Top Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Jānis Goldbergs, 2019. gada 15. oktobris plkst. 8:27

Foto: Ieva Čīka/LETA

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Tieši šī iemesla dēļ notiks sabiedriskā apspriešana, jo runa nav tikai par valstu un amatpersonu iesaisti, bet gan visas Eiropas Savienības sabiedrības iesaisti, kas rosinātu katru domāt par savu individuālo lēmumu.

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir plānošanas dokuments, kurā valdība pasaka, ko darīs, kā to sasniegs un kāpēc tas ir būtiski. Vēlāk dokumentu izmantos, lemjot par publiskā finansējuma sadali enerģētikas mērķu sasniegšanai. Protams, ka būtiskākā sadaļa ir konkrētas darbības jeb, kā to dēvē plānā, – pasākumi, kas izriet no plāna mērķiem.

Plāna mērķi

Pirmkārt Dz. Kauliņš norāda uz siltumnīcu efekta gāzu (SEG) samazināšanas mērķi, kas izriet no ES kopējās politikas. «Lielu variāciju mums nav. Latvijai līdz 2030. gadam jāsamazina SEG par 6%, kur vienīgā elastības iespēja ir zemes sektoram, un arī tas nebūs vienkārši. Proti, CO2 piesaiste būs jāpamato, » norādīja Dz. Kauliņš.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaram līdz 2030. gadam Latvijā jāsasniedz 32%. Dz. Kauliņš atklāja, ka patlaban padomā ir ambiciozs mērķis – sasniegt 50%, kas, viņaprāt, Eiropas kontekstā skatoties, nemaz nav augsts ambīciju līmenis. Savukārt transportā ir runa par 7% atjaunojamo energoresursu izmantošanu, apzinoties, ka pirmās paaudzes biodegvielas ēra beidzas. «Jāskatās uz otrās paaudzes biodegvielām vai citiem alternatīviem degvielu risinājumiem, ko mēs varētu ieviest. Patērētāji un valsts nav tik turīgi, lai varētu uzturēt gan to, kas ir bijis, gan to, kas nāk. Līdz 2030. gadam ir jāskatās uz to, kā mēs spējam transporta sektoru pārvirzīt uz mūsdienīgiem risinājumiem, » tā Dz. Kauliņš. ES līmenī ir nosprausts obligāti saistošs mērķis modernajām biodegvielām – vismaz 0,2% jau 2022. gadā, 3,5% - 2030. gadā. Šobrīd tirgū jau tiek piedāvāta otrās paaudzes biodegviela, to dara kompānija Neste, bet pagaidām par atbalstu šajā jomā nevar runāt.

Valsts aplūko arī biometāna izmantošanu transporta sektorā, ievērojot, ka plaši tiek izmantota dabasgāze. Atsevišķi plānots risināt elektrotransporta attīstību. AER izmantošana ik gadu par 0,55% jāpalielina arī siltumapgādē.

Izaicinājums – energoefektivitāte

«Kas patiešām ir izaicinājums – tā ir energoefektivitāte! Gan attiecībā uz primārās enerģijas samazinājumu, gan kumulatīvo ietaupījumu. Viens no Latvijas politikas virzieniem ir samazināt importētās enerģijas apjomu. Tā ir nauda, kuru izdodam ārpus sava tirgus, un, ja spējam to nenopirkt, izmantojot mazāk enerģijas, tad tautsaimniecība kopumā no tā iegūst,» forumā norādīja Dz. Kauliņš.

Pie kumulatīvā mērķa sasniegšanas tiek saprasts, ka pasākumi notiek uzreiz. Proti, nav izdevīgi pasākumu organizēt desmitgades noslēgumā. Loģiski ir to veikt jau 2021. gadā, nevis 2028. gadā. Ietekme tad būs krietni lielāka.

«Šī mērķa sasniegšanai uzņēmējiem ir būtiska nozīme. Tas redzams, vērojot mērķa izpildi līdz 2020. gadam, kad vairāk nekā 10% no mērķa nodrošina uzņēmēji caur pienākumu veikt energoauditus un ieviest energopārvaldības sistēmas, un ieviest pasākumus. Galu galā uzņēmēji ir tie, kuri vislabāk prot apieties ar naudu un pieņemt vissaprātīgākos lēmumus – kura iekārta kurā brīdī ir izmantojama. Valsts no savas puses tik gudrus un pārdomātus lēmumus individuālā līmenī nespēj pieņemt, » tā ierēdnis.

Ražot vairāk ietaupot

Pie lielākajiem enerģijas patērētājiem Dz. Kauliņš min gan transportu, gan mājsaimniecības, gan ražošanu.

Transportā ir būtisks potenciāls iegūt lielu ietaupījumu. «Ja tur ir kaut vai 3% ietaupījums, tad tas ir milzīgs skaitlis, ko valsts kopumā neimportētu no ārpasaules, » uzskata Dz. Kauliņš. Savukārt mājsaimniecību sektoru viņš minēja kā šobrīd grūti sasniedzamu, neraugoties uz to, ka enerģijas patēriņš ir liels. Ražošanā šobrīd galvenais uzsvars ir uz to, ka rūpniecībai nav jāsamazina enerģijas patēriņš faktiskā apmērā. Tas, kas ir jāizdara, – ir jāievieš energoefektīvas tehnoloģijas.

«Mēs vēlamies, lai rūpniecība attīstītos, lai ražošanas sektors augtu. Ja rūpniecība 2030. gadā patērēs vairāk enerģijas kopumā un saražos vairāk preču, būs daudz labāk nekā, ja mēs nonāksim pie situācijas, kad uzņēmēji patērēs mazāk enerģijas nekā šobrīd un līdz ar to arī saražos mazāk. Energoefektivitāte nenozīmē ražošanas sašaurināšanu. Tādu virzienu mēs absolūti nevēlamies!» sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Energoefektivitāte vispirms

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns iedalīts 12 rīcības blokos, no kuriem pirmais un būtiskākais ir energoefektivitāte.

«Tā ir pirms valsts lēmumiem, pirms lēmumiem par investīcijām. Turpmāk vienmēr būs jautājums – vai es izdaru labāko izvēli energoefektivitātes ziņā! Tas būs valsts atbalsta programmās pirmais jautājums,» sacīja Dz. Kauliņš, norādot, ka ļoti svarīga ir valsts uzskaite par paveikto.

«Viena no mācībām līdz 2020. gadam ir ne jau tas, ka mēs maz darītu! Ļoti iespējams, ka mēs darām vairāk nekā kaimiņvalstis. Nelaime ir, ka padarīto neprotam uzskaitīt tā kā kaimiņi. Tā mēs varam radīt sev papildu nepatikšanas tikai tādēļ, ka pilnībā neapzināmies, ko labu darām,» atzina Dz. Kauliņš.

Nodokļi būs

Runājot par gaidāmajām nodokļu izmaiņām, Dz. Kauliņš nenorādīja konkrētas iespējas, bet gan vispārēju tendenci, jo lēmumi par nodokļiem vēl nav pieņemti.

«Nodokļi ir labs mehānisms, kā valsts spēj virzīties uz mērķu sasniegšanu. Ir vajadzīgi nodokļu samazinājumi jomās, kuras mēs vēlamies atbalstīt, un palielinājumi jomās, kuras nevēlamies atbalstīt. Ja jūs spējat izprast valsts loģiku un lielos mērķus, uz kuriem mēs ejam līdz 2030. gadam, tad noteikti spējat arī secināt, ka tie pasākumi, kas ir saistīti ar enerģijas lielāku patēriņu, jo īpaši ar fosilajiem resursiem, tiks aizvien vairāk un vairāk noslogoti ar nodokļiem. Savukārt tādi risinājumi, kas ir saistīti ar atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitāti, tiks atslogoti un nodokļi būs mazāki, » nodokļu izmaiņas prognozēja Dz. Kauliņš, piebilstot, ka tas ir labākais veids, kā piekļūt mājsaimniecībām, kā tikt pie uzņēmējiem un stimulēt pieņemt lēmumus virzienā, kurā jāiet valstij kopumā.

Energoefektivitātes pienākumi līdz 2020. gadam ir devuši būtisku pienesumu un tiks turpināti. Dz. Kauliņš solīja, ka Ekonomikas ministrija turpinās darbu, lai sistēma kļūtu jēgpilnāka un efektīvāka. Viņš arī norādīja, ka šobrīd skaitļi liecina - uzņēmēji ietaupa desmitiem miljonu eiro gadā, pateicoties veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem.

Runājot par dažādu pasākumu finansējumu, pagaidām vēl skaidrības nav, jo Eiropas struktūrfondu pārdale tikai gaidāma, tomēr ir skaidrs, ka energoefektivitātei tiks veltīta liela uzmanība.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 19. septembris plkst. 6:47

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes...

2019. gada 12. septembris plkst. 11:33

«Projekts ir svarīgs tāpēc, ka mēs iegūstam enerģiju no saules, kas ir...

2019. gada 30. augusts plkst. 6:29

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu...

2019. gada 07. augusts plkst. 6:30

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās...

2019. gada 30. jūlijs plkst. 9:32

«Šī ir konteinera tipa katlumāja, kura ir unikāla, jo ir ražota Latvijā,...

Nepalaid garām

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

No šīs sadaļas
2019. gada 14. oktobris plkst. 9:35

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts...

2019. gada 11. oktobris plkst. 8:01

AS «Sadales tīkls» ir sagatavojusi un 10.oktobrī iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas...

2019. gada 10. oktobris plkst. 16:33

Iemūrēta simboliska kapsula SC «Imanta» biokurināmā katlu mājas pamatos....

2019. gada 10. oktobris plkst. 10:10

Lietās par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām un stacijām nevienai...

2019. gada 09. oktobris plkst. 16:22

Trešdien, 9.oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija...

2019. gada 09. oktobris plkst. 7:36

ASV komunālo pakalpojumu uzņēmums «Pacific Gas and Electric» (PG&E) gatavojas atslēgt elektroapgādi...

2019. gada 08. oktobris plkst. 12:52

Ministru kabinets šā gada 8. oktobra sēdē lēma līdz 2020. gada 1. jūlijam...

2019. gada 02. oktobris plkst. 17:52

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns «Gazprom» trešdien paziņoja, ka gāzesvads «Nord...

2019. gada 01. oktobris plkst. 16:08

Vietējā privātā kapitāla enerģētikas uzņēmumu grupa «AJ Power» piesaistījusi finansējumu...

2019. gada 30. septembris plkst. 13:58

Viens no mehānismiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanai būtu...