Būvniecība un īpašums

FOTO: Energoefektīvākās ēkas Latvijā 2019

Monta Glumane, 20.06.2019

Nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2019» 1.vietu ieguva Liepājas Olimpiskā centra Manēža.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Noslēdzies konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019», laureātu vidū ir ēkas Siguldā, Liepājā un Valmierā, informē Ekonomikas ministrija.

Nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2019» 1.vietu ieguva ēka Institūta ielā 10, Siguldā.

Nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2019» 1.vietu ieguva Liepājas Olimpiskā centra Manēža, bet 1.vietu nominācijā «Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2019. Jaunbūve» ieguva ēkas Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8, Valmierā.

Ekonomikas ministrijas Simpātiju balvu par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā saņēma SIA «Jūrmalas Mežaparki». Tāpat EM Simpātiju balvu saņēma arī SIA «Valkas namsaimnieks» par ieguldījumu energoefektivitātes popularizēšanā Valkā, kā arī par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem risinājumiem ēku atjaunošanā, un ēku renovācijas projektu vadītāja Signe Kajaka kā viena no aktīvākajām energoefektivitātes idejas aizstāvēm un ēku atjaunošanas procesa virzītājām Latvijā 10 gadu laikā.

VARAM balvu «Klimata draugs» saņēma Biedrība «Pūre 22» par aktīvu darbību siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu pasākumu īstenošanā un labākajiem sasniegtajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma rādītājiem nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2019».

Žūrijas atzinību saņēma daudzdzīvokļu ēka «Pūre 22» Tukuma novada Pūres pagastā par piemēru ilgtspējīgai domāšanai, kas ir sekmējusi ne tikai resursu taupīšanu, bet arī radījusi ērtu un sakoptu vidi.

Interneta balsojumā sīvā cīņā ar daudzdzīvokļu ēkām «Pūre 22» Pūres pagastā (445 balsis) un M.Namiķa ielā 15 Grobiņā (488 balsis), visvairāk balsu (865 balsis) un līdz ar to konkursa Simpātijas balvu saņēma daudzdzīvokļu ēka Institūta ielā 10, Siguldā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Energoefektīvākās ēkas Latvijā 2022

Db.lv, 22.09.2022

Nominācijā “Energoefektīvākā publiskā ēka”: 1.vieta – Zinātnes un Inovāciju centrs VIZIUM, Ventspilī, Rūpniecības ielā 2.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022”, kas tiek organizēts ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022” tika izsludināts šā gada aprīlī. Šogad konkursā kopumā tika saņemti 16 projektu pieteikumi; konkursa otrās kārtas ietvaros tika vērtētas 14 ēkas astoņās Latvijas pilsētās.

Konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022" laureātus skatiet foto galerijā!

“Investīcijas energoefektivitātē nozīmē ilgtermiņa ieguvumus visiem – gan iedzīvotāju labklājībai, gan uzņēmējdarbības attīstībai. Jau gada beigās sāksim jauno atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Ikviena atjaunotā ēka ir apliecinājums latviešu saimnieka garam, teicami demonstrējot spēju sakārtot sev piederošo īpašumu, domāt par nākotni, būt atvērtiem pārmaiņām un attīstībai. Un ikviens konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022” laureāts ir kā izcils piemērs un motivācija daudzdzīvokļu, ražošanas un sabiedriskām ēkām, kā arī privātmājām kļūt energoefektīvākām un videi draudzīgākām,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Energoefektīvākās ēkas 2019 titula pretendenti

Monta Glumane, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019 pieteiktas 27 ēkas, visvairāk pieteikumu saņemti no Valmieras,Valkas un Liepājas, informē Ekonomikas ministrija.

Konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā» tiek rīkots ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi.

Šogad konkursā «Energoefektīvākā ēka Latvijā 209» kopumā tika iesniegti 27 projektu pieteikumi. Konkursa otrajā kārtā konkursa žūrija klātienē apmeklēja un vērtēja 18 energoefektīvas ēkas 11 Latvijas pilsētās.

Noslēguma pasākums un konkursa laureātu apbalvošana notiks šā gada 20.jūnijā.

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu «Būvinženieris» un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vairāk nekā 2 miljoniem eiro rekonstruēts Bulduru tirgus Jūrmalā, Meža prospektā 36, informē projekta attīstītāji SIA "Sport IN".

Atjaunotā tirgus atklāšana notiks 22.jūlijā.

Bulduru tirgus tika dibināts 1908.gadā, bet tirdzniecības centra un tirgus paviljona ēkas būvētas pagājušā gadsimta 80.gados. Kaut gan āra tirdzniecība vēl noritēja, tomēr ēkas jau daudzus gadus bija degradētā stāvoklī. Tādēļ 2022.gadā tika uzsākta ēkas un piegulošās teritorijas rekonstrukcija.

Pēc tās tirgū izbūvēta terase, izmaiņas piedzīvojis tirgus interjers. Ēka kļuvusi energoefektīvāka - nomainītas jumta konstrukcijas, nodrošinot siltinātu jumtu, fasādes apdarei mainīts apšuvums. Visa ēka ir siltināta un ierīkoti moderni gaisa kondicionētāji.

Bulduru tirgus ēkai piešķirts tirgus statuss. Pašlaik teritorijā izveidotas vairākas tirdzniecības vietas un autostāvvietas, tajā skaitā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un divi elektroauto uzlādes punkti. Nākotnē tirgū plānots pievienot vairāk zīmolu - kafejnīcu un kādu ātro uzkodu vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Sākas 2021.gada energoefektīvo ēku vērtēšana klātienē

Db.lv, 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

19. augustā sāksies konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2021” iesniegto projektu otrās kārtas vērtēšana - trīs dienas konkursa žūrija klātienē apmeklēs un vērtēs 17 energoefektīvas ēkas 6 Latvijas pilsētās.

Konkursa noslēguma pasākums un laureātu paziņošana plānota 2021. gada 23. septembrī.

Konkursam pieteiktās ēkas skatiet galerijā!

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par labbūtību, ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2021” tika izsludināts šā gada martā un pieteikumus konkursam varēja iesniegt līdz šā gada 18. jūnijam. Kopumā konkursā tika iesniegti 29 projektu pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoefektivitātes ragavas jākaļ vasarā

Aivars Flemings, SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai kāds uzņēmums Latvijā pašreizējos apstākļos var atļauties nedomāt par energoefektivitāti? Nē, atbilde ir – nevar!

Kad pirms 11 gadiem mēs sākām dažādu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanu, aplēses rādīja, ka ieguldījumi atmaksāsies 6-18 gadu laikā, atkarībā no tā vai ieguldījumi ir tehnoloģisko iekārtu nomaiņā vai ēku renovācijā.

Tagad ir pagājusi puse no šī laika, un varu droši teikt, ka lielākā daļa projektu ir jau atmaksājusies un arī otrās daļas atdeves termiņš pienāks daudz ātrāk. Visa veida enerģijas cenām arvien pieaugot, katra uzņēmuma pirmais uzdevums šodien ir izmantot visas iespējas, lai kļūtu energoefektīvāki. Kalt šīs ragavas jau vasarā, lai būtu gatavi ziemai.

Uzlabot var visu

VALPRO no 2011. gada ir realizēti 7 energoefektivitātes paaugstināšanas projekti par kopējo summu, kas pārsniedz 2,7 miljonus eiro. Mēs uzskatām, ka uzlabot var visu, un to arī esam darījuši – ir veikta visa veida iekšējo un ārējo tīklu rekonstrukcija, ēku renovācija, apakšstaciju rekonstrukcija, tehnoloģiju un iekārtu attīstība un enerģijas atgūšanas iekārtu uzstādīšana. Pēdējais veikums ir saules paneļu uzstādīšana, apgaismojuma nomaiņa, saspiestā gaisa sistēmas rekonstrukcija. Vairāki projekti ir procesā, viens no tiem – jauna saules paneļu parka izveide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās dzīvojamās ēkas pamatos Strēlnieku ielā 4C svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnes paaudzēm, simboliski aizsākot Magdelēnas kvartāla trešās kārtas būvniecību.

Ceremonija pulcēja 60 viesus, kurus uzrunāja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs, biroja “AB3D” dibinātājs un vadošais arhitekts Juris Mitenbergs un projekta galvenais būvuzraugs, uzņēmuma “Būvuzraugi LV” izpilddirektors Sergejs Frolovs.

“Šodien mēs turpinām pirms vairākiem gadiem aizsākto Magdelēnas kvartāla attīstības stāstu. Līdzās vairākām ekspertu godalgām, ko saņēma pirmās kārtas ēkas, visaugstākais novērtējums mūsu veikumam ir lielais pieprasījums pēc kvartāla dzīvokļiem, kuri patlaban ir pilnībā izpārdoti. Tas pierāda, ka esam uz pareizā ceļa, un iedvesmo mūs neatlaidīgi turpināt kvartāla attīstību. Līdz ar šī gada pavasarī iesākto otrās kārtas būvniecību īres nams Strēlnieku ielā 4C arvien skaidrāk iezīmēs kvartāla aprises, pārvēršot līdzšinējo tukšumu par mūsdienīgu un labiekārtotu vidi, kur ir viss nepieciešamais piepildītai dzīvei, darbam un atpūtai,” sacīja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šīs vasaras dienaskārtībā – apsteigt konkurentu

Edgars Kudurs, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Altum piedāvās aizdevumu arī nedzīvojamo ēku jaunbūvei vai renovācijai

Zane Atlāce - Bistere, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmumiem un iestādēm, kas vēlas veikt energoefektivitātes uzlabojumus, no šī gada 1. oktobra piedāvā jaunu iespēju – aizdevumu nedzīvojamo ēku jaunbūvei vai renovācijai.

Viena projekta realizācijai pieejams finansējums līdz 2,85 miljoniem eiro, paredzot vien 15% paša uzņēmuma līdzdalību. Kopējais ALTUM finansējums šīm energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātēm ir 30 miljoni eiro.

ALTUM aizdevums ir pieejams gan privātiem uzņēmumiem, gan valsts un pašvaldības uzņēmumiem, kuri vēlas nodrošināt savus pakalpojumus ievērojami energoefektīvākā ēkā – birojā, noliktavā, ražotnē, viesnīcā, veikalā u.c. Būtiskākais ir tas, lai plānotās energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātes atmaksājas, ļauj ietaupīt izdevumus un ilgtermiņā veicina arī peļņu.

«Latvijā ir liels biroju telpu un industriālo ēku pieprasījums, vienlaikus ir pietiekams daudzums nedzīvojamo ēku, kurām ir nepieciešama rekonstrukcija, lai tās būtu energoefektīvas un saimnieciskajā darbībā efektīvi izmantojamas. Līdz ar to šis jaunais piedāvājums atsevišķi vai kombinācijā kopā ar citiem ALTUM finanšu instrumentiem energoefektivitātes paaugstināšanā veicinās uzņēmumu finansiālos un reputācijas ieguvumus, kā arī sniegs acīmredzamu ieguldījumu klimata problēmu risināšanā. Kopumā interese veikt energoefektivitātes uzlabojumus pieaug gan privāto uzņēmumu, gan valsts un pašvaldību iestāžu sektorā. Šobrīd jau vairāk nekā 30 dažādu nozaru un lieluma uzņēmumiem ir piešķirts mūsu «zaļais» finansējums kopumā 15 miljonu eiro apmērā. Aiz šīm investīcijām stāv samazināts enerģijas patēriņš, kas rezultējas gan finansiālā ieguvumā, gan augošā konkurētspējā un «zaļākā» saimniekošanā, kas ir tikpat būtiski kā finansiālie ieguvumi. Uzņēmējdarbība visā pasaulē ietekmē globālos klimata procesus, līdz ar to ikvienam ir jādomā, kā gudri izmantot ilgtspējīgus risinājumus un tādējādi būt sociāli atbildīgi,» teic Edgars Kudurs, ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu daudzdzīvokļu ēku lodžiju un balkonu pastāvīgu apsekošanu un drošības palielināšanu, šā gada 28. februārī Ekonomikas ministrija organizē vebināru "Balkoni un lodžijas - problēmas un risinājumi".

Vebināra laikā eksperti informēs daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājus un apsaimniekotājus par dzīvokļa īpašnieka pienākumiem balkonu un lodžiju uzturēšanā, kā arī par biežāk konstatētajām problēmām un iespējamiem risinājumiem.

Vebinārā informēsim par normatīvo regulējumu par balkoniem un lodžijām, kā arī varēs uzzināt par balkonu un lodžiju atjaunošana risinājumiem. Tāpat varēs uzzināt, kam pieder balkoni un lodžijas, kā tos padarīt drošākus un kā piesaistīt valsts atbalsta finansējumu to atjaunošanai. Ekonomikas ministrija ir veikusi vairākus pētījumus par balkonu tehnisko stāvokli, kā rezultātā sagatavoti arī tipveida risinājumi to atjaunošanai. Pasākuma laikā eksperti iepazīstinās ar šo pētījumu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Noslēdzot konferenci “MĀJOKLIS 2023”, kas norisinājās 1-2.jūnijā Atta centrā!

Dace Vārna, asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja, 08.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būtiskākais energoefektivitātes pieaugums meklējams rūpniecībā

Ņikita Petrovs, “ABB Latvija” tirdzniecības vadītājs, 22.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā enerģētikas krīze liek ikvienam uzņēmumam un mājsaimniecībai meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Mazāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka pagrieziena punkts uz ilgtspējīgāku un energoefektīvāku nākotni meklējams rūpniecības nozarē.

Lai gan tehniskā revolūcija visā pasaulē pieprasījumu pēc enerģijas palielina, līdz ar to rodas arī ilgtspējīgāki un ekonomiskāki risinājumi. Enerģijas augstās un svārstīgās cenas neapšaubāmi ir radījušas nepieciešamību optimizēt enerģijas izmaksas, taču tās ir arī raisījušas cilvēku interesi par viedajiem risinājumiem. Tomēr, lai panāktu būtisku efektu, ir rūpīgi jāizpēta nozare ar lielāko enerģijas patēriņu.

Zaļāka nākotne nav iespējama bez izmaiņām rūpniecībā

Elektroauto vieni paši situāciju būtiski nemainīs – lielākajām pārmaiņām jānotiek rūpniecības nozarē. Energoefektivitāte un ilgtspējība gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā sākas ar pareizu domāšanas veidu. Mūsdienās sekošana elektroenerģijas biržas cenai un mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa optimizācija vairs nav nekas neparasts un ir kļuvušas par ikdienu daudzās mājsaimniecībās. Līdzīgas iespējas pastāv arī rūpniecības nozarē. Mūsu pieredze rāda, ka ar mūsdienu zināšanām enerģijas patēriņu var samazināt par vismaz pieciem procentiem uz katru izmantoto elektromotoru. To var panākt, vienkārši analizējot datus un optimizējot elektromotora ekspluatāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas Savienība, bet patiesībā aiz šī jēdziena slēpjas daudz kas vairāk.

Tas izskanēja DB sadarbībā ar AS Latvenergo un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā.

«Jautājums šodien vairs nav par to, kurš tautsaimniecības sektors piedalīsies energoefektivitātes pasākumos. Jautājums ir par to, kā to darīt,» perspektīvu, konferenci atklājot, iezīmēja Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, piebilstot, ka veiksmīgs uzņēmējs Latvijā jau tagad aktīvi iesaistās gan likumdošanas izstrādē, gan cenšas būt konkurētspējīgs, videi draudzīgs un atrast ekonomiski pamatotus risinājumus. «Problemātiski ir tie gadījumi, kad uzņēmējs sakās visu par energoefektivitāti zinām, lai gan patiesībā viņa zināšanas un izpratne ir visai ierobežotas. Ir reizes, kad energoefektivitātes pasākumiem pat nevajag nekādas sevišķas investīcijas, jo ne vienmēr ir jāpērk kas jauns, reizēm pietiek pārveidot jau esošo. Tas, kas ir svarīgi, lai būtu izveidotas energoefektivitātes līmeņatzīmes un varētu mācīties no efektīvākajiem piemēriem,»norāda D. Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VIDEO: Energoefektivitāte - viens no konkurētspējas instrumentiem

Db.lv, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes pasākumu īstenošana ļauj ne tikai samazināt eneroresursu patēriņu un līdz ar to arī izmešus, savukārt uzņēmējiem kļūt produktīvākiem, efektīvākiem, konkurētspējīgājiem.

Dienas Bizness rīkotā diskusija par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu uzņēmumos Ekonomikas ministrijas un Attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkotā pasākuma "Energoforums 2020" ietvaros.

Diskusijas dalībnieki:

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā Aldis Greķis; Attīstības finanšu institūcijas Altum energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs un SIA Ekopilsēta eksperts Jānis Jenerts.

Diskusijas saturs:

00.01.10 - 00.02.45 - Cik daudz energoauditu veikti?

00.02.50 - 00.05.40 - Kādi ir ekspertu secinājumi, veicot daudz energoauditus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunas iekārtas par ietaupītās elektrības cenu

Jānis Goldbergs, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi no trīs uzņēmējiem nezina, kāds ir enerģijas patēriņš uzņēmumā, bet trijos no četriem ražošanas uzņēmumiem nav veikti enerģijas patēriņa mērījumi, sākot energoefektivitātes kreditēšanas stāstu, atklāja Altum Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs

«Altum nav tikai finansētājs un kreditētājs, Altum ir uzņēmēju draugs, kas neatteiks konsultāciju un norādīs, kur vērsties, ja paši nevaram palīdzēt,» konferencē Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? sacīja E. Kudurs.

Altum iespējas

«Mēs varam piešķirt aizdevumu bez nodrošinājuma, kumulēt ar atbalsta programmām, finansējam pat lietotu iekārtu iegādi. Energoefektivitāte atmaksājas, un šeit nav runa tikai par resursu taupīšanu,» uzsvēra E. Kudurs, paskaidrojot, ka apgaismojuma nomaiņa var būt mērķis, ja spuldzīšu birojā ir daudz, tomēr kopumā energoefektivitāte ir daudz plašāks jēdziens par apgaismojumu. Ar to jāsaprot gan ierīču un iekārtu nomaiņa uz efektīvākām, gan ēku siltināšana, gan ražošanas procesu uzlabošana. Altum finansē saules paneļu iegādi rūpniecības uzņēmumiem, ir mobilitātes programma, kas paredz elektroautomašīnu, pat elektrisko skrejriteņu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai nenokavētu zaļās ekonomikas vilcienu, jāiesaista uzņēmēji

Reinis Bērziņš - Altum valdes priekšsēdētājs, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nākamgad plānojat apmeklēt vasaras olimpiskās spēles Tokijā, interesanti būtu pievērst īpašu uzmanību ceļiem.

Japāņi savu olimpisko spēļu iespēju ir nolēmuši izmantot ļoti mērķtiecīgi – lai runātu par vides un energoefektivitātes jautājumiem un demonstrētu iespaidīgas tehnoloģijas atjaunojamās enerģijas jomā. Viena no tām būs lielceļos iebūvēti saules enerģijas paneļi, kas tuvina Tokiju tās mērķim līdz 2030. gadam 30% no visa enerģijas patēriņa saražot no atjaunojamās enerģijas avotiem. Ja runā par elektrības ražošanu – tieši Saules enerģijai Starptautiskā Enerģētikas aģentūra tuvāko piecu gadu laikā prognozē visstraujāko izaugsmi.

Tas, ko Latvija noteikti var mācīties no japāņiem, ir skaidru, plašai sabiedrībai saprotamu, ilgtermiņa mērķu nospraušana enerģijas ražošanā. Arī tās racionālā patēriņā. Un līdzās politikas dokumentos formulētiem mērķiem enerģētikā nepieciešams vienojošs stāsts par to, kurp un kā Latvija virzās. Stāsts, kas iekļauj visus nozīmīgākos aspektus no ražošanas līdz taupībai, ir nepieciešams, lai gūtu sabiedrības atbalstu un panāktu tās iesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vēlēšanu rezultātiem nevajadzētu mainīt valdības dienaskārtību

Māris Ķirsons, 04.10.2022

Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca.

Publicitātes foto/ Aiga Rēdmane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.

Fragments no intervijas

Kas būs jaunās valdības trīs svarīgākie darbi — uzdevumi?

Pirmkārt enerģētika un energoefektivitāte, energoresursu taupīšana. Tās visas attiecas gan uz valsti kopumā, gan uz uzņēmumiem, gan arī uz iedzīvotājiem. Ir vajadzīgs komplekss skatījums. Visām grupām (uzņēmumiem, iedzīvotājiem) bija un būs nepieciešami atbalsta pasākumi, lai paaugstinātu energoefektivitāti. Šajā segmentā ir gan īstermiņa, gan vidēja, gan arī ilgtermiņa uzdevumi, un līdz ar to ir arī nepieciešami attiecīgi valdības lēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru