Jaunākais izdevums

Apjomīgi darbi pašlaik norisinās vienā no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā ārpus Rīgas – Gaujas Nacionālā parka teritorijā Siguldas pilsētā. Tur līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei top jauns serpentīna ceļš, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Tas būs bruģēts, ar vairākiem skatu laukiem, atpūtas zonām un velonovietnēm, un aptuveni 600 metru garumā vedīs no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabos Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo gājēju un velosipēdistu plūsma tiks novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur notiek Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus norisinās takas Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā izveide. Tā saucamās Mazās Siguldas ierīkošana ļaus Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, top jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat tiek labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Siguldas apkārtnē vēl šajā gadā top gājēju taka Kārļa kalns vairāk nekā 2km garumā, Ķeizarkrēsls - gandrīz 700 metru garumā, Krimuldas muiža - gandrīz 200 metru garumā. Labiekārtota tiek arī taka posmā Krimuldas muiža – Mednieku namiņš vairāk nekā kilometra garumā, teritorijā ap Mednieku namiņu – vairāk nekā 200m garumā, Panorāmas rata apkārtnē – gandrīz 400 metru garumā, posmā Pēteralas – Paradīzes kalns gandrīz 700 garumā, Pēterala – Kraukļupīte – 1,5km garumā. Bet Gaujas ielejas nogāzē tiks izbūvēts bruģēts Serpentīns no svētku laukuma līdz Peldu ielai 550m garumā un Bebru taka – 2,8km garumā.

Gan gājējiem, gan velobraucējiem gada otrajā pusē būs pieejama ērtāka un drošāka taka posmā no Brūveriem līdz Mednieku namiņam 1,5km garumā, no Gūtmaņalas stāvlaukuma līdz skatu vietai pie Gaujas - 800 metru garumā, kā arī posmā no tilta pār Gauju līdz skatu platformai pie Gaujas – 1,1km garumā.

Darbus visos iepriekšminētajos objektos plānots pabeigt līdz 2015. gada 10. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašumu Siguldā izvēlas jaunās ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu

Laura Mazbērziņa, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā savu mājvietu izvēlas ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu un apziņu par dabas dotā mantojuma vērtību, vērtē Anita Feldmane, VAS Valsts nekustamie īpašumi, NĪ Iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore.

Valsts zemes dienesta (VZD) dati liecina, ka kopējais darījumu skaits Siguldā pērn bija 365 - par 4% jeb 15 darījumiem vairāk nekā 2017.gadā. Kopējā darījumu summa, tāpat kā visā valstī, ir pieaugusi. turklāt Siguldā tā pieaugusi straujāk nekā valstī kopumā (par 45%).

«Sigulda noteikti ir piemērota ģimenēm un jauniešiem, arī tādos gadījumos, ja darba vai studiju vieta ir Rīga, jo salīdzinoši nelielais attālums ir ērti sasniedzams ar automašīnu un sabiedrisko transportu. Pilsētā ir attīstīta infrastruktūra – izglītības iestādes, jaunuzceltais peldbaseins un nule atklātais kultūras centrs, tāpat arī ir daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, dabas tuvums,» vērtē Ermīns Sniedze, Latio mājokļu pārdošanas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Stereotaktiskās radioķirurģijas centra izveidē Siguldā investēti 5,6 miljoni eiro

LETA;Db.lv, 25.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā 24.novembrīatklāts stereotaktiskās radioķirurģijas centrs Sigulda (SRC Sigulda), kurā būs pieejama robotizētās stereotaktiskās radioķirurģijas iekārta CyberKnife, aģentūru LETA informēja SRC Sigulda valdes loceklis Dēvijs Zīvers.

Stereotaktiskās radioķirurģijas iekārta CyberKnife īpaši piemērota tādu audzēju ārstēšanai, kas atrodas grūti pieejamās vietās, piemēram, galvas un muguras smadzenēs, kustīgos orgānos - plaušās, prostatā -, kā arī citās vietās.

Plānots, ka gada laikā iekārta CyberKnife spēs apkalpot ap 500 pacientiem. Taču šādu apjomu jaunais centrs varētu sasniegt vien tuvāko piecu gadu laikā. Viena ārstēšanas kursa izmaksas būs no 7000 eiro, kas ir vidēji par 20-30% zemāk nekā citur Eiropā. Patlaban tuvākā vieta, kur pieejama šāda tehnoloģija, ir Kuopio, Somijā, teica Zīvers.

Stereotaktiskās radioķirurģijas centra Sigulda iekārtas iegādei un centra būvniecībai kopumā tika ieguldīti 5,6 miljoni eiro, no kuriem 3,8 miljoni eiro ir bankas Citadele piešķirtais aizdevums, bet 1,8 miljoni eiro – privātais kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Bizness reģionos: Konkurē un papildina tradicionālo piedāvājumu

Lāsma Vaivare, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta pasākumi Siguldā pulcē cilvēku pūļus, veicina biznesu un uzlabo pilsētas tēlu

«Ja ir sniegs, tad Sigulda ir ziemas sporta galvaspilsēta,» ar smaidu sejā DB saka Lauris Bukovskis. Viņš ir SIA Kripatiņas konditoreja līdzīpašnieks. Uzņēmums saimnieko kafejnīcās Fazenda, no kurām jaunākā – šomēnes nosvinējusi gada jubileju – atrodas Siguldā. Sporta un tūrisma pasākumi apkalpojošajam biznesam ir ļoti būtiski. «Maizītes vairs neņem līdzi kā senos laikos, kad brauca ar vilcienu «zied ievas Siguldā» skatīties. Tagad atbrauc ar mašīnām, iet paēst. Sestdienās, svētdienās cilvēku tāpat ir trīs reizes vairāk kā darbadienās, ja ir kāds pasākums – vēl vairāk,» viņš saka. Pasākumu laikā klientu pietiekot visiem ēdināšanas uzņēmumiem, grūtāk ir ar darbiniekiem – aktīvajā tūrisma sezonā tie nepieciešami lielā skaitā, ārpus tās – daudz mazāk. Noturēt, piemēram, labu viesmīli ir samērā grūti, jo viņš izvēlēsies doties strādāt uz Rīgu, kur ēdināšanas sfērā nav tik izteikti jūtama sezonalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Satikties, tīkloties, ietaupīt - Siguldā izveido kopstrādes telpas

Biznesa Plāns, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopsolī Siguldā šogad izveidotas divas kopstrādes telpas. Zaļās villas kvartāla biznesa centrā, kas aktīvi attīstās, divus mēnešus darbojas Zaļās villas kvartāla Coworking, savukārt Siguldas jaunās pils teritorijā kopš janvāra durvis vērusi Coworking Sigulda.

Zaļās villas kvartāla saimnieks Andris Strapcāns smejas, ka divu kopstrādes telpu izveidošana gandrīz vienlaicīgi var būt gan nejaušība, gan likumsakarība.

Eksperimentu laiks

Ideja par biznesa centra un kopstrādes telpu izveidi Zaļās villas kvartālā tapa, jau veidojot kvartāla koncepciju. Lai gan Zaļās villas kvartāla Coworking strādā tikai divus mēnešus, jau ir pirmie strādātāji,kas šeit strādā pastāvīgi, un ir tādi, kas darbojas dažas dienas nedēļā. Kopstrādes telpā darbojas arī Zaļās villas kvartāla birojs. Kopumā šeit var nodrošināt līdz 16 darba vietām, bez darbagalda un biroja tehnikas pieejamības sniedzot arī tādas priekšrocības kā darbavietu pilsētas centrā, bezmaksas autostāvvietu,velonovietnes, 24 stundu piekļuvi pastāvīgajiem klientiem, iespēju piešķirt juridisko adresi. Strādātāju ērtībai ir pieejama chill zona ar labiekārtotu virtuvi, kvalitatīva kafija par pašizmaksu, bezmaksas semināri un pasākumi. Mēneša maksa ir 130 eiro, dienas maksa – 10 eiro, siguldiešiem – astoņi. «Siguldieši izrāda interesi, taču daudziem tas nozīmē pieņemt lēmumu atteikties no līdzšinējiem braucieniem uz Rīgu, tādēļ cilvēki nāk un eksperimentē. Darbu šeit pārbauda arī tie, kas parasti strādā no mājām vai kafejnīcām. Mainīt ierasto kārtību nemaz nav tik viegli,» novērojis Andris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda», kurā 2026.gadā, iespējams, sadarbībā ar Zviedrijas pilsētu Stokholmu, notiks renes sporta veidu olimpiskās spēles, uzsākta trases braucamās daļas saldēšana, informē trases pārstāvji.

Decembra sākumā Siguldā risināsies Pasaules kausa izcīņa skeletonā un divniekiem bobslejā, kad ne tikai novadniekiem, bet arī Siguldas viesiem būs iespēja vērot elites sportistu nobraucienus, cīņas sparu un emocijas, atbalstot savējos.

Trases lielāko daļu jau klāj ledus un 8.oktobrī tiks uzsākti pirmie bobsleja divnieku un skeletona treniņi, kurus aizvadīs sportisti no Latvijas. Pēc tam treniņus uz ledus bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda» uzsāks Austrijas junioru izlases sportisti, Amerikas Savienoto Valstu juniori un pieaugušie, kā arī sportisti no Ukrainas un Rumānijas.

Bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda» šajā sezonā norisināsies gan Pasaules kausa, gan Eiropas čempionāti renes sporta veidos. Šīs sezonas Pasaules kausa izcīņas 1.posms skeletonā un bobslejā divniekiem notiks no 7. līdz 9.decembrim, kad sportisti aizvadīs uzreiz divus posmus. Savukārt 2019.gadā Siguldā norisināsies Eiropas kausa posms skeletonā – starptautiskās sacensības notiks no 21. līdz 27.janvārim, bet Pasaules kauss kamaniņu sportā notiks no 11. līdz 13.janvārim. Latvijas čempionāts kamaniņu sportā Siguldā tiks organizēts 3.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pilsdrupu teritorijā šajā nedēļas nogalē tiks atvērts Siguldas brīvdabas restorāns, atbalstot vietējos ēdināšanas uzņēmējus un radot jaunu atpūtas objektu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Akcijas laikā pilsdrupu teritorijā izvietoti galdiņi un krēsli, lai novadniekiem un pilsētas viesiem būtu iespēja ieturēt maltīti ar skatu uz Gaujas senleju.

Vienlaicīgi izveidota arī tīmekļa vietne www.restorani.sigulda.lv, kur apkopoti Siguldas ēdinātāji un to īpašie piedāvājumi Siguldas brīvdabas restorānam.

Restorāns startē kā daļa no Siguldas šā gada svētku "Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence" daļas, taču savu darbību turpinās vēl vismaz mēneša garumā. Mainoties pulcēšanās ierobežojumiem, brīvdabas restorāns vasaras laikā attīstīsies un pārtaps jaunā formā, pieļaujot plašāku publikas apmeklējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Minerālūdens ieguve ir dārgs un sarežģīts process

Dienas Bizness, 18.05.2015

Siguldas minerālūdens laboratorijā tiek veikta tā dēvētā cietības analīze pazemes urbumā Turaida iegūtajam minerālūdenim.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijā ar dzeramajiem pazemes ūdeņiem bagātākajiem novadiem ir Siguldas novads, visā tā teritorijā ir biezi, saldūdeņus saturoši devona nogulumu ūdens horizonti. Siguldā atrodas trīs dabīgo minerālūdeņu ieguves vietas, kuru saimnieks ir SIA Siguldas minerālūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.

2011. gadā Latvijas Sertifikācijas centrs uzņēmumam izsniedzis pirmo atļauju gāzētā dabīgā minerālūdens iegūšanai dziļākajā pazemes ūdens atradnē Sigulda, bet 2012. gadā arī atradnē Turaida. «Dabīgā minerālūdens ieguve un ražošana ir sarežģīts un dārgs process,» atzīst SIA Siguldas minerālūdens Ražošanas un kvalitātes daļas vadītāja Agita Ādamsone. Siguldas minerālūdens produkcijas klāstā esošie minerālūdeņi Sigulda un Turaida iekļauti Latvijā atzīto dabīgo minerālūdeņu sarakstā.

Lai saņemtu atļauju iegūt un ražot dabīgo minerālūdeni, vispirms jāveic konkrētās vietas ģeoloģiskā izpēte. Uzņēmumam Siguldas minerālūdens pieder trīs urbumi – 200 metru, 272 metrus un 462 metrus dziļi. Minerālūdens Sigulda nāk no dziļākā urbuma, un ūdens mineralizācija ir 3,1–3,6 grami uz litru (g/l). Tas ir nātrija-magnija-kalcija-hlorīda-sulfātu vidēji mineralizēto minerālūdeņu grupas produkts. Turaidai ir teju desmitkārt mazāka mineralizācija – 0,32–0,43 g/l. «Sigulda ir vieta, kur pazemē sāļūdeņi satiekas ar saldūdeņiem, tāpēc minerālūdenim Sigulda ir tikai šai vietai raksturīga garša,» ūdens īpašības raksturo A. Ādamsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Meklē Gaujas Nacionālā parka simbolisko vārtu labāko versiju

Monta Glumane, 12.09.2019

Šis projekts piedāvā izveidot pastaigu vietu tīklu ar vairākiem uziešanas un noiešanas ceļiem, kas caurvijas ar gravā augošajiem kokiem, tādējādi, ļaujot vaļu jaunām atklāsmēm un dabas izziņai. Autors: Pol Kaloustian (Libāna).

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde un Siguldas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā un izvēlēties savu favorītu arhitektu idejām par Gaujas Nacionālā parka (GNP) simboliskajiem vārtiem – gājēju tiltam Siguldā, informē Sigulda novada pašvaldība.

Šā gada sākumā Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar arhitektūras ieceru konkursu rīkotāju «Bee Breeders» aicināja arhitektus izstrādāt metus GNP vārtiem – simboliskai ieejai nacionālajā parkā, kas vienlaikus nodrošinātu arī gājēju tilta funkcijas, savienojot gravas malas virs Gaujas ielas Siguldā.

Izvērtējot ideju un dizainu klāstu, žūrija deva priekšroku tiem, kas piedāvāja jaunus eksperimentālus parka atklāšanas veidus, izvirzot trīs laureātus. Starp tiem arhitekti no Austrālijas, Libānas un Itālijas.

Iespējamā gājēju tilta atrašanās vieta plānota pie iebraukšanas Gaujas senielejā – pāri Gaujas ielai, un tas savienotu Baznīcas ielu un Ainas ielu pie Spieķu parka. Kā norādīja pašvaldība, tad tas ne tikai atvieglotu kājāmgājēju plūsmu starp apskates objektiem Siguldā, bet arī veicinātu Gaujas Nacionālā parka kā viena no Latvijā nozīmīgākajiem tūrisma objektiem atpazīstamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot pirmo velo ielas pilotprojekta īstenošanu Latvijā, Siguldā, Pils ielas posmā no Ausekļa līdz Raiņa ielai uz esošā seguma uzsākti horizontālo ceļa apzīmējumu uzklāšanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Plānots, ka darbi noslēgsies jūnija sākumā, tiem turpinoties Pulkveža Brieža ielas posmā, kur tiks izveidotas velo joslas, un Rožu ielā, kur tiks izveidoti satiksmes mierināšanas elementi drošākai satiksmes organizācijai.

Pērn vasarā VAS "Latvijas Valsts ceļi" saskaņoja izmaiņas satiksmes organizācijai Pils ielā Siguldā, kurā prioritāri pa brauktuvi varēs pārvietoties velosipēdu, nevis automašīnu vadītāji. Šajā posmā tiks uzkrāsotas arī piktogrammas un izvietoti informatīvi plakāti, lai skaidrotu satiksmes organizāciju un mudinātu satiksmes dalībniekus mainīt savus pārvietošanās ieradumus, veicinot drošu pilsētvidi.

Siguldas novada pašvaldība norāda, ka ņemot vērā to, ka Siguldā ir Latvijā augstākais velo satiksmes infrastruktūras īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem – 2,7 kilometri – Siguldas galvenajā ielā šī infrastruktūra iztrūka un tai bija jāmeklē inovatīvi risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē treniņus uzsāk Ķīnas sportisti

Lelde Petrāne, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā ceturtdien atklāta bobsleja un kamaniņu trases jaunā sezona. Treniņus uzsākuši 15 kamaniņu sporta pārstāvji no Ķīnas, kuriem visa mēneša garumā pievienosies vēl vairāki komandas biedri skeletonisti, informē pašvaldībā.

Treniņus uzsāks arī Latvijas izlases renes sportisti. Drīzumā treniņus uz ledus uzsāks arī kamaniņu sportisti un skeletonisti no Ukrainas, Gruzijas, Polijas, Šveicas, Krievijas un citām valstvienībām.

«Tā kā skaitliski lielā Ķīnas kamaniņu un skeletona komanda izrādīja interesi par mums, pielāgojoties viņiem, treniņus trasē uzsākām ātrāk nekā iepriekšējos gados. Trases treniņu grafiks ir saspringts un sportisti novērtē ne tikai trases sniegtās iespējas ar mākslīgā ledus starta estakādi, bet arī iespēju trenēties Siguldas Sporta centra smagatlētikas zālē. Savukārt mums tas dod iespēju kvalitatīvi sagatavoties gaidāmajām starptautiskajām sacensībām,» stāsta bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda» direktors Dainis Dukurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māsas Anete Isajeva un Diāna Meiere pirms četriem gadiem ar nelielu finansējumu Siguldā, vecvecāku dārzā izveidoja kafejnīcu «Doma» - platformu ar pievienoto vērtību.

Iepriekš māja gandrīz desmit gadus stāvējusi neizmantota. Sākotnēji māsas pārņēmusi sajūta, ka negūst nekādu gandarījumu strādājot pie kāda cita. Tam sekoja apstākļu sakritība, ka vecvecāku īpašums ir vai nu jānojauc, vai jāpārdod, bet māsas nolēma izveidot kafejnīcu.

«Mums ir tāds raksturs un mēs dzīvojam ar tādu «reliģiju», ja iekšā kaut mazliet ir tāda urdoņa, radošuma stīga, tad tam ir jānotic un jābūt nedaudz trakiem, jo tikai tādi kaut ko dzīvē sasniedz. Ja iekšā ir tāda vēlēšanās, tad agrāk vai vēlāk tā parādīsies. Jaunībā, dzīves vidusposmā vai vecumdienās. Vai nu īsteno, vai beigās nožēlo. Man visu laiku iekšā ir sajūta, ka kaut ko gribas un kaut ko vajag. Grūtāk dzīvot, jo visu laiku ar kaut ko ir par maz,» saka Anete.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas ceļu remontdarbu dēļ var kavēties reģionālais sabiedriskais transports

Rūta Cinīte, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar ceļu remontdarbiem Brīvības ielā, Rīgā, reģionālo maršrutu sabiedriskais transports atsevišķās diennakts stundās var kavēties pat līdz 30 minūtēm, informē Valsts SIA Autotransporta direkcija Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Reisu izpildes kavēšanās iespējama SIA Ekspress Ādaži apkalpotajā maršrutā Nr.6821 Rīga–Ādaži–Kadaga, Nr.6822 Rīga–Ādaži–Podnieki–Carnikava, Nr.6824 Rīga–Ādaži–Carnikava un Nr.6826 Rīga–Garkalne–Vangaži, kā arī AS CATA apkalpotajā maršrutā Nr.5612 Rīga–Ragana–Sigulda, Nr.6251 Rīga–Ropaži–Allaži–Sigulda, Nr.6255 Rīga–Sigulda un Nr.6724 Rīga–Pabaži–Sigulda.

Autotransporta direkcija aicina pasažierus jautājumu gadījumā sazināties ar SIA Ekspress Ādaži vai AS CATA, zvanot pa tālruni attiecīgi 67113322 vai 64122121.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rekonstruēts galvenais Latvijas Zelta rudens tūrisma objekts

Rūta Cinīte, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rekonstrukcijas atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Šo tiltu droši varam saukt par galveno Latvijas Zelta rudens tūrisma objektu – tas savieno trīs vēsturiskas un skaistas vietas – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, un varētu būt arī viens no visvairāk fotografētajiem tiltiem Latvijā», norāda a Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Fotoattēlus var aplūkot raksta galerijā!

Tilts pār Gauju atrodas uz reģionālās nozīmes ceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) (10,7. km) un pērn tika uzsākta tilta rekonstrukcija. Tam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tiltam ir paplašinātas ietves. Latvijas Valsts ceļi atzīmē, ka iepriekš tās bija vienu metru platas, tagad - 2,5 m, lai tās būtu ērti izmantojamas invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, bet tilta galos zem tilta izbūvētas gājēju pārejas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējie plāni atvērt kafejnīcu Stokholmas centrā māsām Sandijai un Sallijai vainagojušies ar šāda biznesa uzsākšanu Siguldā, kur nesen atklāta kafejnīca "Esi".

Ideja par tās izveidi māsām prātā bija jau sen. Par to, ka tā varētu atrasties Stokholmas centrā, viņas domāja, jo ģimenei tā ir tuva un pazīstama pilsēta ar pavisam citu ritmu un dzīvību.

"Ar māsu sākām meklēt telpas, ideju vizualizācijas, veidot melnrakstu menu, kā arī apgūt zviedru valodu, taču ik dienu bija mazas raizes - kā tad tur būs, vai mūs tur sapratīs, vai valodas barjera nebūs par lielu utt. Bet tad, vienā dienā, māsa Sallija man uzdeva jautājumu: kāpēc mēs skrienam uz Stokholmu, ja mēs varam to izdarīt tepat - Siguldā? Un es sapratu, ka nemaz nebiju par to iedomājusies. Un no šīs dienas, tieši pēc četriem mēnešiem mēs atvērām "Esi" Siguldā," pastāstīja viena no kafejnīcas izveidotājām Sandija Skrastiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uz septiņām valsts galvenajām šosejām notiek ceļu remontdarbi

Zane Atlāce-Bistere, 05.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās remontdarbi pie Rīgas HES, kur rīta un vakara stundās var būt īpaši palēnināta satiksme, tāpat turpinās ceļu remontdarbi Ulbrokā un posmā no Tīnūžiem līdz Ogrei, kā arī Siguldā uz tilta pār Gauju, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk remontdarbu posmu ir uz Ventspils šosejas (A10), vairākos posmos tie notiek arī uz Liepājas šosejas (A9). Vairāk nekā stundu papildu laiks ceļā jāierēķina posmā no Daugavpils līdz Medumiem (A13), kur satiksme tiek regulēta ar deviņiem luksoforu pāriem.

Satiksmes ierobežojumi būvdarbu laikā uz galvenajiem autoceļiem:

Uz Vidzemes šosejas (A2): turpinās Vidzemes šosejas (A2) un Zinātnes ielas krustojuma rekonstrukcijas darbi Siguldā; rīta un vakara stundās iespējama palēnināta satiksme; Siguldā luksofori uz tilta pār Gauju; uz šī paša ceļa (P8) tilta pār Mazo Juglu remontdarbi pie Suntažiem; ceļa pārvada pārbūves darbi Augšlīgatnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies jaunas dabas tūrisma infrastruktūras būvniecība Siguldas apkārtnē, un daudzie jaunie objekti nodoti ekspluatācijā, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Kopumā Siguldā un apkārtnē ar Eiropas Savienības Kohēzijas atbalstu atjaunotas un izbūvētas takas aptuveni 20 km garumā. Līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei tapis jauns serpentīna ceļš.

Tas ir bruģēts, ar vairākiem skatu laukumiem, atpūtas zonām, aptuveni 600 metru garumā un ved no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabo Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo tūristu plūsma tiek novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinājās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur veikta Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus ir izveidota taka Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā. Tā dēvētās Mazās Siguldas ierīkošana ļauj Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, tapusi jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat ir labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā ir piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātris «Lora» tirdzniecības centrā «Šokolāde» Siguldā tika atklāts 2009.gadā un šobrīd tajā darbojas trīs kinozāles ar kopējo sēdvietu skaitu 193 skatītājiem. Uzņēmums savu pastāvēšanu reģionā vērtē kā veiksmīgu un plāno attīstīties arī galvaspilsētā.

Kino «Lora» nosaukums radies saistībā ar Lorupīti, kura tek gar Siguldu. «Vienkāršs, saprotams, kinoteātrim atbilstošs nosaukums, turklāt novadpatriotisks,» portālam db.lv stāsta kino «Lora» pārstāve Līga Jansone.

Kinoteātris radīts krīzes laikā un tas izveidots ar konceptuālu mērķi - aizpildīt tukšās tirdzniecības telpas un piesaistīt papildus klientus. Lai atvērtu kinoteātri, bija nepieciešamas ievērojamas investīcijas 350 000 eiro apmērā. «Tolaik tas bija riskants lēmums, tāpat nebija pieredzes šajā jomā. Taču priecājamies, ka risks atmaksājies,» stāsta kinoteātra pārstāve.

«Lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tika pieņemts lēmums, ka tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja kino «Lora» veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri un tas ir vienīgais kino Latvijā, kas nodrošina apkalpošanu sēdvietās,» stāsta L. Jansone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Energoefektīvākās ēkas Latvijā 2019

Monta Glumane, 20.06.2019

Nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2019» 1.vietu ieguva Liepājas Olimpiskā centra Manēža.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019», laureātu vidū ir ēkas Siguldā, Liepājā un Valmierā, informē Ekonomikas ministrija.

Nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2019» 1.vietu ieguva ēka Institūta ielā 10, Siguldā.

Nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2019» 1.vietu ieguva Liepājas Olimpiskā centra Manēža, bet 1.vietu nominācijā «Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2019. Jaunbūve» ieguva ēkas Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8, Valmierā.

Ekonomikas ministrijas Simpātiju balvu par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā saņēma SIA «Jūrmalas Mežaparki». Tāpat EM Simpātiju balvu saņēma arī SIA «Valkas namsaimnieks» par ieguldījumu energoefektivitātes popularizēšanā Valkā, kā arī par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem risinājumiem ēku atjaunošanā, un ēku renovācijas projektu vadītāja Signe Kajaka kā viena no aktīvākajām energoefektivitātes idejas aizstāvēm un ēku atjaunošanas procesa virzītājām Latvijā 10 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Dukurs: Pašu neizmantotās iespējas liedza tikt pie vēl vienas ceļazīmes uz olimpiādi

LETA, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas skeletonisti varēja tikt pie trim vietām vīriešiem Phjončhanas olimpisko spēļu sacensībās, taču pašu neizmantotās iespējas to liedza, sarunā ar žurnālistiem atklāja Latvijas komandas treneris Dainis Dukurs.

Februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Latvija vīriešu konkurencē būs pārstāvēta ar diviem atlētiem, kamēr sievietēm - ar vienu. Olimpisko spēļu skeletona sacensībās piedalīsies 30 vīrieši un 20 sievietes.

Vīriem ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm izcīnīja Martins un Tomass Dukuri, bet dāmām pie šīs iespējas tika Lelde Priedulēna. Cīņā par trešo ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm Ivo Šteinbergs un Krists Netlaus iekrāja vienādu punktu skaitu. No Kanādas trešā numura Barē Martino latvieši atpalika 151 punktu.

«Lai izcīnītu trešo ceļazīmi, galvenokārt pietrūka divu lietu. Pirmkārt, Latvijas Bobsleja un skeletona federācija nepaņēma divus Starpkontinentālā kausa posmus, kurus piedāvāja Siguldai. Ja divi posmi būtu notikuši Siguldā, virtuāli skaitot, Ivo būtu bijis priekšā Barē. Otrkārt, mūsu resursi nebija tik lieli, lai kopā ar Ivo aizbrauktu uz Starpkontinentālā kausa sacensībām Kanādā, kur viņš cīnījās viens,» stāstīja Dukurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sigulda uzsāk zemes iegādes procesu olimpiskā ciemata būvniecībai

Laura Mazbērziņa, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība konceptuāli atbalstījusi zemesgabala daļas iegādi aptuveni 5,5 hektāru platībā administratīvās teritorijas labiekārtošanai, iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai, kā arī iespējamā olimpiskā ciemata būvniecībai, ņemot vērā Siguldas partnerību ar Stokholmu pieteikumā uz 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, informē pašvaldībā.

Saistībā ar nepieciešamību kandidēšanas tālākajā procesā Siguldas novada pašvaldībai 2019.gada martā iesniegt Zviedrijas Olimpiskajai komitejai garantijas par olimpiskā ciemata būvniecību, pašvaldība, iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām izmitināšanas plānošanā, ir izstrādājusi attīstības ieceri, kas pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženiekomunikāciju tīklu attīstību.

SOK prasības paredz, ka olimpiskā ciemata visās trīs zonās – dzīvojamā, pakalpojumu un norišu zonā – jānodrošina komfortabla un droša izmitināšana visiem sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem uz spēļu norises laiku, kā arī jānodrošina tāds pakalpojumu skaits un kvalitāte, kas atbilst sportistu un to pārstāvju skaitam un prasībām, maksimāli izmantojot esošos objektus tuvākajā apkārtnē. Plānotā ciemata atrašanās vieta ir gājiena attālumā no pasākuma norises vietas – bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda», kā arī galvenās treniņu vietas Siguldas Sporta centra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldiete Maija Ūdre no tēva mantotajā mājā izveidojusi naktsmītni, kur uzņem ciemiņus no visas pasaules

Maija divus gadus ceļoja pa pasauli, daudz laika pavadot Dienvidaustrumāzijā, kur daudzas ģimenes ir mazā biznesa pārstāvji, savās mājās izveidojuši naktsmītnes. «Siguldā ir augošs pieprasījums pēc viesnīcām, jo pilsēta ir viens no Top 3 galamērķiem Latvijā,» stāsta Sigulda Homestay īpašniece Maija Ūdre. Viņa 15 gadus dzīvojusi Rīgā, strādājusi mārketinga un komunikāciju jomā.

Pirmās divas vasaras Maija pilotprojektam atvēlēja istabu ar verandu pašas mājā, lai gūtu pārliecību, vai biznesa sākšanai ir pamats un šāds pakalpojums Siguldā ir dzīvotspējīgs. Par iespēju nakšņot Maijas mājā, viņa ievietoja informāciju starptautiskā rezervēšanas sistēmā airbnb.com, kas domāta nestandarta naktsmītnēm. Pieprasījums bija tiešām liels un mazā istabiņa vasaras sezonā tika gandrīz vienmēr izmantota ciemiņu uzņemšanai. «Tas deva sparu sākt atjaunot blakus esošo māju un attīstīt šo hobiju biznesā nevis tikai vasaras nodarbē. Investēju 12 tūkst. eiro, no kuriem 5000 ir dotācija, kuru dabūju no Nodarbinātības valsts aģentūras, kas realizē ES finansētu programmu uzņēmējdarbības veicināšanai bezdarbnieku vidū. Bija jāraksta biznesa plāns, un es finansējumu ieguvu, kas bija liels atspaids, lai kvalitatīvi renovētu sešdesmitajos gados celto ēku,» stāsta Maija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis dārzeņu pārstrādes ceha darbību Jelgavā, pavēstīja dienestā.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā, pavēstīja dienestā.

Nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturēta SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes ceha darbība.

Veicot pārbaudi «Jelgavas augļi» ražošanas telpās, PVD konstatējis higiēnas prasību pārkāpumus, pārkāpumus, kas saistīti ar produktu izsekojamību, kā arī neatbilstošu uzglabāšanas temperatūru fasētiem dārzeņiem. Nepieciešamo +6 grādu vietā tie uzglabāti +13 grādu temperatūrā.

PVD ir paņēmis virsmu nomazgājumu un svaigu dārzeņu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai.

Tāpat PVD sācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Vrubļevskis nosauc galveno iemeslu, kādēļ 2026.gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijā

LETA, 24.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais iemesls, kādēļ 2026.gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco nevis Zviedrijā, bija tas, ka rīkotājpilsētas līgumu bija parakstījusi Ores pašvaldība nevis Stokholma, teica Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.

Viņš zināja teikt, ka rīkotājpilsētas līgumu Stokholma nebija parakstījusi pašvaldības iekšējo politisko jautājumu dēļ.

«Stokholmas pašvaldības koalīcija sastāv no piecām partijām no kurām trīs atbalstīja Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu, viena bija kategoriski pret, bet piektā partija ieņēma neitrālu nostāju. Lai izvairītos no politiskās nestabilitātes izraisīšanas, tika nolemts nevirzīt jautājumu par Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu. Šī iemesla dēļ nebija rīkotājpilsētas līguma ar Stokholmu, bet gan ar Ori, kurā iedzīvotāju skaits ir nedaudz virs 1000 cilvēkiem, bet reģionā ir aptuveni 11 000 iedzīvotāju,» sacīja Vrubļevskis.

Viņš pieļauj, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) locekļiem šķita nepārliecinošs rīkotājpilsētas līgums ar tik mazu pašvaldību. Arī sagatavošanās posmā tieši par šo aspektu bijis visvairāk jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru