Enerģētika

EK rosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos ir vērtējama pozitīvi, bet piesardzīgi

LETA, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

"Vidējā termiņā enerģijas krīzi Eiropā atrisinās tikai investīcijas atjaunojamo energoresursu ražošanā un alternatīvu energoresursu piegādātāju atrašanu. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai šie pasākumi nemazinātu motivāciju investēt atjaunojamos resursos," norādīja Āboliņš, piebilstot, ka svarīgi ir atrast līdzsvaru starp īstermiņa prioritāti - mazināt finanšu slogu ekonomikai, un ilgtermiņa mērķi - palielināt investīcijas atjaunojamo energoresursu ražošanā. "EK priekšlikumi risini īstermiņa mērķi, bet ietekme uz ilgtermiņa prioritātēm nav skaidra," pauda Āboliņš.

Kā norādīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, tas, ka EK ir bijusi operatīva un pietiekami savlaicīgi reaģē uz notiekošo ir atbalstāms un vieš cerības, ka varēs samazināt nelabvēlīgo svārstību amplitūdu.

"Noteikti, ka piedāvātie pasākumi nesniedz nekādas garantijas, ka tie spēs pilnībā atrisināt situāciju, kas katrā tirgū tomēr ir atšķirīga, no kā arī izrietēs pasākumu efektivitāte," pauda Gažpuitis. Viņš arī uzsvēra, ka EK ierosinājums netiks uztverts viennozīmīgi un bez lielas sajūsmas, īpaši no enerģijas ražotāju puses, bet šādos apstākļos intervence ir attaisnojama.

Kā skaidroja Gašpuitis, tas, cik lielā mērā šie pasākumi ir īstenojami Latvijā noteikti tik vērtēts, bet pieļaujams, ka diskusijām par iestrādēm jau vajadzētu būt. Priekšlikumi nav negaidīti un daudzus vairākas valstis jau aktīvi īsteno, piemēram, attiecībā par virspeļņas aplikšanu nodokļiem. "Visticamāk, ka konkrētības līdz vēlēšanām būs maz," norādīja Gašpuitis.

Viņš arī uzsvēra, ka būtiskākais, ka šie pasākumi nostrādā lielākajās Eiropas ekonomikās, kas var mazināt stresu un svārstības enerģijas tirgū un attiecīgi arī stabilizēt Latvijas ekonomikas perspektīvas tuvākā pusgadā.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka šobrīd Eiropā elektrības cenas būtiski pārsniedz vidējās elektrības ražošanas cenas, jo cenām jābūt pietiekami augstām, lai segtu izmaksas dārgākajiem ražotājiem, kuru līdzdalība tirgū ir nepieciešama, lai nosegtu enerģijas pieprasījumu.

Kā piemēru Strautiņš minēja, ja 90% nepieciešamās enerģijas kādā dienā var piegādāt vēja un ūdens elektrostacijas, kuru kopējās izmaksas ir ap 50 eiro par megavatstundas (MWh) un mainīgās izmaksas tuvu nullei. Atlikušie 10% jānodrošina gāzes elektrostacijām, kurām tikai mainīgās izmaksas vien, strādājot kondensācijas režīmā jeb ražojot tikai elektrību, ir gāzes cenas par MWh reizinātas apmēram ar divi - konversijas zudumi ir ap 40%, plus vēl citi izdevumi. Savukārt gāzes cenas Eiropā svārstās ap 200 eiro par MWh.

Strautiņš uzsvēra, ka iespēja pārdot elektrību par 400 eiro par MWh ir ļoti izdevīga atjaunojamo resursu jaudu īpašniekiem, jo tā tālu pārsniedz cenu, ar kuru viņi rēķinājās, veicot investīcijas. Viņš skaidroja, ka 50 eiro ir tipiskas vēja elektrostaciju izmaksas visā dzīves ciklā, ieskaitot investīcijas.

"Acīmredzot, EK ir izdarījusi secinājumu, ka cenas griesti 180 eiro par MWh ir pietiekami augsti, lai atjaunojamo energoresursu jaudas turpinātu augt. Ir grūti tam nepiekrist," pauda Strautiņš, norādot, ka apmēram 400 eiro par MWh nav ilgtspējīgs cenu līmenis un nākotnē tas būs daudz zemāks.

Strautiņš uzsvēra, ka neviens saprātīgs vēja staciju investors necer ne uz 400, pat ne uz 180 eiro vidējo cenu nākotnē, tā, drīzāk, būs mērāma desmitos, nevis simtos eiro. Šobrīd notiekošais vienkārši ir necerēta veiksme, norādīja Strautiņš, piebilstot, ka enerģētikas sektorā pret šo EK priekšlikumu būs protesti, bet to būtu grūti saukt par nesaprātīgu.

"Ja par šādu kārtību vienosies Eiropas līmenī, tad lēmumi darbosies arī Latvijā, nav nekādu šaubu. Lai gan priekšvēlēšanu laikā Latvijā ir daudz sakāpinātas retorikas par enerģētisko neatkarību, Latvija ir daļa no lielākas sistēmas," pauda Strautiņš.

Viņš norādīja, ka šādu lēmumu ietekme Latvijā būs diezgan līdzīga kā Eiropā kopumā. Atjaunojamo energoresursu jaudu daļa Latvijā ir lielāka, tāpēc šādi noteikumi attieksies uz lielāku patērētās enerģijas daļu. Turklāt lielākā ietekme būtu uz AS "Latvenergo", kas ir pārliecinoši lielākais efektīvo un lēto jaudu pārvaldītājs Latvijā.

"Šī uzņēmuma peļņa būs mazāka, tātad arī dividendes valstij, taču valstij savukārt mazāk vajadzēs tērēt naudu no budžeta enerģijas patērētāju atbalstam. Citiem vārdiem, mainīsies Daugavas HES radītās superpeļņas pārdales mehānisms," pauda Strautiņš piebilstot, ka ļoti iespējams, patērētāju atbalstīšanā būs pienākums iesaistīties arī mazāko atjaunojamo energoresursu jaudu īpašniekiem.

Savukārt "Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece pozitīvi vērtēja to, ka EK meklē koordinētus risinājumus Eiropas enerģijas tirgu cenu nomierināšanai. Viņa uzsvēra, ka šobrīd atrast nesāpīgus risinājums ir ļoti sarežģīti vai pat gandrīz neiespējami, tāpēc jāmeklē mazāk sāpīgie varianti.

"Elektroenerģijas patēriņa ierobežošana pīķa stundās, manuprāt, ir labs virziens, lai gan tas ne vienmēr palīdzēs. Piemēram, mēnesi iepriekš pīķa stundā "NordPool" elektroenerģijas cena Latvijai sasniedza 4000 eiro par MWh un, kā es saprotu, būtisks iemesls bija piedāvājuma trūkums," norādīja Buceniece.

Viņa skaidroja, ka tas tikai apstiprina to, ka Baltijas valstīm ir jāinvestē elektroenerģijas ģenerācijas jaudu palielināšanā. Tas prasa laiku un lielas investīcijas, bet jau šobrīd agrīnā fāzē ir dažādi projekti, kas paredz atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

"Bažas rada piedāvājums noteikt ieņēmumu griestus tādiem elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, jo ieņēmumu ierobežošana mazinās naudas apmēru, kas tiktu novirzīts tik ļoti nepieciešamajām investīcijām atjaunojamo energoresursu izmantošanā un kavēs šādu projektu ieviešanu," pauž Buceniece, piebilstot, ka tas savukārt nozīmē ilgāku atkarību no šobrīd nesamērīgi dārgās gāzes.

Viņa arī norādīja, ka tajā pašā laikā šis risinājums ir labāks nekā energoresursu cenu griestu noteikšana, no kā šobrīd EK ir atteikusies. Buceniece pauž, ka cenu griesti slāpētu cenu signālus, kas motivē patēriņu mazināt.

Joprojām Eiropā ir aktuāls dabas gāzes pietiekamības jautājums, tāpēc pieejamais resurss ir jāizmanto taupīgāk nekā iepriekš un patēriņš jāmazina.

"Attiecībā uz ieņēmumu griestiem ražotājiem, bez detalizētākiem aprēķiniem uzreiz ir grūti teikt, cik būtiski noteiktais 180 eiro par MWh atskaites punkts palīdzētu Latvijas enerģijas patērētāju rēķinu mazināšanai. Man arī pagaidām nav skaidrs, kāds tieši būtu rēķinu mazināšanas ieviešanas mehānisms, jo arī te ir svarīgi saglabāt motivāciju patēriņu mazināt," pauž Buceniece.

Jau ziņots, ka EK ierosinājusi ārkārtas intervenci Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu.

Tostarp EK rosina pienākumu samazināt elektroenerģijas patēriņu vismaz par 5% atlasītās maksimumcenas stundās, ieviest pagaidu ieņēmumu griestus 180 eiro par MWh apmērā "inframargināliem" elektroenerģijas ražotājiem - tehnoloģijām ar zemākām izmaksām, piemēram, atjaunīgajiem energoresursiem. Ieņēmumus, kas pārsniedz griestus, iekasēs dalībvalstu valdības un izmantos, lai palīdzētu enerģijas patērētājiem samazināt rēķinus.

Savukārt trešais rosinājums paredz pagaidu solidaritātes iemaksu no virspeļņas, kas gūta no darbībām naftas, gāzes, ogļu un rafinēšanas sektoros, uz ko neattiecas inframarginālo ieņēmumu griesti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar tiesību normu izmaiņām draud apturēt saules un vēja enerģijas parku projektu attīstību Latvijā

Gatis Lazda, Evecon valdes priekšsēdētājs, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās izmaiņas nobremzēs lētākas zaļās enerģijas un energoneatkarības projektu īstenošanu Latvijā vēl vismaz par pusotru gadu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”.

Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem. Tas paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Piemēram, projektiem, kuru jauda ir vismaz 50 MW, būs jārēķinās ar papildu 2,5 miljonu eiro izmaksām, bet 100 MW – ar 5 miljonu eiro papildu izmaksām. Neviens no Latvijas atjaunojamās enerģijas projektiem ar šādām pēkšņām papildu izmaksām nav rēķinājies, un tas visdrīzāk nozīmēs šo iesākto projektu apturēšanu. Pie tam, projektu attīstītāji riskē zaudēt iemaksāto rezervēšanas maksu, ja noteiktajā termiņā projekts netiek realizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.

"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji augot elektroenerģijas cenām, daudzi meklē veidus kā mainīt paradumus un ietaupīt. Taupības un ilgtspējas paradumu veidošanā var palīdzēt dažādas mobilās lietotnes – šie rīki tālrunī ne tikai atvieglos enerģijas patēriņa uzraudzību, bet arī nodrošinās lielāku efektivitāti.

Kā norāda "Tele2” eksperti, viens no labākajiem veidiem, kā samazināt patēriņu un izmaksas, ir sekot patērētās enerģijas daudzumam. To daudz vieglāk ir izdarīt ar viedajām lietotnēm telefonā, ko apkopojis “Tele2”.

Ekonomiskam apgaismojumam – “Light bulb saver”

Spuldžu izvēle ir ārkārtīgi plaša, tāpēc izvēlēties labāko un ekonomiskāko var būt ārkārtīgi sarežģīti. Šeit palīdzēs viedā lietotne “Light bulb saver”, kas ļauj samazināt apgaismojumam patērētās enerģijas daudzumu un vienlaikus nodrošināt savām vajadzībām atbilstošu gaismu. Lietojumprogramma palīdz aprēķināt, cik daudz naudas jūs varat ietaupīt, aizstājot pašreizējos gaismas ķermeņus ar energoefektīvām alternatīvām. Lietotne sniedz arī padomus, kas palīdzēs jums izveidot efektīvus un iedarbīgus apgaismojuma risinājumus katrai jūsu mājas telpai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumiem un sevišķi Eiropai ieveļoties enerģijas krīzē, pamazām rodas izpratne - lai nosegtu savu enerģijas apetīti, būtu enerģijas drošībā un vēl pildītu ar klimatu saistītos mērķus, būs nepieciešama atomenerģija.

Šādas enerģijas attīstīšanu var vērtēt arī visas Eiropas un tās valstu nacionālās drošības interesēs. Jau pirms šīs enerģijas krīzes atsevišķi enerģijas eksperti brīdināja, ka daudzu Rietumvalstu atteikšanās no atomenerģijas ir neprātīga. Attiecīgi tagad varam daļēji novērot šī procesa sekas. Šķiet, vislabāk šajā ziņā izceļas Vācija, kura, atsakoties no savas atomenerģijas, kļuvusi atkarīgāka no Krievijas gāzes un pavisam netīrajām oglēm. Tās atomenerģiju lielā mērā nācies aizvietot tieši ar tām. Ticis arī pausts - ja Vācija klimata aizsardzības tēmu patiešām uztvertu nopietni, tad tās atomelektrostacijām būtu jādarbojas ilgāk. Citādi veidojas situācija, kad, piemēram, sabūvētās elektroauto flotes jādarbina ar ogļu un citu netīru enerģiju. Turklāt šim visam komplektā nāk arī ģeopolitikas komponents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotājs Ikea uzsācis tiešsaistes pasūtījumu piegādes uz mājām, izmantojot kravas velosipēdu, kas darbojas ar tīru saules enerģiju.

Tas ir pasaulē pirmais šāda tipa kravas velosipēds, un Ikea ir pirmais zīmols Baltijas valstīs, kas testē šo inovāciju.

Saules enerģijas kravas velosipēds Ikea sniegs ilgtspējīgu transportēšanas risinājumu. Tas samazina CO₂ emisijas par 95 % salīdzinājumā ar kravas mašīnām un par 65–70 % salīdzinājumā ar citiem tirgū pieejamiem kravas velosipēdiem.

“Mūsu mērķis – videi draudzīga uzņēmējdarbība – nosaka arī mūsu darba principus un iekārtu izvēli. Tāpēc meklēt videi draudzīgas inovācijas pēdējā preču piegādes posmā bija loģisks solis. Piegādājot pasūtījumus ar saules enerģijas kravas velosipēdu, mēs ne tikai rūpējamies par tīrāku vidi, bet varam arī vieglāk pārvietoties pilsētas centrā un būt pieejamāki vēl vairāk cilvēkiem,” saka Mindaugas Černius, Ikea Preču aprites nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja reformēt Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas tirgus modeli, lai kāpinātu atjaunīgo energoresursu apguvi, labāk aizsargātu patērētājus un palielinātu rūpniecības konkurētspēju, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

EK uzsver, ka reforma nepieciešama, lai strauji paātrinātu atjaunīgo energoresursu apguvi un pakāpenisko atteikšanos no gāzes, patērētāju rēķini kļūtu mazāk atkarīgi no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām un patērētāji turpmāk būtu labāk aizsargāti pret spējiem cenu kāpumiem un iespējamām manipulācijām ar tirgu, savukārt ES rūpniecība kļūtu tīrāka un konkurētspējīgāka.

Ierosinātā reforma paredz pārskatīt vairākus ES tiesību aktus - Elektroenerģijas regulu, Elektroenerģijas direktīvu un Regulu par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT regulu). Ar to tiks ieviesti pasākumi, kas stimulē ilgāka termiņa līgumus par nefosilas elektroenerģijas ražošanu un sistēmā ievieš tīrākus, elastīgākus risinājumus, lai tā varētu konkurēt ar gāzi, piemēram, pieprasījumreakciju un uzkrāšanu. Minētie pasākumi samazinās fosilā kurināmā ietekmi uz patērētāju elektroenerģijas rēķiniem, kā arī nodrošinās, ka tajos atspoguļojas zemākās atjaunīgo energoresursu izmaksas. Turklāt ierosinātā reforma veicinās atklātu un godīgu konkurenci Eiropas enerģijas vairumtirgos, uzlabojot tirgu caurredzamību un integritāti, norāda EK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas ražotājs Sunly piesaistījis aptuveni 200 miljonus eiro investīcijas, lai veidotu un paplašinātu savu atjaunojamās enerģijas portfeli Baltijā un Polijā.

Piesaistītais kapitāls ietver Sunly esošo akcionāru ieguldījumus. Uzņēmums arī uzsāk jaunu sadarbību ar Mirova, kas ir Natixis Investment Managers saistītais uzņēmums un Francijas vadošs aktīvu pārvaldītājs, kas specializējas ilgtspējīgos ieguldījumos.

Mirova kļūs par lielāko Sunly akcionāru, tomēr nevienam no investoriem nepieder Sunly akciju kontrolpakete.

Kapitāla pieaugums tiks izmantots, lai īstenotu divu gadu investīciju plānu, kas paredz turpmāku saules un vēja enerģijas projektu attīstību Baltijas valstīs un Polijā 17,9 GW ražošanas jaudas apmērā. Latvijā plānots attīstīt projektus, kas sasniegtu 3,2 GW ražošanas jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas atjaunojamās enerģijas ražotājs SIA "Evecon", kas šobrīd aktīvi paplašina darbību visās Baltijas valstīs, saules parkos Latvijā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro 2022. - 2023.gadā, informē Gatis Lazda, SIA "Evecon" valdes priekšsēdētājs.

Ieguldījumi enerģētikā ir vēl būtiskāki, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību stiprināt enerģētisko neatkarību no ārējiem energoresursiem. Visa pasaule kopumā saprot, ka katrai valstij jākļūst neatkarīgākai enerģētikas jomā, un to, ka mūsu nākotne saistīta ar vienotiem Eiropas un Ziemeļvalstu elektrības tirgiem.

"Latvijā saskatām lielu potenciālu saules un vēja enerģijas nozares attīstībai, jo īpaši, pateicoties spēcīgajai vietējai komandai, kas šobrīd jau strādā ar aptuveni 30 projektiem. Uzņēmuma mērķis ir 2022. - 2023.gadā uzcelt sešus jaunus saules enerģijas parkus Latvijā, ieguldot 30 miljonus eiro," sacīja "Evecon" līdzīpašnieks Aivars Mēmets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Déjá vu situācija finanšu tirgos: 2022

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums.

Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas un britu mārciņas vērtība pieaug pēc Anglijas Bankas intervences

LETA--AFP/AP, 29.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, kā arī palielinājās britu mārciņas vērtība pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Šī "intervence palīdzēja nomierināt tirgus un noveda pie šorīt redzētā [obligāciju ienesīguma] kāpuma maiņas uz pretēju tendenci", sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Anglijas Bankas intervence notika pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) paustas kritikas par jauno Lielbritānijas budžetu, kas tas varot palielināt nevienlīdzību un saasināt inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru, kas bija noslīdējusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, pēc šīs intervences pieauga par apmēram 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB).

Kā norāda biedrībā, Eiropas komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030.gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei, kā rezultātā jebkurš mežsaimniecības produkts, ieskaitot zemas kvalitātes koksni un šķeldu, nedrīkst tikt izmantots enerģijas iegūšanai, tai skaitā siltumapgādē, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls.

Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu 

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā,...

LMIB atzīmē, ka diskusijas par šo direktīvu ir jau "finiša taisnē" pēc tam, kad par Eiropas komisijas sagatavotu priekšlikumu pērn septembrī nobalsoja Eiropas parlaments.

Vēstulē meža īpašnieku organizācijas uzsver, ka primārās koksnes biomasas izslēgšanai kā otrās šķiras izejvielai, kuras klasificēšanu kā atjaunojamo enerģiju paredzēts pakāpeniski atcelt, ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildus nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2) brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.

Tāpat vēstulē tiek skaidrots, ka šādi lēmumi radītu negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet finansiāli smagi ietekmētu daudzus mazos meža īpašniekus, jo tieši privātajos mežu īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos.

"Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar "Zaļā kursa" mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā," uzver meža īpašnieki.

Vienlaikus vēstulē pausts, ka, atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos.

Tāpat tas samazina iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām, norāda vēstules autori.

Vēstuli parakstījušās organizācijas: meža īpašnieku apvienība „Bārbele", mežsaimnieku apvienība „Krāslava", Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Vidzemes augstienes meži”, Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”; Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu mežs”, Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants", Rūjienas meža īpašnieku biedrība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

LMIB norāda, ka organizācijas iebilst pret politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi. ""Zaļā kursa" idejas vārdā mēs aicinām atturēties no jaunās "primārās koksnes biomasas" klasifikācijas ieviešanas "Atjaunojamo energoresursu direktīvā", kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos," norāda LMIB pārstāvji.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kas ir dibināta 2005.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales tarifi izsenis ir bijuši apvīti ar negatīvām emocijām, jo tie tieši ietekmē gandrīz jebkuru Latvijas ģimeni un uzņēmumu.

Sadales tarifi nozīmē arī ārkārtīgi lielu risku politiķiem, jo sevišķi tiem, kas ir atbildīgi par enerģijas nozari - neveikla tarifu skaidrošana var ieskandināt beigas attiecīgā ministra karjerai.

Tarifi, kapitāla piesaiste un konkurētspēja

Retāk mēs dzirdam par to, ka tarifi var būt ūdensšķirtne kapitāla ienākšanai Latvijas reģionos, un neatkarīgi, vai tas ir vietējais, vai ārvalstu kapitāls, reģionu nākotni izšķirs tas, vai kāds būs ieinteresēts tur investēt finanšu līdzekļus, radīt darbavietas un nodrošināt daudzu ģimeņu nākotni. Lēmums par kapitāla investīcijām balstās uz vairākiem faktoriem, bet vislielākajā mērā ņemot vērā dividenžu nodokļu likmi (kas ietekmē nākotnē sagaidāmo peļņu pēc nodokļiem), transporta infrastruktūru (ar kādām izmaksām ir sasniedzamas galvenās transporta artērijas, visbiežāk konteineru ostas) un enerģijas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi aizdevumu 3,7 miljonu eiro apmērā enerģētikas uzņēmumu grupai "AJ Power" lieljaudas industriāla saules enerģijas parka izbūvei Brocēnos, informē bankā.

Projektā uz 12,95 hektāriem zemes plānots uzstādīt 11 520 saules paneļus. Saules enerģijas parka saražoto zaļo elektroenerģiju izmantos būvmateriālu ražotājs "Schwenk Latvija".

Saules enerģijas parkā tiks uzstādīti paneļi ar kopējo jaudu 6,33 megavati (MW), kas ik gadu saražos aptuveni 5500 megavatstundas (MWh) zaļās elektroenerģijas. Saules enerģijas parka gada saražotais elektroenerģijas apjoms pielīdzināms vairāk nekā 2500 mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņam.

Realizējot šo atjaunīgās enerģijas projektu, atmosfērā gadā nonāks par 1663,19 tonnām mazāk CO2 emisiju - tas ir līdzvērtīgi 75 645 iestādītiem kokiem.

"Schwenk Latvija" valdes priekšsēdētājs un "Schwenk" Ziemeļeiropas izpilddirektors Reinholds Šneiders norāda, ka Brocēnu cementa rūpnīca jau tagad ir viena no videi draudzīgākajām Eiropā un ar nemitīgām investīcijām uzņēmums turpina virzīties uz klimatneitralitātes mērķi. Plānotais saules enerģijas parks blakus rūpnīcai nodrošinās 4-5% no "Schwenk Latvija" ikgadējā elektroenerģijas patēriņa".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi desmit saules enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji nodibinājuši asociāciju "Saules enerģija Latvijai", informē asociācijas izpilddirektors Gatis Macāns.

Asociācijas dalībnieki ir apņēmušies veicināt sabiedrības izpratni par nozari, kā arī aktualizēt un risināt dažādus tās problēmjautājumus, par virsmērķi izvirzot iesaistīšanos Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizēšanas procesā.

Tāpat saules enerģijas industrijas uzņēmumi ir apņēmušies veidot vienotu nozares redzējumu un pārstāvēt to valsts un pašvaldību institūcijās, darbā ar sistēmas operatoriem un sabiedriskajām organizācijām.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs un "European Energy Latvia" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš norāda, ka šī brīža Latvijas politikas veidotāji saredz saules enerģijas potenciālu enerģētikas problēmu risināšanā, tomēr iztrūkst vienotas attīstības stratēģijas nacionālā līmenī. Tās izveidē īpaši nozīmīgs ir arī pašu saules enerģijas parku attīstītāju viedoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Investēs 90 miljonus eiro saules elektrostaciju parkā Jēkabpilī

Db.lv, 12.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Green Genius" investēs apmēram 90 miljonus eiro saules saules elektrostaciju parka būvniecībā Jēkabpilī, informē "Green Genius" pārstāvji.

"Green Genius" 100 megavatu (MW) saules elektrostaciju attīstīs Jēkabpilī vairāk nekā 151 hektāra teritorijā. Pēc nepieciešamo atļauju saņemšanas, elektrostacijas būvniecības darbus plānots sākt līdz šā gada jūnijam.

Projekta īstenošanā "Green Genius" noslēdzis darījumu ar uzņēmējiem Edgaru Kamišovu un Vilni Buholcu, nodibinot profesionālu partnerību, ko plānots attīstīt arī nākotnē.

“Latvijai ir ļoti labs saules enerģijas izmantošanas potenciāls ar pievilcīgiem noteikumiem un saprātīgu regulējumu šādu projektu attīstīšanai, ko esam pētījuši jau ilgāku laiku. Esmu gandarīts, ka esam iesaistījušies projektā, kuram noteikti būs nozīmīga ietekme uz Latvijas ilgtspēju un valsts enerģētisko neatkarību,” norāda “Green Genius” solārā biznesa virziena vadītājs Simonas Šileikis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas

Jānis Goldbergs, 14.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekstrēmi augstā maksa par elektroenerģiju ir mūsu pašu neizdarības rezultāts

Evija Pudāne, CLEANTECH LATVIA izpilddirektore, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Merito Partners investēs 50 miljonus eiro saules spēkstaciju izveidē Latvijā

Db.lv, 21.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai vairotu Latvijas enerģētikas neatkarību un zaļās enerģijas pieejamību, investīciju uzņēmums "Merito Partners" ("Merito") tuvāko divu gadu laikā ieguldīs 50 miljonus eiro 10 jaunu saules elektrostaciju (SES) izveidē Latvijas reģionos.

Plānots, ka līdz šī gada nogalei ekspluatācijā tiks nodotas vismaz astoņas SES ar kopējo jaudu 55 MW.

"Saules spēkstaciju izveidei "Merito" dibinātais ieguldījumu fonds "Merito Sustainable Energy FUND I" ar kopējo apjomu 20 miljoni eiro līdz šim piesaistījis investīcijas no vairākiem desmitiem Latvijas investoru, un jaunu investoru piesaiste turpinās. Ņemot vērā saules enerģijas attīstības potenciālu, interese no investoru puses ir pārsniegusi mūsu gaidas. Tas ir pierādījums tam, ka Latvijas enerģētiskā neatkarība un Eiropas zaļais kurss ir ne vien valstiska prioritāte, bet arī investīcija ar pievilcīgu atdevi, kas palīdzēs Latvijai pacelties no pēdējās vietas saules enerģijas izmantošanā Eiropas Savienībā," saka Mikus Janvars, "Merito" partneris un līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru