Parādi par apkuri lieli, bet atteikšanās no apkures mēdz būt birokrātiska, šodien raksta Dienas bizness.
Tuvojoties siltajam laikam, 89% Rīgas ēku jau atslēgta centralizētā siltumapgāde, informē a/s Rīgas siltums. Pēc spēkā esošiem normatīviem lēmumu par ēkas apkures pieslēgšanu vai atslēgšanu pieņem nekustamā īpašuma īpašnieks vai apsaimniekotājs. Atkarībā no tā, cik veiksmīgi organizēta konkrētās ēkas pārvaldība, reizēm tomēr no dārgajiem maksājumiem par siltumu nav nemaz tik vienkārši tikt vaļā, piemēram, gadījumos, ja jāsavāc vismaz 50% mājas iedzīvotāju paraksti, lai apkuri atslēgtu. Tas savukārt mudina domāt, ka, neskatoties uz pēdējo gadu vaimanāšanu par iedzīvotāju slikto maksājumu disciplīnu par siltumenerģiju, ēku apsaimniekotāju un siltumuzņēmumu interesēs varētu būt apkures sezonu turpināt pēc iespējas ilgāk.
«Protams, ka māju pārvaldniekiem izdevīgāk ir siltumu neatslēgt, jo tad nāk vismaz kaut kāda naudiņa un iet bizness. Ja nekas netiek tērēts, nav arī biznesa. Tāpat arī siltumuzņēmumi būtu ar mieru kurināt uz nebēdu, ja vien kāds siltumu ņemtu pretim,» tā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks enerģētikas jautājumos Paulis Barons. Viņš norāda, ka no apkures sezonas turpināšanās ieguvēji varētu būt arī tie, kas saņem dzīvokļa pabalstu, kur tiek ietverta arī apkure, jo tad, iespējams, paliek vairāk brīvo līdzekļu citiem tēriņiem. «Jāsaka arī, ka tīri tehniski no siltuma zudumu viedokļa izdevīgāk ir kurināt pilnā apjomā, jo kurināt nelielos apjomos sanāk dārgāk. Piemēram, ja pie pilnas apkures jaudas siltuma zudumi ir 10%, tad pie pusjaudas – 8%,» skaidro P. Barons. Namu pārvaldnieki un siltumuzņēmumu pārstāvji savu ieinteresētību apkures sezonas paildzināšanā noliedz.