Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Gaidim Bērziņam vēl bija mati. Viņi vēl bija jauni – pusi dienas sēdēja bankā, bet otrā pusē skrēja uz Universitāti, Juridisko fakultāti. Tieši tad viņi laikam saprata šī «maksātnespējas biznesa» būtību. Tu tātad ienāc lielā saimnieciskā organizācijā, kurā ir daudz dažādu aktīvu. Un tu pats lem, ko pārdot, ko nepārdot, kādus aktīvus atdot, kādus neatdot. Un pats sev ņem atalgojumu, cik uzskati par pareizu. Kļuva saprotams, ka tas ir ļoti labs bizness.

Tagad laikam tas ir kļuvis par vienu no galvenajiem biznesiem, kādēļ uzņēmumi pat speciāli tiek novesti līdz maksātnespējai, lai varētu pie tiem tikt?

Varu pastāstīt, kā tas ir izdevies. 2008.gadā bankrotēja Parex. Līdz tam Latvijas Komercbanku asociācija bija ļoti stipra, to kontrolēja vietējā kapitāla bankas. Augstā līmenī bija juridiskā ekspertīze, ko veica banku eksperti, kuri vērtēja, piemēram, kāda likuma izmaiņu ietekmi uz banku nozari. Pēc Parex bankas kraha vietējās bankas ne tikai zaudēja ietekmi, bet tika būtiski pazaudēta arī šī banku juridiskās ekspertīzes kvalitāte un nozīme. Jo skandināvu banku attieksme bija tāda: «kā ir, tā ir».

Tā nevis vienkārši «pazaudējās», bet tika pazaudēta tāpēc, ka ietekmi Latvijas komercbanku asociācijā pārņēma skandināvu bankas?

Skandināvu bankas uzskatīja, ka likumdošanas analīze nav īpaši svarīga, mēs esam lieli, mēs vienmēr pielāgosimies. Tas «tēvzemiešiem», tam pašam Gaidim Bērziņam, ļāva dabūt cauri attiecīgos likumus maksātnespējas jomā. Tikai tāpēc, ka bankas uzskatīja, ka ir tik lielas, ka vienmēr izgrozīsies. Rezultātā visi šie likumi izrādījās vērsti pret bankām. Jo kas ir maksātnespēja, runājot vienkāršā valodā? Maksātnespēja ļauj parādniekam izvairīties no atbildības, apmānīt banku, apmānīt kreditorus, pārdot aktīvus par samazinātu cenu un pēc tam izpirkt tos atpakaļ. Bankas šo maksātnespējas afēru rezultātā pamatīgi cieta, jo bija ļoti daudz manipulāciju.

Kas sekmēja šīs manipulācijas maksātnespējas jomā?

Ministra Gaida Bērziņa laikā tika izveidota maksātnespējas administratoru rinda. Kā lai administratori tiek pie vajadzīgajām lietām? Ir jāapvienojas! Tādēļ izveidojās divas administratoru grupas. Kā rīkojās administratori? Viņi zina, ka kādam uzņēmumam, piemēram, Dzimtā sēta, kurai bija ļoti daudz nekustamā īpašuma objektu, tiks ierosināta maksātnespēja. Tāpēc administratori izveido tā saucamo pool, proti, vairāki administratoru biroju darbinieki viens pēc otra dažu dienu laikā sastājas rindā. Kļūst pilnīgi skaidrs, ka kādam no «mūsējo» apvienības šī vajadzīgā lieta arī iekritīs. Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu. Un visu to sekmēja tas, ka bankas nepievērsa pietiekamu uzmanību visām šīm izmaiņām likumdošanā, kas tika attiecīgi dabūtas cauri.

Jūs sākāt runāt par savu konkrēto pieredzi ar Gaidi Bērziņu un Ilmāru Krūmu. Kā jums beidzās sadarbība ar viņiem?

Kā man tā beidzās? No sava viena miljona atpakaļ es dabūju simts tūkstošus. Es zaudēju lielu naudu. Vai es varēju kaut ko izdarīt? Nē, jo nebija nekādas caurspīdības, nekādu iespēju kontrolēt administratoru rīcību, viņi varēja rīkoties gan tā, gan šā. To sekmēja sistēma, par kuru maz kurš vēl zināja.

Kāpēc politiķi, jūsuprāt, pieļāva šādas negodīgas sistēmas izveidošanos maksātnespējas gadījumu administrācijā?

Politiķi ļoti labi saprot tikai to, ko izjūt paši uz savas ādas. Piemēram, tad kad tika diskutēts par ātro kredītu ierobežošanu, mēs daudzkārt devāmies uz Saeimas deputātu frakcijām, skaidrojām, ka šie ierobežojumi var novest pie citiem ierobežojumiem. Mēģinājām ieskaidrot, ka varbūt ir vajadzīgi precīzi formulēti un vērsti ierobežojumi. Nevis tā, ka ņemam un ierobežojam, bezmaz aizliedzam visu ātro kreditēšanu, jo tas var ietekmēt arī citas lietas. Un tā taču arī notika. Nosacījumus nācām mainīt arī līzinga kompānijām, piemēram, lai noformētu automašīnas līzingu, tika ieviests ļoti daudz ārkārtīgi stingru nosacījumu. Vēlāk paši politiķi sūdzējās: nevaru pārdot mašīnu, jo pircējam neļauj noformēt līzingu, vai nevaru nopirkt, jo man «nez kāpēc» līzingu nedod. Bet mēs taču jūs brīdinājām, ka tā būs šo likumdošanas izmaiņu dēļ, kuras jūs paši pieņēmāt! Bet, redziet, nesaprot politiķi neko, kamēr paši ar to nesaskaras. Ja skar personīgi, saprotam, ja neskar, neko saprotam. Tā diemžēl ir.

Vēl viena lieta, kura ir maz publiski izrunāta, ir šīs ABLV Bank problēmas, par kurām plašāka sabiedrība uzzināja pēkšņi, taču šaurākās aprindās atkal runā, ka «jau kopš pagājušā gada augusta to zināja». Ko jūs par to zinājāt?

Ko es par to zināju? Tik tiešām man bija sakars ar kādu darījumu kādas bankas pirkšanā, un pagājušā gada vasarā vairākas reizes nācās būt FKTK. Jau tajā laikā FKTK runāja, ka vajagot samazināt darbu ar nerezidentiem, ka esot tādas nostādnes un rekomendācijas, lai visu to samazinātu. Ar nerezidentiem faktiski tika saprasti nevis visi nerezidenti, bet Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Uzbekistānas pilsoņi, būtībā bijušās PSRS valstis. Jau pagājušajā gadā runāja par modeļa maiņu. FKTK visām bankām prasīja jaunus biznesa plānus, jautājot, kā tās strādās, samazinot nerezidentu īpatsvaru. Bet nerezidenti taču deva pamata ienākumus lielākajam banku skaitam! Turklāt kāpēc gan šie nerezidenti izvēlējās tādas bankas kā ABLV Bank vai Rietumu banka? Ne jau tāpēc, ka bankas vienkārši pateica «mēs būsim nerezidentu bankas», bet tāpēc, ka šajās bankās bija labs serviss. Oļegu Fiļu un Ernestu Berni atceros no 1995.gada, kad viņi vēl bija jauni puikas un tirgoja valūtu. Taču, kad viņi pieķērās klāt «Aizkraukles bankas» attīstībai, rezultāts bija tāds, ka jau 1998.gadā tai bija interneta banka, lieliska rēķinu apkalpošana. Tieši tāpēc nerezidenti izvēlējās šo banku. Nevis tāpēc, ka viņi vienkārši deklarēja, ka būs nerezidentu banka, bet tāpēc, ka viņiem jau deviņdesmito gadu beigās bija tik labs serviss, kāds skandināviem pat acīs nerādījās.

Vēl tiek runāts par tādu procesu, ka tad, kad amerikāņi nopirka Citadeli, bijušo Parex banku, daudzi tās nerezidentu klienti nepalika šajā bankā, bet pārgāja uz ABLV un citām bankām. Kādēļ tā notika?

Tā ir taisnība. Parex bankas klienti pārgāja uz Aizkraukles banku. Kāpēc? Jo Aizkraukles bankai un Rietumu bankai ir labs klientu serviss. Jā, tas ir dārgs, taču skandināvu bankas tādu nepiedāvā. Runāju tikai par sevi un saviem klientiem, kurus es zinu, par to, kāpēc viņi izvēlas vienu vai otru banku. Skaidrs, ka daudzus interesēja bijušo Parex bank klientu informācija.

Arī FinCen 13.februāra paziņojums bieži vien tiek pasniegts kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Atkal jautājums - cik daudzi zināja, ka kaut kas tāds ir iespējams?

Protams, ka bankas zināja, jo visu laiku tika doti šie «maigie mājieni» par nerezidentu daļas samazināšanu. Tāpat bija zināma šī kopējā amerikāņu prakse uzlikt bankām sodus, pamatojot ar nepietiekošu AML nosacījumu ievērošanu, sodus attiecinot uz gada un pat divu gadu peļņas apjomu. Aizkraukles bankai sodu nebija, bet signāli tās virzienā bija jau no pagājušā gada vasaras. Man personiski FKTK tika pateikts tā: Sergej, iesi iekšā bankā, pirksi banku, zini, ka ar nerezidentiem tu nestrādā.

Gribējāt pirkt banku?

Jā. Taču nosaukumu es nesaukšu. Tas nebūtu korekti. Kā finansistam man patīk fakti, tāpēc es nerunāšu par to, ko pilsētā runā. Taču no pagājušā gada vasaras bija zināmas ļoti skaidras FKTK nostādnes attiecībā uz nerezidentiem – nestrādāt ar nerezidentiem. Sak, strādājiet tā kā skandināvu bankas, vienkārši.

Tātad arī valdībai šāda notikumu attīstība ar bankām nebija nekāds pārsteigums?

Protams. Tā taču bija jau kopējā nostāja – nestrādāt ar nerezidentiem, strādāt ar Latvijas klientiem, samazināt nerezidentu daļu.

Samazināt nerezidentu daļu tomēr nav tas pats, kas likvidēt bankas vispār?

Protams, taču, redziet, izzagt vienmēr ir vieglāk nekā nopelnīt. Tādu uzņēmumu kā bankas, ar tik lieliem aktīviem nav daudz. Tāpēc saprotiet, ka jebkuriem administratoriem tās šķiet gards kumosiņš.

Kad es kā žurnālists mēģinu izzināt, kāpēc finanšu ministre un valdība nemaz necīnījās par ABLV Bank saglabāšanu un darba turpināšanu, man dažkārt atbild: tu gan esi naivs, tā taču ir ģeopolitika, viņi tur neko nevarēja darīt!

Kā tad nevarēja, protams, ka varēja! Luksemburgā, Kiprā, Maltā un vēl daudz kur pasaulē strādā ar šiem nerezidentiem. Un visas šīs valstis un to valdības aizstāv savas intereses un savas bankas. Aizkraukles banka, Rietumu banka – šādas bankas pelnīja pa astoņdesmit miljoniem gadā. Cik šādu uzņēmumu mums Latvijā ir? Uz rokas pirkstiem var izskaitīt. Šajās bankās bija vislielākās algas. Ne tikai lielākās algas! Labākie, ambiciozākie darbinieki centās strādāt tieši šajās bankās. Labākie cilvēki! Labākie IT speciālisti. Labākie analītiķi. Labākie vērtspapīru speciālisti. Labākie juristi. Kāpēc Aizkraukles bankā bija vislabākās algas? Tāpēc, ka tai bija vislabākie darbinieki! Tieši, pateicoties šiem saviem cilvēkiem, labajiem speciālistiem, Aizkraukles banka varēja izaugt tik liela, dabūt vislabākos klientus. Nevis tāpēc, ka tā «ļaunprātīgi» mēģināja apkalpot Ukrainu, Baltkrieviju vai Kazahstānu! Jau 1998.gadā Aizkraukles banka izcēlās citu banku vidū – visā. Kontu apkalpošanā, internetbankas ziņā, darbā ar vērtspapīriem, investīcijām. Tajā jau tad bija tādas lietas, ko citas bankas vēl nespēja sev izveidot.

Neskatoties uz to, ka lēmums par pašlikvidāciju ir jau pieņemts, ir vērts vēlreiz parunāt par valdības uzvedību brīdī, kad bankai radās problēmas ASV FinCen paziņojuma dēļ. Atceramies 2008./2009. gadu - pasaules krīze, Parex bankas problēmas, sarunas ar SVF. Mūsu valdība, pat Valdis Dombrovskis, kuru daudz kritizēja par pārāk «mīkstu» uzvedību, meklēja kompromisus, diskutēja, bija jūtams, ka notiek kaut kāds sarunu process, kurā tiek salāgotas mūsu intereses un kaut kādas citas intereses. 2018.gads, amerikāņu paziņojums ABLV Bank sakarā, viss notiek ļoti strauji, uzreiz izskan kategoriski paziņojumi no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas puses. Nav jūtama nekādu sarunu esamība, nekāda mūsu interešu aizstāvība. Kā to var izskaidrot?

Tā ir ģeopolitika. Amerikāņi pašlaik nekur neļauj bijušās PSRS pilsoņiem – krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem – ērti justies ar savu naudu. Jāsaprot, ka arī šī rīcība nebija vērsta pirmām kārtām pret kādas bankas akcionāriem, bet pret tās klientiem, kurus grib ierobežot. Taču, protams, tas nav normāli, ka piektdien vēl viss bija kārtībā, bet pirmdien jau bankā ierodas FKTK darbinieki un atslēdz SWIFT norēķinus. Bankai bija ļoti lieli aktīvi, ļoti liels pašu kapitāls, ļoti liels kredītportfelis, ļoti daudz brīvu naudas līdzekļu. Skaidrs, ka, ja viņiem neatslēgtu SWIFT, viņi mierīgi varētu atdot atpakaļ visiem nerezidentiem naudu, un tad viņiem vēl paliktu vienu miljardu liels kredītportfelis.

Tātad speciāli tika izdarīts tā, lai banka nevarētu atdot naudu nerezidentu klientiem?

Protams, ka tāpēc atslēdza SWIFT. Tas bija solis, kas mākslīgi «izslēdza» banku. Ko nozīmē atslēgt SWIFT? Tas nozīmē nogriezt skābekli. Ar tik likvīdiem aktīviem, tik daudz vērtspapīriem, kurus var ātri pārdot, pat pasakot, ka jūsu nauda šeit ir nevēlama, varēja visiem atdot naudu, un sveiki! Skaidrs, ka tur bija kaut kāds politisks lēmums.

Politisks bija arī Danas Reiznieces-Ozolas paziņojums, ka problēmas būs vēl desmit bankām. Valdības pārstāvji parasti izvairās lietot pat nesalīdzināmi maigākus izteikumus, ja tie negatīvi var ietekmēt finanšu sistēmu. Te pēkšņi - kā ar āmuru pa pieri. Kas tas bija?

Varu jūs nomierināt. Līdz 6. oktobrim nevienu banku neaizvērs, jo tam ir lieli politiski riski, tas var negatīvi ietekmēt valdības tēlu.

Jūs runājat par Saeimas vēlēšanu dienu?

Protams. Varu pat saderēt par šo jautājumu. Politiskie riski tiks ņemti vērā. Jau tagad, var teikt, ir «pirmskrīzes» stāvoklis. Ja tiks aizvērta vēl kāda banka, tas nograus politiķu reitingus. Tāpēc līdz Saeimas vēlēšanām nevienu banku neaizvērs. Ko finanšu ministre ar savu izteikumu domāja? Protams, to, ka šīm desmit bankām ir nerezidentu bankas modelis, tām faktiski nav Latvijas klientu. Kāds ir šo nerezidentu banku modelis? Tiek savākta nauda no bijušās PSRS teritorijas, gluži vienkārši tāpēc, ka pie mums te ir klusi un mierīgi. Tā tiek ieguldīta vērtspapīros, vai arī tiek izsniegti kredīti tiem pašiem nerezidentiem, kuri nevēlas ņemt kredītus kādā skandināvu bankā. Šo modeli grib likvidēt. Domāju, ka licenci var pazaudēt kādas divas trīs bankas. Bet tikai pēc Saeimas vēlēšanām, jo tagad nevienam tas nav izdevīgi. Bankas aizvēršana ir liels tēla zaudējums gan finanšu ministram, gan FKTK, gan valdībai kopumā. To visi saprot.

Jūs nodarbojaties ar tā saucamo nebanku kreditēšanu. Jums laikam ir izdevīgi, ja bankas tiek aizvērtas?

Saprotiet, tad, kad banka tiek aizvērta, ļoti daudzi nekustamie īpašumi tiek iztirgoti par ļoti zemām cenām. Kādam tas būs izdevīgi. Notiks Aizkraukles bankas pašlikvidācija, un tas nozīmē, ka tās īpašumi tiks pārdoti par vairāk vai mazāk tirgus cenu. Taču, ja kādu banku likvidētu administratori, tās aktīvi tiktu izpārdoti ātri un par zemām cenām. Tas uzspridzinātu nekustamā īpašuma tirgus stabilitāti. Un tas nav vairuma tirgus dalībnieku interesēs. Man jau tagad daudzi klienti atsakās no plānotajiem pirkumiem, jo cer, ka varēs dabūt «kaut ko garšīgu», kad tiks izpārdota Aizkraukles banka. Nevienam tas nav izdevīgi.

Kā nevienam – tiem, kas grib pārpirkt pa lēto, un maksātnespējas administratoriem tas nav ļoti izdevīgi!?

Protams, ka maksātnespējas administratoriem banku problēmas ir ļoti izdevīgas. Tas nav tikai vilinoši. Kaut ko tādu var labi, ja desmit gados reizi saorganizēt! Tagad ir Trasta komercbanka administrēšanā. Bet iedomājieties, ja var tikt pie desmit bankām! Administratori ir ļoti ieinteresēti, lai bankas tiktu novestas līdz bankrotam. Taču Latvijas ekonomikai nebūt nav izdevīgi tas, ja ļoti daudz nekustamo īpašumu vienlaicīgi tiks izmesti tirgū īsā laikā. Kāpēc? Jo tas izjauks stabilitāti un var izprovocēt krīzi.

Ja jūs iepriekš teicāt, ka neviena banka netiks aizvērta līdz Saeimas vēlēšanām, jūs atzīstat, ka realitāte ir politiska ietekmējamība nozarē, kurā ir deklarēta neatkarīga regulācija? Kā ir ar to politisko spiedienu?

Varu runāt tikai par personisko pieredzi. Politiķi ir tādi cilvēki, kuri cenšas neuzņemties nekādu atbildību. Viņiem labāk ir neko nedarīt, nekā uzņemties kaut kādu atbildību. Politiķiem nepatīk nekas konkrēts. «Ir viedoklis», viņi saka. «Pirmsšķietami» - tagad pat tāds vārds ir izgudrots. Arī regulatorā tie ir galvenie vārdi. Un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Valsts iestādēs tagad visur skan šis «pirmsšķietami». Nav tā, ka kāds, piemēram, skaidri un gaiši pasaka: ja jūs strādājat ar nerezidentiem, mēs jūsu banku veram ciet. Nē. Visur ir mājieni. Rekomendācijas. «Mums liekas», «varbūt jums labāk vajadzētu darīt tā». Viss tādā miglainā, aizplīvurotā formā. Vienlaikus bankām tiek izvirzītas prasības, kuras skaisti izskatās uz papīra, bet kuras nav viegli izpildīt. Un tas nozīmē, ka būs problēmas, par kurām jums neviens nesaka.

Vai Ilmāra Rimšēviča arests jums bija pārsteigums?

Kā lai jums pasaka. Komunikācija ar Rimšēviču nebija pienākums. Rast iespēju «izejai uz Rimšēviču» bija svarīgi nevis tāpēc, ka viņš būtu varējis kādam palīdzēt, bet tāpēc, ka viņš tomēr varēja radīt problēmas. Tā ir šī divējādā patiesība. Redziet, parasti nekad nav tā, ka viena puse melo, bet otrai ir pilnīga taisnība. Patiesība parasti ir kaut kur pa vidu. Rimšēvičs ne no viena neizspieda naudu. Bet «izeja uz Rimšēviču» - tas bija kā «apdrošināšanas polise». Varbūt vajadzēs, varbūt nevajadzēs. Zināt, kā joko banku sakarā? Kad spīd saule, banka tev piedāvā lietussargu. Kad līst lietus, banka paprasa lietussargu atpakaļ. Gan jau katram ir sava taisnība.

Taču šī forma – ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Centrālās bankas baņķiera arests – jums likās adekvāta?

Es tajā dienā nedabūju atpūsties. Biju slēpot. Bet tā vietā, lai vizinātos, sēdēju portālos un rakstīju īsziņas. Jo visiem tas bija šoks. Man zvanīja no Krievijas un no Ukrainas. Visi gribēja zināt, kas notiek. Jo tas bija visās ziņās, visur, ne tikai Latvijā. Skaidrs, ka Latvijas tēls cieta. Tas bija reāls «perebors». Protams, aizturēt uz 48 stundām - tās ir tiesībsargājošo iestāžu tiesības. Taču valstij tas rada riskus. Varu minēt konkrētu personisku pieredzi. Mūsu klienti grib mums veikt maksājumu, bet viņu partneri no Meksikas jau saka: klausieties, varbūt mēs jums nemaksāsim uz Latviju, jums tur ir problēmas, mēs aizskaitīsim jums kaut kur citur, uz Igauniju, piemēram. Meksikā tas atbalsojās! Rimšēviča arests un tātad kaut kādas Latvijas problēmas.

Ko jūs domājat par Mārtiņa Bunkus slepkavību?

Protams, es pazinu Bunkus. Taču ne tik labi, lai raksturotu viņu kā cilvēku. Domāju, ka slepkavības pasūtītāji noteikti nav no Latvijas. Trasta komercbankā bija ļoti daudz nerezidentu naudas – no Kazahstānas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas, protams, Ukrainas. Bet cilvēki tur ir pietiekami skarbi. Savukārt maksātnespējas administratori bieži izvairās no konkrētas atbildes. Jautājumus nerisina, velk garumā. Tas ir bezprecedenta gadījums. Taču jūs saprotat, ka bija cilvēki, kas Trasta komercbankā turēja miljonus. Bet viņi ne tikai nedabūja savu naudu, bet nedabūja pat konkrētu atbildi, kad un cik. Tāpēc Bunkus slepkavība bija zīme. Tas bija vēstījums maksātnespējas administratoru «rasei» no cilvēkiem no Austrumiem, kuriem ir cita izpratne par dzīvi, par to, ko drīkst un ko nedrīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties drosmīgiem un izdarīgiem būvniekiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem, pagājušajā gadā Rīgā bija vērojams straujākais jauno dzīvokļu skaita pieaugums visās Baltijas valstīs, sasniedzot pat 65% pieaugumu*.

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū veidojas augsts pieprasījums no pircēju un investoru puses, tāpēc daudzi būvnieki arvien biežāk izvēlas alternatīvo finansējumu avotus, lai ātrāk pabeigtu dažādus remontdarbu projektus un ēku renovācijas, kas tālāk paver šiem objektiem veiksmīgu, peļņu nesošu pārdošanu. Bet kā neapjukt plašajā kreditoru izvēlē? Konsultē AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Kāpēc cilvēki arvien biežāk izvēlas ņemt kredītu būvniecības darbu veikšanai?

Pieprasījums pēdējā laikā tiešām ir audzis. Lielākoties būvnieki un celtnieki izvēlas ņemt aizdevumu, lai ātrā laika posmā realizētu dažādu jau iesāktu objektu remontdarbus. Tas ir arī aktuāli cilvēkiem, kas vēlas pabeigt sava mājokļa remontdarbus. Daudziem arī pieder tādi īpašumi, kurus viņi jau ilgstoši mēģina pārdot, bet pircēji nepērk, jo, piemēram, sienu apdare vai santehnika jau ir morāli novecojusi. Šādā gadījumā vistālredzīgākais risinājums ir aizdevuma paņemšana, kas ļauj ātrā tempā izremontēt pārdodamo objektu, lai pēc tam to pārdotu par krietni vien augstāku cenu. Protams, nekustamā īpašuma pircēju interese ir daudz lielāka, ja objekts ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ar svaigi veiktu remontu. Īsāk sakot – aizdevums kalpo kā akselerators peļņas gūšanai no nekustamā īpašuma – kā juridiskām, tā arī privātām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku hipotekārais kreditētājs AS "West Kredit" reģistrējis jaunu komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 69,6 miljoni eiro, liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS "Rietumu Banka".

Kā DB skaidro AS "West Kredit" valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs, ķīla reģistrēta, lai saņemtu papildu finansējumu uzņēmumu - nekustamo īpašumu attīstītāju kreditēšanai.

S. Maļikovs skaidro, ka patlaban no tirgus dalībnieku puses vērojams pieprasījums pēc finansējuma, taču bankas pēdējo gadu laikā kļuvušas ļoti piesardzīgas un daudzos gadījumos šādus uzņēmumus nekreditē vispār.

Finansējums ir nepieciešams, lai tirgus spētu attīstīties, tādēļ "West Kredit" pieņēmis lēmumu aktīvāk iesaistīties nekustamā īpašuma attīstītāju finansēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu Banka palielina kredītlīniju West Kredit līdz 40 miljoniem eiro

Db.lv, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir palielinājusi kredītlīnijas apjomu alternatīvā finansējuma uzņēmumam West Kredit līdz 40 miljoniem eiro, informē banka.

Līdzekļi ir paredzēti mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī nekustamo īpašumu projektu attīstītāju kreditēšanai.

West Kredit ir viens no lielākajiem alternatīvā finansējuma uzņēmumiem Latvijā un līderis hipotekārās kreditēšanas jomā šajā segmentā. Līdz ar kredītlīnijas palielināšanu kompānija ir iecerējusi plašāk pievērsties dažādu nozaru biznesa kreditēšanas attīstībai, kā arī turpināt stiprināt savas pozīcijas nekustamo īpašumu attīstītāju kreditēšanā.

Komentējot šo darījumu, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētaja Jeļena Buraja uzsvēra: “Latvijas biznesa kreditēšana ir viena no mūsu darbības prioritātēm. Piešķirtais finansējums palīdzēs topošajiem uzņēmējiem dažādos reģionos uzsākt biznesu, iegūstot nepieciešamos līdzekļus savu ideju un plānu realizācijai, bet tiem, kas jau strādā – paplašināt darbības mērogu. Rezultātā tiks sekmēta visas valsts ekonomikas attīstība, jo katrs jaunais uzņēmums un jaunais projekts nozīme arī papildu darba vietas, konkurētspējas celšanu, ienākumus valsts budžetā un kopējo iedzīvotāju labklājības līmeņa palielināšanos.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzņēmuma attīstību, Latvijā lielākais nebanku hipotekārais kreditētājs AS West Kredit paplašina savu darbību un turpmāk sniegs kreditēšanas pakalpojumus visā Latvijas teritorijā gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Lēmums paplašināt uzņēmuma darbības ģeogrāfiju pieņemts, atsaucoties daudzu klientu aicinājumam, un tas veicinās Latvijas reģionu attīstību, kuros šobrīd saņemt aizdevumu ir problemātiski, uzskata AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

«Līdz šim savu uzmanību koncentrējām uz kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu Rīgā un Pierīgā, taču arvien vairāk klientu akcentē problēmu saņemt kredītus Latvijas reģionos,» norāda A. Silantjevs.

«Ja Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās nekustamā īpašuma tirgus ir salīdzinoši aktīvs un kredītdevēji ir gatavi izsniegt hipotekāros aizdevumus, lielai daļai Latvijas reģionu iedzīvotāju iegādāties īpašumu ir praktiski neiespējami, jo bankas atsakās izsniegt aizdevumus, pamatojoties uz to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Mēs plānojam šo situāciju manīt,» skaidro A.Silantjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nekvalitatīvs regulējums sekmēs vietējo kreditēšanas uzņēmumu maksātnespēju

Db.lv, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens pieredzējis uzņēmējs apgalvos, ka veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir attīstība. Taču ne visiem uzņēmumiem, īpaši šajos apstākļos, investēšanai ir brīvi līdzekļi nepieciešamajā apjomā. Šādās situācijās vairums uzņēmumu piesaista trešo pušu finanšu līdzekļus – aizņēmumu ar izdevīgiem nosacījumiem savas konkurētspējas veicināšanai. West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs stāsta par aktuālākajām situācijām, kurās uzņēmumi veiksmīgu risinājumu rod drošos aizdevumos.

Ērts un drošs veids, kā ātri noformēt aizņēmumu

Parasti iemesli, kādēļ uzņēmumi izvēlas aizdevumus, ir esošā uzņēmuma attīstība, jauna biznesa uzsākšana vai pārstrukturizācija, kam ir nepieciešama ātra rīcība, kamēr konkurenti nav aizsteigušies garām. Tādos gadījumos nebanku kredītdevēji var būt piemērots un uzticams risinājums, jo aizdevums tiek noformēts internetā pāris dienās.

Biznesa pārcelšana interneta vidē

Aizvadītajā gadā daudzi uzņēmumi investēja, lai no klātienes tirdzniecības pārorganizētos darbam interneta vidē, atverot interneta veikalus. Kā liecina Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas (NIC) apkopotā informācija, aizvadītajā gadā tika reģistrēti gandrīz 40 000 jaunu domēnu un lielākais skaits domēnu bija ar iekļautu atslēgvārdu “piegāde”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Dzirciema jaunajā projektā Baltozoli ieguldīti 2 miljoni eiro

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Jaunsaules Nams nodevis ekspluatācijā daudzdzīvokļu namu Baltozoli. Projekts ir būvēts pēc pirmskara laika celtniecības metodēm no ķieģeļiem un monolītā betona. Projekta kopējās investīcijas sasniedz divus miljonus eiro, ko finansējis nebanku hipotekārais kreditētājs West Kredit.

«Lai arī šis būvniecības veids ir bijis salīdzinoši dārgs, mums ir izdevies piedāvāt konkurētspējīgu cenu jaunajiem dzīvokļiem. Iegādājoties dzīvokli, īpašumā nāk arī zeme,» saka Viesturs Vucāns, SIA Jaunsaules Nams dibinātājs un projekta idejas autors.

«Materiālu izvēle veicina mājas energoefektivitāti un samazina komunālo maksājumu apmēru, kas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, par ko interesējas klienti. Baltozolos ir pieci stāvi, salīdzinoši neliels dzīvokļu skaits, vairums dzīvokļu vispieprasītākajā segmentā ir no 40 līdz 50 kvadrātmetru platībā,» informē Aldis Riekstiņš, SIA Latio valdes loceklis.

Projekta attīstītāja SIA Jaunsaules Nams šobrīd aktīvi labiekārto ēkas teritoriju. Šobrīd rezervēti 11 no 32 pieejamajiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik rudeni viens no svarīgākajiem biznesa vides pasākumiem ir Dienas Bizness TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kas šogad notiek 13. novembrī Hanzas Peronā.

Ierašanās pasākumā tikai ar ielūgumiem, taču šogad ceremoniju varēs vērot arī tiešraidē, ko nodrošinās TV24. Šogad pasākuma atbalstītāji ir Repharm, B-Bus un West Kredit.

Pasākumā tiks atklāts zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad izdevumā ir ne tikai 500 Latvijas lielākie uzņēmumi, bet pirmo reizi saraksts papildināts līdz 1000 uzņēmumiem. Izdevumā ir nozīmīgāko uzņēmumu finanšu rādītāji, svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozaru analīze un atspoguļotas tendences Latvijas ekonomikā, ekspertu viedokļi.

«Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izvērtusies par principiālu ģeopolitisku karadarbību, kurā visi līdzekļi attaisno mērķi. Aukstā kara frontē sabiedrība tiek baidīta ar terorismu. Diemžēl Latvijai ģeopolitiskais aukstais karš izmaksā pārāk dārgi, un, veidojot 2020. gada TOP 500, no lielāko uzņēmu saraksta var būt izkrituši uzņēmumi, kuri Moneyval nekritisku prasību dēļ būs pametuši Latviju un arī TOP 500. Prognozējot nākamo posmu ekonomikā, jāsecina, ka tam būs klimata pārmaiņu zīmogs un daudzām nozarēm tiks izrakstītas CO2 brilles,» atzīst Anita Kantāne, Dienas Biznesa galvenā redaktore un izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12. līdz 15.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies izstāde "Māja I 2020", kurā varēs uzzināt par jaunumiem būvniecībā un vērot jaunāko produktu demonstrēšanu.

Četrās izstādes dienās divās hallēs un āra ekspozīcijā ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un risinājumiem mājas būvniecībai no pamatiem līdz jumtam iepazīstinās vadošie ražotāji, tiešie piegādātāji un lielākie būvmateriālu tirdzniecības lielveikali.

Savus aktuālos piedāvājumus "Mājā I" prezentēs vairāk nekā 400 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Šveices, Čehijas un Lielbritānijas.

Būvmateriālus piedāvās ekovates ražotājs "Balticfloc", gāzbetona ražotājs "Bauroc", dabai draudzīgo, cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotājs "CEWOOD", "PAROC", "VASmann" un citi.

Plašā klāstā būs arī apdares materiāli - dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, logi, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan māju fasādēm. Izstādē būs sastopami uzņēmumi "AKB Būve", "Brodoor", "Estēts", "i2", "Kāpņu stils", "PATA kokmateriāli", "Reaton", "Velux" un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskatītais īpašums reģionos bieži vien tā arī paliek tikai tāls un neaizsniedzams sapnis, jo bankas aizdevumus īpašumiem ārpus Rīgas izsniedz nelabprāt. Kā variantu tās piedāvā aizņemties daudz dārgāko patēriņa kredītu.

Banku politika attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu nav īpaši atsaucīga, un liela daļa plānu iegādāties īpašumu reģionos kredītu atteikumu dēļ tā arī paliek sapnis. Daļa banku, jau piesakoties kredīta konsultācijai, uzsver, ka tālākus reģionus nekreditē vispār, daļa apgalvo, ka aizdevumus reģioniem izsniedz, taču realitātē tā ir neliela daļa no saņemto pieteikumu apjoma.

“Pieprasījums pēc nekustamā īpašuma reģionos pēdējos gados ir bijis stabili mērens,” situāciju raksturo AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs, piebilstot, ka vienlaikus ir tikpat stabili augsts atteikumu skaits aizdevumiem, it īpaši banku sektorā. Līdz ar to reģionos darījumu ar nekustamo īpašumu, kuros tiek piesaistīts finansējums no trešās puses, ir maz gan dzīvokļu, gan privātmāju segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīts – it kā visiem zināms jēdziens, tomēr nonākot situācijā, kad aizņēmums kļūst aktuāls pašam, rodas neskaitāmi jautājumi. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas Tev jāzina par jebkuru aizdevumu atbild West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Vai varu saņemt aizdevumu arī nestandarta mērķiem?

Jā, ja cilvēks atnāk pie mums un atklāti izstāsta reālo situācija, mēs varam lemt par dažādu aizdevumu izsniegšanu. Piemēram, mums ir klienti, kas ar mūsu aizdevumu seguši komunālo maksājumu parādus. Bankas nekad šāda tipa kredītus neizsniegtu.

Vai varu saņemt aizdevumu, ja algu man maksā aploksnē?

Nē, jo neatbalstām ēnu ekonomiku. Ja Tavs ienākumu avots nav caurspīdīgs un netiek maksāti nodokļi, tad saņemt aizdevumu nevari.

Ko darīt, ja man pieteikta maksātnespēja un kredītu man nedod?

Maksātnespēja ir viens no zināmākajiem iemesliem, kāpēc kredītus atsaka bankas. Tāpēc mēs aicinām cilvēku uz sarunu, lai izvērtētu reālo situāciju. Ja atceramies, īpaši pēckrīzes gados, maksātnespējas process bija ierasta lieta daudzām ģimenēm Latvijā. Tomēr redzam, ka situācija ir mainījusies. Šiem pašiem cilvēkiem šobrīd bieži ir pastāvīgs darbs, stabili ienākumi, un arī no kļūdām viņi mācījušies vairāk nekā citi, kas šo pieredzi neizjuta uz savas ādas. Bieži tieši cilvēki ar maksātnespējas pieredzi ir labākie aizdevuma ņēmēji un atdēvēji. Kāpēc gan liegt viņiem šo iespēju? Pirms piešķiram vai atsakām kredītu, vienmēr noskaidrojam detaļas – varbūt esi bijis tikai galvotājs, un vai tāpēc šīs kļūdas dēļ uz visiem laikiem būtu Tev jāliedz iespēja aizņemties?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

VIDEO: Ir nauda, nav ko finansēt

Žanete Hāka, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus mainās gan politiskā spiediena dēļ, gan patērētāju prasību un paradumu maiņas dēļ un tas rada savdabīgu problēmu - nauda ir, bet nav ko finansēt. Kā to ir iespējams atrisināt un ko jums būtu jāzina par notiekošo?

Žanete Hāka 25. februārī uz sarunu aicināja Altero.lv līdzdibinātāju Artūru Kostinu, Blue Orange valdes priekšsēdētāju Dmitriju Latiševu un West Kredit valdes priekšsēdētāju Sergeju Maļikovu.

Video fragmenti:

00:00:20 - Uzņēmumi pamet Latviju

00:04:40 - Kur uzņēmējiem dabūt finansējumu

00:07:01 - Altero pieredze mazo uzņēmumu finansēšanā

00:08:49 - Kāds ir tirgus stāvoklis Lietuvā un kā var palīdzēt valdība

00:12:34 - Kāpēc Latvijai ir augstākas kredītu likmes Baltijā

00:15:05 - Vai Moneyval rekomendāciju ieviešana uzlabos situāciju

00:17:20 - Altero pētījums par uzņēmēju kreditēšanu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvo finansētāju aizdevumu apjoms uzņēmumiem palielinās; nākotnē to loma turpinās pieaugt, taču bankas, visdrīzāk, sektors neizkonkurēs.

Alternatīvo finansētāju aizdevumu apjoms uzņēmumiem aug, kā liecina novērojumi, aktīvākie aizņēmēji ir transporta, tirdzniecības, ražošanas sektors. Būtiskākie aspekti, kādēļ aizdevēji atsaka uzņēmumiem, ir pārāk liela ienākumu atkarība no dažiem klientiem, finanšu necaurspīdība vai īss darbības laiks. Tirgus dalībnieki prognozē, ka nākotnē šo aizdevēju loma turpinās pieaugt, taču bankas, visdrīzāk, sektors neizkonkurēs.

Apjomi pieaug

Kā liecina alternatīvo finansētāju sniegtie dati, šajā gadā aizdevumu apjomus plānots audzēt, un iezīmējas arī aktīvākās nozares aizdevumu saņemšanā. Tā pagājušajā gadā AS Capitalia tika izsniegts finansējums uzņēmumiem 10,5 miljonu eiro apmērā, savukārt šogad plānots šo apjomu dubultot līdz 20 miljoniem eiro, stāsta AS Capitalia vadītājs Juris Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Statistika par Latvijas kinofilmu apmeklējumu ir iespaidīga

Laura Mazbērziņa, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kinoizplatītāji apkopojuši 2018. gada pirmo trīs mēnešu statistiku par filmu apmeklējumu kinoteātros, un rezultāti ir iespaidīgi – no piecām visvairāk apmeklētajām filmām trīs ir Latvijas autoru darbi, un nacionālā kino īpatsvars skatītāju uzmanības fokusā ir četrkāršojies, salīdzinot ar vidējiem skaitļiem iepriekšējos gados.

«Tas ir īpašs notikums Latvijas kino izrādīšanas vēsturē. Šā gada pirmā ceturkšņa skatītāko filmu topā ir iekļuvušas trīs pašmāju filmas - «Nameja gredzens», «Kriminālās ekselences fonds» un «Paradīze 89». Kopumā, pieskaitot arī Simtgades dokumentālo filmu «Turpinājums», vietējo filmu apmeklējums šobrīd ir 28% no visa tirgus,» atzīst Ilze Roķe, «Forum Cinemas» Filmu izplatīšanas nodaļas vadītāja.

Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra Latvijas kinoteātros visvairāk skatītāju jau apmeklējuši režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa spēlfilmu «Nameja gredzens», kuru kopumā apmeklējuši 79 216 skatītāji. Topa otrajā vietā ir režisora Oskara Rupenheita spēlfilma «Kriminālās ekselences fonds», kuru kopumā apmeklējuši 66 341 skatītāji. Savukārt, ceturtajā vietā ir Madaras Dišleres spēlfilma «Paradīze 89» no Nacionālā Kino centra programmas «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», kuru kopumā apmeklējuši 49 444 skatītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup kredītportfelis palielinājies par 62%

Db.lv, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares uzņēmuma DelfinGroup ieņēmumi otrajā ceturksnī sasniedza 8,6 miljonus eiro, kas ir kāpums par 46% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu.

Peļņa pirms nodokļiem palielinājās par 30%, sasniedzot 1,96 miljonus eiro, bet neto peļņas kāpums bija 47%, pieaugot līdz 1,22 miljoniem eiro. Uzņēmuma neto kredītportfelis pret pagājušā gada pirmo pusgadu palielinājies par 62%, sasniedzot 53,8 miljonus eiro.

"Esam aizvadījuši veiksmīgu ceturksni. Visstraujākā izaugsme šī gada sākumā ir sasniegta ikvienas veselīgas ekonomikas funkcionēšanai tik nepieciešamajos patēriņa un lombarda aizdevumu segmentos. Jauni patēriņa aizdevumi otrajā ceturksnī izsniegti 15,4 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 90% salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni. Savukārt Banknote lombarda aizdevumi piedzīvoja kāpumu par 65%. Jāmin, ka DelfinGroup turpina pilnveidot savu tehnoloģisko rīku komplektu, lai uzlabotu uz datiem balstītu klientu maksātspējas novērtēšanu. Tas rezultējas ar labu aizdevumu atmaksāšanas kultūru un stabili zemu aizdevumu ar kavētu atmaksu līmeni – 1,6%," komentē DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru