Finanses

PB: Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču jāpieņem grūti lēmumi

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

PB eksperti iezīmē vairākus UIN reformas virzienus. Tiek ieteikts paplašināt nodokļu bāzi un pārskatīt UIN nodokļa atlaides. Rosināts apsvērt iespēju ierobežot UIN atvieglojumus par zaudējumiem, ierobežojot vai nu zaudējumu apmēru vai arī laika periodu, uz kuru zaudējumi var tikt pārnesti.

Secināts, ka Latvijā plaši tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un standarta PVN likme ir tuva vidējam ES rādītājam. Tomēr nozīmīga PVN ieņēmumu daļa netiek iekasēta izvairīšanās no nodokļiem dēļ. Latvijā prioritāri uzmanība būtu jāpievērš, lai PVN tiktu maksāts atbilstoši likumu prasībām. Būtu jāpēta iemesli, kāpēc pastāv PVN nodokļu plaisa, un jāveic mērķtiecīgi soļi, lai samazinātu jomas, kur PVN netiek maksāts.

PB eksperti pieļauj, ka būtu iespējams atteikties no izņēmuma gadījumiem, kur pašlaik netiek pievienota standarta PVN likme, un ieviest vienotu likmi. Samazinātā PVN likme izmaksā 0,6% no iekšzemes kopprodukta. Ekonomistes norāda, ka iespējams uzmanīgi pārskatīt samazinātās PVN likmes piemērošanu precēm un pakalpojumiem, īpaši apkurei un viesnīcu pakalpojumiem. Vienlaikus atzīts, ka pazemināto PVN likmju atcelšana ir politiski jutīgs jautājums. ES ir tikai viena valsts - Slovākija, kurā nav samazināto PVN likmju.

PB pārstāvji skaidro, ka atšķirīgas PVN likmes parasti izmanto divu iemeslu dēļ: lai samazinātu darba tirgus kropļošanu vai pārdalītu ienākumus. Tiešs atbalsts personām ar zemākiem ienākumiem ir efektīvāks risinājums ienākumu pārdalei. Turklāt samazināto PVN likmju vai atbrīvojumu no PVN administrēšana dārgi izmaksā.

Pasaules Banka rosina apsvērt iespēju samazināt PVN slieksni.

Eksperti pauž kritiku par mikrouzņēmuma nodokli. Tas negatīvi ietekmē sociālās drošības sistēmu, jo par darbiniekiem netiek veikti atbilstoši sociālie maksājumi. Mikrouzņēmuma nodoklis rada iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas, piemēram, uzņēmumi var noformēt savu darbību un nodarbinātos vairākās struktūrās, tādējādi radot nevienlīdzīgu konkurenci ar citiem nodokļu maksātājiem. Mikrouzņēmuma nodoklis nav labi mērķēts, tam nav laika ierobežojumu. Mikrouzņēmuma nodoklis novirza ekonomisko aktivitāti no lielākiem uzņēmumiem uz maziem biznesiem, tādējādi var tikt kavētas inovācijas un attīstība.

PB eksperti iesaka pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmuma nodokļa režīma, lai uzņēmumus un darbiniekus virzītu atpakaļ uz vispārējo nodokļu režīmu. Papildu tam varētu būt iespējams ieviest mērķētus nodokļu atvieglojumus stārtapiem. Tomēr stārtapu nodokļu atvieglojumiem būtu nosakāms konkrēts rāmis, paredzot, ka nodokļu atvieglojumi ir pieejami tikai ierobežotu laika periodu, piemēram, trīs gadus pēc uzņēmuma dibināšanas. Tiem būtu arī jāsekmē papildu nodarbinātība, rosina ekonomistes.

Ekonomisti aicina pārskatīt pašlaik Latvijā pastāvošo sistēmu, ka nodarbinātajiem tiek piemērota vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, un ieviest atšķirīgas IIN likmes - zemāka IIN likme mazāku algu saņēmējiem un augstāka likme - lielāku algu saņēmējiem. Prezentācijā minēta iespēja piemērot 19%, 23% un 29% IIN likmi. Ekspertu piedāvātais zemākais slieksnis progresivitātes ieviešanai ir 360 eiro, bet augstākais - 1300 eiro. Algām līdz 360 eiro mēnesī varētu ieviest mazāko IIN likmi 19%, algām no 360 eiro līdz 1300 eiro - 23%, bet virs 1300 - 29%.

Ieviešot progresīvo IIN, vairs nebūtu nepieciešamība piemērot diferencēto neapliekamo minimumu. Lēsts, ka IIN izmaiņas varētu radīt papildu ienākumus budžetā vai arī varētu būt ar neitrālu ietekmi uz ienākumiem. Veicot izmaiņas IIN likmēs, eksperti mudina ņemt vērā, ka Latvijā pastāv ēnu ekonomika.

PB eksperti bažījas par nodarbināto nabadzību jeb par strādājošiem ar ļoti zemiem ienākumiem. Secināts, ka Latvijā plaisa starp turīgajiem un nabadzīgajiem ir lielāka nekā vairumā Eiropas Ekonomikas zonas valstu, ieskaitot valstis, uz kurām emigrējuši Latvijas iedzīvotāji. Lai samazinātu nevienlīdzību, sava loma ir ne tikai nodokļiem, bet arī pabalstiem.

Ekonomisti analizējušas arī kapitāla nodokļus, secinot, ka Latvijā iekasētā kapitāla nodokļu kopsumma ir zema. No sabiedriskā viedokļa nebūtu vēlams, ka ienākumiem no kapitāla tiek piemērotas ļoti zemas nodokļa likmes vai arī nodoklis vispār netiek piemērots.

Pašlaik nodokļa likmes ienākumiem no kapitāla Latvijā nav vienveidīgas. Par noguldījumu procentiem un dividenžu ienākumiem tiek piemērota 10% likme, tāpat 10% likme tiek piemērota par ieņēmumiem no īpašuma izīrēšanas. Savukārt ienākumiem no kapitāla pieauguma likme ir 15%. Kapitāla pieauguma nodoklis no īpašuma atsavināšanas arī ir 15%, taču vairākos gadījumos kapitāla pieauguma nodoklis īpašuma atsavināšanas gadījumā vispār netiek piemērots.

Secināts, ka Latvijā nodokļu ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa ir augstāki nekā Baltijas kaimiņvalstīs, bet zemāki nekā daudzās turīgākās ES valstīs. Laika gaitā īpašuma nodoklim varētu būt nozīmīgāka loma kopējos nodokļu ieņēmumos, kā tas ir dažās augstu ienākumu valstīs.

Analizējot akcīzes nodokli, eksperti secina, ka nav sevišķi daudz iespēju palielināt akcīzes nodokļa slogu. Varētu apsvērt akcīzes palielināšanu degvielai, taču lēmumam jābūt izsvērtam, lai nesekmētu nelegālās degvielas ievešanu no Baltkrievijas, Krievijas, citām Baltijas valstīm. Jāņem vērā arī vides aspekti, piemēram, akcīzes nodoklis benzīnam varētu tikt samazināts, kamēr dīzeļdegvielai privātai lietošanai - paaugstināts.

Būtu jāpārtrauc akcīzes nodokļa paaugstināšana stiprajam alkoholam un akcīzes nodokļa likme jāpaaugstina tikai alum un vīnam, secina eksperti. Tās iesaka arī modificēt akcīzes nodokli cigaretēm. Lai palielinātu akcīzes nodokļa ieņēmumus, ļoti būtiski ir aktīvi cīnīties pret nelegālo tirgu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis aģentūru LETA informēja, ka ministrija, gatavojot Nodokļu politikas pamatnostādnes, sadarbībā ar sociālajiem un sadarbība partneriem izvērtēs PB priekšlikumus, kas tiek gaidīti šī gada laikā. Vidēja termiņa Nodokļu politikas pamatnostādnes paredzēts valdībā apstiprināt līdz gada beigām. Nākamajā gadā nav plānotas būtiskas lielāko nodokļu izmaiņas.

Balstoties uz seminārā notikušo diskusiju, tai skaitā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, PB precizēs savas rekomendācijas, ko kopā ar detalizētāku analīzi iesniegs nākamā mēneša laikā.

Jau ziņots, ka janvārī tika parakstīts līgums ar PB par Latvijas nodokļu politikas izvērtējumu. Par pētījumu tiks maksāti 300 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Pasaules Banka palīdzēs Latvijai efektivizēt valsts nodokļu administrēšanu

Rūta Lapiņa, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka palīdzēs Latvijai efektivizēt valsts nodokļu administrēšanu, lai panāktu palielinājumu nodokļu iekasēšanā, uzlabojot nodokļu ieņēmumu mobilizāciju un samazinot saistību izpildes izmaksas sadarbībā ar Eiropas Komisiju, informē Pasaules Bankas pārstāvji.

(Pievienots finanšu ministres komentārs 3. rindkopā)

«Pasaules Banka, ņemot vērā tās atzīto starptautisko kompetenci, ir labā pozīcijā darbam ar Latviju nodokļu stratēģijas jautājumos. Mēs esam pārliecināti, ka taisnīgāka un efektīvāka nodokļu sistēma var palīdzēt valstij veidot spēcīgāku ekonomiku un mazināt sociālo atstumtību,» sacīja Pasaules Bankas par Latviju atbildīgais direktors Karloss Pinerua. «Savā analītiskajā darbā mēs koncentrēsimies uz trim galvenajām jomām: PVN nemaksāšana, saistību izpildes pārvaldība un audits, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta analītiskā kapacitāte,» viņš norāda.

Pirmdien, 18. decembrī Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pirmdien tikās ar Pasaules Bankas pārstāvjiem, lai uzsāktu Eiropas Komisijas (EK) atbalsta projektu, kas uzlabos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) analītisko kapacitāti efektīvākai nodokļu iekasēšanai. Tiekoties ar Pasaules Bankas ekspertiem, finanšu ministre uzsvēra: «Ēnu ekonomikas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ierobežošana vienmēr bijusi Finanšu ministrijas uzmanības centrā. Tamdēļ projektā ir izvirzīti aktuālie jautājumi, kas saistīti ar krāpniecības mazināšanu, jo īpaši pievienotās vērtības nodokļa nomaksā. Latvijas interese ir uzlabot VID analītisko kapacitāti, tāpēc mēs novērtējam paredzamo tehnisko palīdzību, sevišķi ņemot vērā nodokļu reformas ietvaros veiktās izmaiņas, kas stāsies spēkā jau no nākamā gada.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules Banka: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujākā Baltijā

LETA, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka savās jaunākajās prognozēs par pasaules ekonomikas izaugsmi lēš, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 3,1%, kas ir straujākā izaugsme Baltijas valstīs.

Prognozes liecina, ka nākamgad Pasaules Banka Latvijā sagaida ekonomikas izaugsmi 3,5% apmērā, kas 2019.gadā palēnināsies līdz 3,4%.

Lietuvā šogad tiek gaidīts IKP pieaugums 3%, nākamgad izaugsmes temps sasniegs 3,3%, bet 2019.gadā tas palēnināsies līdz 3,2%, sacīts prognozēs.

Savukārt Igaunijā, kā prognozē Pasaules Banka, šogad IKP palielināsies par 2,5%, bet gan nākamgad, gan 2019.gadā Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps būs 3,1% apmērā.

Eiro zonas 19 valstīm kopumā Pasaules Banka šogad prognozē 1,5% IKP pieaugumu, bet 2018.un 2019.gadā tiek gaidīts 1,4% ekonomikas izaugsmes temps.

Pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam salīdzinājumā ar pērn jūlijā lēsto ir samazinātas par 0,1 procenta punktu un tagad tiek gaidīts, ka pasaules IKP šogad pieaugs par 2,7%. Gan 2018., gan 2019.gadā tiek gaidīta 2,9% izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gandrīz puse pasaules iedzīvotāju spiesti iztikt ar nepilniem 5 eiro dienā

LETA--AFP, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas centrālā banka šodien nacionalizētajā bankā PrivatBank ieplūdinājusi vairāk nekā pusmiljardu eiro, lai novērstu tās bankrotu un valsts finanšu sistēmas sabrukumu.

PrivatBank saņēma 15 miljardus grivnu (546 miljonus eiro), lai banka varētu turpināt darbību, kamēr tiek īstenota tās restrukturizācija.

Centrālajā bankā norāda, ka šie līdzekļi tiks izmantoti, lai atbalstītu PrivatBank likviditāti, nodrošinātu nepārtrauktu klientu apkalpošanu un bankomātu darbību.

Šis aizdevums izsniegts ar gada procentu likmi 16% apmērā, un tas jāatmaksā līdz gada beigām.

Ukrainas valdība savā kontrolē svētdien, 18.decembrī, pārņēma 100% PrivatBank akciju. Tas notika pēc tam, kad Ukrainas centrālā banka lūdza uz laiku noteikt valsts pārraudzību PrivatBank. Banka piederēja oligarhiem Ihoram Kolomoiskim un Genadijam Bogoļubovam. Katrs no viņiem tieši vai netieši kontrolēja 45% bankas akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Pēc ASV FinCEN ziņojuma no ABLV izņemti 600 miljoni eiro

Dienas Bizness, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ABLV Bank pēc ASV FinCEN paziņojuma aizplūduši apmēram 600 miljoni eiro, sacīja bankas valdes loceklis Vadims Reinfelds.

Banka nav lūgusi un nelūgs valsts finanšu atbalstu, 25 darbības gadu laikā to neesam darījuši, viņš uzsvēra, piebilstot, ka bankas rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, taču ir jāatjauno piekļuve tiem.

“LB iegādājoties vērtspapīrus neriskē, un tas ļauj pat nopelnīt. Mēs darām visu lai banka strādātu ierastā režīmā, sniedzam visu informāciju institūcijām, turpinām strādāt ar korespondentbankām un partneriem, lai spētu veikt visas operācijas,” uzsvēra V. Reinfelds.

Jebkurā brīdī esmu gatavs atkāpties, ja tas uzlabo situāciju klientiem, akcionāriem, bet šobrīd esmu savā vietā un es daru visu, lai uzlabotu bankas darbību, uzsvēra bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, piebilstot, ka banka saskata iespēju mainīties, lai turpinātu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits krities zem 750 miljoniem

Db.lv, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltic International Bank: FKTK lēmums pieņemts par pārbaudes rezultātiem, kas veikta pirms gada

Žanete Hāka, 09.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic International Bank respektē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu par soda piemērošanu bankai un valdes priekšsēdētājai, informē bankas pārstāvji.

Komisijas lēmums attiecas uz klientu pagātnes darījumu izvērtēšanas un dokumentēšanas nepietiekamību, no šodienas skata punkta to vērtējot kā nepietiekošu bankas klientu izpēti. Lēmums ir pieņemts par pārbaudes rezultātiem, kas tika veikta pirms gada.

Pārbaudes laikā nelikumīgi darījumi konstatēti netika. Banka visas konstatētās nepilnības ir jau novērsusi, uzsver bankas pārstāvji.

Savā lēmumā FKTK atzīst, ka banka šobrīd izpilda visas regulējošās prasības un turpina attīstīt savu iekšējo kontroles sistēmu.

FKTK padomes lēmums Baltic International Bank klientus un ikdienas darbu nekādi neietekmē. Stabili finanšu rādītāji un iepriekšējo gadu peļņa ļauj samaksāt uzlikto sodu, skaidro banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Guseļņikovs paziņo par PNB bankas akciju pārdošanu

LETA, Db.lv, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā dzīvojošais Krievijas finansists Grigorijs Guseļņikovs paziņojis, ka pārdevis sev piederošās Latvijas «PNB bankas» (iepriekš «Norvik banka») akcijas.

Guseļņikovs tviterī vēsta, ka akcijas pārdevis «investoriem no Eiropas un ASV», taču tos konkrēti nenosauc.

«Viss dzīvē kādreiz beidzas! Šonedēļ es un manas ģimenes locekļi pārdevām savas «PNB bankas» akcijas investoriem no Eiropas un ASV. Esmu pārliecināts - jaunie bankas akcionāri spēs atrast banku biznesa izaugsmes punktus Baltijā. Milzīgs paldies un vēlu turpmākus panākumus visai bankas komandai!» sacīts Guseļņikova ierakstā tviterī.

ASV un Eiropas investoru grupa pieņēmusi lēmumu pievienoties AS PNB Banka akcionāru sastāvam, iegādājoties bankas akciju kontrolpaketi. Šāds lēmums pieņemts pēc Latvijas banku sektora ekonomiskā potenciāla izvērtēšanas rezultātiem. Vienošanās paredz PNB Bankas vairākuma akcionāra Grigorija Guseļņikova akciju kontrolpaketes iegādi un bankas kapitāla palielināšanu, informē bankas komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce, jauno akcionāru neatklājot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam kādā brīdī būs jūtama negatīva ietekme.

Piemēram, Pasaules Banka nupat ziņojusi, ka iepriekšējo 50 gadu laikā bijuši četri lieli parādu akumulācijas viļņi. Jaunākais no tiem sācies 2010. gadā, un turklāt esot pats "lielākais, ātrākais un visplašākais". Vēsture liecina, ka šādu parādu audzēšanas ar neko labu nebeidzas. "Visi trīs iepriekšēji parādu pieguma viņi gan daudzās attīstītajās, gan attīstības valstīs beidzās ar finanšu krīzi," piebilst iestādes speciālisti.

Pirmais saistību palielināšanās vilnis bijis no 1970. gada līdz 1989. gadam, otrais - no 1990. gada līdz 1989. gadam, trešais - no 2002. gada līdz 2009. gadam. Būtība Pasaules Banka brīdinājusi, ka nākotnē varētu būt gaidāma kāda parādu krīze. Tāpat tā norādījusi, ka vēsturiski zemās procentu likmes var nebūt pietiekami, lai aizturētu vēl vienu ekonomikas un finanšu tirgu sabrukumu.Pasaules banka rēķina, ka 2018. gadā pasaules kopējās saistības palielinājušās līdz 230% no globālā IKP. Sevišķi strauji parādi auguši attīstības valstīs - līdz 170% no to IKP. Tas kopš 2010. gada ir pieaugums par 54 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomikas ministrija grib izdomāt jaunu divriteni

Jānis Uzulēns, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes loceklis, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FIDIC (Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) ir panākusi svarīgu vienošanos ar Pasaules Banku, kas nākamos piecus gadus savā darbā izmantos sešas FIDIC līgumu formas. Tas ir nozīmīgs pavērsiens FIDIC organizācijas attīstībā un atpazīstamībā, jo Pasaules Banka piekritusi pieņemt 2017. gada FIDIC Rainbow līgumu komplektu un izmantot tos kā galveno daļu savos standarta iepirkumos.

Tas radīs lielāku noteiktību būvniecības tirgū, jo tādā veidā Pasaules Banka atbalsta godīgu un līdzsvarotu pieeju būvniecības līgumos. Savukārt mūsu Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka pēc FIDIC parauga būtu jāveido tipveida līgumi, pat neņemot vērā to, ka Finanšu ministrija (FM) to jau ir izdarījusi. Acīmredzami EM ir pieņemami tērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu, darot to, kas jau ir izdarīts.

FIDIC organizācijas globālā pieredze liecina, ka, jo vairāk klientu un finansētāju pieņem vienotu pieeju līgumu un finanšu nodrošinājuma jomā, jo efektīvāki ir realizēto projektu rezultāti.

FM darba grupa, kurā piedalījās arī Centrālās finanšu līgumu aģentūras, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Valsts nekustamo īpašumu, AS Augstsprieguma tīkls un arī Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) pārstāvji, šī gada sākumā pabeidza darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm (Sarkanās un Dzeltenās grāmatas). To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu. Darba grupas paveiktais bija par pamatu IUB viedoklim, ka «abas būvniecības līgumu veidnes kā paraugu varētu izmantot jebkurš pasūtītājs». Svarīgi, ka šo darbu paveica ne tikai FM ierēdņi, bet kopā ar iepirkumu sistēmu un Latvijas attīstībai nozīmīgu ES fondu un citu finanšu instrumentu projektu īstenošanas uzraudzības iestāžu pārstāvju dalību darba grupā. Tas apliecina, ka pārstāvēts tika dažāds viedoklis un dažādas pieejas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Luksemburga aizstāvas, mēs – likvidējamies

Sandris Točs, speciāli DB, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā Luksemburga, valsts, kuru pat grūti saskatīt kartē, atceļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu. Tā ir tiesiskuma uzvara pār «mājienu kultūru», ko pasaules praksē cenšas ieviest dažu valstu specdienesti. Un Latvijas oficiālās politikas fiasko, kura balstās premisā, ka «Eiropai un Amerikai iebilst nedrīkst».

Iedomājieties skatu – Latvijas finanšu ministre un premjers, uzraugi un centrālā banka, visi, kuriem savējos vajadzēja aizstāvēt grūtā brīdī, kā nopērti stāv «Amerikas onkuļu» priekšā, klausoties, ka ziepes būs vēl 10 bankām. Bet tikmēr Luksemburgas komerctiesa atceļ ECB lēmumu un noraida regulatora lūgumu par ABLV Bank Luxembourg likvidāciju.

Luksemburgas tiesa izskatīja ABLV Luksemburgas bankas īpašo gadījumu un atcēla ECB lēmumu, cita starpā balstot to uz labajiem ABLV Luksemburgas bankas finanšu rādītājiem, piektdien ziņoja db.lv. Kā zināms, ECB lēmumi tika pieņemti attiecībā uz visiem ABLV grupas uzņēmumiem. Jā, ABLV Luksemburgas bankai bija lielas kapitāla rezerves. Kapitāla pietiekamības rādītājs 29% pret likumā noteiktajiem 10,5%. Likviditātes seguma rādītājs 383% pret likumā noteikto minimumu 100%. Bankai bija ļoti augsta likviditāte un nebija slikto aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienu klientu nedz Latvijā, nedz pasaulē nevar piesaistīt ar tāda veida paziņojumiem, ka «mūsu banka ir pilnīgi caurspīdīga un regulāri ziņo policijai un VID». Gluži pretēji - bizness visur un vienmēr ir augstu vērtējis konfidencialitāti, toleranci un izpratni. Tāpēc Latvijas banku sektora autoritāte pašlaik tiek nevis uzlabota, bet pilnībā sagrauta. Tieši mūsu banku sektora augstās autoritātes dēļ Latvija bija finanšu centrs, kura pakalpojumus izmantoja ārvalstu klienti, ik gadus te apgrozot miljardus.

Bāzeles Pārvaldības institūta vērtējumā, Latvija ir viena no tīrākajām valstīm nelegālas naudas izcelsmes risku vadības jomā, ieņemot 14. vietu no 146 valstīm Basel AML Index 2017 un esot pirmajā desmitniekā arī starp ES valstīm. Savukārt Financial Secrecy Index, ko veido Tax Justice Network, ASV ierindo otrajā vietā aiz Šveices kā pasaules lielāko «nodokļu paradīzi». Tas liek domāt, ka ne «caurspīdīguma» politika bija galvenais Latvijas banku piežmiegšanas iemesls.

Vienlaikus pašlaik Latvijas bankās notiekošā nerezidentu kratīšana var radīt smagas sekas nevis tikai kādai komercbanku daļai, bet Latvijai kopumā. Ārvalstu investīcijas veido vismaz pusi no IKP. Un ko gan nozīmē «trešo valstu» pilsoņu atbaidīšana no Latvijas bankām, respektīvi, Latvijas ekonomikas? «Trešās valstis», ja ar to saprotam «ne Eiropas Savienības valstis», taču ir pasaules lielākā daļa! Latvijas valdība pašlaik ir iniciējusi valsts banku sistēmas nedraudzīgu attieksmi pret pasaules lielākās daļas pilsoņiem. Tā nav saprātīga politika. Vismaz ne no Latvijas viedokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Diemžēl saskatu arī reputācijas riskus I. Rimšēviča uzticamības personai P. Putniņam.

Lasot ārvalstu mediju reakciju uz ziņām par Latvijas Bankas (LB) vadītāja Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, akcentēts gandrīz vienmēr tiek fakts, ka I. Rimšēvičs ir Latvijas pārstāvis Eiropas ietekmīgākajā finanšu institūcijā – Eiropas Centrālajā Bankā (ECB). ECB Padome, kurā I. Rimšēvičs ir viens no 25 pārstāvjiem, ir atbildīga par eiro valūtas pārvaldību, monetāro politiku, Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas īstenošanu (t.s., «naudas drukāšanas programma») un lielāko Eirozonas banku uzraudzību. ECB Padomes lēmumi ir miljardu eiro vērti, tāpēc nav jābrīnās par ārvalstu žurnālistu un amatpersonu satraukumu.

Ir skaidrs, ka turpmāka I. Rimšēviča dalība ECB Padomē (nākamā sanāksme 21. februārī) mestu ēnu uz Latvijas uzticamību Eirosistēmas lēmumos, tāpēc ir ļoti svarīgi veikt profesionālu aizstājēja izvēli. Gan ECB Frankfurtē, gan Eiropas institūcijas Briselē, kā arī finanšu aprindas uzmanīgi vērtēs nākamā LB vadītāja kandidātus. Nemākulīga izvēle var Latvijai maksāt turpmāku reputācijas kritienu un zaudētas iespējas ieņemt atbildīgus amatus Eiropas institūcijās. 2019. gadā tiks mainīts gan Eiropas Komisijas, gan Eiropas Parlamenta sastāvs, arī ECB kļūs vakanti vairāki augsta līmeņa amati. Interesanti, ka vasarā bija plānota ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā, kuras dēļ tika iegādāti vairāki lepni auto, – nav zināms, kas notiks ar šo Latvijas finanšu nozarei vēsturisko notikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru