Finanses

PB: Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču jāpieņem grūti lēmumi

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

PB eksperti iezīmē vairākus UIN reformas virzienus. Tiek ieteikts paplašināt nodokļu bāzi un pārskatīt UIN nodokļa atlaides. Rosināts apsvērt iespēju ierobežot UIN atvieglojumus par zaudējumiem, ierobežojot vai nu zaudējumu apmēru vai arī laika periodu, uz kuru zaudējumi var tikt pārnesti.

Secināts, ka Latvijā plaši tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un standarta PVN likme ir tuva vidējam ES rādītājam. Tomēr nozīmīga PVN ieņēmumu daļa netiek iekasēta izvairīšanās no nodokļiem dēļ. Latvijā prioritāri uzmanība būtu jāpievērš, lai PVN tiktu maksāts atbilstoši likumu prasībām. Būtu jāpēta iemesli, kāpēc pastāv PVN nodokļu plaisa, un jāveic mērķtiecīgi soļi, lai samazinātu jomas, kur PVN netiek maksāts.

PB eksperti pieļauj, ka būtu iespējams atteikties no izņēmuma gadījumiem, kur pašlaik netiek pievienota standarta PVN likme, un ieviest vienotu likmi. Samazinātā PVN likme izmaksā 0,6% no iekšzemes kopprodukta. Ekonomistes norāda, ka iespējams uzmanīgi pārskatīt samazinātās PVN likmes piemērošanu precēm un pakalpojumiem, īpaši apkurei un viesnīcu pakalpojumiem. Vienlaikus atzīts, ka pazemināto PVN likmju atcelšana ir politiski jutīgs jautājums. ES ir tikai viena valsts - Slovākija, kurā nav samazināto PVN likmju.

PB pārstāvji skaidro, ka atšķirīgas PVN likmes parasti izmanto divu iemeslu dēļ: lai samazinātu darba tirgus kropļošanu vai pārdalītu ienākumus. Tiešs atbalsts personām ar zemākiem ienākumiem ir efektīvāks risinājums ienākumu pārdalei. Turklāt samazināto PVN likmju vai atbrīvojumu no PVN administrēšana dārgi izmaksā.

Pasaules Banka rosina apsvērt iespēju samazināt PVN slieksni.

Eksperti pauž kritiku par mikrouzņēmuma nodokli. Tas negatīvi ietekmē sociālās drošības sistēmu, jo par darbiniekiem netiek veikti atbilstoši sociālie maksājumi. Mikrouzņēmuma nodoklis rada iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas, piemēram, uzņēmumi var noformēt savu darbību un nodarbinātos vairākās struktūrās, tādējādi radot nevienlīdzīgu konkurenci ar citiem nodokļu maksātājiem. Mikrouzņēmuma nodoklis nav labi mērķēts, tam nav laika ierobežojumu. Mikrouzņēmuma nodoklis novirza ekonomisko aktivitāti no lielākiem uzņēmumiem uz maziem biznesiem, tādējādi var tikt kavētas inovācijas un attīstība.

PB eksperti iesaka pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmuma nodokļa režīma, lai uzņēmumus un darbiniekus virzītu atpakaļ uz vispārējo nodokļu režīmu. Papildu tam varētu būt iespējams ieviest mērķētus nodokļu atvieglojumus stārtapiem. Tomēr stārtapu nodokļu atvieglojumiem būtu nosakāms konkrēts rāmis, paredzot, ka nodokļu atvieglojumi ir pieejami tikai ierobežotu laika periodu, piemēram, trīs gadus pēc uzņēmuma dibināšanas. Tiem būtu arī jāsekmē papildu nodarbinātība, rosina ekonomistes.

Ekonomisti aicina pārskatīt pašlaik Latvijā pastāvošo sistēmu, ka nodarbinātajiem tiek piemērota vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, un ieviest atšķirīgas IIN likmes - zemāka IIN likme mazāku algu saņēmējiem un augstāka likme - lielāku algu saņēmējiem. Prezentācijā minēta iespēja piemērot 19%, 23% un 29% IIN likmi. Ekspertu piedāvātais zemākais slieksnis progresivitātes ieviešanai ir 360 eiro, bet augstākais - 1300 eiro. Algām līdz 360 eiro mēnesī varētu ieviest mazāko IIN likmi 19%, algām no 360 eiro līdz 1300 eiro - 23%, bet virs 1300 - 29%.

Ieviešot progresīvo IIN, vairs nebūtu nepieciešamība piemērot diferencēto neapliekamo minimumu. Lēsts, ka IIN izmaiņas varētu radīt papildu ienākumus budžetā vai arī varētu būt ar neitrālu ietekmi uz ienākumiem. Veicot izmaiņas IIN likmēs, eksperti mudina ņemt vērā, ka Latvijā pastāv ēnu ekonomika.

PB eksperti bažījas par nodarbināto nabadzību jeb par strādājošiem ar ļoti zemiem ienākumiem. Secināts, ka Latvijā plaisa starp turīgajiem un nabadzīgajiem ir lielāka nekā vairumā Eiropas Ekonomikas zonas valstu, ieskaitot valstis, uz kurām emigrējuši Latvijas iedzīvotāji. Lai samazinātu nevienlīdzību, sava loma ir ne tikai nodokļiem, bet arī pabalstiem.

Ekonomisti analizējušas arī kapitāla nodokļus, secinot, ka Latvijā iekasētā kapitāla nodokļu kopsumma ir zema. No sabiedriskā viedokļa nebūtu vēlams, ka ienākumiem no kapitāla tiek piemērotas ļoti zemas nodokļa likmes vai arī nodoklis vispār netiek piemērots.

Pašlaik nodokļa likmes ienākumiem no kapitāla Latvijā nav vienveidīgas. Par noguldījumu procentiem un dividenžu ienākumiem tiek piemērota 10% likme, tāpat 10% likme tiek piemērota par ieņēmumiem no īpašuma izīrēšanas. Savukārt ienākumiem no kapitāla pieauguma likme ir 15%. Kapitāla pieauguma nodoklis no īpašuma atsavināšanas arī ir 15%, taču vairākos gadījumos kapitāla pieauguma nodoklis īpašuma atsavināšanas gadījumā vispār netiek piemērots.

Secināts, ka Latvijā nodokļu ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa ir augstāki nekā Baltijas kaimiņvalstīs, bet zemāki nekā daudzās turīgākās ES valstīs. Laika gaitā īpašuma nodoklim varētu būt nozīmīgāka loma kopējos nodokļu ieņēmumos, kā tas ir dažās augstu ienākumu valstīs.

Analizējot akcīzes nodokli, eksperti secina, ka nav sevišķi daudz iespēju palielināt akcīzes nodokļa slogu. Varētu apsvērt akcīzes palielināšanu degvielai, taču lēmumam jābūt izsvērtam, lai nesekmētu nelegālās degvielas ievešanu no Baltkrievijas, Krievijas, citām Baltijas valstīm. Jāņem vērā arī vides aspekti, piemēram, akcīzes nodoklis benzīnam varētu tikt samazināts, kamēr dīzeļdegvielai privātai lietošanai - paaugstināts.

Būtu jāpārtrauc akcīzes nodokļa paaugstināšana stiprajam alkoholam un akcīzes nodokļa likme jāpaaugstina tikai alum un vīnam, secina eksperti. Tās iesaka arī modificēt akcīzes nodokli cigaretēm. Lai palielinātu akcīzes nodokļa ieņēmumus, ļoti būtiski ir aktīvi cīnīties pret nelegālo tirgu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis aģentūru LETA informēja, ka ministrija, gatavojot Nodokļu politikas pamatnostādnes, sadarbībā ar sociālajiem un sadarbība partneriem izvērtēs PB priekšlikumus, kas tiek gaidīti šī gada laikā. Vidēja termiņa Nodokļu politikas pamatnostādnes paredzēts valdībā apstiprināt līdz gada beigām. Nākamajā gadā nav plānotas būtiskas lielāko nodokļu izmaiņas.

Balstoties uz seminārā notikušo diskusiju, tai skaitā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, PB precizēs savas rekomendācijas, ko kopā ar detalizētāku analīzi iesniegs nākamā mēneša laikā.

Jau ziņots, ka janvārī tika parakstīts līgums ar PB par Latvijas nodokļu politikas izvērtējumu. Par pētījumu tiks maksāti 300 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Pasaules Banka palīdzēs Latvijai efektivizēt valsts nodokļu administrēšanu

Rūta Lapiņa, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka palīdzēs Latvijai efektivizēt valsts nodokļu administrēšanu, lai panāktu palielinājumu nodokļu iekasēšanā, uzlabojot nodokļu ieņēmumu mobilizāciju un samazinot saistību izpildes izmaksas sadarbībā ar Eiropas Komisiju, informē Pasaules Bankas pārstāvji.

(Pievienots finanšu ministres komentārs 3. rindkopā)

«Pasaules Banka, ņemot vērā tās atzīto starptautisko kompetenci, ir labā pozīcijā darbam ar Latviju nodokļu stratēģijas jautājumos. Mēs esam pārliecināti, ka taisnīgāka un efektīvāka nodokļu sistēma var palīdzēt valstij veidot spēcīgāku ekonomiku un mazināt sociālo atstumtību,» sacīja Pasaules Bankas par Latviju atbildīgais direktors Karloss Pinerua. «Savā analītiskajā darbā mēs koncentrēsimies uz trim galvenajām jomām: PVN nemaksāšana, saistību izpildes pārvaldība un audits, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta analītiskā kapacitāte,» viņš norāda.

Pirmdien, 18. decembrī Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pirmdien tikās ar Pasaules Bankas pārstāvjiem, lai uzsāktu Eiropas Komisijas (EK) atbalsta projektu, kas uzlabos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) analītisko kapacitāti efektīvākai nodokļu iekasēšanai. Tiekoties ar Pasaules Bankas ekspertiem, finanšu ministre uzsvēra: «Ēnu ekonomikas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ierobežošana vienmēr bijusi Finanšu ministrijas uzmanības centrā. Tamdēļ projektā ir izvirzīti aktuālie jautājumi, kas saistīti ar krāpniecības mazināšanu, jo īpaši pievienotās vērtības nodokļa nomaksā. Latvijas interese ir uzlabot VID analītisko kapacitāti, tāpēc mēs novērtējam paredzamo tehnisko palīdzību, sevišķi ņemot vērā nodokļu reformas ietvaros veiktās izmaiņas, kas stāsies spēkā jau no nākamā gada.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules Banka: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujākā Baltijā

LETA, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka savās jaunākajās prognozēs par pasaules ekonomikas izaugsmi lēš, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 3,1%, kas ir straujākā izaugsme Baltijas valstīs.

Prognozes liecina, ka nākamgad Pasaules Banka Latvijā sagaida ekonomikas izaugsmi 3,5% apmērā, kas 2019.gadā palēnināsies līdz 3,4%.

Lietuvā šogad tiek gaidīts IKP pieaugums 3%, nākamgad izaugsmes temps sasniegs 3,3%, bet 2019.gadā tas palēnināsies līdz 3,2%, sacīts prognozēs.

Savukārt Igaunijā, kā prognozē Pasaules Banka, šogad IKP palielināsies par 2,5%, bet gan nākamgad, gan 2019.gadā Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps būs 3,1% apmērā.

Eiro zonas 19 valstīm kopumā Pasaules Banka šogad prognozē 1,5% IKP pieaugumu, bet 2018.un 2019.gadā tiek gaidīts 1,4% ekonomikas izaugsmes temps.

Pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam salīdzinājumā ar pērn jūlijā lēsto ir samazinātas par 0,1 procenta punktu un tagad tiek gaidīts, ka pasaules IKP šogad pieaugs par 2,7%. Gan 2018., gan 2019.gadā tiek gaidīta 2,9% izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gandrīz puse pasaules iedzīvotāju spiesti iztikt ar nepilniem 5 eiro dienā

LETA--AFP, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas centrālā banka šodien nacionalizētajā bankā PrivatBank ieplūdinājusi vairāk nekā pusmiljardu eiro, lai novērstu tās bankrotu un valsts finanšu sistēmas sabrukumu.

PrivatBank saņēma 15 miljardus grivnu (546 miljonus eiro), lai banka varētu turpināt darbību, kamēr tiek īstenota tās restrukturizācija.

Centrālajā bankā norāda, ka šie līdzekļi tiks izmantoti, lai atbalstītu PrivatBank likviditāti, nodrošinātu nepārtrauktu klientu apkalpošanu un bankomātu darbību.

Šis aizdevums izsniegts ar gada procentu likmi 16% apmērā, un tas jāatmaksā līdz gada beigām.

Ukrainas valdība savā kontrolē svētdien, 18.decembrī, pārņēma 100% PrivatBank akciju. Tas notika pēc tam, kad Ukrainas centrālā banka lūdza uz laiku noteikt valsts pārraudzību PrivatBank. Banka piederēja oligarhiem Ihoram Kolomoiskim un Genadijam Bogoļubovam. Katrs no viņiem tieši vai netieši kontrolēja 45% bankas akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Pēc ASV FinCEN ziņojuma no ABLV izņemti 600 miljoni eiro

Dienas Bizness, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ABLV Bank pēc ASV FinCEN paziņojuma aizplūduši apmēram 600 miljoni eiro, sacīja bankas valdes loceklis Vadims Reinfelds.

Banka nav lūgusi un nelūgs valsts finanšu atbalstu, 25 darbības gadu laikā to neesam darījuši, viņš uzsvēra, piebilstot, ka bankas rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, taču ir jāatjauno piekļuve tiem.

“LB iegādājoties vērtspapīrus neriskē, un tas ļauj pat nopelnīt. Mēs darām visu lai banka strādātu ierastā režīmā, sniedzam visu informāciju institūcijām, turpinām strādāt ar korespondentbankām un partneriem, lai spētu veikt visas operācijas,” uzsvēra V. Reinfelds.

Jebkurā brīdī esmu gatavs atkāpties, ja tas uzlabo situāciju klientiem, akcionāriem, bet šobrīd esmu savā vietā un es daru visu, lai uzlabotu bankas darbību, uzsvēra bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, piebilstot, ka banka saskata iespēju mainīties, lai turpinātu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltic International Bank: FKTK lēmums pieņemts par pārbaudes rezultātiem, kas veikta pirms gada

Žanete Hāka, 09.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic International Bank respektē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu par soda piemērošanu bankai un valdes priekšsēdētājai, informē bankas pārstāvji.

Komisijas lēmums attiecas uz klientu pagātnes darījumu izvērtēšanas un dokumentēšanas nepietiekamību, no šodienas skata punkta to vērtējot kā nepietiekošu bankas klientu izpēti. Lēmums ir pieņemts par pārbaudes rezultātiem, kas tika veikta pirms gada.

Pārbaudes laikā nelikumīgi darījumi konstatēti netika. Banka visas konstatētās nepilnības ir jau novērsusi, uzsver bankas pārstāvji.

Savā lēmumā FKTK atzīst, ka banka šobrīd izpilda visas regulējošās prasības un turpina attīstīt savu iekšējo kontroles sistēmu.

FKTK padomes lēmums Baltic International Bank klientus un ikdienas darbu nekādi neietekmē. Stabili finanšu rādītāji un iepriekšējo gadu peļņa ļauj samaksāt uzlikto sodu, skaidro banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu bankas peļņa augusi par 76%

Db.lv, 02.09.2021

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja komentē, ka kopš gada sākuma banka novēro klientu darījumu aktivitātes palielināšanu un vispārējo pozitīvo noskaņojumu biznesa vidē, kas izpaužas gan darījumu apmēros, gan plānos uz "pēcpandēmijas" perspektīvu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rietumu banka" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 17,103 miljonu eiro apmērā, kas ir par 76,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,8 reizes un bija 19,124 miljoni eiro.

Bankas procentu ienākumi 2020.gada pirmajos sešos mēnešos bija 18,545 miljonu eiro apmērā, procentu izdevumi - 6,977 miljoni eiro, komisijas naudas ienākumi - 7,473 miljoni eiro, bet komisijas naudas izdevumi - 1,301 miljons eiro.

"Rietumu bankas" aktīvi šogad 30.jūnijā bija 1,579 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,8% jeb 100,005 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 1,479 miljardi eiro.

Rietumu bankai jauna vadība 

AS Rietumu banka valdes priekšsēdētāja turpmāk būs Jeļena Buraja, kas iepriekš ieņēma...

Noguldījumos "Rietumu banka" jūnija beigās bija piesaistījusi 1,17 miljardus eiro, kas ir par 8,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās, bet kredītos banka bija izsniegusi 614,248 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1,3%.

Savukārt bankas kapitāla un rezervju apmērs šogad jūnija beigās bija 340,272 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 5% salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām.

"Rietumu bankas" kapitāla pietiekamības rādītājs jūnija beigās bija 23,26%.

Bankas finanšu pārskatā minēts, ka "Rietumu banka" plāno nostiprināt pozīcijas tirgū ar mērķi nodrošināt stabilu peļņu un uzlabot efektivitātes rādītājus. Starp bankas prioritātēm ir turpināt stabilu izaugsmi, uzlabot tehnoloģiju bāzi, kā arī nodrošināt administratīvās infrastruktūras atbalstu. Banka plāno turpināt pilnveidot kontroles un riska vadības sistēmas, personāla apmācību un visu darbinieku profesionālo izaugsmi.

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja komentē, ka kopš gada sākuma banka novēro klientu darījumu aktivitātes palielināšanu un vispārējo pozitīvo noskaņojumu biznesa vidē, kas izpaužas gan darījumu apmēros, gan plānos uz "pēcpandēmijas" perspektīvu.

""Rietumu bankai" pagājušais periods ir sakritis ar reorganizācijas darbu pabeigšanu nacionālās banku sistēmas modernizācijas ietvaros. Esam gatavi jaunajam attīstības posmam un aktīvi strādājam pie nākamajiem plāniem un aktuālajiem projektiem. Uzskatām, ka situācija pasaules ekonomikā dod pamatu gaidīt pozitīvo scenāriju attīstību un raudzīties nākotnē ar optimismu," norāda Buraja.

2020.gada pirmajā pusgadā "Rietumu banka" strādāja ar peļņu 9,7 miljonu eiro apmērā, savukārt pagājušajā gadā kopumā bankas auditētā peļņa bija 18,125 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šogad jūnijā piemēroja "Rietumu bankai" soda naudu 5,85 miljonu eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumiem. Bankai arī tika noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" ir piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%).

Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits krities zem 750 miljoniem

Db.lv, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja 10 miljonu eiro pārdali no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma uz iemaksām starptautiskās organizācijās Ukrainas atbalstam.

Finansējums pārdalīts, lai atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam veiktu granta iemaksu nošķirti Ukrainas atbalstam Starptautiskās Attīstības asociācijas Krīzes atbalsta programmas īpašajā ietvarā Ukrainas un Moldovas atbalstam astoņu miljonu eiro apmērā un granta iemaksu Pasaules Bankas Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fondā divu miljonu eiro apmērā.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Guseļņikovs paziņo par PNB bankas akciju pārdošanu

LETA, Db.lv, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā dzīvojošais Krievijas finansists Grigorijs Guseļņikovs paziņojis, ka pārdevis sev piederošās Latvijas «PNB bankas» (iepriekš «Norvik banka») akcijas.

Guseļņikovs tviterī vēsta, ka akcijas pārdevis «investoriem no Eiropas un ASV», taču tos konkrēti nenosauc.

«Viss dzīvē kādreiz beidzas! Šonedēļ es un manas ģimenes locekļi pārdevām savas «PNB bankas» akcijas investoriem no Eiropas un ASV. Esmu pārliecināts - jaunie bankas akcionāri spēs atrast banku biznesa izaugsmes punktus Baltijā. Milzīgs paldies un vēlu turpmākus panākumus visai bankas komandai!» sacīts Guseļņikova ierakstā tviterī.

ASV un Eiropas investoru grupa pieņēmusi lēmumu pievienoties AS PNB Banka akcionāru sastāvam, iegādājoties bankas akciju kontrolpaketi. Šāds lēmums pieņemts pēc Latvijas banku sektora ekonomiskā potenciāla izvērtēšanas rezultātiem. Vienošanās paredz PNB Bankas vairākuma akcionāra Grigorija Guseļņikova akciju kontrolpaketes iegādi un bankas kapitāla palielināšanu, informē bankas komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce, jauno akcionāru neatklājot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam kādā brīdī būs jūtama negatīva ietekme.

Piemēram, Pasaules Banka nupat ziņojusi, ka iepriekšējo 50 gadu laikā bijuši četri lieli parādu akumulācijas viļņi. Jaunākais no tiem sācies 2010. gadā, un turklāt esot pats "lielākais, ātrākais un visplašākais". Vēsture liecina, ka šādu parādu audzēšanas ar neko labu nebeidzas. "Visi trīs iepriekšēji parādu pieguma viņi gan daudzās attīstītajās, gan attīstības valstīs beidzās ar finanšu krīzi," piebilst iestādes speciālisti.

Pirmais saistību palielināšanās vilnis bijis no 1970. gada līdz 1989. gadam, otrais - no 1990. gada līdz 1989. gadam, trešais - no 2002. gada līdz 2009. gadam. Būtība Pasaules Banka brīdinājusi, ka nākotnē varētu būt gaidāma kāda parādu krīze. Tāpat tā norādījusi, ka vēsturiski zemās procentu likmes var nebūt pietiekami, lai aizturētu vēl vienu ekonomikas un finanšu tirgu sabrukumu.Pasaules banka rēķina, ka 2018. gadā pasaules kopējās saistības palielinājušās līdz 230% no globālā IKP. Sevišķi strauji parādi auguši attīstības valstīs - līdz 170% no to IKP. Tas kopš 2010. gada ir pieaugums par 54 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomikas ministrija grib izdomāt jaunu divriteni

Jānis Uzulēns, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes loceklis, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FIDIC (Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) ir panākusi svarīgu vienošanos ar Pasaules Banku, kas nākamos piecus gadus savā darbā izmantos sešas FIDIC līgumu formas. Tas ir nozīmīgs pavērsiens FIDIC organizācijas attīstībā un atpazīstamībā, jo Pasaules Banka piekritusi pieņemt 2017. gada FIDIC Rainbow līgumu komplektu un izmantot tos kā galveno daļu savos standarta iepirkumos.

Tas radīs lielāku noteiktību būvniecības tirgū, jo tādā veidā Pasaules Banka atbalsta godīgu un līdzsvarotu pieeju būvniecības līgumos. Savukārt mūsu Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka pēc FIDIC parauga būtu jāveido tipveida līgumi, pat neņemot vērā to, ka Finanšu ministrija (FM) to jau ir izdarījusi. Acīmredzami EM ir pieņemami tērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu, darot to, kas jau ir izdarīts.

FIDIC organizācijas globālā pieredze liecina, ka, jo vairāk klientu un finansētāju pieņem vienotu pieeju līgumu un finanšu nodrošinājuma jomā, jo efektīvāki ir realizēto projektu rezultāti.

FM darba grupa, kurā piedalījās arī Centrālās finanšu līgumu aģentūras, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Valsts nekustamo īpašumu, AS Augstsprieguma tīkls un arī Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) pārstāvji, šī gada sākumā pabeidza darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm (Sarkanās un Dzeltenās grāmatas). To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu. Darba grupas paveiktais bija par pamatu IUB viedoklim, ka «abas būvniecības līgumu veidnes kā paraugu varētu izmantot jebkurš pasūtītājs». Svarīgi, ka šo darbu paveica ne tikai FM ierēdņi, bet kopā ar iepirkumu sistēmu un Latvijas attīstībai nozīmīgu ES fondu un citu finanšu instrumentu projektu īstenošanas uzraudzības iestāžu pārstāvju dalību darba grupā. Tas apliecina, ka pārstāvēts tika dažāds viedoklis un dažādas pieejas.

Komentāri

Pievienot komentāru