Viedokļi

Akcīzes palielināšana degvielai – nepārdomāts un tuvredzīgs lēmums

Mārtiņš Stirāns, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Plānotā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai ir kārtējā reize, kad ierēdņi izvēlas vieglāko ceļu – paaugstināt nodokļus, lai iekasētu vairāk naudas no tiem iedzīvotājiem, kuri tos godprātīgi maksā. Diemžēl valdība līdz šim diskusijās nav iesaistījusi nozares pārstāvjus, kuru viedoklis par plānotajām izmaiņām atšķiras.

Pirmkārt, zema degvielas cena nevar būt pamatojums akcīzes nodokļa palielināšanai. Degvielas cenas mazumtirdzniecībā ir cieši saistītas ar degvielas produktu pašizmaksu pasaules biržās, kas laika gaitā var būtiski mainīties, un to nevar ietekmēt nedz degvielas mazumtirgotāji, nedz valdība. Latvijas praksē nav bijusi pieredze, ka akcīzes nodoklis degvielai tiktu samazināts tajos brīžos, kad degvielas cenas pasaules biržās palielinās.

Otrkārt, nav skaidrs pamatojums, kāpēc benzīnam un autogāzei plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmi tieši par 3 centiem litrā un dīzeļdegvielai par 1 centu litrā. Tas nozīmē, ka ikviens autobraucējs, kurš, piemēram, mēnesī benzīna iegādei tērē 100 EUR, gada laikā nodokļos papildus samaksās vairāk nekā 30 EUR. Šāds degvielas cenas pieaugums var mazināt autobraucēju aktivitāti – zemākas degvielas cenas jau vēsturiski ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc iedzīvotāji pārvietojas vairāk un attiecīgi ļauj arī valstij nodokļos iekasēt vairāk. To apliecina arī, piemēram, VID akcīzes preču aprites rādītāji – 2015. gada pirmajos sešos mēnešos, kad degvielas cenas kritās, akcīzes nodoklis par naftas produktiem tika iekasēts par 8% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, turklāt tas skaidrojams arī ar nemainīgām akcīzes likmēm.

Treškārt, akcīzes paaugstināšana var veicināt patērētāju vēlmi iegādāties degvielu kaimiņvalstīs, ja likmju starpības dēļ degvielas cena tajās būs zemāka nekā Latvijā. Paaugstinot akcīzes nodokli par plānotajiem 3 centiem benzīnam un autogāzei un par 1 centu dīzeļdegvielai, Latvijā akcīzes nodoklis benzīnam no zemākā kļūtu par augstāko starp Baltijas valstīm (ja vienlaicīgi akcīzes nodoklis netiek pārskatīts Igaunijā un Lietuvā) un saglabātos otrs augstākais dīzeļdegvielai un autogāzei.

Tāpēc Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) uzskata, ka valstij ir jāmeklē veidi, kā iekasēt nodokļus no tiem, kuri izvairās no to nomaksas, un jākoncentrējas uz nodokļu plaisas samazināšanu, kas 2013. gadā akcīzes nodoklī dīzeļdegvielai veidoja pat 17% (VID aprēķini).

Viens no nodokļu plaisas iemesliem ir komerctransporta degvielas bākās no Krievijas un Baltkrievijas ievestā degviela, par ko, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, nav jāmaksā nodokļi. LDTA uzskata, ka ir nepieciešams noteikt degvielas daudzuma limitu, ko komerciālo transportlīdzekļu degvielas bākās var ievest Latvijā bez nodokļu nomaksas. Šāda kārtība ir daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas robežojas ar valstīm ārpus ES, taču līdz šim vēl nav ieviesta Baltijas valstīs.

Šis ir tikai viens no piemēriem. Ir jāmeklē vēl citi veidi, kā aktīvāk mazināt ēnu ekonomiku, kas ļautu gūt nodokļu ieņēmumus no tiem, kuri izvairās tos maksāt, tā vietā, lai palielinātu slogu tiem iedzīvotājiem, kas tos maksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akcīzes nodokļa samazinājums saglabā pierobežas tirgu

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprā alkohola akcīzes nodokļa samazinājums līdz 15% stājās spēkā 2019. gada 1. augustā, tas tika pieņemts laika posmam līdz 2020. gada 29. februārim. Tieši šis akcīzes nodokļa samazinājums ļāva amortizēt kopējo alkohola tirgus kritumu Latvijā un arī akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos. Pēc akcīzes nodokļa samazinājuma Igaunijā, Latvijā tirgus ir krities par 4%, kur kritums ir vērojams tieši pierobežā par 20-25%.

Lai labāk saprastu, kāpēc pie akcīzes nodokļa samazinājuma tomēr veidojas ieņēmumu kritums, es minēšu piemēru. Pieņemsim, ka Latvijā pārdod 100 pudeles alkohola. Tirgus dati apliecina, ka aptuveni 20% jeb 20 pudeles no šī apjoma pārdod pierobežā. Ņemot vērā Igaunijas nodokļu izmaiņas, Latvijas akcīzes nodokļa samazinājums ļāva saglabāt pierobežas tirdzniecību, bet, protams, apjomi mazinājās tik un tā. Tirgus kritums pierobežā Latvijā ir 25% - tas ir, 20 pudeļu vietā tika pārdotas 15. Tādējādi Latvijā kopumā pierobežas tirdzniecības samazinājuma dēļ ir pārdots par 5 pudelēm mazāk. Tomēr no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas joprojām saglabājas pietiekami augsti, tas veido 4-5%. Ja akcīzes nodoklis nebūtu samazināts, 100 pudeļu vietā tiktu pārdotas 80 pudeles, un attiecīgi budžetā būtu ievērojami mazāki ieņēmumi gan no akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ministre: Ja nepalielināsim akcīzes nodokli, tad zaudētājs būs valsts budžets

LETA, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nodokļu reformas kontekstā netiks palielināts akcīzes nodoklis, tad zaudētājs būs valsts budžets, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa skaidroja, ka nodokļu reforma paredz palielināt azartspēļu, kā arī akcīzes nodokli, lai kompensētu budžeta ieņēmumus. «Palielinājums ir plānots tāds, ka tas neiznīcinās nozari, kā arī sglabās konkurētspēju,» teica ministre.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka akcīzes nodokļa palielinājums ir vērtēts Baltijas valstu kontekstā. Arī kaimiņi ir plānojuši akcīzes nodokļa pieaugumu, tādēļ, ja Latvijā akcīzes nodoklis netiks palielināts, tad cenas pieaugs neskatoties uz to, jo tās, izmantojot situāciju, palielinās tirgotāji. Tādejādi zaudētājs būs tikai valsts budžets, bet ieguvējs - tirgotāji.

Pēc ministres teiktā, tādēļ Latvijai šī situācija ir jāizmanto un akcīzes nodoklis jāpalielina, lai izlīdzinātu likmes ar pārējām Baltijas valstīm. Tāpat šāda rīcība palīdzēs pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Akcīzes kārdinošā pievilcība nenoveco

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 07.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes kā tauku kārtiņas nosūkšana jau tradicionāli kalpo par valsts budžeta caurumu aizdrīvētāju. Turklāt šai tradīcijai ir diezgan sena vēsture. Diskutējot par sabiedrības vajadzību apmierināšanai veicamajiem politiskajiem manevriem, nereti tieši akcīzes preces dabū ciest visvairāk.

Tiesa, arī pirmās brīvvalsts laikā akcīzes nodoklis netika smādēts līdzīgu mērķu vārdā. Tolaik ar akcīzes nodokli aplika pat tēju, raugu, iesalu, sērkociņus un apgaismes priekšmetus. Ulmaņlaikos akcīzes nodoklis bija otrs lielākais valsts nodokļu ieņēmumu avots pēc muitas nodokļa (plašāk – DB 15.07.2016. un 12.08.2016.). No tabakas un tās izstrādājumu pārdošanas iekasētais nodoklis pat veidoja 9,1% no kopējiem valsts budžeta 1932./1933. gada ieņēmumiem! Interesanti, ka 1935. gadā ar akcīzi tika pamatīgi aplikts katra ievestā vīna litrs – 7,24 latu, kamēr vietējais vīns izpelnījās vien 30 santīmu akcīzes uzrēķinu. Līdzīga proporcija nodalīja ievesto un pašmājās audzēto tabaku. Rīgā akcīzes tradīcijas var saistīt jau ar 14. gadsimtā iekasēto pecunia vini jeb vīna naudu, bet nākamā gadsimta izskaņā Rīgā naski darbojušies akcīzes iekasētāji, kas metuši skatus ne tikai uz vīnu, bet nu jau arī alu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta degvielai varētu piemērot nevis akcīzes nodokli, bet gan tas varētu tikt dalīts, piemēram, enerģijas un CO2 nodoklī, kur pēdējā komponente būtu augstāka tieši tiem patērētājiem, kuri izmantotu fosilo degvielu

Tādu iespējamo nākotnes ainu iezīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes. Pašlaik transporta degvielai tiek piemērots ne tikai attiecīgs akcīzes nodoklis, bet arī pievienotās vērtības nodoklis.

"Akcīzes nodoklis ir nedaudz novecojis un to būtu nepieciešams pārskatīt," skaidroja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvis Indulis Stikāns.

Viņš kā piemēru minēja Zviedriju, kur akcīzes nodokļa degvielai nav, bet to veido divi nodokļi – enerģijas un CO2 nodoklis, kas veicina zaļo mērķu sasniegšanu. I. Stikāns aicināja arī Latvijā šo nodokli izmantot kā instrumentu zaļo mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Virza uz priekšu straujāku akcīzes nodokļa celšanu alkoholam un cigaretēm

LETA, 25.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu vēl straujāk celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm. Minētie priekšlikumi ietverti grozījumos likumā par akcīzes nodokli, kas tiks iesniegti Saeimā apstiprināšanai galīgajā lasījumā.

Iepriekš FM skaidroja, ka tas nepieciešams, jo plānots piemērot lielākas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides ziedojumiem. Akcīzes nodokļa priekšlikuma būtība ir straujāka likmju celšana alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm, proti 2018.gadā tiks noteiktas tās likmes, kas bija paredzētas 2019.gadā, un attiecīgi 2019.gadā tās likmes, kas bija paredzētas 2020.gadā.

Sēdes laikā labklājības ministrs Jānis Reirs (V) aicināja necelt tik strauji akcīzes nodokli, lai risinātu vienas jomas problēmas. Viņš pauda pārliecību, ka jāpaliek pie tāda akcīzes nodokļa pieauguma tempa, par kādu iepriekš tika panākta vienošanās. Turpretī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidroja, ka straujāks akcīzes nodokļa pieaugums nepieciešams, lai kompensētu priekšlikuma par ziedojumiem nevalstiskajām organizācijām negatīvo fiskālo ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 15% būs Latvijas atbilde uz Igaunijas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmes alum un alkoholam.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma akcīzes nodokļa likuma grozījumus virzīt izskatīšanai šodienas Saeimas plenārsēdē, lai tie varētu stāties spēkā jau šā gada jūlijā un ziemeļu kaimiņvalsts pircējiem joprojām būtu izdevīgi braukt iepirkt alkoholu Latvijā. Ar balsu vairākumu tika atbalstīts priekšlikums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem samazināt akcīzes nodokļa likmi no pašreizējiem 1840 eiro par 100 litriem līdz 1564 eiro, vienlaikus atsakoties no iecerētā – šīs likmes palielināšanas līdz 2025 eiro. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti neatbalstīja ideju par akcīzes nodokļa likmes samazināšanu alum. Jāatgādina, ka Igaunijas parlaments pieņēma lēmumu ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2508 eiro līdz 1881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Šo izmaiņu rezultātā būtiski samazināsies nodokļu daļas atšķirība starp Igauniju un Latviju – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tā samazināsies no 1,57 eiro līdz 0,06 eiro uz 0,5 l stiprā alkoholiskā dzēriena, bet alum no 0,30 eiro līdz 0,16 eiro par 0,5 litriem alus (ar alkohola saturu 5,2 tilpumprocenti). Turklāt pēc akcīzes nodokļa turpmākās paaugstināšanas Latvijā ar 2020. gada 1. martu nodokļu līmenis alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā būs zemāks nekā Latvijā, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Tādējādi Igaunijas lēmums būtiski samazināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un alum strauji radīs negatīvu ietekmi uz Latvijas alkoholisko dzērienu tirgu un līdz ar to arī uz valsts budžetu 2020. gadā aptuveni 92 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja strauji kritīsies degvielas patēriņš, tad valdība varētu pārskatīt lēmumu palielināt akcīzes nodokli, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa atgādināja, ka lēmums par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam ir kompensējošais mehānisms kā nodrošināt nodokļu reformas rezultātā negūtos ieņēmumus valsts budžetā. Ministre gan arī uzsvēra, ka akcīzes palielināšana ir izsvērts kompromiss un likmes ir salāgotas ar kaimiņvalstīs esošajām.

Taču Reizniece- Ozola solīja, ka valdība rūpīgi sekos līdzi situācijai. Ja, piemēram, strauji kristīsies degvielas patēriņš, valdība varētu pārskatīt lēmumu palielināt akcīzes nodokli.

Jau vēstīts, ka ar grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PB: Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču jāpieņem grūti lēmumi

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada tiks paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai, tādējādi tiks paaugstinātas izmaksas, kuras jutīs gan pircēji veikalā, gan arī industriālie pakalpojumu saņēmēji

Akcīzes nodokļa likuma akceptētie grozījumi Saeimā paredz, ka svinu nesaturošam benzīnam akcīzes likme būs 476 eiro par 1000 litriem (pašreizējo) 436 vietā (sākotnēji iecerēts bija 470 eiro par 1000 litriem). Sašķidrinātajai naftas gāzei akcīzes nodoklis būs 244 eiro par 1000 kg pašreizējo 206 eiro vietā. Šis nodokli kāps arī dīzeļdegvielai no pašreizējā 341 eiro par 1000 litriem līdz 372 eiro. Tas ir mazāks nekā sākotnēji bija paredzēts – 378 eiro par 1000 litriem.

Izmaiņas skars arī lauksaimniekus, kuriem pašlaik ir noteikta likme 50 eiro par 1000 litriem «krāsotajai» dīzeļdegvielai, proti turpmāk šī nodokļa likme tiks noteikta citādāk – un būs 15% no likmes. Akcīzes nodokļa likmju kāpums degvielai iezīmēts līdz 2020. gadam, kad svinu nesaturošam benzīnam šī likme būs 509 eiro, svinu saturošam benzīnam 594 eiro, petrolejai un dīzeļdegvielai 414 eiro par 1000 litriem, naftas gāzei – 285 eiro par 1000 kg.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) rosina vēl straujāk celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm, liecina ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, kas iesniegti apstiprināšanai galīgajā lasījumā.

FM skaidroja, ka tas nepieciešams, jo plānots piemērot lielākas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides ziedojumiem. Akcīzes nodokļa priekšlikuma būtība ir straujāka likmju celšana alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm, proti 2018.gadā tiks noteiktas tās likmes, kas bija paredzētas 2019.gadā, un attiecīgi 2019.gadā tās likmes, kas bija paredzētas 2020.gadā.

Ministrijas priekšlikums paredz no 2018.gada 1.jūlija akcīzes nodokļa likmi cigaretēm noteikt 78,7 eiro par 1000 cigaretēm iepriekš plānoto 70,7 eiro vietā.

Akcīzes nodokli alum iecerēts kāpināt līdz 6,8 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu iepriekš plānoto 5,6 eiro vietā.

Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli rosināts noteikt 1670 eiro par absolūtā spirta procentu iepriekš plānoto 1450 eiro vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koalīcijas darba grupa vienojas par papildu ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa un akcīzes alkoholam palielināšanas

LETA, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas darba grupa vienojusies par papildu ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa un akcīzes alkoholam palielināšanas, šodien žurnālistiem pavēstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK valdes loceklis Imants Parādnieks.

No azartspēļu nodokļa apmēram 10% pieauguma attiecībā uz spēļu automātiem un spēļu galdiem 2016.gadā paredzēti ienākumi apmēram trīs miljoni eiro, 2017.gadā seši miljoni eiro un 2018.gadā deviņi miljoni eiro.

Attiecībā uz alkohola akcīzes nodokļa palielināšanas apjomu vēl paredzētas diskusijas, it sevišķi par tā paaugstināšanu alum, taču ienākumu pieaugums no šāda soļa tiek rēķināts vairākos miljonos eiro.

Vienošanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) paredz, ka iegūtie līdzekļi tiks novirzīti brīvpusdienām 5.klases audzēkņiem no 1.septembra, savukārt atvērta diskusija palikusi par atlaidēm vilciena biļetēm goda ģimeņu apliecības turētājiem jeb ģimenēm ar vismaz trīs bērniem. Paredzēts turpināt goda ģimeņu apliecību programmu, pastāstīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijā degviela būs par 5 centiem dārgāka nekā Lietuvā

Rūta Cinīte, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politika ir jāmaina sinhroni ar kaimiņvalstīm

«Akcīzes nodokli palielināt drīkst tikai sinhroni ar kaimiņvalstīm, ar ko es šajā gadījumā domāju Lietuvu un Poliju. Latvija savas pozīcijas starpvalstu konkurencē aizstāv vāji. Mēs savā rīcībā esam pārāk pielaidīgi, ko savukārt izmanto kaimiņvalstis,» tā intervijā Dienas Biznesam, komentējot valdības un Saeimas lemto – no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Ko degvielas tirgotājiem nozīmē lēmums no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai?

Akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā mēs zaudēsim tranzīta klientus un pierobežas klientus, kuri dosies uzpildīties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, kur cenas būs daudz pievilcīgākas. Valūta mums ir viena, līdz ar to nav nekādu norēķinu problēmu, tāpat arī nav robežkontroles. Mūsu pozīcijas starpvalstu interešu aizstāvībā ir vājas. Katram no mums – valsts, pašvaldību un pilsoņu līmenī, ir jāmaina attieksme pret pasaulē notiekošajiem procesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes žņaugs pacels cenas

Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā tiks paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai, tādējādi tiks paaugstinātas izmaksas, kuras jutīs gan pircēji veikalā, gan arī industriālie pakalpojumu saņēmēji

Tā nolemts Ministru kabineta sēdē, bet gala vārds par grozījumiem akcīzes nodoklī būs Saeimai. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek uzskatīta par kompensējošu mehānismu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanai no pašreizējiem 23% līdz 20% ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā un neapliekamā minimuma paaugstināšanai līdz 250 eiro pašreizējo 60-115 eiro mēnesī. Jāatgādina, ka Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā par iecerēto darbību ierakstīts «Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu un kapitāla pieaugumu, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu».

Akcīzes nodokļa likmes pakāpeniski plānots paaugstināt arī tabakas izstrādājumiem. Pirmais akcīzes nodokļa likmju neliels pieaugums iecerēts jau no 2018. gada pavasara, savukārt nākamais – daudz būtiskākais – jau varētu sekot pēc gada, un pēdējais kāpums notiktu 2020. gadā. D.Reizniece-Ozola norādīja, ka tabakai jau bija paredzēts šī nodokļa pieaugums, diskusijas gan turpināšoties par šīs akcīzes iekšējo sadalījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa likmju atšķirības Baltijas valstu vidū Latvijas valsts budžetam ir ļāvušas iekasēt desmitiem miljonu eiro no alkohola un alus tirdzniecības; par to, vai šī situācija turpināsies, pašlaik skaidrības vēl nav.

Šādi ir nodokļu ekspertu un uzņēmēju secinājumi, vērtējot Finanšu ministrijas datus par Baltijas valstu nodokļiem 2018. gadā. Tā kā Igaunijā ir lielākas darba algas un arī augstāks dzīves līmenis, tad loģiski, ka šajā ziemeļu kaimiņvalstī ir ievērojami augstākas akcīzes nodokļa likmes visiem produktiem, kurus apliek ar šo nodokli, – degvielai, alum, stiprajam alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Vienlaikus Latvijas pašreizējās akcīzes nodokļa tāpat kā valsts ģeogrāfiskais novietojums ir pa vidu starp Baltijas valstīm, jo vairumam preču Lietuvā noteiktais akcīzes nodoklis ir nedaudz mazāks par Latvijā esošajām likmēm, izņemot alu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Degvielas akcīze «uzspridzinās» pārvadājumu cenas

Māris Ķirsons, Egons Mudulis, 28.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, jau no 2018. gada tiks paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai, tā paaugstinot izmaksas, kuras jutīs gan pircēji veikalā, gan arī industriālie pakalpojumu saņēmēji, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To, ka akcīzes nodokļa likmes varētu tikt pārskatītas, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē vēl februārī atzina arī finanšu ministre Dana Reizniece Ozola, konkrētus skaitļus neminot. DB rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pašlaik tiek apspriesta ideja par akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu benzīnam (gan svinu saturošam, gan nesaturošam) dīzeļdegvielai, arī sašķidrinātajai naftas gāzei, vidēji par 8 līdz 24%.

Pirmais akcīzes nodokļa likmju pieaugums iecerēts jau no 2018.gada, savukārt nākamais jau varētu sekot no 2020. gada. Īpaši krass akcīzes nodokļa pieaugums paredzēts svinu saturošam benzīnam par teju 24%, naftas gāzei – par 12%, dīzeļdegvielai par 11%. Jāatgādina, ka Māra Kučinska valdītās valdības deklarācijā par iecerēto darbību ierakstīts: «īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu un kapitāla pieaugumu, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu» un tas arī dažiem liek secināt, ka akcīzes nodokļa likmju celšana iederās šajā kontekstā. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek uzskatīta par kompensējošu mehānismu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanai no pašreizējiem 23% līdz 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un neapliekamā minimuma paaugstināšanai līdz 300 eiro pašreizējo 60 – 115 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no nākamā gada un vēl vismaz divus gadus plānots ievērojami palielināt akcīzes nodokli degvielai un autogāzei, kā arī tabakai un alkoholam. Atšķirībā no pārējiem sektoriem alkohola akcīzes nodokļa palielināšana tika sākta jau augustā. Gan grādīgo dzērienu, gan degvielas nozares pārstāvji visi kā viens uzsver – plānotās izmaiņas kropļos tirgu. Gluži pret akcīzes nodokli viņi neiestājas, bet uzstāj uz vienmērīgu tā piemērošanu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Līdz ar izmaiņām benzīna cena palielināsies par trim centiem litrā, dīzeļdegviela – par vienu. Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis Dienai teic, ka patērētājiem tās ir lielas izmaiņas. «Budžeta gatavošanas procesā vērsāmies Ministru kabinetā, uzstājot uz to, lai izmaiņas degvielas cenās notiktu sinhroni visās Baltijas valstīs, kā arī Polijā, pretējā gadījumā patērētājs degvielas iegādei izvēlēsies kaimiņvalstis, nevis Latviju,» skaidro O. Karčevskis un piebilst, ka līdz ar izmaiņām akcīzes nodoklī pie mums degviela maksās vairāk nekā Lietuvā, Igaunijā un Polijā. «Ja cilvēkam būs jāizvēlas, vai braukt iepirkties uz Jonišķiem (pilsēta Lietuvā) vai Rīgu, viņi izvēlēsies Jonišķus,» asociācijas prezidents ieskicē, kādu ietekmi gaidāmie grozījumi atstās nākotnē. Viņš arī kritizē akcīzes nodokļa celšanas pamatojumu: «Viņi atsaucas uz to, ka tagad pasaulē degvielai ir zemas cenas un tāpēc ir īstais brīdis, kad celt akcīzes nodokli. Bet tad ir jautājums, kas notiks brīdī, kad pasaulē šīs cenas atkal pieaugs, un tas neizbēgami notiks.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas likumiem saņemts ap 350 priekšlikumiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja nodokļu reformas likumus, savukārt šonedēļ tos paredzēts izskatīt galīgajā lasījumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka priekšlikumu ir «pietiekami daudz», un tie tiekot apkopoti. Ņemot vērā, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš beidzās šodien plkst.13, un daudzi iesnieguši savus ierosinājumus pēdējā brīdī, komisijas priekšsēdētājs atturējās tos komentēt.

Kā vēstīts, apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments trešdien trešajā lasījumā pieņēma valdības ierosināto plānu akcīzes nodokļa paaugstināšanu veikt gadu vēlāk, kas nozīmē, ka pirmskrīzes līmeni akcīzes nodokļa likmes sasniegs 2027.gadā.

Alkohola, tabakas, degvielas un elektrības akcīzes likuma grozījumus atbalstīja 67 Igaunijas parlamenta deputāti. Neviens nebija pret. Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts.

No 2020.gada 1.maija Igaunijā uz diviem gadiem tika samazināts akcīzes nodoklis atsevišķiem degvielas veidiem un elektrībai ar mērķi mazināt Covid-19 pandēmijas radītās sekas ekonomikā. 2021.gada nogalē tika pieņemti grozījumi likumā, kas paredz, ka 2023.gada 1.maijā sāksies četru gadu periods, kurā akcīzes nodokļa likmēm jāatgriežas pirmskrīzes līmenī.

Lietuvā samazinātu PVN likmi ēdinātājiem saglabā līdz nākamā gada beigām 

Lietuvas parlaments otrdien atbalstīja samazinātās 9% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes...

Tomēr Finanšu ministrija secināja, ka šo četru gadu pārejas periodu vajadzētu sākt gadu vēlāk un pirmskrīzes likmes atjaunot līdz 2027.gadam, nevis 2026.gadam. Ierosinājums attiecas uz akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, mazutam, dabasgāzei un elektroenerģijai, kā arī lauksaimniecības dīzeļdegvielai, kuras akcīzes nodokļa likme pašlaik ir ES atļautajā minimālajā līmenī.

Rīgikogu pieņemtais likums paredz, ka lauksaimniecības sektora un degslānekļa ieguves kompānijas līdz 2024.gada 30.aprīlim varēs izmantot fiskāli marķētu dīzeļdegvielu ar Eiropas Savienības minimālo akcīzes likmi 21 eiro par 1000 litriem. No 2024.gada 1.maija akcīzes nodokļa likme fiskāli marķētai lauksaimniecības degvielai pieaugs līdz 107 eiro par 1000 litriem, bet degslānekļa ieguves uzņēmumi drīkstēs izmantot tikai dīzeļdegvielu ar standarta akcīzes nodokļa likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cigaretes kļūs dārgākas, jo no 1. jūlija tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme, tirgotāji bažījas par cigarešu nelegālās aprites pieaugumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nodokļu reformas ietvaros pērn tika arī noteikti termiņi, kuros tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes. Tabakas izstrādājumiem akcīzes nodokļa likmju izmaiņas paredzētas ik pēc pusgada. Pirmais akcīzes nodokļa likmju pieaugums jau tika īstenots ar šā gada 1. janvāri, tagad ar 1. jūliju cigaretēm tiks piemērots augstāks nodoklis un tās kļūs dārgākas. Daļa aptaujāto šo akcīzes nodokļa kāpumu uzskata par loģisku, jo ar tabakas cenu mazinot smēķētāju rindas. Citi šo soli vērtē kā pretimnākšanu ēnu ekonomikai. Nākamais akcīzes nodokļa likmju kāpums ir plānots ar 2019. gada 1. janvāri.

Cerētais varot izpalikt

Lai arī nodokļu reformas diskusijās tabakas akcīzes nodokļa pieauguma intensitāte tika skarta, tomēr karstākās diskusijas bija par akcīzes nodokļa likmēm degvielai, kā arī citiem nodokļiem. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs atzīst, ka legālos tirgotājus satrauc vairākas problēmas tieši saistībā ar tabaku. «Līdzšinējā pieredze jau rāda, ka akcīzes nodokļa likmju kāpums situācijā, kad valsts nespēj sekmīgi apkarot nelegālo tabakas izstrādājumu apriti, liek ciest legālajiem tirgotājiem, vienlaikus dodot jaunas papildu iespējas nelegālā tirgus dalībniekiem,» iezīmē H. Danusēvičs. Viņš norāda, ka par ieguvēju nevar nosaukt arī valsti, jo tabakas akcīzes nodoklī nevar iegūt ieplānoto. To apliecina arī šā gada pirmo piecu mēnešu budžeta ieņēmumu tabula. Proti, no 2018. gadā par tabakas izstrādājumiem maijā iekasēti ir 73,4 milj. eiro plānoto 77,9 milj. eiro vietā. Pagaidām neiekasētais jeb iztrūkstošais apjoms ir 4,45 milj. eiro. Tas nozīmē, ka vismaz pagaidām smēķētāji nav spējuši papildināt valsts maku ar prognozēto naudu, bet vai šī nauda ir vai nav nonākusi ēnu ekonomikas darboņu kabatās vai arī tomēr pīpētāju kļuvis mazāka, ir grūti spriest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Matīss: Nedrīkst palielināt transporta nodevu un akcīzi degvielai nepalielinot finansējumu ceļiem

LETA, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot nākamā gada budžetu, nedrīkst palielināt transporta nodevu un akcīzi degvielai un nepalielināt finansējumu autoceļiem, uzskata satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

«Nav pieļaujama situācija, ka transporta īpašniekiem, kravu pārvadātājiem, pasažieru pārvadātājiem un citu nozaru komersantiem tiek palielinātas izmaksas un radīti zaudējumi, nekādā veidā tos nekompensējot un arī nepalielinot finansējumu šo abu nodokļu vistiešākajam galamērķim - autoceļiem,» uzsver Matīss.

Ministrs atgādina, ka vakar valdības sēdē iebilda pret Finanšu ministrijas iesniegto priekšlikumu palielināt nodokļu slogu transporta īpašniekiem, palielinot transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, kā arī akcīzes nodokli degvielai, un pievienoja valdības lēmumam savu īpašo viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru