Jaunākais izdevums

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, mazinoties investoru cerībām par drīzu procentlikmju pazemināšanu un pieaugot saspīlējumam Tuvajos Austrumos.

Naftas cenas mainījās dažādos virzienos, pastāvot bažām par ekonomikas izaugsmi.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārstāvis Kristofers Volers atzina, ka FRS varēs šogad pazemināt procentlikmes, bet piebilda, ka tās "jāpazemina metodiski un uzmanīgi".

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Roberts Holcmans pirmdien Davosā atzina par iespējamu, ka procentlikmes šogad netiks pazeminātas. Iepriekš bija prognozēta ECB procentlikmju pazemināšana aprīlī.

Akciju cenas Eiropas un Ziemeļamerikas biržās 2023.gada beigās pieauga, jo inflācijas samazināšanās vedināja investorus prognozēt, ka FRS gatavojas šogad vairākkārt pazemināt procentlikmes un šim piemēram var drīz sekot ECB un Anglijas Banka.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,6% līdz 37 361,12 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 4765,98 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,2% līdz 14 944,35 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,48% līdz 7558,34 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,2% līdz 7398,00 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,3% līdz 16 571,68 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 0,4% līdz 72,40 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 0,2% līdz 78,29 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien kritās par 0,9% līdz 29,66 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,0952 līdz 1,0879 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2737 līdz 1,2635 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 145,77 līdz 147,18 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,98 līdz 86,07 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā - 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 0,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.

Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,8 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+22,9 %) un svaigiem augļiem (+10,7 %). Cenas pieauga cūkgaļai (+9,3 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %). Cenas palielinājās arī kafijai (+10,1 %), maizei (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,2 %), olīveļļai (+28,3 %), saldējumam (+13,4 %), saldumiem (+18,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,9 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-19,5 %), piena produktiem (-10,5 %), mājputnu gaļai (-5,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (-8,2 %), augu eļļai (-14,8 %), olām (-7,1 %), sviestam (-9,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts fondēto pensiju shēma pērn uzrādījusi augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priecājoties par spēcīgākām ekonomikām un gaidāmo likmju zemēšanu, kristāla bumbā šim gadam sazīmē akciju pieaugumu.

2023. gads pasaules lielākajos akciju tirgos izvērtās izcils, kur šie tirgi tagad ir ieskrējušies tik ļoti, ka guvumi tiek prognozēti arī šim jaunajam gadam. Daudzi investori sērfo uz optimisma vai pat alkatības viļņa, kur to emociju gammu vismaz daļēji, šķiet, diktē bailes gar degunu palaist garām vēl tālākus guvumus.

Ja nedaudz par 2023. gadu, tad ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa vērtība šajā termiņā pieauga par 23%. Vecā kontinenta lielo publiski kotēto kompāniju STOXX Europe 600 indekss pagājušogad auga par 12%. Savukārt vispasaules MSCI All Countries World akciju indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 18%.Akciju cena pagājušogad pieauga par spīti nepārtrauktu nepatikšanu gaidīšanai no pasaulē lielākajām tautsaimniecībām. Vien īslaicīgi sprunguļus spieķos akciju uz priekšu ripojošajam ritenim ielika, piemēram, ASV reģionālo banku krīze un ģeopolitiskās turbulences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2022.gada septembri - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 14%.

2023.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (mīnus viens procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 10,6%.

2023.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+15,5%) un svaigiem augļiem (+2,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,2%), maizei (+1,2%), tostarp galvenokārt baltmaizei, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), pienam (+2%) un saldējumam (+2,1%). Savukārt akciju ietekmē lētāki bija piena produkti (-3,5%), konditorejas izstrādājumi (-2,0%), makaronu izstrādājumi (-3,4%) un šokolāde (-1,5%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-3,7%), sieram un biezpienam (-0,9%), un cūkgaļai (-0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs iemesli, kāpēc akciju tirgus turpina sasniegt rekordus

Andrejs Piļka, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management fondu pārvaldnieks, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju tirgus vadošie indeksi turpina izteiktu augšupeju un kopš pērnā gada noslēguma gandrīz ik pēc nedēļas sasniedz visu laiku augstākos rādītājus. Kas ir galvenie iemesli tik spēcīgam tirgus kāpumam un vai tam ir potenciāls turpināties?

ASV ekonomika izrādījusies pārsteidzoši spēcīga

Pagājušajā gadā ASV akcijas startēja no relatīvi zemas bāzes, ko radīja 2022. gadā piedzīvotā tirgus korekcija. Lai arī sākotnējo tirgus kustību var galvenokārt saistīt ar tehniskiem iemesliem, proti, investoru vēlmi nopirkt akcijas par izteikti izdevīgām cenām, tomēr tālākās augšupejas pamatā bija fundamentālie faktori.

Pirmkārt, ASV ekonomika ir izrādījusies fenomenāli noturīga pret mēģinājumiem to bremzēt ar monetārās politikas palīdzību. 2023. gada sākumā ekonomisti samērā vienbalsīgi gaidīja, ka ASV ekonomika ieies ievērojami lēnākas izaugsmes fāzē, un diezgan augsti novērtēja arī recesijas varbūtību, kam pamatā bija neizbēgama paaugstināto procentlikmju negatīvā ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu, bezdarba līmeni, patēriņu un uzņēmumu investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2022.gada augustu - palielinājās par 5,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 15,6%.

2023.gada augustā, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-17,1%) un kartupeļiem (-15,1%). Cenas pazeminājās svaigiem augļiem (-4,1%) un olām (-3,4%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-12,4%), piena produkti (-3,2%), mājputnu gaļa (-1,3%), sviests (-3,8%), cukurs (-4,3%), atspirdzinošie dzērieni (-4,4%), konditorejas izstrādājumi (-0,7%), kā arī siers un biezpiens (-0,5%). Savukārt dārgāka bija kafija (+4,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7%), augu eļļa (+4,6%), gaļas izstrādājumi (+1,7%), žāvēti augļi un rieksti (+5,1%), kā arī cūkgaļa (+0,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju - palielinājās par 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 17%.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%). Akciju ietekmē lētāks bija siers un biezpiens (-4%), kafija (-3,2%), piens (-2,6%), milti un citi graudaugi (-3,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6%), žāvēti augļi un rieksti (-5,6%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4%). Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem augļiem (-2,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,5 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+8,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,6%), gaļas izstrādājumiem (+3,5%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+5,3%), olīveļļai (+29,9%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), svaigiem augļiem (+3,8%), maizei (+2,2%), saldumiem (+21,1%), augļu un dārzeņu sulām (+10,4%), kartupeļiem (+11,5%), kafijai (+2,4%), saldējumam (+6,5%), šokolādei (+4,0%). Savukārt cenu kritums bija piena produktiem (-10,6%), pienam (-9,1%), sieram un biezpienam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup darbinieki akciju opciju programmas ietvaros veikuši pirmo akciju opciju konvertāciju akcijās, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem ar iespēju piedalīties akcionāru sapulcēs, pieņemt lēmumus par uzņēmuma attīstību un saņemt uzņēmuma izmaksātās dividendes.

Kopumā pēc akciju opciju konvertācijas biržā tika iekļautas 57 911 DelfinGroup papildu akcijas.

Uzņēmums pērn aizsāka Latvijā unikālu programmu, atbilstoši kurai DelfinGroup kopsummā emitēs 450 000 akciju. Opciju programma paredz opciju piešķiršanu uzņēmuma darbiniekiem četru gadu laikā, līdz ar to visiem darbiniekiem, kuri nostrādājuši vismaz vienu gadu, ik gadu tiks piešķirtas jaunas akciju opcijas. Tās ir tiesības uzņēmuma darbiniekiem iegādāties DelfinGroup akcijas par nominālvērtību, vēlāk pēc opciju konvertācijas dodot iespēju pelnīt papildu līdzekļus līdz ar uzņēmuma attīstību. Pērn opciju saņemšanai kvalificējās 202 DelfinGroup darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings (APF) sākotnējā akciju piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering), kas noslēdzās 3. novembrī, ir piesaistījis 107 % no investīciju mērķa, jeb 5 624 204 eiro.

IPO mērķis pie cenas 5.11 eiro par akciju bija 5 252 722 eiro. Kopumā IPO piedalījās 2 128 investori un nozīmīgu daļu emisijas akciju ir iegādājušies arī divi Latvijas pensiju fondi.

Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc akcijām bija lielāks par piedāvājumu, investīciju orderi tiks izpildīti par 5.25 miljoniem eiro, bet atlikusī summa saskaņā ar IPO alokācijas jeb akciju sadales noteikumiem tiks atgriezta investoriem. Akciju alokācija jeb sadale notiks šodien.

“Neskatoties uz šobrīd valdošo pesimistisko investoru noskaņojumu Baltijas biržā, mums izdevās pārsniegt IPO ieguldījumu mērķi pateicoties pārliecinošam izaugsmes stāstam, kas ietver gan skaidrību par olu ražošanas piedāvājuma un pieprasījuma dinamiku, gan mūsu ilgtspējas sniegumu un ambīciju, gan arī mūsu detalizētus attīstības plānus. Prieks, ka ar savu būtisku ieguldījumu uzticēšanos mūsu darbībai ir izteikuši uzreiz divi Latvijas pensiju fondi un liels skaits privātpersonu, kas iegādājās gan salīdzinoši mazākas, gan ievērojamas akciju paketes,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidām labas ziņas investoriem – lielāku aktivitāti Baltijas biržās

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Eiropas biržās krītas pēc ECB lēmuma nemainīt procentlikmes

LETA--AFP, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās visvairāk - par 1,7%.

ASV ražotāju cenas martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieauga par 2,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā februārī, kad tās gada salīdzinājumā palielinājās par 1,6%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV martā pieauga par 0,2%, kas seko 0,6% kāpumam februārī.

Galvenie ASV biržu indeksi rīta lielāko daļu samazinājās, bet vēlāk tirdzniecības sesijas gaitā pieauga, izņemot indeksu "Dow Jones Industrial Average", kuram bija niecīgs kritums.

ASV akciju cenu kāpums atspoguļoja investoru "atvieglojumu" par to, ka jaunie inflācijas dati "nebija sliktāki par gaidītajiem", sacīja "'Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada jūlijā sarukušas pārtikas un rūpniecības preču cenas, tomēr patērētāji droši vien vairāk ievērojuši nevis lētāku ikdienas pārtikas preču grozu, bet krietni lielākus rēķinus par elektrību.

Gada laikā cenas pieaugušas par 6.4%, bet mēneša laikā patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 0.7%. Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu, izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu tarifos inflāciju Latvijā jūlijā palielināja par 0.9 procentu punktiem. Bez šādām izmaiņām inflācija Latvijā jau būtu ļoti tuva eiro zonas vidējam inflācijas līmenim, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Gada inflācija jūlijā Latvijā samazinājusies līdz 6,4% 

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet...

Turklāt jāņem vērā, ka šī ir samērā neelastīga izdevumu pozīcija, kas skar visas mājsaimniecības. Šādu tarifu pieauguma ietekme uz iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ir salīdzinoši sāpīgāka, jo, lai gan rēķinu var mazināt, meklējot atbilstošos pieslēgumus, tomēr nav iespējams atrast veidu, kā šajā jomā ietaupīt būtiski.

Kopējā inflācijas izmaiņu tendence gan Latvijā, gan eiro zonā ir lejupejoša. Samazinājušās globālās enerģijas un pārtikas cenas, tomēr pamatinflācija, ko vairāk ietekmē atalgojuma izmaiņas un iedzīvotāju pirktspēja, joprojām ir noturīga. Turklāt jāatceras, ka tas, ka inflācija mazinās, nenozīmē, ka visās jomās atgriezīsimies pie cenu līmeņa, kāds bija ierasts pirms šī augstās inflācijas perioda. Zemāka inflācija jūlijā ar pozitīvu mēneša pieauguma tempu nozīmē, ka cenas vidēji turpina pieaugt, vien lēnāk nekā pērn, komentē I.Opmane.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šobrīd maksa par mājokli nav galveno aktualitāšu topā, kaut pēc pāris mēnešiem tā atkal tur nokļūs, jo aktualizēsies jautājumi par un ap siltumenerģijas tarifiem. Daudziem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem cenas vairs nemazināsies, tomēr attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem ir pamats gaidīt vismaz nelielu samazinājumu. Elektroenerģijas cenas ir normalizējušās, kas nozīmē, ka to ietekme uz inflācijas kritumu pastiprināsies. Ja ziema neizrādīsies pārmēru auksta, tad lieliem sarežģījumiem attiecībā uz mājokļa rēķinu nomaksu rasties nevajadzētu.

D.Gašpuitis atzīst, ka augstās pārtikas cenas joprojām ir problēma. Latvijas pārtikas cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš. Ja 2021. gadā vidējais pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 94.9% no ES27 vidējā, tad pērnā laikā tas ir jau ir pārsniedzis vidējo un sasniedzis 102.8%. Turklāt, neskatoties un pārtikas cenu līmeņa kritumu jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju par 1.2%, gada pieauguma temps ir 11.2%. Graudu, piena cenas pēdējos mēnešos ir bijušas salīdzinoši zemas. Ja cenas noturēsies šajā līmenī, izejvielu cenu kritums arvien vairāk sāks sasniegt galapatērētāju, lai arī jau šobrīd ir pamanāms akciju piedāvātais cenu samazinājums. Tomēr nesenās dabas stihijas ir radījušas jaunus izaicinājumus, tai skaitā Baltijā un Ziemeļvalstīs. Dažādām kultūrām gan ražu, gan kvalitāti ietekmē nelabvēlīgie laikapstākļi. Sausums un salnas pavasarī un vasaras sākumā jau radīja problēmas, taču ražas novākšana daudzviet ir ne tikai jāpārtrauc, tā ir iznīcināta, bet ilgstoši spēcīgais lietus periods arī apdraud graudu dīgšanu un veido piedāvājuma problēmas, kas acīmredzami vairākās grupās nozīmēs cenu pieauguma risku.

Tikmēr cenu kāpums arī pārējās grupās, īpaši pakalpojumos, saglabājas. Vēl paies vairāki mēneši, līdz inflācija sasniegs daudz maz saprātīgu līmeni. Daudz vairāk laika prasīs, lai iedzīvotājos stabilizētos inflācijas uztvere un sāks atjaunoties pirktspēja. Pat zema inflācija nozīmē to, ka cenas turpinās pieaugt. Un, lai arī darba samaksas pieaugums šobrīd arvien pārliecinošāk apsteigs inflācijas kāpumu, starp dažādām sabiedrības grupām pirktspēja atjaunosies nevienmērīgi un ar aizturi. Tādēļ vēl tuvākos ceturkšņus augstās inflācijas ietekme atspoguļosies patēriņā, prognozē SEB bankas ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, reaģējot uz negatīviem ASV patērētāju pārliecības datiem, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

ASV patērētāju pārliecība martā nedaudz samazinājās, neapmierinot analītiķu prognozes.

Akciju cenas Volstrītā tirdzniecības sesijas gaitā lielākoties bija kāpušas, bet tās beigās sāka samazināties un noslēdza sesiju ar kritumu. Daži analītiķi izskaidroja šo kritumu ar to, ka mēnešiem ilgušais tirgus kāpums uzrāda noguruma pazīmes.

ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" akcijas cena kritās par 2,0%, bet loģistikas uzņēmuma UPS akcijas cena saruka par 8,2%. "Trump Media & Technology Group" akcijas cena pieauga par 16,1%, uzņēmumam debitējot biržā.

Pārējās pasaules biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

Naftas cenas stabilizējās pēc pirmdien piedzīvotā kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par kara starp Krieviju un Ukrainu radītām problēmām Krievijas naftas rūpniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas pieauga, karam starp Krieviju un Ukrainu radot problēmas Krievijas naftas rūpniecībā.

ASV naftas cenas pieauga par 1,6% pēc ziņām, ka jauns Ukrainas drona uzbrukums izraisījis ugunsgrēku svarīgā Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā.

Analītiķi arī norādīja uz ģeopolitiskā saspīlējuma palielināšanos pēc uzbrukuma Piemaskavas koncertzālei, par kuru uzņēmās atbildību teroristu grupējums "Islāma valsts".

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien pirmoreiz atzina, ka šo teroraktu ar 139 bojāgājušajiem sarīkojuši "radikālie islāmisti", bet mēģināja viņus saistīt ar Ukrainu.

"Paaugstinātais saspīlējums starp Ukrainu un Krieviju ir apturējis kāpumu akciju tirgos, kas bija redzēts pagājušajā nedēļā," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

ASV un Eiropas naftas cenas saruka par aptuveni 4%, un "Saudi Aramco" lēmums ietekmēja arī enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

"Aramco" paziņojumā teikts, ka tā plāno pazemināt jēlnaftas cenas klientiem Āzijā par diviem ASV dolāriem uz barelu.

"Tas viss pastiprina bažas, ka globālais tirgus slīkst naftā, kas nav pietiekami ātri izmantojama, pat ja cenas ir pievilcīgas patērētājiem," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

"Nav šaubu, ka pašreizējais ģeopolitiskais saspīlējums Tuvajos Austrumos novērš vēl straujāku naftas cenu krišanos," viņš piebilda.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga par 0,6%, neraugoties uz aviobūvnieka "Boeing" akcijas cenas krišanos par 8% pēc tam, kad ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) sestdien aizliedza aviosatiksmē izmantot daļu no lidmašīnām "Boeing 737 MAX 9", kamēr tās netiks pārbaudītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga pēc Saūda Arābijas un Krievijas paziņojuma, ka tās pagarina naftas ieguves un eksporta apmēra samazinājumu līdz gada beigām. ASV dolāra vērtība pieauga.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 90 ASV dolārus par barelu, kas šogad notika pirmoreiz.

Degvielas cenas var turpināt kāpt 

Ņemot vērā Saūda Arābijas naftas ieguves samazinājumu, tiek prognozēts, ka degvielas cenas...

Saūda Arābijas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma un kam bija jābeidzas septembra beigās, būs spēkā līdz decembra beigām, pavēstīja Saūda Arābijas Enerģētikas ministrija. Arī Krievijas naftas eksporta apmēra samazinājums par 300 000 bareliem dienā pagarināts līdz gada beigām, norādīja Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks.

Augstākas naftas cenas veicināja ar naftu saistīto ASV uzņēmumu "Chevron" un "Devon Energy" akciju cenu palielināšanos, tomēr vairumā rūpniecības nozaru akciju cenas samazinājās un Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4%.

Naftas cenu palielināšanās ir izraisījušas bažas, ka tā varētu kaitēt pieprasījumam, sevišķi augstu procentlikmju apstākļos.

Tirgus analītiķis Maikls Hjūsons atzīmēja, ka augstākas naftas cenas sarežģīs centrālo banku centienus pazemināt inflāciju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,6% līdz 34 641,97 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 4496,83 punktiem, savukārt "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 14 020,95 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,2% līdz 7437,93 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 0,3% līdz 15 771,71 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,3% līdz 7254,72 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,3% līdz 86,69 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,2% līdz 90,04 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par 2,6% līdz 34,45 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,0796 līdz 1,0726 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2625 līdz 1,2565 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 146,47 līdz 147,68 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 85,50 līdz 85,34 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij vajadzētu apsvērt Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi, trešdien paziņoja Igaunijas valsts lidostu operatorkompānijas "Tallinna Lennujaam" valdes priekšsēdētājs Rīvo Tuvike.

Intervijā Igaunijas sabiedriskajai raidsabiedrībai ERR Tuvike trešdien sacīja, ka iespējas iegādāties "airBaltic" akcijas būtu atkarīgas no cenas un ieguvumiem, tomēr viņš "ieteiktu to vismaz apsvērt. Pašlaik mums ir pavērusies tāda iespēja.

"Tallinna Lennujaam" atgādināja, ka "airBaltic" ir lielākā tirgus daļa Igaunijas aviopasažieru pārvadājumos, tādēļ kompānijas akciju iegāde saistītu to ciešāk ar Tallinu un ļautu mudināt kompāniju paplašināt darbību Igaunijas galvaspilsētā.

Viņaprāt, akcionāru līgumā var iekļaut punktus, piemēram, par atsevišķa skaita lidmašīnu bāzēšanu Tallinā vai noteikta skaita maršrutu nodrošināšanu no Igaunijas galvaspilsētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, neraugoties uz publiskotiem ekonomikas datiem, kas liecināja, ka Lielbritānijas un Japānas ekonomikas nonākušas recesijā.

ASV Tirdzniecības ministrija ceturtdien publiskoja datus, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 0,8%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto 0,1%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar 5029,73 punktiem, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Pieauga arī akciju cenas eirozonas biržās, lai gan Eiropas Komisija samazināja izaugsmes prognozes, vienlaikus arī samazinot inflācijas prognozes.

Parīzes biržā kāpumu nodrošināja autobūves uzņēmumi pēc tam, kad Francijas un ASV autobūves uzņēmums "Stellantis" pērn strādāja ar 18,6 miljardu eiro tīro peļņu, kas ir visu laiku augstākais līmenis tā vēsturē. "Renault" un "Stellantis" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, bet naftas cenas pieauga, sprādzieniem Irākā ar vismaz 103 bojāgājušajiem pastiprinot bažas, ka karš starp Izraēlu un "Hamās" varētu izplatīties tālāk.

Naftas cenas kāpa par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Irānā trešdien gāja bojā vismaz 103 cilvēki sprādzienos pie ASV gaisa triecienā 2020.gada janvārī Bagdādes lidostā nogalinātā ģenerāļa Kasema Soleimani kapavietas. Irānas varas iestādes nosauca šo sprādzienu par teroraktu.

Bažas par naftas piegāžu traucējumiem pastiprināja arī naftas atradnes slēgšana Lībijā.

Spiedienu uz akciju cenām radīja arī investoru bažas, ka akciju cenu kāpums 2023.gada pēdējos mēnešos bijis pārāk optimistisks. "Fiduciary Trust" galvenais investīciju pārzinis Hanss Olsens atzīmēja, ka šis kāpums bez fundamentālām pārmaiņām "nav veselīgs un nav ilgstošs".

Cenas akciju tirgos Ņujorkā, Frankfurtē, Parīzē un Tokijā pērnā gada pēdējos mēnešos bija augušas līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot procentlikmju pazemināšanas šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, vājiem tirdzniecības datiem pastiprinot bažas par ekonomikas izaugsmi. Itālijas valdības lēmums apstiprināt virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā izraisīja Eiropas banku akciju cenu samazināšanos.

Ķīnas muitas otrdien publiskoti dati liecināja, ka Ķīnas eksporta apmērs jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi samazinājies par 14,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā jūnijā.

Toties ASV Tirdzniecības ministrijas publiskoti dati parādīja, ka ASV ārējās tirdzniecības deficīts jūnijā samazinājies līdz 65,5 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 68,3 miljardiem dolāru maijā. ASV importa apjoms jūnijā samazinājās par 1% līdz 313 miljardiem dolāru, kamēr eksports samazinājās par 0,1% līdz 247,5 miljardiem dolāru.

"Galvenais secinājums no [ASV] ziņojuma ir pieauguma trūkums eksportā un importā, kas norāda uz vājāku pieprasījumu pašu valstī un ārzemēs," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Komentāri

Pievienot komentāru