Jaunākais izdevums

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, investoriem Eiropā uztraucoties par raķetes eksploziju Polijā, bet ASV tirgiem nervozējot par mazumtirgotāja "Target" brīdinājumiem par vāju brīvdienu iepirkšanās sezonu.

Londonas biržas indekss kritās par 0,3% pēc ziņām, ka gada inflācija Lielbritānijā oktobrī pieaugusi līdz 11,1% salīdzinājumā ar 10,1% septembrī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1981.gada oktobra.

ASV dolāra vērtība pieauga pret Japānas jenu, bet kritās pret eiro un britu mārciņu.

"Ziņas par raķešu triecieniem otrdien Polijā dabiski izraisīja drebuļus tirgos," sacīja tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

"Par pēkšņas un negaidītas eskalācijas perspektīvu karā Ukrainā, sevišķi iesaistot NATO valsti, ir nepanesami domāt, bet mēs gandrīz bijām spiesti to darīt," piebilda Erlams.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 1,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto. Neraugoties uz to, "Target" ziņoja par negaidīti vāju apgrozījumu, brīdinot par vāju brīvdienu iepirkšanās sezonu.

"Target" vadītājs Braiens Kornels sacīja, ka "viesu iepirkšanās uzvedību aizvien vairāk ietekmē inflācija, augošas procentlikmes un ekonomiskā nedrošība". "Target" akcijas cena kritās par 13,1%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 33 553,83 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 3958,79 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,5% līdz 11 183,66 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 0,3% līdz 7351,19 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,0% līdz 14 234,03 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,5% līdz 6607,22 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 1,5% līdz 85,59 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,1% līdz 92,86 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,0354 līdz 1,0395 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,1871 līdz 1,1914 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 139,16 līdz 139,54 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 87,18 līdz 87,21 pensam par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Duda: Polijas teritoriju, visticamāk, trāpījusi Ukrainas zenītraķete

LETA--AFP, 16.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien paziņojis, ka visticamāk, ciematu pierobežā ar Ukrainu dienu iepriekš trāpījusi ukraiņu zenītraķete.

"Pilnīgi nekas neliecina, ka tas būtu bijis apzināts uzbrukums Polijai (..). Ļoti ticami, ka tā bija raķete, kuru izmantojusi pretraķešu aizsardzības sistēma, tas ir, to lietojuši Ukrainas aizsardzības spēki," žurnālistiem atzina Duda.

Kā ziņots, otrdien, kad Krievija atkal pakļāva Ukrainu masīvai raķešu apšaudei, Polijas teritorijā arī nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus, un sākotnēji izskanēja ziņas, ka tā ir viena no krievu raidītajām raķetēm.

"Krievijā ražota raķete nokrita, nogalinot divus Polijas Republikas pilsoņus," trešdienas rītā paziņoja Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs LukašsJasina. Viņš piebilda, ka Krievijas vēstnieks Polijā ir izsaukts uz Ārlietu ministriju sniegt "tūlītējus detalizētus paskaidrojumus".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas Eiropas biržās krītas, Volstrītā mainās dažādos virzienos

LETA/AFP, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pirmdien kritās Eiropas biržās, bet Volstrītā mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

Tirdzniecības sesijas biržās notika pēc tam, kad ASV finanšu uzraudzības iestādes apturēja ASV 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus, un regulatori pārņēma Ņujorkas banku "Signature Bank", kurā apmēram trešdaļa noguldījumu ir kriptovalūtās.

ASV valsts obligāciju ienesīgums samazinājās, investoriem uzskatot, ka problēmas reģionālajā banku sektorā var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) kļūt uzmanīgākai ar procentlikmju paaugstināšanu.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā. Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV bankas "First Republic Bank" ievērojams noguldījumu zudums atjaunoja bažas par banku krīzi, papildinot bailes par iespējamu recesiju.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās. Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga.

Reģionālās ASV bankas atkal nonāca uzmanības lokā pēc "First Republic Bank" paziņojuma, ka tās noguldījumu apjoms pirmajā ceturksnī sarucis par 100 miljardiem ASV dolāru. Tas pastiprināja bažas par šīs bankas ilgtermiņa perspektīvām pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un divu citu ASV reģionālo banku kraha.

"First Republic Bank" akcijas cena kritās par 49%.

Šveices lielākā banka UBS otrdien paziņoja, ka šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar 1,03 miljardu dolāru tīro peļņu, kas ir par 52% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. UBS akcijas cena pēc šī paziņojuma kritās par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas sarūk bažās par autobūves sektora problēmām un ekonomiku

LETA--AFP, 21.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā saruka bažās par autobūves sektora problēmām un jaunu procentlikmju paaugstināšanu iespējamību ar mērķi iegrožot augsto inflāciju.

Visi Volstrītas galvenie indeksi kritās. Arī Eiropas galveno biržu indeksi lielākoties saruka, bet Āzijas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos.

Autobūvnieku akciju cenas smagi skāra elektromobiļu ražotāja "Tesla" paziņojums, ka tas šogad pirmajā ceturksnī strādājis ar 2,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 24% mazāka nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Tesla" akcijas cena saruka par apmēram 10%, bet "Ford" un GM akciju cenas kritās par aptuveni 3%.

Francijas autobūvnieka "Renault" akcijas cena samazinājās par gandrīz 8%, bet "Stellantis" akcijas cena saruka par vairāk nekā 5%. Frankfurtes biržā BMW un "Mercedes-Benz" akciju cenas kritās par vairāk nekā 3%, bet "Volkswagen" akcijas cena - par 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Eiropas biržās krītas pēc ECB lēmuma nemainīt procentlikmes

LETA--AFP, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās visvairāk - par 1,7%.

ASV ražotāju cenas martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieauga par 2,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā februārī, kad tās gada salīdzinājumā palielinājās par 1,6%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV martā pieauga par 0,2%, kas seko 0,6% kāpumam februārī.

Galvenie ASV biržu indeksi rīta lielāko daļu samazinājās, bet vēlāk tirdzniecības sesijas gaitā pieauga, izņemot indeksu "Dow Jones Industrial Average", kuram bija niecīgs kritums.

ASV akciju cenu kāpums atspoguļoja investoru "atvieglojumu" par to, ka jaunie inflācijas dati "nebija sliktāki par gaidītajiem", sacīja "'Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Bažas par Ķīnas nekustamo īpašumu sektoru nomāc investoru noskaņojumu

LETA--AFP, 15.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas pasaules biržās pirmdien lielākoties pieauga, bet Āzijas biržās kritās, bažām par Ķīnas nekustamo īpašumu sektoru nomācot investoru noskaņojumu pirms ASV ekonomikas datu publicēšanas.

Lielo ASV tehnoloģiju kompāniju akciju cenu kāpums pacēla Volstrītas indeksu "Nasdaq Composite" par 1,1%, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga par tikai 0,1%.

Londonas biržas indekss kritās, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstītāja "Country Garden" akcijas cena saruka par vairāk nekā 18% dažas dienas pēc tā vadītāja Jana Huijaņa paziņojuma, ka uzņēmums "saskaras ar lielākajām grūtībām kopš mūsu izveidošanas".

Pasaules naftas cenas kritās bažās par pieprasījuma vājināšanos Ķīnā. Ir arī neskaidrība par Krievijas solījumu izpildīt solījumus par jēlnaftas ieguves samazināšanu, ņemot vērā tās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, ko noteica bažas par inflāciju Lielbritānijā un centrālo banku centieniem iegrožot inflāciju, ceļot procentlikmes.

Londonas biržas indekss kritās par 0,1% pēc valsts statistikas biroja trešdien publicētiem datiem, ka gada inflācija Lielbritānijā martā samazinājusies līdz 10,1% salīdzinājumā ar 10,4% februārī, taču šis kritums bijis mazāks par prognozēto. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija saruks līdz 9,8%.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - martā vienpadsmito reizi pēc kārtas paaugstināja bāzes procentlikmi, un tā sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008.gada beigām. Tādējādi ar kreditēšanas ierobežošanu Anglijas Banka cenšas apkarot augsto inflāciju.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga.

Volstrītas indeksi maz mainījās pēc dažādām tendencēm uzņēmumu peļņas datos, bet Āzijas akciju tirgos lielākoties bija kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, vājiem tirdzniecības datiem pastiprinot bažas par ekonomikas izaugsmi. Itālijas valdības lēmums apstiprināt virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā izraisīja Eiropas banku akciju cenu samazināšanos.

Ķīnas muitas otrdien publiskoti dati liecināja, ka Ķīnas eksporta apmērs jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi samazinājies par 14,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā jūnijā.

Toties ASV Tirdzniecības ministrijas publiskoti dati parādīja, ka ASV ārējās tirdzniecības deficīts jūnijā samazinājies līdz 65,5 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 68,3 miljardiem dolāru maijā. ASV importa apjoms jūnijā samazinājās par 1% līdz 313 miljardiem dolāru, kamēr eksports samazinājās par 0,1% līdz 247,5 miljardiem dolāru.

"Galvenais secinājums no [ASV] ziņojuma ir pieauguma trūkums eksportā un importā, kas norāda uz vājāku pieprasījumu pašu valstī un ārzemēs," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet naftas cenas kritās, tirgus dalībniekiem apsverot vāja jēlnaftas pieprasījuma prognozi.

WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka dienu pēc tam, kad tās bija pieaugušas pēc Saūda Arābijas paziņojuma par ieguves apjoma samazināšanu jūlijā.

"Naftas cenas ir pakļautas spiedienam (..) jo Saūda Arābijas ieguves apjoma samazināšanas efekts apsīkst un iestājas vāja pieprasījuma radītā realitāte," atzīmēja uzņēmuma "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas Āzijas biržās pārsvarā kritās, investoriem reaģējot uz negaidīto Austrālijas Rezervju bankas (RBA) procentlikmju paaugstināšanu. RBA pacēla galveno procentlikmi par 25 bāzes punktiem līdz 4,1%, kas ir augstākais līmenis kopš 2012.gada maija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos šī gada priekšpēdējā tirdzniecības dienā, bet naftas cenas kritās, mazinoties bažām par traucētiem kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, bet indeksam "Standard & Poor's 500" nedaudz pietrūka līdz jauna rekorda sasniegšanai, savukārt indekss "Nasdaq Composite" nedaudz samazinājās.

ASV akciju cenas kopš oktobra beigām pārsvarā ir kāpušas, tirgum reaģējot uz mērenāku inflācijas tempu un spēcīgu darba tirgu ticībā, ka ASV ekonomika var izvairīties no recesijas.

ASV Nodarbinātības ministrijas apkopoti dati ceturtdien liecināja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā bijis lielāks kāpums par prognozēto, tomēr tas vēl arvien ir vēsturiski zemā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, atjaunojoties bažām par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku procentlikmju celšanā.

Volstrītas indeksi saruka visu tirdzniecības sesijas laiku, kamēr ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga tuvāk četriem procentiem. Tā bija jaunākā pazīme, ka tirgi paredz jaunas ASV centrālās bankas darbības, lai iegrožotu inflāciju un palēninātu ekonomikas izaugsmi.

Tirgus arī satrauca pesimistiskas lielveikalu tīklu "Walmart" un "Home Depot" prognozes 2023.gadam. Abi uzņēmumi atzina inflācijas un augsto procentlikmju ietekmi uz patērētāju pārliecību.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, neraugoties uz labvēlīgajiem datiem par Vācijas investoru pārliecību.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad februārī palielinājies līdz 52,3 punktiem, salīdzinot ar 50,3 punktiem janvārī, tādējādi reģistrēts pēdējos deviņos mēnešos augstākais līmenis, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "S&P Global" jaunākie dati. Indekss šobrīd atrodas virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes augšupeju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, investoriem norādot uz akciju pirkšanas nogurumu, bet naftas cenas samazinājās pirms gaidāmās jēlnaftas eksportētājvalstu sanāksmes.

Pēc akciju cenu kāpuma Volstrītā četras nedēļas pēc kārtas "šodienas cenu virzība atgādina nogurušu tirgu", atzina "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Galvenie ASV biržu indeksi tomēr kritās tikai par 0,1% līdz 0,2%, un šis diezgan mazais kritums liecina par to, ka "dalībnieki vēl negrasās kaut ko pārdot pa īstam", sacīja O'Hērs.

Investoru uzmanība šonedēļ būs pievērsta ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indeksam, kuru paredzēts publiskot ceturtdien un kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas indikators.

"Šie skaitļi tiks rūpīgi izpētīti, lai gūtu ieskatu inflācijas tendencēs un to potenciālajā saistībā ar lēmumiem [FRS] monetārās politikas jomā," sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par recesiju radot nestabilitāti finanšu tirgos. Šo bažu dēļ britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz rekordzemam līmenim, un samazinājās arī naftas cenas.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vismaz 1%, noslēdzot tirdzniecības sesiju šī gada zemākajos līmeņos.

Gaidām vēl vienu paritāti  

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru...

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, atkopjoties pēc sākotnējā krituma, kas sekoja britu mārciņas vērtības sarukumam bažās par Lielbritānijas ekonomikas stāvokli. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien uz neilgu laiku sasniedza visu laiku zemāko līmeni - 1,0350 dolārus par mārciņu. Savukārt eiro vērtība pret dolāru īslaicīgi nokritās līdz jaunam 20 gadu zemākajam līmenim - 0,9554 dolāriem par eiro.

Dienā pēc labējo partiju alianses uzvaras Itālijas parlamenta vēlēšanās procentlikmes 10 gadu valdības obligācijām sasniedza pēdējās desmitgades augstāko līmeni Francijā, Vācijā un Itālijā. Itālijas akciju tirgū tomēr bija kāpums, tirgum izvērtējot nākotnes politisko ainavu.

"Laiks rādīs, cik veiksmīga izrādīsies jaunā [Itālijas] valdība, bet zināmas politiskas stabilitātes perspektīva šodien rada neliela atvieglojuma izraisītu kāpumu" akciju tirgū, atzina tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Naftas cenas kritās, jo stiprs ASV dolārs radīja spiedienu uz tām, kā arī turpinājās bažas par naftas pieprasījumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,1% līdz 29 260,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0% līdz 3655,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 802,92 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 7020,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,5% līdz 12 227,92 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 5769,39 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 2,6% līdz 78,71 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,4% līdz 84,06 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 0,9687 līdz 0,9611 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,0859 līdz 1,0689 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 143,31 līdz 144,72 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 89,29 līdz 89,87 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu tirgus satriec brīdinājums par procentlikmju celšanu inflācijas iegrožošanai

LETA--AFP, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā saruka, turpinoties kritumam, ko izraisīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela piektdien paustais brīdinājums par jaunām procentlikmju celšanām ar mērķi iegrožot inflāciju.

Volstrītas indeksi kritās par apmēram 1%, lai gan tirdzniecības sesijas sākumā bija nedaudz pieauguši. Kritās arī Londonas un Parīzes biržu indeksi, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,5%.

Akciju tirgos lielākoties bijis kritums kopš piektdienas, kad Pauels savā runā Džeksonhoulas ekonomikas forumā pauda gatavību cīņā pret inflāciju turpināt stingru monetāro politiku, atzīstot, ka tas būs sāpīgi gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. "Taču nespēja atjaunot cenu stabilitāti nozīmētu daudz lielākas sāpes," uzsvēra Pauels.

Viņa izteikumi bija trieciens finanšu tirgiem, kas pēdējās nedēļās bija piedzīvojuši kāpumus, jo vāji ekonomikas dati un mērena cenu pieauguma palēnināšanās bija uzkurinājuši cerības, ka FRS kļūs mērenāka procentlikmju celšanā un varētu nākamgad sākt to pazemināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās pirms šonedēļ gaidāmiem centrālo banku lēmumiem par procentlikmēm, kamēr investori turpināja bažīties par banku problēmām.

"Pagājušajā nedēļā atjaunojās [investoru] riska apetīte pēc labākas tehnoloģiju milžu peļņas, bet situāciju akciju tirgos ir mainījušas bažas par procentlikmēm, tālākām banku krīzēm, ASV parāda griestiem un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nodomiem," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

"Eiropas un ASV [biržu] indeksi ir krasi sarukuši investoru nervozitātes dēļ," viņš piebilda.

Austrālijas centrālā banka otrdien paaugstināja bāzes procentlikmi līdz augstākajam līmenim kopš 2012.gada aprīļa. Centrālā banka bāzes procentlikmi paaugstināja par 0,25 procentpunktiem līdz 3,85%.

Ir gaidāms, ka FRS paaugstinās bāzes procentlikmi 10.reizi, kas varētu būt pēdējā reize pašreizējā ciklā, par 0,25 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās pēc komercbanku vadītāju brīdinājumiem par augošiem recesijas riskiem. Šie riski un bažas par nepietiekamu naftas pieprasījumu izraisīja naftas cenu kritumu, un Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena saruka līdz šī gada zemākajam līmenim.

Akciju cenas kritās arī Eiropas biržās un lielākajā daļā Āzijas biržu.

Bankas "JPMorgan Chase" vadītājs Džeimijs Daimons intervijā telekanālam CNBC sacīja, ka paredz "vieglas vai smagas recesijas" iespējamību nākamgad. Līdzīgu prognozi izteica bankas "Goldman Sachs" vadītājs Deivids Solomons.

"Prognoze skaidri pasliktinās, un tāpēc daudzi tirgu dalībnieki samazina savus riskantos ieguldījumus," sacīja tirdzniecības grupas OANDA analītiķis Edvards Moja.

Naftas cenas kritās par spīti tam, ka Ķīna beidzot sāk atteikties no stingrajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem. Izaugsmes palēnināšanās praktiski visās galvenajās ekonomikās nozīmē, ka naftas pieprasījums var izrādīties nepietiekams, piebilda Moja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas augstākais punkts vēl priekšā - Latvijā tā varētu sasniegt pat 25 %

Db.lv, 10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, Volstrītas investoriem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokolu, kas vedina uzskatīt, ka procentlikmes vēl labu laiku var palikt augstā līmenī.

FRS sanāksmes protokolā, kurā atspoguļotas diskusijas par 1.novembra lēmumu nemainīt procentlikmes, teikts, ka FRS politikas noteicēji atbalstīja "ierobežojošu nostāju" monetārajā politikā "uz kādu laiku, līdz inflācija ilgtspējīgi samazināsies".

Tas vedina uzskatīt, ka FRS nesteidzas samazināt bāzes procentlikmi, pretēji akciju tirgu cerībām.

Analītiķi gan uzskatīja, ka otrdienas kritums izskaidrojams ar sajūtu, ka akciju cenu kāpums bijis pārmērīgs.

Vairāki lielie ASV mazumtirdzniecības uzņēmumi pievīla investorus ar vājiem peļņas rezultātiem vai pesimistiskām prognozēm.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,2% līdz 35 088,29 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 4538,19 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 14 199,98 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publiskošanu un turpinot bažīties par Ķīnas ekonomiku.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,0%, mazinoties optimismam par lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, un saruka arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

"Apple" akcijas cena kritās par vairāk nekā 1,7%, un samazinājās arī "Amazon" un "Alphabet" akciju cenas.

ASV inflācijas datu publiskošana trešdien dos investoriem svarīgu norādi par to, vai Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ paaugstinās procentlikmes.

FRS kopš pagājušā gada marta ir 11 reizes pacēlusi procentlikmes, mēģinot kontrolēt augošo inflāciju. Jūlijā tās galvenā procentlikme tika pacelta līdz augstākajam līmenim 22 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, investoriem gaidot datus par ASV inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pieauga un Lielbritānijas valdības obligāciju ienesīgums palielinājās, Anglijas Bankai apstiprinot, ka tā piektdien izbeigs īstermiņa programmu obligāciju uzpirkšanai.

Galvenie Volstrītas indeksi nedaudz saruka laikā, kad akciju tirgi gaida ziņojuma par ASV patēriņa cenu indeksu (CPI) publicēšanu ceturtdien. ASV investori trešdien izsvēra datus, ka ASV vairumtirdzniecības cenu inflācija septembrī pieaugusi par 0,4% - vairāk, nekā bija gaidāms.

Naftas cenas kritās pēc tam, kad OPEC samazināja naftas pieprasījuma pieauguma prognozi šim un nākamajam gadam par pusmiljonu barelu naftas dienā, atsaucoties uz "jaunākajām makroekonomikas tendencēm un naftas pieprasījuma attīstību dažādos reģionos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, tirgiem vienaldzīgi uztverot spēcīgos ASV ekonomikas datus, izvērtējot atšķirīgos uzņēmumu peļņas rādītājus un sekojot krīzei Tuvajos Austrumos.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 4,9%, tādējādi reģistrēta straujākā izaugsme kopš 2021.gada pēdējiem trīs mēnešiem, liecināja ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie dati.

Tirgi tomēr uztvēra šos datus tikai kā pazīmi, ka ir paredzama ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Investori vairāk fokusējas uz gada ceturto ceturksni un gaidām, ka "viss palēnināsies", sacīja "Huge Johnson Economics" analītiķis Hjū Džonsons.

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien pirmo reizi kopš 2022.gada jūlija nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Šis lēmums, kas jau bija gaidāms, izraisīja īslaicīgu eiro vērtības paaugstināšanos, bet eirozonas biržās akciju cenas tomēr kritās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, reaģējot uz negatīviem ASV patērētāju pārliecības datiem, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

ASV patērētāju pārliecība martā nedaudz samazinājās, neapmierinot analītiķu prognozes.

Akciju cenas Volstrītā tirdzniecības sesijas gaitā lielākoties bija kāpušas, bet tās beigās sāka samazināties un noslēdza sesiju ar kritumu. Daži analītiķi izskaidroja šo kritumu ar to, ka mēnešiem ilgušais tirgus kāpums uzrāda noguruma pazīmes.

ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" akcijas cena kritās par 2,0%, bet loģistikas uzņēmuma UPS akcijas cena saruka par 8,2%. "Trump Media & Technology Group" akcijas cena pieauga par 16,1%, uzņēmumam debitējot biržā.

Pārējās pasaules biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

Naftas cenas stabilizējās pēc pirmdien piedzīvotā kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par kara starp Krieviju un Ukrainu radītām problēmām Krievijas naftas rūpniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bet zelta cena pieauga līdz rekordlīmenim pēc tam, kad augošs optimisms par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu nākamgad bija izraisījis ASV dolāra vērtības pazemināšanos pēdējo nedēļu laikā.

Zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu investīciju objektu, cena uz neilgu laiku sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 2135,39 ASV dolārus par unci.

Palielinājās arī ASV dolāra vērtība.

Analītiķi pauda uzskatu, ka zelta cenas pieaugumu veicinājis arī karš starp Izraēlu un "Hamās".

"Bažas par nestabilu globālās ekonomikas fonu un Izraēlas-"Hamās" konfliktu ir uzkurinājušas investoru pieprasījumu pēc tādiem drošu investīciju aktīviem kā zelts," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Bitkoina vērtība pirmoreiz kopš pērnā maija pārsniedza 40 000 ASV dolārus, ko veicināja cerības, ka ASV drīz atļaus plašāk tirgot pasaules lielāko kriptovalūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas Eiropas biržās krītas, Volstrītā mainās dažādos virzienos

LETA/AFP, 31.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien kritās, bet Volstrītā mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāmā balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Tirdzniecībai atsākoties pēc trīs dienu ilgas nedēļas nogales, Parīzes un Londonas biržu indeksi kritās par vairāk nekā 1%, bet Frankfurtes biržas indekss saruka par 0,3%.

ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās, indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz saruka, bet indekss "Nasdaq Composite" mēreni pieauga.

Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4%, tirgus dalībniekiem gaidot ziņas par ASV finanšu situāciju un izvērtējot OPEC+ dalībvalstu konfliktējošos paziņojumus par jaunām ieguves apjomu samazināšanām, kā arī ņemot vērā pazīmes, ka Ķīnā naftas pieprasījums atjaunojas lēnāk, nekā bija gaidīts.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Komentāri

Pievienot komentāru