Ražošana

AmberStone Group restartējas un saņem valsts atbalstu

Anita Kantāne, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

ABLV Bank likvidācija uz laiku apturēja AS AmberStone Group naudas darījumus, jo daļai no grupas uzņēmumiem bija vienīgā konta apkalpotāja un joprojām ir viena no holdingkompānijas akcionārēm.

Finanšu rādītāji liecina, ka AS AmberStone Group grūtākais šā gada posms ir aiz muguras. 2018. gada deviņos mēnešos akciju sabiedrības konsolidētais apgrozījums ir bijis 15 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā visa 2017. gada laikā, kad AmberStone Group konsolidētais grupas apgrozījums sasniedza 14,5 miljonus eiro. Grupas restartu turpinās arī Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu kokrūpniecības uzņēmumam AmberBirch. Lēmums paredz, ka pēc investīciju projekta pabeigšanas SIA AmberBirch saņems UIN atlaidi 25% apmērā no kopējās ieguldījumu summas. «Mēs šim projektam ļoti ticam, jo redzam, ka ir pieprasījums, un spēsim saražot produktu ar lielāku pievienoto vērtību,» intervijā Dienas Biznesam norāda AS AmberStone Group valdes loceklis Kārlis Kavass.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Fragments no intervijas

Kā nonācāt līdz AmberStone Group?

Vēl pirms AmberStone Group 2010. gadā, kad tika izveidots ABLV Private Equity Fund 2010, kas bija pirmais ABLV Bank izveidotais investīciju fonds, izveidots ar mērķi uzsākt ABLV darbību arī tiešo kapitāla investīciju nozarē un attīstīt šo aktīvu pārvaldīšanas novirzienu. Tad arī sāku strādāt uzņēmumā, kas šo fondu pārvaldīja. Šī fonda pazīstamākais ieguldījums bija veikalu tīklu Depo pārvaldošajā uzņēmumā – palīdzējām vadītājiem izpirkt kapitāldaļas no iepriekšējā līdzīpašnieka. Šajā projektā bijām līdzīpašnieki salīdzinoši īsu laiku, jo vadības komandai radās iespēja izpirkt arī mūsu daļas un izmantojām iespēju izdevīgi savas daļas uzņēmumā pārdot.

Depo projektu uzskatāt par veiksmīgāko?

Jā, tas fondam bija veiksmīgākais projekts, bet arī bez šī ieguldījuma fonds darbību noslēdza ar nozarei ļoti labu atdevi, un Depo darījums bija viens no tiem, kas to ļāva nodrošināt.

Redzot fonda sekmes, tika pieņemts lēmums veidot jaunu instrumentu ar lielāku kapitālu un iespēju būt elastīgākam darbībā. Tas bija sākums AS AmberStone Group, un 2013. gadā uzņēmums varēja uzsākt darbību. Viens no mērķiem bija investēt naudu arī Latvijā, tās ekonomikā. Akciju sabiedrība tolaik tika izvēlēta kā darbības forma, jo šķita, ka tas ir piemērotākais veids mūsu akcionāriem. Investīciju fondiem ir ierobežots darbības termiņš, kas bieži vien rada nepamatotu spiedienu uz ieguldījumu veikšanas vai pārdošanas lēmumu pieņemšanu. Kad pienāk fonda darbības izbeigšanas termiņš, ne vienmēr ir labākais laiks, lai uzņēmumu realizētu, jo ekonomikā mēdz būt gan augšupeja, gan lejupslīde. Fonda darbības laiks beidzas, bet uzņēmumu, iespējams, būtu labāk pārdot vēlāk.

Ar akciju sabiedrību mums šādu laika ierobežojumu nav un nav spiediena, ka var nākties pārdot ieguldījumus, kurus būtu vēlams paturēt ilgāk. Otrs apsvērums par labu akciju sabiedrībai bija, kad mainījās investīciju uzsvars un bija vēlme vairāk attīstīt projektus, kas rada stabilu naudas plūsmu. Akciju sabiedrībai ir peļņa, un to izmaksā dividendēs akcionāriem katru gadu. Kopumā AS AmberStone Group ir nedaudz virs simts akcionāriem. Vairums ir Latvijas rezidenti. Mūsu pamatkapitāls pašlaik ir 35 miljoni eiro, bet nākamgad plānojam kapitālu palielināt, jo ir radusies nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem un ir akcionāri, kuri ir izteikuši vēlmi iegādāties jaunemitētās AS akcijas.

Kāds ir šā brīža vērienīgākais un nozīmīgākais projekts?

Mums ir vairāki darbības virzieni. Virziens, kurā esam visvairāk līdzekļu ieguldījuši, ir viesmīlības pakalpojumu segments. Piedalāmies sešos ar viesnīcām saistītos projektos, kuri ir gan attīstības stadijā, gan strādājoši. Lielākie strādājošie projekti ir SIA Kalēju iela 9/11, kas apsaimnieko Vecrīgas viesnīcu Konventa sēta. Pērn konkursa kārtībā ieguvām nomas tiesības uz 30 gadiem šim objektam. Tā ir viena no pirmajām Rīgā, kas atbilda nepieciešamajiem standartiem, bet kopš tās rekonstrukcijas ir pagājuši daudz gadi, tāpēc plānojam veikt apjomīgu ēkas kompleksa restaurāciju, kas ir jau uzsākta. Otrs strādājošais objekts mums ir viesnīca Rixwell Old Town Hotel Tallinas vecpilsētā Igaunijā.

Vēl mums pieder divi īpašumi Vecrīgā. Viens ir Pils iela 13, kuru iegādājāmies izsolē no VAS Valsts nekustamie īpašumi. Objektam tiek izstrādāts tehniskais projekts rekonstrukcijai par 5 zvaigžņu viesnīcu, kas tiks pabeigts tuvāko mēnešu laikā. Tad precīzāk zināsim projekta izmaksas. Tirgoņu ielā grupai pieder Doma laukumā esošā alus dārza teritorija un tai piegulošās divas ēkas – arī šeit ir paredzēta viesnīca.

AmberStone Group otrs finansiāli ietilpīgākais virziens ir lauksaimniecība un atjaunojamā enerģētika. Esam 75% kapitāla īpašnieki uzņēmumā Vaiņode Agro Holding, kas Vaiņodes novadā apsaimnieko gandrīz 1000 hektārus zemes. Lauksaimniecības grupas uzņēmumam Vaiņodes bekons pieder viena no trim Latvijas lielākajām cūku fermām. Tās darbībā ir integrētas arī divas biogāzes stacijas, kurās tiek pārstrādāti visi fermas saražotie cūku mēsli un dažādi citi lauksaimniecības atlikumprodukti.

Starp mūsu projektiem noteikti jāpiemin arī Orto klīnika, kas ir privāta traumatoloģijas, mugurkaula ķirurģijas klīnika un atrodas Rīgā. Orto klīnika turpina strauji attīstīties. Tuvākajā laikā plānojam uzsākt projektēšanu ēkas Bukultu ielā 1a paplašināšanai, kam esam jau iepriekš iegādājušies blakus esošo zemes gabalu. Klīnikā gadā notiek vairāk nekā 20 tūkstoši konsultāciju, un šogad jau ir veiktas vairāk nekā 2 tūkstoši operācijas.

Starp savām priekšrocībām uzskatām arī iespēju ieguldīt projektos, kuri jāsāk no nulles. Viens no šādiem projektiem ir AmberBirch. Projekts ir četrus gadus lolots, pašlaik būvniecība aktīvi tuvojas noslēgumam, un paredzam, ka aprīlī varēsim sākt izmēģināt uzstādītās iekārtas. Ražotne atrodas Krustpils novadā, un tajā ražos bērza finieri. Pirmajā posmā investīcijas tiek lēstas ap 10 miljonu eiro apjomā, radot gandrīz 100 jaunas darbavietas. Projektu līdzfinansē attīstības finanšu institūcija Altum, bez kuras atbalsta projekts visdrīzāk netiktu realizēts, vismaz ne šajā laikā. Komercbankas ļoti konservatīvi skatās uz projektiem, kas tiek radīti no nulles, un intereses gadījumā ir gatavas finansēt nelielu proporciju no perspektīvās aktīva vērtības.

Visu rakstu Restartējas un saņem valsts atbalstu lasiet piektdienas, 21.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"AmberStone Hotels" viesnīca "Rija VEF Hotel" aizvadīto gadu noslēgusi ar peļņu, bet apgrozījums pārsniedzis 1,6 miljonus eiro.

Pirmajā darbības gadā viesnīcas "Rija VEF Hotel" noslogojums sasniedzis 83%, kas ir krietni virs vidējā tirgus rādītāja. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, pērn vidējais viesnīcu numuru noslogojums Rīgā bijis ap 60%.

Viesnīca "Rija VEF Hotel" atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 199c, vēsturiski nozīmīgajā VEF kvartālā. Iepriekš viesnīca bija pazīstama kā "Days Hotel Riga VEF". Pārņemot viesnīcu savā īpašumā, "AmberStone Hotels" tās attīstībā ieguldīja ap 100 tūkstošus eiro, un pašlaik viesnīca darbojas kā paaugstināta komforta jeb "superior" trīszvaigžņu klases viesnīca.

Tai ir seši stāvi ar 135 labiekārtotiem viesu numuriem un divas bezmaksas autostāvvietas ar vietu skaitu līdz pat 150 automašīnām. Konferencēm, biznesa un atpūtas pasākumiem pieejamas trīs dažādas ietilpības konferenču zāles. Viesu labsajūtai pieejams arī restorāns, bārs un vasaras terase. Viesnīcas operators ir ilggadējs "AmberStone Hotels" sadarbības partneris "Mogotel".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AmberBirch finiera ražotnē darbs notiek jau trīs maiņās

Zane Atlāce - Bistere, 21.01.2020

SIA "Amberbirch" īpašnieces a/s "AmberStone Group" Padomes loceklis Ernests Bernis (no kreisās) un "AmberBirch" valdes loceklis Kārlis Kavass.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krustpils novadā pērn novembrī atklātā "AmberBirch" kokapstrādes rūpnīca no janvāra uzsākusi darbu trīs maiņās, ražošanā iesaistot jau 50 darbiniekus.

Nedaudz vairāk kā trešā daļa jeb 17 darbinieku ir reemigrējuši no ārvalstīm. Ar kāpināto jaudu rūpnīcā gada laikā plānots pārstrādāt līdz 100 tūkstošiem kubikmetru bērza sīkfiniera kluču, saražojot līdz 40 tūkstošiem kubikmetru finiera.

Pašlaik saražotā produkcija tiek pārdota Dienvidaustrumāzijā, taču drīzumā tiks uzsāktas pirmās piegādes arī Eiropas valstu pircējiem. Līdztekus finiera ražošanai uzņēmums gatavo tirgū pieprasītus produktus, kas top no ražošanas atlikumiem. Finiera ražošanā tiek izmēģinātas arī jaunas koku sugas.

"Rūpnīcā veiksmīgi noslēdzies izmēģinājuma cikls, un esam uzsākuši darbu trīs maiņās. Lai arī iepriekš nedaudz bažījāmies par darbaspēka trūkumu, šobrīd darbinieku netrūkst. Īpaši priecē fakts, ka katrs trešais darbinieks ir reemigrējis no ārvalstīm. Acīmredzot adekvāts atalgojums, stabila darba vieta un cieņpilna darba devēja attieksme pret darbiniekiem ir visefektīvākā reemigrācijas stratēģija," uzsver "AmberBirch" valdes loceklis Kārlis Kavass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Orto klīniku ABLV bankas likvidācija neietekmēs

Kristīne Stepiņa, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Orto klīnika attīsta medicīnas tūrismu, kā arī vairo ārstu zināšanas un kompetenci, lai veicinātu klīnikas atpazīstamību un reputāciju starptautiskajā mērogā

SIA Orto klīnika pašreiz ir vienīgais privātais traumatoloģijas – ortopēdijas, mugurkaula specializācijas un reimatoloģijas – centrs. Šobrīd tās medicīnas pakalpojumu eksports veido 5–7% no apgrozījuma, taču tuvākajos piecos gados ir plānots to dubultot. Klīnikas lielākais akcionārs ir ABLV bankas holdinga uzņēmums AmberStone Group, taču bankas likvidācija klīnikas attīstību neietekmēs, tās finansiālais stāvoklis ļauj klīnikai veikt nepieciešamās investīcijas.

Moderns aprīkojums

SIA Orto klīnika nodibināta 2008. gadā, to izveidoja vairāki ārsti, kuri strādāja SIA Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnika Ādaži, kas atradās Ādažu slimnīcā. 2010. gadā klīnikas attīstībai tika piesaistīts investors – AmberStone Group – un nopirkts zemes gabals Rīgā, netālu no Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas. Speciāli klīnikas vajadzībām tika uzbūvēta mūsdienīga ēka 3,5 tūkst. kvadrātmetru platībā; tā pirmos pacientus uzņēma 2013. gada vasarā. Orto klīnikas celtniecībā un aprīkošanā tika ieguldīti aptuveni 4,5 miljoni eiro. «Šī ir vienīgā slimnīca Latvijā un, iespējams, arī visā Baltijā, kura kādai šaurai medicīnas nozarei ir uzbūvēta no nulles. Tā ir pārdomāta gan no loģistikas viedokļa, gan pēc medicīniskā aprīkojuma un sniedzamajiem pakalpojumiem tā, ka var nodrošināt ar visu nepieciešamo cilvēkus ar balstaparāta problēmām,» atzīst SIA Orto klīnika valdes loceklis, līdzīpašnieks Andrejs Peredistijs. No valsts budžeta vai Eiropas Savienības struktūrfondiem klīnikas izveidošanā un labiekārtošanā līdzekļi nav piesaistīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Krustpils lidlaukā sāk ražot finieri

Māris Ķirsons, 21.11.2019

SIA "Amberbirch" īpašnieces a/s "AmberStone Group" Padomes loceklis Ernests Bernis (no kreisās) finiera ražotni tās atklāšanā rāda ekonomikas ministram Ralfam Nemiro un SIA "OF Holding" īpašniekam Oļegam Fiļam

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 miljonus eiro, SIA "Amberbirch" izveidojusi bērza finiera lobskaidas ražotni, kas gan ir tikai pirmais posms no iecerētā kokapstrādes kompleksa bijušā Krustpils lidlauka teritorijā.

Pēc SIA "Amberbirch" valdes locekļa Kārļa Kavasa sacītā, pašlaik ir izveidota ražotnes ēka un siltumapgādes komplekss, kā arī uzstādīta lobskaidas ražošanas līnija un lobskaidas žāvētava.

«Tas ir pirmais posms,» uzsvēra K. Kavass. Viņš norādīja, ka pašlaik ražotnē ir nodarbināti 25 strādājošie un bērza lobskaidu ražo vienā maiņā, taču jau līdz šā gada nogalei ir plānots ražošanu nodrošināt trīs maiņās un nodarbināt līdz pat 100 strādājošo. Perspektīvā īstenojot nākamās kokapstrādes kompleksa attīstības kārtas, rūpnīca pircējiem piegādātu jau gatavu saplākšņa produkciju.

Pēc aptuvenām aplēsēm, šo nākamo kārtu ieguldījums tiek lēsts vēl uz aptuveni 50 miljoniem eiro. Ražotnei darbojoties ar pilnu jaudu, gadā tajā plānots pārstrādāt līdz 100 000 m3 bērza koksnes un saražot līdz 40 000 m3 finiera.

Komentāri

Pievienot komentāru