Start-up

Ambiciozi plāni Latvijā izaudzināt “vienradžu” ganāmpulku

Db.lv, 15.01.2024

Jaunākais izdevums

Latvijas zinātņietilpīgās jaunuzņēmējdarbības attīstības platformā “Commercialization Reactor” izauguši vairāki Eiropā un pasaulē atzīti jaunuzņēmumi, kuriem ir visas iespējas nākotnē kļūt par Latvijas “vienradzi”, pauž “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs.

Lai radītu “vienradžus” nepieciešama labvēlīga vide un atbalsts, tostarp arī no valsts puses. Ieguldījums “dziļās tehnoloģijas” neatmaksājas uzreiz, lai jaunuzņēmums uzplauktu nepieciešami vismaz pieci seši gadi, taču tas atmaksājas ilgtermiņā, jo tiek attīstītas jaunas jomas un tiek radītas jaunas darba vietas.

“Latvijai ir visas iespējas kļūt par Baltijas tehnoloģiju un inovāciju centru, jo mums ir daudz talantīgu zinātnieku un arī Eiropā labākā “deep tech” programma, kurā viņi satiekas gan ar sadarbības partneriem, gan ar mentoriem un potenciālajiem investoriem. Mums nav plāna izaudzināt Latvijas nākamo “vienradzi”, mēs redzam, ka ir iespējas izaudzināt veselo šādu “vienradžu” ganāmpulku,” prognozē Adamovičs.

2023. gada izskaņā “Commercialization Reactor” tika atzīta par Eiropas labāko programmu dziļo tehnoloģiju jomā, šīs Eiropas Tehnoloģiju institūta (EIT) novērtējums ir par pilnu “Commercialization Reactor” programmu ciklu.

Arī “Commercialization Reactor” dalībnieku 2023. gadā paveiktais ir iespaidīgs. Piemēram, “Watchbuilt” — uzvarēja “EIT Jumpstarter 2023” lielajā finālā digitālajā kategorijā, bet “PurOceans” — ieguva Baltijas Ilgtspējas balvu klimata inovāciju kategorijā. “Fintelligence” - pārstāvēja Latviju Ziemeļvalstu “Fintech” nedēļā.

Medicīnas tehloloģiju jaunuzņēmums “PrintyMed” ar panākumiem strādā kopš tā izveides “Commercialization Reaktor” “Ignition Event”. “Eventech” ieguva atzinības rakstu par tehnoloģiskiem jauninājumiem un ieguldījumu valsts ekonomikas izaugsme, ko parakstījis Ministru prezidents. Savukārt tā laika modulis piedalīsies “Hēra” misijā asteroīdu izpētei. Jaunuzņēmumi “Conelum” un “InLable” ar panākumiem piedalījās “European Startups Trip” Ķīnā.

Kopienas jaunpienācējs “Elogium” saņēma sēklas ieguldījumu. Savukārt “Empyrio” būvē industriālo prototipu Jūrmalā, bet vēl viens “Commercialization Reactor“ platformā radītais jaunuzņēmums “Adianano” iekārto eksperimentālās telpas Polijā.

Visiem šiem uzņēmumiem ir arī ko parādīt, runājot par biznesa attīstību un rezultātiem. Proti, “PurOceans” veica veiksmīgu pilotprojektu Rīgas Ostā, “Fintelligence” ir piesaistījis pirmos klientus un sāka savu komerciālo darbību. Savukārt “WatchBuilt” un “PrintyMed” šobrīd gatavojas pirmajiem industriālājiem pilotprojektiem.

“Catalyco” ir piesaistījis nākamo investīciju raundu un ir vērā ņēmams progress sadarbībā ar potenciāliem klientiem - riepu ražotājiem, ķīmijas industriju, bet galvenais, ka tām ir milzīgs potenciāls iegūt vērtīgu ZnO no metāla pārstrādātāju un citu ražotāju, atlikumiem, tādējādi stimulējot aprites ekonomiku. Vēl viens jaunuzņēmums - “Pestevene” ir piesaistījis sēklas finansējumu un gatavs pāriet nākamajā attīstības stadijā.

“Šie sasniegumi simbolizē mūsu atpazīstamību Eiropas “dziļo tehnoloģiju” jaunuzņēmumu ekosistēmā, un mēs esam lepni, ka varam nest Latvijas vārdu pasaulē kā vienu no galvenajiem spēlētājiem Eiropas dziļo tehnoloģiju zinātnes komercializācijas arēnā,” saka Adamovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts fondēto pensiju shēma pērn uzrādījusi augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko septiņu gadu laikā zviedru uzņēmums Eolus Latvijā iecerējis īstenot vairākus vēja parku projektus, kopumā uzstādot gandrīz 700 megavatus (MW) vēja jaudu, stāsta Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle.

Latvijai ir liels potenciāls vēja enerģijas attīstībā un tas noteikti ir jāizmanto, teic I.Āboliņa, piebilstot, ka šobrīd Eolus strādā vairākos attīstības virzienos. Izvērtējam iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un nedaudz arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā, kur mēs strādājam pie vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW izbūves, un plānojam, ka šo staciju ekspluatācijā nodosim jau 2026. gada beigās, norāda Eolus valdes locekle. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī nopietni vērtējam potenciālu citur Latvijā, pauž I.Āboliņa.

Kā kopumā vērtējat vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, un kāpēc šajā nozarē mēs atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums un neatkarīgais elektroenerģijas ražotājs “Sunly” piesaistījis no Swedbank 22 miljonus eiro sešu saules parku būvniecībai.

Finansējums ļaus īstenot projektus, kuru kopējā jauda sasniegs 52 MW, tādējādi kļūstot par līdz šim lielāko Swedbank ieguldījumu saules parku attīstībai Latvijā.

“Šis solis ļauj ambiciozi skatīties uz nākotnes iecerēm attiecībā uz Baltijas valstu un Polijas apgādi ar atjaunojamo enerģiju, kur “Sunly” ir ambiciozi plāni,” norāda Toms Nāburgs, “Sunly” izpilddirektors Latvijā.

Līdz šim starp “Sunly” investoriem minami tādi starptautiskie spēlētāji kā Francijas aktīvu pārvaldītājs "Mirova", kas specializējies ilgtspējīgos ieguldījumos, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), u.c. “Esam tiešām gandarīti par sadarbību ar Swedbank Latvijā, jo šis mums, kā grupai, ir pirmais pilnībā komerciālais saules enerģijas finansējums Baltijā un Polijā, bankai finansējot uzņēmumu, kas elektrību pārdos par tirgus cenu un balstoties uz tirgus principiem, bez papildu ilgtermiņa līgumiem vai garantijām. Inovatīvais risinājums bija iespējams, pateicoties rūpīgai aizdevuma strukturēšanai, kurā vērā ņemtas arī potenciāli svārstīgās elektroenerģijas cenas. Domāju, ka tas var kļūt par piemēru līdzīgiem finanšu darījumiem arī nākotnē,” ir pārliecināta “Sunly” Finanšu direktore Lili Kirikal.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mapon ir potenciāls kļūt par nākamo vienradzi

Armanda Vilciņa, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecus gadus Draugiem Group autoparku kontroles sistēmas uzņēmums Mapon apgrozījums katru gadu audzis par aptuveni 30%, šādu izaugsmes tempu plānots saglabāt arī turpmāk.

Mūsu nākotnes ambīcija ir audzēt uzņēmuma vērtību līdz vienam miljardam eiro, intervijā DB stāsta Ingus Rūķis, Mapon direktors, piebilstot, ka šobrīd Mapon ir otrais lielākais Draugiem Group uzņēmums. Līdera pozīciju arvien saglabā Latvijas pirmais vienradzis - Printful, taču arī Mapon nākotnes plāni ir ļoti ambiciozi. To apstiprina arī viņa kolēģis, Mapon direktors Andris Dzudzilo, nenoliedzot, ka tālākā nākotnē uzņēmums varētu kļūt arī par vienradzi. Ja ne par vienradzi, tad vismaz par uzņēmumu ar 100 miljonu apgrozījumu, teic A.Dzudzilo, neslēpjot, ka, lai to izdarītu, vēl jāpaveic daudz darbu.

Uzņēmums Mapon ir dibināts 2006.gadā. Kā jums šo gadu laikā veicies?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā uzņēmums Pillar Contractor ir pastāvīgi attīstījies, un tuvākie gadi plānoti tikpat dinamiski, atklāj Jānis Lāčaunieks, Pillar Contractor izpilddirektors.

2024.gads iesācies uzņēmumam labvēlīgi, un esošais līgumu portfelis jau tagad ļauj teikt, ka šis gads būs kārtējais izaugsmes gads, teic J.Lāčaunieks. Viņš atzīmē, ka Pillar Contractor mērķis ir kļūt par Latvijas Top 10 lielāko būvniecības nozares uzņēmumu, izvērtējot iespējas arī konkurēt eksporta tirgos. Mērķi ir augsti, taču, ja viss notiks tā, kā iecerēts, mēs tos varētu sasniegt salīdzinoši drīz, domā J.Lāčaunieks. Ceram, ka topā mēs varētu iekļūt ap 2025. gadu, bet jaunu eksporta tirgu apgūšana būs mūsu nākamās piecgades izaicinājums, teic Pillar Contractor izpilddirektors.

Pēdējos gados izaicinājumu nav trūcis - pandēmija, karš, inflācija. Kas visbūtiskāk skāra Pillar Contractor?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 07.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu starptautiski veiksmīgu biznesu, uzņēmējiem ir jāmaina sava uztvere no lokālas uz globālu un biznesa stratēģija jāveido tā, it kā Latvija uz kartes nepastāvētu.

To intervijā DB norāda jaunās paaudzes uzņēmējs Dāvis Barons, kurš kopā ar savu biznesa partneri Matīsu Ansviesuli radījis vairākus globāli veiksmīgus fintech jaunuzņēmumus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.maija numurā lasi:

Statistika

Politiķiem finanšu rijība tiks ierobežota

Tēma

Latvijai nav ilgtermiņa stratēģijas

Aktuāli

Kā strādā nauda tautsaimniecībā?

Kapitāls

Baltijā lielākais pamatkapitāls — holdingkompānijām

Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumu ēnu rēķina 150 milj. eiro apmērā

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Francijā jau 40 gadu

Inovācijas

Vai tapis vienradžu inkubators? Biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs, investors un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējkapitāla fonds “Plural” paziņojis par 400 miljonu eiro fonda izveidi, lai sekmētu jaunuzņēmumu izveidi Eiropā.

Kapitāls piesaistīts tikai 18 mēnešus pēc debijas fonda izveides, un tas sniegs atbalstu jaunuzņēmumu dibinātājiem arī Latvijā, palīdzot attīstīt dažādus inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus globālu izaicinājumu pārvarēšanai.

“Esam gandarīti par uzņēmēju izrādīto uzticēšanos mums un iespēju tos atbalstīt centienos ar tehnoloģiju palīdzību rast risinājumus globāla mēroga izaicinājumiem, sākot no klimata pārmaiņām un beidzot ar nevienlīdzīgu piekļuvi izglītībai vai veselības aprūpei. Tādu vienradžu kā “Skype”, “Wise” un arī “Printful” pieredze ir apliecinājusi, ka viens veiksmīgs jaunuzņēmums var veicināt visas nozares izaugsmi un sekmēt arī citu jaunuzņēmumu dibināšanu, tāpēc esam gatavi atbalstīt līdzīgi domājošos uzņēmējus no visas Eiropas, tostarp Latvijas,” norāda Karīna Namiha (Carina Namih), Plural partnere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējkapitāla investīciju uzņēmums "Practica Capital" ir sekmīgi pabeidzis finansējuma piesaisti savam trešajam un līdz šim lielākajam fondam "Practica Venture Capital III". Tas nodrošinās finansējumu sēklas stadijas jaunuzņēmumiem Baltijas valstīs.

“Practica Venture Capital III” ir trīs reizes lielāks kā iepriekšējais fonds, tāpēc reģionam šis ir ļoti būtisks ieguvums finansējuma pieejamības ziņā.

"Lielākā daļa finansējuma, kas tiek investēti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos Eiropā, ir no konkrētajā valstī vai reģionā strādājošiem iespējkapitāla fondiem. Mēs šādā kontekstā saskatījām iespēju Baltijas reģionā, kur acīmredzami pietrūkst finansējuma tieši šajā uzņēmumu attīstības posmā," saka Arvidas Blože (Arvydas Bložė), "Practica Capital" partneris. "Mēs priecājamies par Baltijas valstu pensiju fondu pārvaldnieku interesi attiecībā uz šādām investīcijām. "Practica Capital" ir arī atbalsts no Eiropas Investīciju fonda (EIF), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Lietuvas finanšu institūcijas (INVEGA), kā arī SEB un "Swedbank" Investīciju vadības uzņēmumiem. Beidzot iespējkapitāls arī Baltijas valstīs palēnām kļūst par aktīvu klasi, un tas mainīs investīciju spēles noteikumus kopumā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atjaunots kriminālprocess Kurzemes finiera pārņemšanas lietā

Jānis Goldbergs, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21.martā ar spāru vainagu rotāta topošā Rakstu māja, kurā no 2025. gada ikdienas darbu veiks vairākas fakultātes, institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi.

Svinīgajā pasākumā, klātesot LU, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā, būvnieku “RERE Būve” un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadībai un pārstāvjiem, LU profesores Janīnas Kursītes vadībā notika simboliska ēkas iesvētīšana, uz laimi plēšot māla traukus un topošās ēkas elementos iekrāsojot latviešu spēka zīmes. Atgādinot, ka oficiāli ir sācies pavasaris, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks sacīja, ka “Rakstu māja ir vēl viena “ligzdiņa", kurā mēs kopīgiem spēkiem varēsim būvēt gan Universitātes nākotni, gan mūsu studentu un pētnieku profesionālās un akadēmiskās karjeras nākotni un, protams, visi kopā strādāsim zinātnei un tēvijai, lai aug, attīstās un plaukst mūsu sabiedrība. Mēs to varam un mēs to parādām, ka mūsu Universitāte aug, zeļ un attīstās!”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Armanda Vilciņa, 24.04.2024

Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarūkot būvniecībai teju vai visā Eiropā, virkne uzņēmumu no Latvijas, kuri sniedza savus pakalpojumus ārzemēs, ir atgriezušies savā mājas tirgū, kā rezultātā ir pieaugusi konkurence, kas potenciālajiem pasūtītājiem ir laba ziņa. Vienlaikus pašiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem un tālredzīgiem, lai sīvās konkurences apstākļos savu pakalpojumu cenas nenosolītu zemāk par to izmaksām ar visām no tā izrietošajām sekām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības jaunais vadītājs Edijs Kupčs.

Viņš atzīst, ka pašreizējo situāciju būvniecībā varētu raksturot kā izaicinoši interesantu ar iespējām, kuru izmantošana var radīt labvēlīgu efektu tālākai attīstībai, bet neveiksmes ģenerēs papildu problēmas ne tikai nozarē, bet arī potenciālajiem pasūtītājiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija būvniecībā Latvijā?

Būvniecības nozare šobrīd ir viena no vājākajām ekonomikas jomām eiro zonā. Ņemot par piemēriem Vāciju un Zviedriju, redzam, ka šajās valstīs pieprasījums pēc jauniem būvprojektiem ir salīdzinoši zems. Tas ir tāpēc, ka augstās procentu likmes padara aizņēmumus dārgākus, un tas savukārt attur cilvēkus no jaunu mājokļu būvēšanas. Zviedrijā pat ir samazinājies jaunu mājokļu būvniecības apjoms līdz zemākajam līmenim daudzu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 28.11.2023

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mūsu nākotnes ambīcija ir audzēt uzņēmuma vērtību līdz vienam miljardam eiro, intervijā DB stāsta Ingus Rūķis, Mapon direktors, piebilstot, ka šobrīd Mapon ir otrais lielākais Draugiem Group uzņēmums. Līdera pozīciju arvien saglabā Latvijas pirmais vienradzis - Printful, taču arī Mapon nākotnes plāni ir ļoti ambiciozi. To apstiprina arī viņa kolēģis, Mapon direktors Andris Dzudzilo, nenoliedzot, ka tālākā nākotnē uzņēmums varētu kļūt arī par vienradzi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.novembra žurnālā lasi:

Statistika

Cerību budžeta projekts uz prognožu fona

Tēma

Latvija ir lielākā kūdras produktu piegādātāja pasaulē

Ir pēdējais brīdis sākt pilnībā izmantot kūdras iespējas

Aktuāli

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Eksporta balva

Ieguvums ir garantēts

Finansējums

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Meža nozare

Drošība ir pašu rokās

Ķīmijas rūpniecība

Eiropā gaidāms vismaz par vienu nozari mazāk

Portrets

Sigita Kotlere, SIA Nectaro izpilddirektore un valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas Nacionālā sporta centra attīstības ceļš

Daniēls Nātriņš, SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs valdes priekšsēdētājs, 28.12.2023

Daniēls Nātriņš: "Ņemot vērā Latvijas Nacionālā sporta centra uzņemtos attīstības tempus, nebrīnīšos, ja kopā ar komandu kopīgiem spēkiem nonāksim pie vēl kādas jaunas iespējas, kā uzlabot sporta infrastruktūras pieejamību."

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot jau aizsākto sadarbību, Luminor banka piešķīrusi 10,4 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu nekustamo īpašumu attīstītājam Sirin Development, A klases industriālajam parkam Rumbula.

Projekts tika īstenots vairākos posmos, un šobrīd ekspluatācijā ir nodots un jau pilnībā iznomāts ceturtais noliktavu komplekss 28 000 m2 platībā.

Sirin Development ir viens no lielākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem Baltijā, kas 15 gadu laikā attīstījis nekustamos īpašumus vairāk nekā 600 tūkstošu kvadrātmetru platībā un šobrīd Latvijā un Lietuvā pārvalda nekustamos īpašumus 324 tūkstošu kvadrātmetru apmērā.

Uzņēmums nesen pabeidza ceturto A klases noliktavu kompleksu Rumbulas loģistikas parkā. Visu noliktavu būvniecībā izmantoti energoefektīvi materiāli un metodes, kā arī inovatīvi inženiertehniskie risinājumi, lai noliktavās radītu labus darba apstākļus un samazinātu komunālos maksājumus. Loģistikas parks atrodas Latvijas galveno autoceļu A4, A5, A6 un A7 tuvumā un ir lieliski piemērots uzņēmumiem, kas darbojas visā Baltijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” janvāra vidū noslēdza sadarbības līgumu, kura mērķis ir veidot ciešāku ikdienas sadarbību, turpinot celt augstākās izglītības kvalitāti, studiju programmu atbilstību nozares attīstības tendencēm un speciālistu sagatavotību darba vidē.

Tāpat līgums paredz sadarbību zinātniskās pētniecības jomā, tostarp, inovatīvu produktu izstrādē.

“Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kam ir spēcīga nacionālā farmācijas industrija. “Olainfarm” kā viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem nepārtraukti sniedz savu ieguldījumu tās attīstībā. Jauno speciālistu izglītošana un ikdienas sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm ir būtisks faktors ikvienas industrijas izaugsmē, un jo īpaši, farmācijā, kur pamatu pamatos viss balstās zinātnē un nepārtrauktā pētniecībā. “Olainfarm” attīstības plāni ir ambiciozi – kļūt par vienu no top desmit Eiropas zāļu ražotājiem savās terapeitiskajās grupās. Šo mērķi varēsim sasniegt ar pieredzējušiem, augsti kvalificētiem un zinošiem speciālistiem, tāpēc esam priecīgi oficiāli nostiprināt mūsu sadarbību ar RSU, lai palīdzētu jaunajiem speciālistiem augt un profesionāli pilnveidoties,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” korporatīvās pārvaldības modeli un stiprinot tā efektivitāti, uzņēmuma valdē iecelts ilggadējs nozares profesionālis Guntars Levics.

Levics turpinās pildīt arī AS “CleanR Grupa” un SIA “Zaļā josta” valdes locekļa pienākumus.

“Ņemot vērā, ka “CleanR Verso” šogad ir ambiciozi plāni gan attiecībā uz industriālo atkritumu pārstrādes apjoma kāpināšanu, gan šķirošanas infrastruktūras un tehnikas modernizāciju, gan “pelēkās zonas” mazināšanu būvgružu apsaimniekošanas jomā, Guntara Levica ilggadējā un plašā pieredze atkritumu apsaimniekošanas nozarē uzņēmumam būs liels pienesums,” teica AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš piebilda, ka “CleanR Verso” strādā pie vērienīgiem modernizācijas darbiem šķirošanas laukumā “Nomales”, kā rezultātā tas būs modernākais šāda tipa laukums Baltijā, kas ļaus dubultot atkritumu pārstrādes apjomus un ātrumu. Turklāt uzņēmums sadarbībā ar valsts sektoru un būvniekiem turpina darbu pie pētījuma par būvniecības atkritumu izvešanas problemātiku, lai mazinātu “pelēko sektoru” šajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionālās investīciju bankas 2023. gada neauditētā peļņa - 9.14 miljoni eiro

Db.lv, 14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (turpmāk – RIB) noslēgusi 2023. gadu ar 9.14 miljonu eiro peļņu.

Banka pagājušā gada laikā par 4 miljoniem eiro jeb 6% ir palielinājusi Latvijas projektu kredītportfeli un pērnā gada decembra beigās tas bija 66.3 miljoni eiro jeb 67% no kopējā bankas kredītportfeļa. RIB aktīvi 2023. gada beigās bija 468 miljoni pretēji 394 miljoniem gada sākumā.

“Laba pagājušā gada peļņa un bankas biznesa apjoma pieaugums ne tikai atspoguļo ieguldīto darbu, bet arī liecina par efektīvu un ilgtspējīgu bankas attīstības biznesa modeli. 2023. gadā ir uzsākti vairāki bankai nozīmīgi projekti un jau šogad mums būs daudz jaunu digitālo risinājumu - jauna mājaslapa, jaunā Internetbanka un mobilā aplikācija. Tāpat plānojam arī uzsākt ievērojamu bankas ēkas rekonstrukciju. Līdz ar to kļūsim vēl pieejamāki un draudzīgāki saviem klientiem,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

TOP500 Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks

Jānis Goldbergs, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pilna cikla lauksaimniecības uzņēmums, kas pēdējo sešu gadu laikā dubultojis apgrozījumu līdz 11,78 miljoniem eiro 2022. gadā, par to saņemot arī Dienas Biznesa TOP500 apbalvojumu nominācijā Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks. No tēva pārņēmis uzņēmuma vadību, Mārtiņš Vaļko stūrē to pretī jaunām virsotnēm.

Kāds ir Pampāļu saimniecības vēsturiskais stāsts, kad ir tās pirmsākumi?

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pēctecis padomju laika saimniecībai – kolhozam Pampāļi, kura pirmsākumi ir meklējami tālajā 1948. gadā. Sabrūkot PSRS un Latvijai atgūstot neatkarību, pārstāja eksistēt kolhozi un sovhozi. Tobrīd tika dalīta kolhozu manta, katram saņemot kādu daļu. Kāds dabūja govi, kāds - traktoru, atbilstoši nostrādātajam laikam kolhozā. Mans tēvs Jānis Vaļko pirms vairāk nekā 30 gadiem, būdams kolhoza vadītājs, vērsās pie cilvēkiem, sakot, ka nav vērts iznīcināt to, ko visi kopā ar savu darbu radījuši. Viņam izdevās cilvēkus pārliecināt par nepieciešamību dibināt paju sabiedrību Pampāļi, tas notika 1992. gada 18. martā. Pagāja laiks, un Latvija iestājās Eiropas Savienībā, kur atkal bija jāmaina komercdarbības forma, jo paju sabiedrības kā komercdarbības veids nebija iespējams. 2004. gadā paju sabiedrība Pampāļi transformējās par SIA Pampāļi. Savukārt šā gada pavasarī SIA tika pārveidots par akciju sabiedrību Pampāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) ir izvirzījusi mērķi līdz 2035.gadam panākt, lai Latvijas IKP sasniegtu 83 miljardus eiro, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomikas attīstību, ko otrdien konceptuāli skata valdībā.

Noteiktais mērķis nozīmē, ka ekonomikas apmēriem ir jādubultojas salīdzinājumā ar esošo situāciju. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4-5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus - vismaz 900 000 nodarbināto gadā, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no IKP, jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP.

Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā var nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu līdz vismaz 3200 eiro, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Jorens Grauds, Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programmas izpilddirektors

Armanda Vilciņa, 06.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums “Tet” atklāj jaunu zīmolu “Backscreen”, kas piedāvā mūsdienīgu pakalpojumu kopumu video satura uzglabāšanai, apstrādei, publicēšanai, straumēšanai un atskaņošanai.

Jaunā zīmola nodrošinātie pakalpojumi ir noderīgi video uz pieprasījuma, tiešraides TV kanālu, dažādu pasākumu tiešraižu, sporta pārraižu, digitālo apmācību, uzņēmumu mārketinga un jebkura cita video satura straumēšanai. Sniegtie pakalpojumi ir mērogojami tā, ka tos var izmantot gan lielas raidorganizācijas un telekomunikāciju uzņēmumi ar miljoniem skatītāju, gan arī tādi satura īpašnieki, kuriem ir nepieciešams pārraidīt vienu tiešraidi vai dažus video klipus nelielam skatītāju skaitam.

OTT platformu popularitāte īpaši strauji augusi pēdējo gadu laikā, un tiek prognozēts, ka straumēšanas platformas pavisam drīz pilnībā aizstās tradicionālo televīziju.

Komentāri

Pievienot komentāru