Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar Eiropu ir pilnīgi pareizs solis, bet desinhronizācijas izmaksas ietekmēs visus un no jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes, intervijā stāstīja "AJ Power" valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēc elektrotīkla sinhronizācijas ar Eiropu AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) radīsies izmaksas, kas ir saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu. Atbilstoši normatīviem izmaksas, kas ir saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu, ir plānots pārlikt uz gala lietotājiem caur elektroenerģijas tirgotājiem. Līdz ar to no 1.jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes.

Tostarp Samtiņš norādīja, ka viena tiks attiecināta visam elektroenerģijas patēriņam un būs apmēram trīs eiro par megavatstundu (MWh). Savukārt otra tiks attiecināta elektroenerģijas tirgotājiem un tiks pielīdzināta to nebalansa apmēram jeb atšķirībai starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas daudzumu noteiktā intervālā, kuru katrs tirgotājs radīs. Tas varētu būt apmēram 40 eiro par MWh par katru nebalansa vienību.

Dabasgāzes cenu kritums ir daļēji atjaunojis šī energoresursa patēriņu, ko sekmējis arī tā izmantošanas ērtums patērētājiem, kuriem ir pieejama gāzes apgādes sistēmas infrastruktūra.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmumi. “Dabasgāzes patēriņš strauji atjaunojās, tiklīdz kļuva skaidrs, ka pēc atteikšanās no Krievijas piegādēm jaunie piegādes avoti ir stabili un pasaules tirgus cenas ir pieņemamā līmenī,” situāciju komentē gāzes apgādes sistēmas operatora AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš uzsver, ka bija divi gadi nedrošības un cenu svārstību, tagad daudzi klienti atgriežas pie dabasgāzes kā ekonomiska risinājuma ar minimāliem izmešiem.

Patēriņa tirgus

“Dabasgāzes tirgu visvairāk ietekmē patēriņš, jo īpaši, ja tas ir sarūkošs, kaut arī pašlaik tas ir augstāks, nekā bija pirms gada. Tas saistīts ar gada sākumu, kad vairāk šo resursu patērēja energokompānijas TECi, kamēr pārējos segmentos patēriņš ir bijis līdzvērtīgs pērnajam gadam vai pat sarucis,” situāciju skaidro AS AJ Power Gas vadītājs Roberts Samtiņš. Viņš atzīst, ka pie krītoša patēriņa tirgotājiem ir gan grūtāk noturēt savus pārdošanas apjomus, gan iegūt jaunus klientus, jo īpaši, ja ir klienti, kuri maina savus patēriņa paradumus, pārslēdzoties uz citiem kurināmā veidiem, piemēram, biomasu.

Baltijas valstu elektrosistēmas noteikti ir gatavas atslēgties no Krievijas vienotā elektrotīkla jeb BRELL, un vienīgās bažas patlaban var radīt sabotāžas, intervijā teica "AJ Power" valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš.

Viņš stāstīja, ka pēdējo 15 gadu laikā Baltijā kopumā veiktas investīcijas divu miljardu eiro apmērā. Investīcijas veiktas gan augstsprieguma līniju darbības stiprināšanā, gan baterijās un sinhronizācijas iekārtās. Samtiņš uzsvēra, ka fiziski Baltijas valstis noteikti ir gatavas atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropu.

"Sistēmas noteikti ir gatavas. Es domāju, ka mūsu pusē gatavība ir ļoti augsta un visam vajadzētu noritēt bez problēmām," teica Samtiņš, piebilstot, ka vienīgās bažas patlaban ir saistītas ar sabotāžām no Krievijas un Baltkrievijas puses, ar ko Baltija saskārās vēl nesen, kad tika bojāts "Estlink2" kabelis. "Šādus gadījumus izslēgt mēs nevaram un tādēļ tiem jābūt gataviem," skaidroja "AJ Power" valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību segmentā pieprasījums pēc saules paneļu uzstādīšanas ir stabilizējies un pagājušajā gadā vērojamā ažiotāža ir mazinājusies, intervijā atzina enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

Viņš stāstīja, ka tagad saules paneļu uzstādīšanu izvēlas uzņēmumi, kuriem, pirmkārt, ir ilgtermiņa domāšana un kuri saprot, ka šī investīcija jebkurā gadījumā agrāk vai vēlāk atmaksāsies. Otrkārt, saules paneļus izvēlas uzstādīt uzņēmumi, kuri domā par vidi un kuriem ir svarīgi, ka viņi samazina CO2 izmešus un ražo zaļus produktus.

Vienlaikus viņš sacīja, ka ir arī ne visai iepriecinošas tendences. Ir vērojams, ka ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuri izvēlas nogaidīt un neturpināt dalību attīstības finanšu institūcija "Altum" programmā, kurā uzņēmumi varēja saņemt grantu 30% apjomā saules paneļu uzstādīšanai.

"Protams, šiem uzņēmumiem neko nevar pārmest, jo katrs pats skaita savu naudu, savas investīcijas un vērtē, ko labāk darīt, bet man tomēr šī tendence šķiet negatīva, jo elektrības tirgus ir ciklisks, un, ja tagad ir cenu samazinājums, tad pēc kāda laika tirgus atkal ies uz augšu. Tāpat mēs varam piedzīvot dažādas ekstrēmas situācijas, un pašu ģenerācija tomēr šādu situāciju ietekmi mazina. Tādēļ uzņēmumiem šis jautājums būtu jāvērtē rūpīgāk un jārīkojas tālredzīgi," aicināja Samtiņš.

AJ Power enerģētikas uzņēmumu grupa līdzās elektroenerģijai, dabasgāzei un zaļajai enerģijai uzsākusi darbu arī atkritumu apsaimniekošanas jomā, izveidojot uzņēmumu AJ Power Recycling.

Uzņēmums piedāvā atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa samaksas un apsaimnieko izlietoto iepakojumu, videi kaitīgo preču atkritumus un nolietoto elektrotehniku, nodrošinot to savākšanu un pārstrādi.

«Ieviesuši pārmaiņas elektroenerģijas, dabasgāzes un zaļās enerģijas jomā, saskatām iespējas to pašu paveikt arī atkritumu apsaimniekošanā. Tajā šobrīd svarīgākais ir saprast, ka ne vienmēr lētākais ir arī labākais. Redzam, ka atkritumiem ir liels enerģētiskās vērtības potenciāls, kas Latvijā diemžēl netiek pilnvērtīgi izmantots. Tāpēc vēlamies «sašūpot» stagnējošo atkritumu apsaimniekošanas jomu, piedāvājot Dabas resursu nodokļa atbrīvojumu saņemšanai uzņēmumiem,» uzsver Roberts Samtiņš, AJ Power holding valdes loceklis.

Elektroenerģijas tirgū jauniem uzņēmumiem ielaušanās privātpersonu segmentā prasa ļoti lielas investīcijas, un "AJ Power" šādām investīcijām nespēj atrast ekonomisko pamatojumu un iespējas tās atpelnīt pārskatāmā nākotnē, intervijā pastāstīja "AJ Power" valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš.

"AJ Power" vadītājs minēja, ka kompānijas klientu skaits 2024.gadā ir nedaudz pieaudzis, Latvijā sasniedzot apmēram 600. Pērn uzņēmums vēl vairāk koncentrējās uz darbu tikai ar biznesa klientiem.

"Mēs arī cenšamies strādāt ar pēc iespējas lielākiem patērētājiem un piedāvāt viņiem pēc iespējas personalizētākus risinājumus," skaidroja Samtiņš.

Viņš norādīja, ka uzņēmums savulaik mēģināja strādāt arī privātpersonu segmentā, bet tajā jau ir pietiekami augsta konkurence, un joprojām šajā segmentā vislabāk var konkurēt tie uzņēmumi, kuriem vēsturiski ir izveidotas labas klientu apkalpošanas sistēmas un tādējādi ir iespējas labāk un lētāk apkalpot daudz klientu.

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami pieaugusi interese par saules enerģijas realizācijas iespējām gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību vidū, liecina enerģētikas uzņēmuma «AJ Power» dati.

«AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš skaidro, ka saules enerģijas iegūšanā Latvija krietni atpaliek no citām Eiropas valstīm. Neraugoties uz valsts atbalsta trūkumu, tehnoloģiskā attīstība un saules paneļu cenu kritums ievērojami veicinājis iedzīvotāju interesi par saules enerģijas risinājumiem.

«AJ Power» uzstādītie saules paneļi saražojuši jau 580 000 kWh (580 MWh), kas ir pietiekams apjoms, lai gadu nodrošinātu ar elektroenerģiju vairāk nekā 400 mājsaimniecības. Pateicoties saražotajai saules enerģijai, atmosfērā nav nonākuši 63,22 tonnas CO₂ un to īpašniekiem ietaupīti izdevumi par elektroenerģiju aptuveni 99 700 eiro apmērā. Saules paneļu projekti īstenoti gan privātmājām un zemnieku saimniecībām, gan ražotnes ēkām. Vairums no tiem – uz jumtiem, lai lietderīgi izmantotu platību, taču atsevišķos gadījumos saules paneļi novietoti arī uz zemes.

Pašlaik nevienam īsti nav skaidrs, cik daudz Latvijā tuvākajā laikā taps jaunas elektrības ražošanas jaudas, jo, samazinoties elektrības cenām un augot kredītu procentlikmēm, visdrīzāk virkne pieteikto projektu netiks uzbūvēti, intervijā prognozēja enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

"Latvijā pagājušajā gadā daudzi domāja, ka būs iespēja nopelnīt vieglu naudu. Es teikšu, ka tas burbulis vēl nav pārplīsis. Ja mēs paskatāmies uz "Augstsprieguma tīklā" rezervētajām jaudām, tad tās ir sasniegušas absolūto Latvijas limitu - 6500 megavatus (MW). Tas nozīmē, ka ir rezervētas vēl trīs vai pat četru Daugavas HES jaudas. Daudz rezervētu jaudu ir arī "Sadales tīklā"," teica Samtiņš.

Viņš pašlaik pieteiktos projektus iedala divās grupās. Viena daļa projektu ir tādi, kurus jaudas rezervējušie uzņēmumi paši grasās arī būvēt, attīstīt un apkalpot. Otra daļa ir tādi, kas mēģina tos pārdot un nopelnīt uz to, ka ir rezervēta pieslēguma jauda elektrības sadales vai pārvades tīklos. Tie projekti, kuru īstenotāji visu dara paši, virzās uz priekšu. Tiem, kas bija plānojuši nodarboties ar "papīru" pārdošanu, šobrīd ir jāpārdomā, kādā veidā tālāk ar šiem projektiem rīkoties.

Lai gan līderpozīcijas gāzes un elektroenerģijas tirgos joprojām saglabā bijušie monopolisti, klientu portfeli turpina audzēt arī citi spēlētāji.

Latvenergo tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī mājsaimniecību segmentā veidoja 92–97%, savukārt juridisko klientu segmentā – 45–55%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākie apkopotie dati. Pērnā gada maijā Latvenergo uzsāka arī dabasgāzes tirdzniecību, šogad pietuvojoties lielākā dabasgāzes klientu portfeļa īpašniekam Latvijas Gāze, kas apkalpo 45–55% klientu juridiskajā segmentā. Nozares pārstāvji atzīst, ka konkurence abos tirgos ir vienlīdz spēcīga un tuvākajā laikā tā, visticamāk, saasināsies.

Bijušo monopolistu tirgus daļas abos tirgos ir samazinājušās, secina AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš. «To var saistīt gan ar pieaugošo konkurenci, gan ar patērētāju zināšanu līmeņa pieaugumu par tirgus iespējām un nebaidīšanos no tirgotāju maiņas. Konkurence ir ļoti aktīva. Pārsvarā klientus uzrunā četri, pieci uzņēmumi, un lēmumu parasti izšķir nianses,» uzskata R.Samtiņš. Viņš atklāj, ka sīvākie AJ Power konkurenti gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas tirgū ir abi līderi – Latvijas Gāze un Latvenergo. SPRK sniegtā informācija liecina, ka AJ Power tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī juridisko klientu segmentā veidoja 5–15%, līdzīgu skaitu klientu apkalpoja arī Inter RAO Latvija un Geton Energy. Inter RAO Latvija rīkotājdirektors Pāvels Sosņickis apgalvo, ka būtiskas izmaiņas tirgus sadalījumā viņš neredz. «Līderi joprojām ir tie paši,» uzsver P. Sosņickis.

Paaugstinoties elektroenerģijas cenai, arī tirgotāji ir spiesti pārskatīt savu cenu politiku, atsevišķos gadījumos vairs nespējot nodrošināt līguma nosacījumus.

AS Latvenergo jau paziņojusi, ka no 1. novembra cenas tiks paaugstinātas arī fiksētā tarifa līgumiem, bet SIA AJ Power atzīst, ka fiksēto pārdošanas līgumu izpilde ir apgrūtināta. SIA Enefit, SIA Tet un SIA Ignitis Latvija tikmēr sola, ka klientiem ar spēkā esošiem līgumiem par fiksētu elektroenerģijas cenu nebūs jāmaksā vairāk.

DB rīcībā esošā informācija gan liecina, ka uzņēmējiem neklājas viegli – pašlaik viens no elektroenerģijas tirgotājiem jau ir paziņojis par savu darbības pārtraukšanu, tirgotāji prognozē, ka, iespējams, tam sekos vēl kāds neliels komersants. Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģistrā ir reģistrēti 42 elektroenerģijas tirgotāji, taču būtiskāko tirgus daļu veido aptuveni septiņi spēlētāji, līderpozīcijas saglabā AS Latvenergo un SIA Enefit.

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

AS "Signet Bank" piešķīrusi finansējumu 2 miljonu eiro apmērā Latvijā lielākajai privātajai enerģētikas uzņēmumu grupai "AJ Power" dabasgāzes krājumu finansēšanai.

Viens no enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" darbības virzieniem ir dabasgāzes tirdzniecība un piesaistītais finansējums tiks izmantots uzņēmuma dabasgāzes krājumu palielināšanai gaidāmajam ziemas periodam, tādējādi aizvien stiprinot tā konkurētspēju tirgū.

"AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš, atzinīgi vērtē notikušo finansējuma piesaisti: "Mēs augsti novērtējam bankas spēju iedziļināties sarežģītu finansēšanas darījumu realizēšanā, tāpēc esam gandarīti, ka mūsu sadarbība ar "Signet Bank" turpinās un esam veiksmīgi piesaistījuši vēl vienu finansējumu. Papildu investīciju piesaiste bija nozīmīga, jo mēs aizvien turpinām būtiski kāpināt apjomus un paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu. Šāda iespēja mums ļaus esošajiem klientiem piedāvāt vēl konkurētspējīgākus sadarbības nosacījumus, kā arī piesaistīt jaunus klientus."

Vietējā privātā kapitāla enerģētikas uzņēmumu grupa «AJ Power» piesaistījusi finansējumu no «Signet Bank» 1,5 miljona eiro apmērā «AJ Power Gas» gāzes krājumu finansēšanai gaidāmajam ziemas periodam. Papildu bankas finansējumam piesaistīti vietējie investori un veikts arī «AJ Power» uzņēmumu grupas ieguldījums. Kopējais projekta apjoms sasniedz aptuveni 2,5 miljonus eiro.

«AJ Power Gas» ir viens no «AJ Power» grupas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. Piesaistītais finansējums tiks izmantots uzņēmuma gāzes krājumu palielināšanai gaidāmajam ziemas periodam, tādējādi palielinot uzņēmuma konkurētspēju tirgū.

«Investīciju piesaiste gāzes krājumu finansēšanai pirms gaidāmās gāzes tirdzniecības aktīvākās sezonas bija īpaši nozīmīga, jo tā sniedz iespēju mūsu esošajiem klientiem piedāvāt izdevīgākus sadarbības nosacījumus un piesaistīt jaunus klientus,» skaidro «AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.

Finansējuma piesaistīšanu un darījuma strukturēšanu ar banku un investoriem veica investīciju pārvaldes un finansējuma piesaistes uzņēmums «LR Capital»; juridiskās konsultācijas sniedza zvērinātu advokātu birojs «Primus Derling».

Maijā pabeigts darbs pie lielākā saules parka Zemgalē - projekta ietvaros uzņēmumam SIA “M.P. Socks” uz zemes un jumta uzstādīti 708 saules paneļi, ar kopējo sistēmas jaudu 262 kW.

Saules paneļi gada laikā saražos 258 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir ~ 32% no ražotnes gada kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Plānots, ka nākamo 10 gadu laikā “M.P. Socks” ietaupīs 239 000 eiro elektroenerģijas izmaksās un atmosfērā nenonāks 729,6 tonnas CO2 izmešu.

“M.P. Socks” ir dāņu uzņēmums, kas specializējas augstākās kvalitātes zeķu un zeķubikšu ražošanā. 2009. gadā “M.P. Socks” uzsāka savas ražotnes pārcelšanu no Dānijas uz Smārdes pagasta Durbi, radot vairāk nekā 80 jaunu darba vietu.

Ražotnē ir 160 pilnībā automātiskas adīšanas iekārtas, kas katru gadu saražo 6 miljonus zeķu pārus un zeķubikšu. Gandrīz visa no Latvijā saražotās produkcijas tiek eksportēta.

No šī gada enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power” sāk piedāvāt Latvijā vēl nebijušu pakalpojumu – lieljaudas saules enerģijas projektu īstenošanu sadarbībā ar zemju īpašniekiem.

Tā ir iespēja zemes īpašniekam piešķirt neizmantotai zemei vērtību un iegūt ilgtermiņa ieguldījumu ar garantētu atdevi.

Kopumā 2021. gads un 2022. gada sākums enerģētikā ir bijis ļoti izaicinošs, šajā laikā Latvijā tika novērots pirms tam neparedzams energoresursu cenu pieaugums. Politikas veidotāji, enerģētikas nozares uzņēmumi un citi iesaistītie jau vairākus gadus diskutē par aktīvāku atjaunīgās enerģijas ražošanu attīstīšanu Latvijā.

Pēdējā laika situācija ir tikai vēlreiz apliecinājusi to, ka ir nepieciešams attīstīt industriālos saules enerģijas parkus, kuru izbūve dažādotu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu. Tomēr, lai arī situācija saules enerģijas risinājumu izmantošanā uzlabojas, Latvija joprojām krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai efektīvi izmantotu saules enerģijas potenciālu.

Turpinot uzsākto zaļo kursu, tekstila nomas uzņēmums “Lindstrom” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie saules paneļu parka realizācijas. Uz servisa centra jumta Piņķos 2000 m2 platībā ir uzstādīti 655 saules paneļi ar kopējo jaudu 245 kW, kas ik gadu saražos ap 226 620 kWh zaļās elektroenerģijas.

"Lindstrom" servisa centrā Piņķos, kur norisinās ar darba vidi saistītā tekstila tīrīšanas procesi, saules paneļu sistēma turpmāk sniegs iespēju pašiem saražot līdz 30% no gada kopējā elektroenerģijas patēriņa. Projekta investīcijas sasniedz 260 000 eiro.

Turpmāk, izmantojot saules paneļu saražoto zaļo elektroenerģiju, atmosfērā gadā nonāks par 68,57 tonnu mazāk CO2 emisiju* ‒ tas ir līdzvērtīgi 3117 iestādītiem kokiem. Ar šo investīciju saules enerģijā “Lindstrom Latvija” kļūst par pirmo no “Lindstrom” grupas uzņēmumiem, kas realizējis šāda apjoma saules paneļu parku Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.

"Lindstrom" vadītājs Latvijā Ivars Šmits: "Šis ir ilgtspējīgu lēmumu laiks. Ar šo projektu mēs ne tikai palielināsim uzņēmuma enerģijas efektivitāti un ietaupīsim līdz pat 120000 eiro gadā, bet arī veicināsim atbildīgu uzņēmējdarbību. Strādāt zaļāk un nodrošināt ilgtspējīgus pakalpojumus ir “Lindstrom” misija."

AS «AJ Power Recycling» noslēgusi līgumu ar SIA «Latvijas zaļais fonds» īpašniekiem par 100% uzņēmuma kapitāldaļu iegādi.

Novembra sākumā pabeigts arī uzņēmumu apvienošanās process, kas ļaus «AJ Power» paplašināt pakalpojumu klāstu klientiem, tādējādi nostiprinot līderpozīcijas tirgū.

Uzņēmumu grupa «AJ Power» klientiem šobrīd piedāvā piecu veidu pakalpojumus – elektroenerģiju, dabasgāzi, saules enerģiju, dabas resursu nodokļa apsaimniekošanas sistēmu un enerģētikas projektu īstenošanu. SIA «Latvijas zaļais fonds» ir stabils nozares uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanas nozarē. Tas, līdzās citiem pakalpojumiem, ir viens no «AJ Power» uzņēmumu grupas attīstības virzieniem.

«Noslēgtā vienošanās par kapitāldaļu iegādi ļaus «AJ Power Recycling» veikt nopietnas investīcijas atkritumu pārstrādē un attīstīt šķirošanas procesus, kas ir ļoti būtisks elements Dabas resursu nodokļa (DRN) administrēšanā. Apvienojot abu uzņēmumu pieredzi un zināšanas, klientiem tiks nodrošināts aizvien labāks apkalpošanas serviss un vēl konkurētspējīgāki piedāvājumi,» skaidro Roberts Samtiņš, «AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs.

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem, tā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā” runājot par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem secināja eksperti.

Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses.

Investējot sešus miljonus eiro, “AJ Power” uzņēmumu grupa ir uzstādījusi elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) trīs savos lieljaudas saules enerģijas parkos Valmierā, Aizkrauklē un Ilūkstē.

Iekārtas tiks pieslēgtas vienotajam elektroenerģijas tīklam un uzsāks darbu tuvāko mēnešu laikā, neilgi pēc plānotās Baltijas energosistēmas atslēgšanās no BRELL tīkla.

Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas nodrošinās deviņu megavatu (MW) jaudu un 18 megavatstundu (MWh) ietilpību. BESS vienas dienas uzlādētās un izlādētās elektroenerģijas apjoms pārsniegs 7000 mājsaimniecību vidējo dienas patēriņu. Uzstādītās bateriju sistēmas palīdzēs stabilizēt elektroenerģijas tarifus Latvijā, jo brīžos, kad elektroenerģijas būs par daudz, tā tiks ņemta no tīkla un uzkrāta BESS, bet kad radīsies deficīts, elektroenerģija tiks nodota tīklā, tādējādi nodrošinot nepieciešamo elektroenerģijas ražošanas un patēriņa līdzsvaru.

Energoefektivitātes uzlabošana pašlaik kļūst par vienu no priekšnosacījumiem veiksmīgākai uzņēmuma konkurētspējai gan Latvijas, gan Eiropas tirgū, un šobrīd komersantiem pieejamas arī plašas iespējas un finanšu instrumenti, kā efektivizēt sava uzņēmuma procesus.

Par finansējuma iespējām un izaicinājumiem savā pieredzē dalās Altum uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs, Uzņēmumu grupas AJ Power vadītājs Roberts Samtiņš un SIA Steel Pro īpašnieks un valdes loceklis Sandis Gromovs.

Video uzzināsi:

Kādas ir energoefektivitātes projektu īstenošanai pieejamās finansējuma un atbalsta iespējas

Kā parasti notiek uzņēmēju sadarbība ar ESKO

Kāds ir pareizais ceļš, ja uzņēmējs ir nolēmis paaugstināt energoefektivitāti

Ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās, piesaistot finansējumu un īstenojot projektus

Kā uzņēmējus motivēt izmantot pieejamo finansējumu

Uzņēmums SIA “Lyngson” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” šovasar Olaines novadā uzstādījis lielāko saules paneļu parku Latvijā.

Projekta ietvaros uz ražotnes ēkas jumta uzstādīti 1580 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 489 kW. Šis šobrīd ir Latvijā lielākais uzstādītais saules paneļu parks, kas ik gadu saražos gandrīz 500 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

Gada griezumā SIA “Lyngson” saules paneļi saražos vidēji 30% no uzņēmuma elektroenerģijas pašpatēriņa, taču vasaras mēnešos tie būs vairāk nekā 50% no pašpatēriņa. Zaļā elektroenerģija tiks izmantota ražotnes vajadzībām, kā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 141 000 kg CO2 izmešu.

SIA “Lyngson” nodarbojas ar ūdens apkures radiatoru ražošanu. Ražošanas uzņēmums Latvijā darbojas jau 16 gadus, un tā lielākais tirgus ir Skandināvija – uz to tiek eksportēti 95% no saražotās produkcijas. Pagaidām šī ir pirmā SIA “Lyngson” realizētā saules paneļu projekta kārta.

BaltCap Infrastruktūras fonds, enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power un AJP Capital dibinātais fonds Solar Core Plus ir vienojušies par kopuzņēmuma izveidi, lai attīstītu saules enerģijas ražošanu Latvijā.

Nākamo trīs gadu laikā ir plānots izbūvēt saules enerģijas parkus 30 MW apmērā, tādā veidā stiprinot arī enerģētisko neatkarību Baltijā. Projekts ir radīts ar mērķi, lai nodrošinātu lielu, ražojošu uzņēmumu enerģijas pašpatēriņu, izmantojot saules enerģiju. Plāns paredz arī projektu paplašināšanos visā Baltijas reģionā un saules elektrostaciju jaudu palielināšanu līdz pat 100 MW.

Konkrēts investīciju apjoms netiek atklāts, taču aptuvenās investīcijas 100 MW saules parku izbūvei svārstās no 60 līdz 65 milj. EUR. Jāņem vērā, ka šajos tirgus apstākļos izmaksas var būt mainīgas izejmateriālu cenu svārstību dēļ.

“Šīs investīcijas veicinās gan Latvijas enerģētisko neatkarību, gan ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Zaļā enerģija ir mūsu nākotne, kas ir ne tikai videi draudzīga saimniekošana, bet tai ir arī reāls ekonomisks pamats,” uzsver Matīss Paegle, BaltCap Investīciju direktors.