prezentācija, lai iesāktu dialogu un viedokļu apmaiņu. Pasākuma organizētājam gan obligāti vajadzētu nodrošināt viesiem kādus atspirdzinājumus: kafiju, tēju, limonādes, ūdeni un kādas nelielas uzkodas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7.aprīļa varēs darboties visi veikali ārpus tirdzniecības centriem, kuru platība ir līdz 7000 kvadrātmetru, paredz ceturtdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Tāpat klātienē varēs tiks organizēta ielu tirdzniecība, kā arī darboties varēs veikali tādos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir zem 7000 kvadrātmetriem.

Vienlaikus arī turpmāk tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem strādās tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības, optikas, preču veikali, aptiekas, grāmatnīcas un pakalpojumu sniegšanas vietas.

Ekonomikas ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka atsevišķi veikali nevarēs strādāt tajos tirdzniecības centros, kuri ir vismaz 7000 kvadrātmetrus lieli un tajos ir vismaz pieci dažādi tirgotāji. Tādējādi no tā izriet, ka tādi veikali kā, piemēram, "Depo" un "Ikea" no 7.aprīļa drīkstēs strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem

LETA, 22.04.2021

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš stāstīja, ka, raugoties uz norisēm ekonomikā, līdz ar ierobežojumu daļēju mīkstināšanu virkne uzņēmumu atsāk darbu un apritē atgriežas arī darbinieki. Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies, saslimstības rādītāji ir augsti un spēkā joprojām ir virkne ierobežojumu, tādējādi daudzi uzņēmumi un darba ņēmēji joprojām ir smagas krīzes skarti.

Ņemot to vērā, Vilerts secināja, ka šis nav īstais brīdis, lai atceltu valsts atbalsta pasākumus. "Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru