Jaunākais izdevums

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Ideālā gadījumā elektroenerģija būtu jāiegūst no atjaunojamiem energoresursiem lokāli valstu un pat pašvaldību līmenī, garantējot iekšējā patēriņa vajadzību apmierināšanu. Šāda pieeja energoresursu izmantošanai garantē arī valsts neatkarību no starptautiskā tirgus. Piemēram, Latvijā netiek iegūta ne nafta, ne akmeņogles, bet – teju visu, kas tiek darbināts ar šiem fosilajiem energoresursiem, mūsdienās var darbināt arī ar elektrību. Transporta sistēma gan pagaidām ir visvājākais posms, taču – lielākajās pilsētās ir tramvaji un trolejbusi, starppilsētu pasažieru pārvadājumus daļā Latvijas nodrošina elektrovilcieni, kā arī – arvien biežāk ielās var redzēt elektroauto.

Kāpēc lokāla energoapgāde ir kritiski svarīga?

Pašreizējās vīrusa izraisītās krīzes rezultātā ir slēgtas vairākas pilsētas, kur iedzīvotājiem nav ļauts iziet ārā, izņemot īpašus apstākļus, kā arī – slēgtas valstu robežas, apturēta pasažieru kustība starp valstīm. Preču tranzīts gan nav īpaši skarts un energoresursu apgāde darbojas bez traucējumiem. Taču šī ir lieliska iespēja modelēt, kādi izaicinājumi varētu gaidīt pie citiem apstākļiem. Ko tad, ja tiktu slēgti veseli reģioni un robežas netiktu ļauts šķērsot pat preču piegādātājiem? Esošā krīze un izvēlētie risinājumi kalpos par precedentu nākotnes krīžu risināšanā.

Nenoliedzami, lokāli nodarboties ar nepieciešamo rūpniecības preču, piemēram, akumulatoru un rezerves daļu, ražošanu būtu liels izaicinājums, taču energoapgādi, lai nodrošinātu esošo akumulatoru un elektrotīklu darbību, var garantēt. Latvijā ir lielas hidroelektrostacijas, var tikt būvēti vēja parki, izskatītas iespējas izmantot ģeotermālo enerģiju. Arvien plašāk tiek izvietotas saules baterijas. Kas zina, varbūt tuvākajā laikā gaidāmas arī kādas inovācijas atjaunojamo energoresursu jomā.

Citas priekšrocības, ko sniedz lokāla energoapgāde

Neatkarība no citiem piegādātājiem ir tikai viens labums, ko sniedz pilnībā lokāla apgāde ar elektrību. Cits ne mazāk būtisks aspekts ir izmaksas – kontrolējot elektroenerģijas ieguvi, ir daudz vieglāk arī noteikt cenu politiku. Un tas savukārt tālāk rada virkni ieguvumu:

- Kontrole pār enerģijas ražošanas izmaksām

- Vietējas ekonomikas attīstība

- Labklājības pieaugums

Ekodoma – partneris tīras enerģijas izvēlē

Pārejai uz pilnībā atjaunojamiem energoresursiem valsts, pašvaldību un uzņēmumu līmenī jābūt vienotas politikas rezultātam, pirmais solis šajā virzienā ir energoefektivitātes likums. Šī likuma mērķis ir racionālāka energoresursu pārvaldīšana un lietošana, tādējādi arī sekmējot ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, vienlaikus arī bremzējot klimata pārmaiņas.

Pašlaik vienkāršākā iespēja, kā parūpēties, lai ēku vai ražošanas uzņēmumu energoefektivitāte būtu optimāla – veikt energoauditus un izstrādāt plānu.

Uzņēmums Ekodoma piedāvā veikt energoauditu, kura laikā var tikt noskaidrota ēku energoefektivitāte vai ražošanas energoefektivitāte. Pēc audita tiek izstrādās plāns, ar kura palīdzību energoefektivitāte var tikt palielināta, ilgtermiņā atpelnot investīcijas un ietaupot finanšu līdzekļus.

Raksts tapis projekta QualitEE ietvaros. QualitEE ir projekts, kas nosaka vadlīnijas, kas jāievēro, izstrādājot energoefektivitātes pakalpojumu līgumus, kā arī palīdz īstenot dzīvē pārdomātus un kvalitatīvus energoefektivitātes projektus. Ja vēlaties uzzināt sīkāk vai pieteikt konsultāciju, kas saistīta ar energoefektivitātes celšanu, ieskatieties vietnē Ekodoma.lv.

Foto: Shutterstock.com, Jumpstory.com

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu

LETA, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija ceturtdien izsludinājusi valsts vēsturē lielāko publisko iepirkuma konkursu no atjaunīgiem resursiem ražotas elektrības iegādei.

Plānots, ka konkursa rezultātā Igaunijas elektrības tirgū ieplūdīs elektrība no atjaunīgiem resursiem, ar kuru gadu varētu apgādāt gandrīz 150 000 mājsaimniecību.

"Augstā elektrības cena visā Eiropā pierāda, ka joprojām esam ļoti atkarīgi no fosilā kurināmā. Tādēļ ir svarīgi tirgū nodrošināt arvien vairāk ierīču, kas ražo elektrību no atjaunīgiem resursiem, kas būtu ieguldījums ne tikai vides ilgtspējā, bet arī elektrības cenu samazinājumā," norādīja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss.

"Ar šo iepirkumu mēs vēlamies Igaunijas energosistēmā iekļaut lielu daudzumu - 450 gigavatstundas (GWh) - no atjaunīgiem resursiem ražotas elektrības," ministrs pauda, piebilstot, ka tāds daudzums atbilst gandrīz 150 000 mājsaimniecību gada patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu

LETA, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu, intervijā norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Viņa uzsvēra, ka kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.

Kurevska atklāja, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.

"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāstīja Kurevksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Huawei" lēmums tirgot Eiropā "P40 Pro+" bagātinājis piedāvājumu ar vēl vienu simtkārtīgi pietuvināt spējīgu viedtālruni.

Kad marta beigās "Huawei" tā brīža drūmajai globālajai situācijai atbilstošā virtuālajā prezentācijā izrādīja jaunos "P" sērijas viedtelefonus, visjaudīgākais no tiem, "P40 Pro+", uzreiz tika nostumts maliņā ar paziņojumu, ka būs pieejams tikai pircējiem Āzijā. Līdz ar to tas pārējai pasaulei kļuva neinteresants, lai gan vienīgais no visas sērijas spēja pieņemt mēnesi agrāk izrādītā "Samsung Galaxy S20 Ultra" mesto izaicinājumu.

Tagad Ķīnas uzņēmums domas ir mainījis un pārsteidzis eiropiešus ar solījumu tirgot "P40 Pro+" vecajā pasaulē. Ļoti iespējams, tas nonāks arī Latvijā. Ar ko gan tas varētu ieinteresēt mūsu pircējus, ņemot vērā, ka šobrīd jau nopērkamais "P40 Pro" piedāvā, iespējams, vislabāko telefona fotokameru tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoresursu cenu nebijis kāpums

Uldis Mucinieks, AS "Latvenergo" komercdirektors, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd gan Latvija, gan visa Eiropa piedzīvo straujāko elektroenerģijas un citu energoresursu cenu kāpumu aizvadīto desmitgažu laikā, metot nopietnu izaicinājumu gan energoresursu patērētājiem, gan arī to piegādātājiem. Straujo cenu kāpumu arvien biežāk dēvē par "enerģijas šoku".

Saviem klientiem esam snieguši informāciju par energoresursu cenu kāpumu un izmaiņām, kādas katru lietotāju rudenī sagaida. Kopumā ir izpratne par šobrīd valdošo globālo tendenču ietekmi uz situāciju Latvijā. Esam gandarīti, ka mūsu klienti turpina sadarbību - gan iepriekšējās labās pieredzes dēļ, gan tādēļ, ka viņiem tiek piedāvāts tirgum atbilstošs piedāvājums.

Septembra pirmajās 20 dienās vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā pārsniedza 120 EUR/MWh, liekot pamatu tam, lai šis mēnesis kļūtu par pirmo Latvijas elektroenerģijas tirgus vēsturē, kurā mēneša vidējā elektrības cena būs rakstāma ar 3 cipariem. Vienlaikus tā ir par 40% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī un aptuveni 3 reizes augstāka nekā 2020.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos Liepājas ostā piesaistītas un pārkrautas 5 060 815,69 tonnas dažādu kravu, kas ir par 8 % vairāk kā gadu iepriekš tādā pašā laika periodā. Joprojām lielākā kravu grupa ir beramkravas (66% jeb 3 332, 6 tūkst. tonnu), kam seko ģenerālkravas un lejamkravas.

Joprojām lielākais kravu apgrozījuma pieaugums šā gada deviņos mēnešos ir LSEZ SIA Terrabalt + 70,6%, kas apkalpo Stena Line prāmja līniju Liepāja – Traveminde (Vācija). Lielākā kravu grupa ir RO-RO kravas un pozitīvā tendence saglabājas – septembrī, salīdzinot ar šā gada augustu, pieaugums + 6,4%.

Pozitīvus rezultātus uzrāda arī jaunā konteinerkuģa feederlīnija Liepāja - Gdaņska. Savu darbību konteinerkuģa feederlīnija uzsāka augusta vidū, kad pārvadāja 1 253,57 tonnas konteinerizētu kravu, tad septembrī jau 4 828,30 tonnas. Līnijas operators ir konteineru loģistikas kompānija SIA FIELDS, kas ir viena no vadošajām konteineru loģistikas kompānijām Latvijā un nodrošina Latvijas eksporta kravu konteinerizēšanu un starptautisko konteineru loģistikas pakalpojumu sniegšanu. Liepājas ostā konteineru līniju apkalpo LSEZ SIA “Ekers Stividors”, savukārt Gdaņskas ostā DCT konteineru terminālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes staciju Latvijā

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs "Enefit" uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) staciju, kas izvietota zivju pārstrādes uzņēmumā "Līcis-93" Kolkā.

Tādējādi uzņēmuma ražotne pāriet uz videi draudzīgāku kurināmā risinājumu un varēs izmantot dabasgāzes priekšrocības bez tieša pieslēguma gāzes cauruļvadu tīklam.

Kolkā izveidotā stacija ir "Enefit" mātes kompānijas "Eesti Energia" pirmais sašķidrinātās dabasgāzes objekts Baltijā, kas iezīmē jaunu darbības virzienu energokompānijas pakalpojumu portfelī.

SDG stacijā uzpildītais gāzes apjoms atkarībā no ražotnes darbības intensitātes nodrošinās tās iekārtu darbību no 7 līdz 10 dienām. Stacijas darbība ir pilnībā automatizēta, palīdzot efektīvāk pielāgoties ražotnes noslodzei, un attālinātais stacijas monitorings ļauj savlaicīgi veikt gāzes piegādes un plānot apkopes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šī gada februāri, par Baltijas gada aģentūru atzītā "DDB Latvija" kļūst par daļu no Ziemeļvalstu aģentūru tīkla "NORD" un turpinās savu darbību ar nosaukumu "NORD DDB RIGA".

Aģentūra tāpat kā līdz šim būs arī daļa no "DDB Worldwide" starptautiskā tīkla, tomēr izteikti ciešu sadarbību turpmāk veidos tieši ar Ziemeļvalstu reģiona DDB aģentūrām.

"Nepilnos 25 darbības gados "DDB Latvija" nostiprinājusi vadošās pozīcijas Baltijā. Tāpēc nu speram lielu soli tālāk, apvienojot spēkus ar Skandināvijas progresīvākajām aģentūrām. Kopīgi radīta tendenču bibliotēka, jauni instrumenti, metodes un reģionāli sadarbības projekti ir tikai daļa no ieguvumiem, ko mums paver šī Ziemeļeiropas aģentūru apvienība. Tā ļaus piedāvāt jaunas iespējas arī visiem mūsu sadarbības partneriem Baltijā, Eiropā un citos eksporta tirgos," skaidro "NORD DDB RIGA" direktors Andris Rubīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Allegro īsteno valstī lielāko akciju sākotnējo publisko piedāvājumu

LETA--AFP, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas interneta tirdzniecības uzņēmums "Allegro" pirmdien debitējis Varšavas fondu biržā, īstenojot valstī visu laiku lielāko akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

Kompānijas akcijas vērtība šajā debijā pieaugusi par 51%, uzņēmuma tirgus vērtībai sasniedzot 14,8 miljardus eiro.

Tādējādi "Allegro" šobrīd ir vērtīgākais uzņēmums Varšavas biržā.

"Allegro" izveidots 1999.gadā, platformā ir vairāk nekā 100 000 tirgotāju un aptuveni 12 miljoni aktīvu pircēju.

Pateicoties koronavīrusa pandēmijas izraisītam e-tirdzniecības kāpumam, uzņēmuma tīrā peļņa šī gada pirmajos sešos mēnešos pieaugusi līdz 289,7 miljoniem zlotu (64,8 miljoniem eiro), salīdzinot ar 195,7 miljoniem zlotu (43,7 miljoniem eiro) attiecīgajā laika periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā SIA "Karavela" noslēgusi Vācijas zivju konservu ražotāja "Larsen Danish Seafood" pirkšanas darījumu, informē uzņēmumā.

Saskaņā ar darījuma nosacījumiem augustā tika veikti pēdējie maksājumi, kā arī pilnībā ir pārvestas uz Latviju un palaistas visas ražošanas iekārtas, kā arī "Karavelas" īpašumā pāriet visas vācu ražotāja preču zīmes, no kurām "Larsen " zīmols ir pats vērtīgākais. Tieši "Larsen" pārdošanas apjomi Vācijā ir auguši ļoti strauji - "Larsen" konservu pārdošanas apjoms 2019. gadā bija 2,24 miljoni eiro, bet šā gada pirmo sešu mēnešu apgrozījums sasniedzis 2,08 miljonus eiro.

"Tas, kas mani dara īpaši priecīgu, ir fakts, ka šis darījums vēlreiz pierāda, ka Latvijas uzņēmumi var kā līdzīgs ar līdzīgu konkurēt ar Vācijas ražotājiem, kas ir vieni no spēcīgākajiem Eiropas tirgū. Šobrīd jau vairāk domājam par 2021. gadu, jo tas solās būt nezināmu notikumu pilns – Brexit, Covid turpinājums, dolārs…," tā saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vēlies izīrēt savu īpašumu? Praktiski padomi, ko ņemt vērā, lai sevi pasargātu

Helmuts Medinieks, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nonākot situācijā, kad īpašumā esošais dzīvoklis vai māja pašam nav nepieciešami, loģisks risinājums ir nodot nekustamo īpašumu īrē, lai kāds par to parūpētos, segtu komunālo pakalpojumu rēķinus un, galu galā, lai īpašums nestu peļņu. Apzinoties, ka mājoklis bieži vien ir pats vērtīgākais personai piederošais īpašums, ir svarīgi to uzticēt kādam, kas tā stāvokli nepasliktinās un neradīs zaudējumus vai nepatīkamus pārsteigumus.

Sagatavojot savu īpašumu izīrēšanai, ir jāizvēlas - piedāvāt to mēbelētu vai nemēbelētu. Mazajām platībām visbiežāk nepieciešams būt mēbelētām, jo to īrnieki mēdz būt jauni cilvēki, kas vēl nav nodibinājuši ģimeni un radījuši pēcnācējus, viņiem nav savas iedzīves vai īpaši specifisku prasību.

Īpašumos ar vairākām guļamistabām, situācija ir citāda. Šajā gadījumā, kad potenciālais īrnieks var būt ģimene ar bērniem, nekad nevar paredzēt bērnu vecumu un to, kāda veida mēbeles viņiem būs nepieciešamas. Lielākus dzīvokļus īrei var piedāvāt atbrīvotus no mēbelēm. Lai iegūtu savus sapņu īrniekus, radiet vidi, kas šādām personām būtu interesanta. Dažkārt nelielas investīcijas vizuālā stāvokļa uzlabošanā, novecojušo un dīvaino elementu aizvākšanā, var rezultēties krietni lielākā potenciālajā īres maksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nominācijas komisijas darbs konkursā uz AS "Latvenergo" valdes locekļu amatiem, informē uzņēmumā.

Nominācijas komisija ir novērtējusi kandidātu stratēģisko redzējumu, plānošanas un organizēšanas prasmes, orientāciju uz rezultātu, lēmumu pieņemšanu, pozitīvu attiecību veidošanas kompetences, darbinieku attīstīšanas, komandas vadīšanas prasmes, pārmaiņu vadīšanas pieredzi, orientāciju uz attīstību, prezentēšanas prasmes, kā arī veikusi reputācijas risku novērtējumu.

Nominācijas komisija balsojumā 2021. gada 31. maijā uzņēmuma padomei apstiprināšanai amatā izvirzījusi kandidātus ar augstākajiem novērtējumiem katrā amata pozīcijā: trīs kandidātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, divus kandidātus valdes locekļa (atbildība par ražošanu) amatam un trīs kandidātus valdes locekļa ( atbildība par komercdarbību) amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sākusies jaunu izaicinājumu ēra

Māris Ķirsons, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidrs, ka tā ir ierasts, taču, raugoties uz pašreizējo situāciju, tomēr šķiet dīvaini, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķinā noteicošās ir cenas, nevis saražotā vai sniegto pakalpojumu apjomi.

Turklāt cenas nevis konkrētiem produktiem ar lielu pievienoto vērtību, kas tad uzrādītu izaugsmi, bet gan globālais teju vai visa sadārdzinājums, kura pamatā kā šajā gadījumā ir tieši izejvielu un energoresursu deficīta radīts cenu kāpums pasaulē. Pavisam vienkārši runājot – vai tas vien, ka vienu un to pašu preci tagad saražot ir krietni dārgāk un attiecīgi tā realizējama par augstāku cenu nekā pērn, automātiski nozīmē, ka ražotājs un visa sabiedrība kļūst turīgāki?

Saprotams, ka to var attiecināt uz valstīm, kas ir bagātas ar energoresursiem un izejvielām, ja tās augstu cenu periodā vairāk eksportē, taču vai tāpat arī uz mums, kam naftas produkti, gāze, lielā mērā arī elektrība, metāli utt. ir jāimportē, lai ko saražotu un pārdotu globālajos tirgos?

Komentāri

Pievienot komentāru