Quantcast

Jaunākais izdevums

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

EM gan uzsver, ka, ņemot vērā energoefektivitātes likuma prasības lielākajās pašvaldībās ieviest energopārvaldību, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pieejamību, pašvaldības par efektivitātes paaugstināšanu domā arvien biežāk. Pašlaik pienākums ieviest energopārvaldības sistēmu ir tām republikas pilsētām un novadiem, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir vismaz 0,5, bet iedzīvotāju skaits - 10 tūkstoši vai lielāks. EM atzīmē, ka atsevišķas pašvaldības energopārvaldību veic arī brīvprātīgi. Aktīvāko vidū ir Smiltene, Bauska, Cēsis, Saldus un Gulbene, tā drīzumā varētu kļūt par pirmo pašvaldību, kas šajā jomā ar EM noslēgusi brīvprātīgu vienošanos.

Jāmaina domāšana

Energoefektivitāte un energopārvaldība, kas saistīta ar ekonomisku līdzekļu izlietojumu un vides saglabāšanu, ir šī laika tendence, uzskata Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis. «Mēs negaidām, kad kāds mūs īpaši mudinās pievērsties šiem jautājumiem, bet paši ejam uz priekšu, sekojot līdzi mūsdienu tendencēm, ieviešot jaunākos zinātniskos sasniegumus, piedaloties zinātniskā darba grupās un strādājot pie jaunu energoefektīvu risinājumu pētniecības. Tā mēs izrādām savu labo gribu un rūpes gan par vidi, gan cilvēku. Katrs projekts, ko pašvaldība ir realizējusi, ir pierādījis, ka energoefektivitāte nav tikai kaut kas vizuāls - tā ir domāšana par efektīvāku finanšu līdzekļu un energoresursu izmantošanu,» teic J.Barinskis, piebilstot, ka šobrīd pašvaldība iesaistījusies arī divos starptautiskos projektos, kuru mērķis ir izstrādāt zemas temperatūras centralizētās apkures sistēmas tehnoloģiju ieviešanas stratēģiju un veikt tās testēšanu, kā arī paaugstināt energoefektivitāti publiskajās ēkās, izveidojot vienotu energopārvaldības sistēmu enerģijas patēriņa datu attālinātai nolasīšanai un analīzei.

Arī Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) direktora pienākumu izpildītājs Timurs Safiuļins uzskata, ka energoefektivitātes pasākumi ir vitāli svarīgi, tāpēc nepieciešams, lai šajā procesā iesaistītos gan valsts un pašvaldības, gan paši iedzīvotāji.

Ideju netrūkst

Viena no nozīmīgākajām jomām energoefektivitātes griezumā Rīgā ir daudzdzīvokļu māju sektors, teic T.Safiuļins. «Pašlaik REA īsteno līdzfinansējuma programmu ar mērķi uzlabot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju efektivitāti un sniegt atbalstu to atjaunošanai, tādējādi palielinot ēkas energoefektivitāti un atjaunojot tās tehnisko stāvokli,» pauž T.Safiuļins, piebilstot, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī siltumapgādei, jo liela daļa patērēto energoresursu tiek izmantota tieši siltumenerģijas veidā.

AS Rīgas siltums (RS) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence norāda, ka uzņēmums ikdienas darbā īsteno dažādus energoefektivitātes pasākumus. «RS pastāvīgi paaugstina siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, smeļoties pieredzi no kolēģiem ārvalstīs un pārņemot labāko praksi. Pēdējo gadu laikā mērķtiecīgi palielināts biokurināmā izmantošanas īpatsvars enerģijas ražošanā, ievērojami samazināti siltuma zudumi pārvadē, kā arī ieviesta automātiskā mērierīču sistēma, kas nolasa patēriņa datus no siltuma maksas sadalītājiem jeb alokatoriem. Uzstādot alokatorus un termoregulatorus uz radiatoriem un regulējot siltuma patēriņu telpās, enerģijas ietaupījums var sasniegt pat 20%. Savukārt, lai ikdienā būtiski uzlabotu vides apstākļus Rīgā un ekonomētu finanšu līdzekļus kurināmā iegādei, uzņēmuma siltumavotos plaši pielietojam dūmgāzēs esošā latentā siltuma atgūšanas tehnoloģijas ar kondensācijas tipa ekonomaizeriem, kas ļauj būtiski paaugstināt katlu iekārtu lietderības koeficientu,» stāsta L.Rence, atklājot, ka nākotnē RS, izmantojot saules baterijas, plāno ražot arī elektroenerģiju.

Atmaksājas ilgtermiņā

Dažādi energoefektivitātes pasākumi veikti arī Jelgavas pilsētas pašvaldībā. Pēdējo gadu laikā nomainīti vairāk nekā 1000 ielu apgaismojuma gaismekļi, uzlabota luksoforu darbība, kas ļāvusi samazināt elektroenerģijas patēriņu, kā arī ieviesta energopārvaldības sistēma, kuras ietvaros veikts pastāvīgs energoresursu patēriņa monitorings. Tāpat ieviesta arī informācijas aprites sistēma ar iestāžu darbiniekiem par energoresursu taupības režīmiem un paradumiem, kā arī veikta vairāku ēku un siltummezglu renovācija. «Katram no ieguldījumiem veikts tehniski ekonomiskais pamatojums, un katrs no tiem sniedz enerģijas patēriņa samazinājumu, kas savukārt nodrošinās projekta atmaksāšanos ilgtermiņā,» pauž Jelgavas pašvaldības pārstāve Ilze Neimane, uzsverot, ka energoefektivitātes pasākumi ir jāveic pastāvīgi un sistemātiski, jo tiem ir ilgtermiņa pozitīva ietekme gan uz indivīdu, gan pašvaldību un valsti.

Arī Jūrmalas pilsētas domes eksperts energoefektivitātes jautājumos Valdis Ratniks uzskata, ka, īstenojot šāda veida projektus, tiek veicināta ilgtspējīga resursu izmantošana, padarot pilsētas vidi pievilcīgāku un draudzīgāku ne tikai iedzīvotājiem, bet arī viesiem un uzņēmējiem. Viņš norāda, ka šobrīd Jūrmalas pašvaldībā sākts vairāku daudzdzīvokļu namu atjaunošanas process un ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kā arī realizēta centralizētās apkures sistēmas pāreja no dabasgāzes uz biomasu. «Salīdzinot 2018. un 2015. gada datus, iespējams konstatēt, ka, samazinoties elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņam, pašvaldības izdevumi ir samazinājušies par 202 tūkstošiem eiro, savukārt SIA Jūrmalas siltums apkures katlu modernizācijas rezultātā CO2 izmešu apjoms pilsētas centralizētās apkures sistēmā ir samazinājies uz pusi. Līdz ar to Jūrmalas pašvaldība prognozē, ka ēku energoefektivitātes projekti ne tikai ilgtermiņā samazinās izdevumus par siltumu un elektrību, bet arī būtiski uzlabos iekštelpu komfortu Jūrmalā,» secina V.Ratniks.

Lietderīgums jāvērtē

Īpaša uzmanība energoefektivitātei pievērsta arī Liepājas pilsētas pašvaldībā - līdz 2011. gadam tā aktīvi piedalījās dažādos pašvaldības iestāžu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektos, veicot renovāciju pašvaldības iestāžu ēkās, savukārt 2012. gadā pievienojās Pilsētu mēru paktam, kuru parakstījusi arī Rīga un vairākas citas Latvijas pašvaldības. Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens piebilst, ka Liepāja ir bijusi arī pirmā pašvaldība Latvijā, kurā 2016. gadā brīvprātīgi ieviesta un sertificēta starptautiski atzīta energopārvaldības sistēma. «Energoresursu efektīva lietošana pašvaldībā ir ļoti nozīmīga, jo bez finanšu ietaupījuma tā sniedz piemēru privātajam sektoram, veicina iedzīvotāju izpratni par enerģijas efektīvas lietošanas priekšrocībām un samazina ietekmi uz apkārtējo vidi. Protams, plānojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un metodes, jāvērtē arī investīciju lietderīgums un efektivitāte, kā arī jāmeklē iespējas piesaistīt ārējos finanšu resursus,» atzīst M.Tīdens.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības energopārvaldnieks Ainārs Gulbinskis piekrīt, ka energopārvaldības sistēma pašvaldībām palīdz gan labāk plānot energotaupības pasākumus, gan izsekot reālajam ietaupījumam. «Lēmumu par energopārvaldības sistēmas ieviešanu Jēkabpils pilsētas dome pieņēma 2017. gada martā. Pašlaik Jēkabpils izvirzītais mērķis energoefektivitātes jomā ir līdz 2020. gadam vismaz par 20% samazināt CO2 emisijas, to panākt, par 20% paaugstinot energoefektivitāti un 20% no enerģijas saražojot no atjaunojamajiem energoresursiem (AER),» skaidro A.Gulbinskis, piebilstot, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldībā uz ielām uzstādīti arī energoefektīvi gaismekļi ar vadības sistēmu, kā arī veikti kompleksi pasākumi pašvaldības ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Šajos virzienos pēdējos gados fokusējusies arī Valmieras pilsētas pašvaldība. Tās pārstāvis Gints Bērtiņš atzīmē, ka gandrīz visi energoefektivitātes pasākumi Valmierā ir veikti dažādu projektu ietvaros, to īstenošanai piesaistot ES vai citu ārējo finansējuma avotu līdzfinansējumu. «Galvenais kritērijs konkrētu projektu īstenošanas izvēlei ir ekonomiskais efekts - jāņem vērā, vai projekta īstenošanas gaitā tiek panākts energoresursu izmaksu samazinājums. Kā liecina prakse, pozitīvs ekonomiskais efekts no šādu projektu īstenošanas var tikt panākts tikai gadījumā, ja to īstenošanā ir iespējams piesaistīt ārējo līdzfinansējumu,» uzsver G.Bērtiņš.

Turpinās uzlabot

Energoefektivitāte ir viens no pamatkritērijiem, lai virzītos ilgtspējīgas attīstības virzienā, kā rezultātā ir iespējams efektīvi un saprātīgi izmantot energoresursus, ekonomējot finansējumu, pauž Rēzeknes pilsētas domes pārstāvis Kārlis Pozņakovs. Viņš stāsta, ka pašlaik Rēzeknes pilsētas pašvaldībā ir ieviesta enerģijas pārvaldības sistēma, kā arī veikti citi pasākumi, tajā skaitā pilsētas domes ēku kompleksa un citu namu energoefektivitātes paaugstināšana. «Nākotnē paredzēta ielu apgaismojuma nomaiņa uz energoefektīvāku LED apgaismojumu, pašvaldībai piederošo ēku norobežojošo konstrukciju siltināšana un siltumenerģijas zudumu samazināšana, apkures un karstā ūdens sagatavošanas sistēmu rekonstrukcija, kā arī ventilācijas sistēmas uzlabošana un inženiertehnisko sistēmu uzlabošana,» ziņo K.Pozņakovs.

Arī Daugavpils pašvaldībā atzīst, ka projektu īstenošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas rezultātā tiek ne tikai samazināti pašvaldības izdevumi, bet arī modernizēta publiskā infrastruktūra un uzlabota apkārtējā vide. Daugavpils domes Attīstības departamenta vecākā eksperte projektu jautājumos Helēna Trošimova teic, ka pēdējos gados pašvaldībā veikti vairāki energoefektivitātes pasākumi, tajā skaitā uzlabota sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstība Daugavpils pilsētā, paaugstināta pašvaldības ēku efektivitāte, realizēta siltumtīklu rekonstrukcija un īstenoti citi projekti. «Pasākumi tiek veikti, pamatojoties uz energoauditiem, kur norādīti plānotie pasākumi un ietaupījumu apjoms. Jāpiebilst, ka energopārvaldības sistēmas ieviešanā un uzturēšanā, kā arī tās attīstīšanā tiek iesaistīti arī Daugavpils pilsētas pašvaldības darbinieki,» teic H.Trošimova.

Rūpīgi izvērtē

Energoefektivitātes pasākumi veikti arī Ventspils pašvaldībā. Pēdējo gadu laikā atjaunotas vairākas pašvaldības ēkas, kā arī īstenota jaunu energoefektīvu ēku būvniecība un ēku pārbūves darbi, savukārt pašvaldības publiskajās teritorijās ieviesta efektīva apgaismojuma infrastruktūra, veikta sabiedriskā transporta atjaunošana un dažādu energoefektīvu preču iegāde. Tāpat energoefektivitāte paaugstināta arī siltumenerģijas ražošanā un piegādē. Ventspils pilsētas domes pārstāve Valentīna Jegorova norāda, ka, izvērtējot nepieciešamību īstenot kādu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu vai investīciju projektu, vienmēr tiek ņemta vērā ieguldījumu ekonomiskā atdeve un laiks, kā arī enerģijas patēriņa samazināšanās apjoms. «Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas mērķis ir ne tikai ekonomiskie rādītāji, bet arī augsta dzīves kvalitāte, cilvēku drošība un apkārtējās vides saudzēšana, līdz ar to, pieņemot lēmumu par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākuma vai investīciju projekta īstenošanu, tiek izvērtēti visi projekta plānotie sasniedzamie rezultāti,» informē V.Jegorova, norādot, ka laika posmā no 2008. līdz 2019. gadam Ventspils pilsētas dome energoefektivitātes pasākumu veikšanai 247 dzīvojamām mājām piešķīrusi līdzfinansējumu teju 150 tūkstošu eiro apmērā, tajā skaitā 2018. gadā pašvaldība atbalstījusi energoefektivitātes pasākumu veikšanu 13 mājām, piešķirot šim mērķim astoņus tūkstošus eiro.

Plāno ietaupīt

Lai gan EM sniegtā informācija liecina, ka Salaspils ir viens no novadiem, kurš likumā noteiktās energoefektivitātes prasības vēl nav izpildījis, efektivitāti veicinoši pasākumi tiek veikti arī šajā pašvaldībā. Šobrīd uzsākts darbs pie energopārvaldības sistēmas izveides un ieviešanas, apzināti esošie pašvaldības enerģijas patērētāji, izstrādāta Energopārvaldības sistēmas rokasgrāmata, kā arī veiktas pirmās ēku pārstāvju apmācības. Lai energopārvaldības sistēma būtu maksimāli precīza, visām pašvaldības ēkām ir uzsākta arī energosertifikācija, kas tiks pabeigta šī gada laikā vienlaicīgi ar energopārvaldības sistēmas ieviešanu. Tāpat vērienīgus pasākumus plāno īstenot SIA Salaspils Siltums. Uzņēmuma energoefektivitātes speciāliste Ilze Poļikarpova atklāj, ka pašlaik Salaspilī tiek būvēts saules kolektoru parks, kuru plānots pabeigt līdz septembrim.

«Projekta ietvaros tiks izbūvēts saules kolektoru lauks, 8000 m3 akumulācijas tvertne un 3MW šķeldas katlu māja. Līdz šim brīdim ir instalēti 1720 saules kolektori, tāpat notiek akumulācijas tvertnes būvniecības un kopējās sistēmas integrācijas darbi. Plānots, ka pēc projekta īstenošanas ar saules enerģiju gadā tiks saražotas aptuveni 12 tūkstoši MWh enerģijas, kā rezultātā vismaz 90% no nepieciešamās siltumenerģijas centralizētajā siltumapgādē tiks iegūti, izmantojot tikai AER,» stāsta I.Poļikarpova, uzsverot, ka pēdējos gados uzņēmums īstenojis vairākus energoefektivitātes pasākumus, kā rezultātā kopējā sistēmas lietderība paaugstinājusies par 21%, bet siltuma zudumi pārvadē samazinājušies par vairāk nekā 12%. «Mūsuprāt, ir jāseko līdzi jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, izvērtējot to efektivitāti un pielietošanas iespējas, jo mūsdienās tehnoloģijas attīstās ļoti ātri. Tāpat jāmonitorē arī enerģijas patēriņš, jo optimālo rezultātu nevar iegūt tikai ar energoefektivitātes pasākumiem,» atzīst uzņēmuma pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šīs vasaras dienaskārtībā – apsteigt konkurentu

Edgars Kudurs, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunas iekārtas par ietaupītās elektrības cenu

Jānis Goldbergs, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi no trīs uzņēmējiem nezina, kāds ir enerģijas patēriņš uzņēmumā, bet trijos no četriem ražošanas uzņēmumiem nav veikti enerģijas patēriņa mērījumi, sākot energoefektivitātes kreditēšanas stāstu, atklāja Altum Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs

«Altum nav tikai finansētājs un kreditētājs, Altum ir uzņēmēju draugs, kas neatteiks konsultāciju un norādīs, kur vērsties, ja paši nevaram palīdzēt,» konferencē Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? sacīja E. Kudurs.

Altum iespējas

«Mēs varam piešķirt aizdevumu bez nodrošinājuma, kumulēt ar atbalsta programmām, finansējam pat lietotu iekārtu iegādi. Energoefektivitāte atmaksājas, un šeit nav runa tikai par resursu taupīšanu,» uzsvēra E. Kudurs, paskaidrojot, ka apgaismojuma nomaiņa var būt mērķis, ja spuldzīšu birojā ir daudz, tomēr kopumā energoefektivitāte ir daudz plašāks jēdziens par apgaismojumu. Ar to jāsaprot gan ierīču un iekārtu nomaiņa uz efektīvākām, gan ēku siltināšana, gan ražošanas procesu uzlabošana. Altum finansē saules paneļu iegādi rūpniecības uzņēmumiem, ir mobilitātes programma, kas paredz elektroautomašīnu, pat elektrisko skrejriteņu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā

LETA, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā, teikts institūcijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā biržai skaidrots, ka "Altum" emitē obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, kas ir otrā emisija 70 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros ar ienesīgumu līdz dzēšanai 1,3%.

Šīs obligācijas tiks izlaistas papildus 2018.gada 7.martā emitētajām obligācijām 10 miljonu eiro apmērā un 2019.gada 5.jūnijā emitētajām obligācijām 15 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2025.gada 7.martā un fiksēto gada procentu likmi 1,3%, kas tiek kotētas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Par "Altum" piedāvātajām obligācijām 20 miljonu eiro apmērā būtisku interesi izrādījuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori, un parakstītajam apmēram 3,8 reizes pārsniedzot piedāvājumu. Obligācijas iegādājās 15 investori Baltijā - trīs bankas (7%) un 12 aktīvu pārvaldības fondi un apdrošināšanas sabiedrības (93%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ALTUM kā attīstības finanšu institūcija jeb attīstības banka finansē projektus segmentos, kuros komercbankas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas finansēt pietiekamos apjomos. Tik tālu viss ir pareizi, tomēr nepilnīgi.

Nepilnīgi, jo stāstā pietrūkst būtiska mūsu darbības stūrakmens, proti, arī ALTUM finansē tikai dzīvotspējīgus projektus. Drosmīgām, spilgtām un daudzsološām biznesa idejām arī pie mums ir jāiziet cauri nopietnam realitātes pārbaudījumam jeb reality check. Tomēr ar maldīgo uzskatu “banka atteica, tātad ALTUM ir pienākums finansēt manu biznesu” joprojām nereti saskaramies. Patiesība ir cita – lai saņemtu finansējumu, uzņēmējus un aizdevumu pieteikumus arī mēs stingri vērtējam, skatoties gan biznesa ieceres ilgtspēju un attīstības potenciālu, uzņēmuma komandu un pārvaldību, gan uzņēmuma darbības atbilstību likumam, tā finanšu disciplīnu un citus aspektus. Šajā ziņā ALTUM darbība neatšķiras no bankas – mēs vērtējam klientu projektus, nosakām riskus un galu galā – atsakām tiem, kuri neatbilst kritērijiem un nav pietiekami pamatoti. Šo kritēriju vidū ir trīs negrozāmi pamatlikumi un virkne citu, elastīgāku prasību. Šī elastīgākā pieeja noteiktos kritērijos ir iemesls, kāpēc varam finansēt arī tādus projektus, ar kuriem bankas pašreizējā attīstības stadijā nevēlas sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas Savienība, bet patiesībā aiz šī jēdziena slēpjas daudz kas vairāk.

Tas izskanēja DB sadarbībā ar AS Latvenergo un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā.

«Jautājums šodien vairs nav par to, kurš tautsaimniecības sektors piedalīsies energoefektivitātes pasākumos. Jautājums ir par to, kā to darīt,» perspektīvu, konferenci atklājot, iezīmēja Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, piebilstot, ka veiksmīgs uzņēmējs Latvijā jau tagad aktīvi iesaistās gan likumdošanas izstrādē, gan cenšas būt konkurētspējīgs, videi draudzīgs un atrast ekonomiski pamatotus risinājumus. «Problemātiski ir tie gadījumi, kad uzņēmējs sakās visu par energoefektivitāti zinām, lai gan patiesībā viņa zināšanas un izpratne ir visai ierobežotas. Ir reizes, kad energoefektivitātes pasākumiem pat nevajag nekādas sevišķas investīcijas, jo ne vienmēr ir jāpērk kas jauns, reizēm pietiek pārveidot jau esošo. Tas, kas ir svarīgi, lai būtu izveidotas energoefektivitātes līmeņatzīmes un varētu mācīties no efektīvākajiem piemēriem,»norāda D. Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo gadu laikā "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") izsniegto finanšu instrumentu portfelis varētu sasniegt miljardu eiro, intervijā prognozēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Ja skatāmies uz mūsu izaugsmi pēdējo piecu gadu laikā, tas ir pilnīgi reāli. Tas ir vairāku gadu jautājums, bet mēs to izdarīsim," sacīja Bērziņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aizdevumu portfelis, visdrīzāk, saglabāsies esošajā apmērā, jo "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām. Institūcija strauju izaugsmi paredz izsniegto garantiju apmērā, kā arī ir sākusies ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu apguve.

"Sākām mēs ar 350-360 miljoniem eiro, un tagad mums ir vairāk nekā 600 miljonu eiro portfelis," atgādināja "Altum" vadītājs.

Viņš piebilda, ka liels pieaugums ir bijis mājokļu iegādes garantiju programmās. Papildus garantijām, kuras ir saistītas ar hipotekārajiem aizdevumiem ģimenēm ar bērniem, ir ieviesta garantiju programma jaunajiem speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gravitācijas likumi un elastība biznesa finansēšanā

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības institūciju vai attīstības banku misija visā pasaulē ir finansēt projektus, nozares, kuras kādu iemeslu dēļ nefinansē privātais sektors vai dara to nepietiekamā apjomā.

Tas gan nenozīmē, ka finansējam jebko, kas tiek prezentēts kā biznesa iniciatīva. Arī pie mums potenciālais finansējuma saņēmējs sastopas gan ar projekta kvalitātes un pamatotības, gan ar likumības kritēriju pārbaudi. Atšķirība ir tāda, ka Altum, pateicoties savai īpašajai misijai, saglabājot tikpat lielu atbildību pret finansējumu kā jebkurš cits finanšu tirgus dalībnieks, var atļauties elastīgāku pieeju daļā no šiem kritērijiem. Tā arī ir galvenā atšķirība starp Altum un komercbanku.

Taču nodokļu parādi, neskaidra finanšu izcelsme un maksājumu kavējumi ir negrozāmas sarkanās līnijas. Ja šeit ir problēmas, sadarbība ar Altum nesanāks. Ir vēl vairāki kritēriji, kuriem mūsu klientiem ir jāatbilst. Tāpat kā jebkurš kreditētājs, viena no pirmajām lietām, ko pārbaudīsim, ir biznesa pamatotība. Proti, gaidāmie ienākumi būs lielāki par izdevumiem un projekta īstenošana uzņēmējiem ļaus gūt peļņu. Te ir ļoti plašs izvērtēšanas lauks, sākot ar uzņēmuma komandu un tās prasmēm, ienākumu un izdevumu pamatotību, pieprasījumu, konkurenci, izplatīšanas kanāliem, nepieciešamo aprīkojumu, iespējamajiem riskiem, līdz pat tam, vai nav piemirsts zelta likums, ka sākotnēji rodas izmaksas, bet ieņēmumi – tikai pēc kāda laika, īpaši uzņēmējdarbības sākuma posmā. Banku nozarē aizdevuma piešķiršanu pieņemts skatīt kontekstā ar vēsturiskajiem darbības apjomiem, saistībām jeb kredītvēsturi. Altum loma ir veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu, palīdzēt klientiem attīstīties un izaugt, kļūt par banku klientiem. Šī ir viena no galvenajām jomām, kur mūsu loma ir būt elastīgākiem, – varam vairāk veltīt laiku sarunām ar klientu, uzņemties papildu riskus, strādāt ar uzņēmējiem bez kredītvēstures, varam piedāvāt garākus aizdevumu atmaksas termiņus. Protams, arī šeit ir vieta samērīgumam – lai arī cik ļoti jaunais uzņēmējs tic, ka saņems miljona aizdevumu un otrajā darbības gadā būs ar vairāku miljonu apgrozījumu, tas, visdrīzāk, nav ticams scenārijs. Kopumā uzņēmēji ir kļuvuši zinošāki, tomēr joprojām redzam arī vieglprātību, pārlieku lielu pašpārliecinātību vārdos, bet paviršību aprēķinos un idejas pamatošanā. Bieži Altum loma ir tieši pārliecināt klientu, ka nepieciešams investēt mazākā apjomā vai pie idejas vēl nepieciešams pastrādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VIDEO: Energoefektivitāte - viens no konkurētspējas instrumentiem

Db.lv, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes pasākumu īstenošana ļauj ne tikai samazināt eneroresursu patēriņu un līdz ar to arī izmešus, savukārt uzņēmējiem kļūt produktīvākiem, efektīvākiem, konkurētspējīgājiem.

Dienas Bizness rīkotā diskusija par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu uzņēmumos Ekonomikas ministrijas un Attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkotā pasākuma "Energoforums 2020" ietvaros.

Diskusijas dalībnieki:

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā Aldis Greķis; Attīstības finanšu institūcijas Altum energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs un SIA Ekopilsēta eksperts Jānis Jenerts.

Diskusijas saturs:

00.01.10 - 00.02.45 - Cik daudz energoauditu veikti?

00.02.50 - 00.05.40 - Kādi ir ekspertu secinājumi, veicot daudz energoauditus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" atlases procesā izraudzījusies kredītiestādes, kuras izsniegs "ALTUM" portfeļgarantijas, palīdzot uzņēmumiem pārvarēt likviditātes problēmas, kas radušās Covid-19 krīzes iespaidā.

Portfeļgarantijas "ALTUM" vārdā izsniegs "SEB banka" un "SEB līzings", "Swedbank" un "Swedbank līzings", "Unicredit Leasing", Banka "Citadele" un "Citadele līzings un faktorings", kā arī banka "Luminor".

Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, "ALTUM" vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi.

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

Inese Zīle, "ALTUM" valdes locekle, informē: "Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu likmi un bez papildu nodrošinājuma, jo par nodrošinājumu kalpos "ALTUM" garantija. Jāpiemin, ka līdzīgi kā citas krīzes programmas, arī šī ir paredzēta dzīvotspējīgiem projektiem, kuru darbību ir ietekmējušas Covid-19 izplatības sekas, atstājot ietekmi uz komersanta finansiālo stāvokli.

Vienlaikus uzņēmējiem nodrošinām arī visus pārējos "ALTUM" finanšu instrumentus, tai skaitā aizdevumus biznesa uzsācējiem, finansējumu MVU, aizdevumus lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumus un citus, kurus uzņēmumi izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām."

Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu.

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem  

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz...

Krīzes portfeļgarantiju mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību līdz 500 000 eiro uzņēmumu finanšu pakalpojumiem. Finanšu pakalpojumi, kurus kredītiestāde var iekļaut "ALTUM" garantiju portfelī, ir apgrozāmie līdzekļi, tai skaitā kredītlīnijas, investīciju aizdevumi un finanšu līzings.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka kreditēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas "ALTUM".

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum izsludinājusi otro kārtu atklātai atlasei kredītiestādēm mazo un vidējo uzņēmumu portfeļgarantiju ieviešanai.

Portfeļgarantijas ir jauns finanšu instruments, kas ļauj uzņēmējiem finansējumu bankā saņemt ar samazinātu procentu likmi. Pirmās kārtas ietvaros līdz šim ir izsniegti 183 aizdevumi ar portfeļgarantiju 10,8 miljonu eiro apmērā. Atlases procesā Altum izraudzīsies trīs bankas vai līzinga kompānijas, kuras uzņēmumiem varēs piešķirt aizdevumu ar valsts garantiju bez tiešas Altum iesaistes.

Atlase tiek organizēta ar izsoles elementu – kredītiestādēm piesakoties atlasē ir jānorāda, par cik tās samazinās sniegtā finanšu pakalpojuma procentu likmi. Kopš 2018.gada vasaras pirmās kārtas ietvaros Swedbank, UniCredit Leasing un Luminor Bank ir izsniegušas 183 aizdevumus ar portfeļgarantiju 10,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kas plāno uzlabot savu energoefektivitāti, attīstības finanšu institūcija Altum no šī gada piedāvā jaunu iespēju – grantu energoaudita veikšanai, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Grants sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību.

Pirmais granta saņēmējs ir SIA «Talsu Bio-Enerģija», kas attīstības projekta ietvaros veiks energoauditu.

Grantu var izmantot valsts un pašvaldības uzņēmumi, privātie uzņēmēji un biedrības. Kopējā Altum grantiem paredzētā summa ir gandrīz 1 miljons eiro.

Maksimālais granta apjoms nav ierobežots, tomēr uzņēmuma investīcijām energoefektivitātes uzlabošanas projektā jābūt vismaz 25 reizes lielākām par saņemto grantu. Proti, ja granta apmērs ir 20 tūkstoši eiro, uzņēmumam energoefektivitātes paaugstināšanā līdz 2021. gada beigām jāinvestē vismaz 500 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts finansiāli atbalstīs arī privātmāju siltināšanu, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā jaunā atbalsta programma mājsaimniecībām.

Programma paredzēs portfeļgarantiju nodrošināšanu komercbanku aizdevumiem privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai. Plānots, ka portfeļgarantijas būs pieejamas šā gada otrajā pusē.

Privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanas programmu paredzēts finansēt no valsts energoefektivitātes fonda 355 500 eiro apmērā un divu miljonu eiro apmērā no "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" nenoslogotā rezerves kapitāla.

Iecerēts, ka programmā ik gadu tiks sniegti vidēji 250 aizdevumi energoefektivitātes pasākumu īstenošanai privātmāju sektorā.

Lai novērstu nepilnības finansējuma pieejamībā un nodrošinātu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu privātmāju sektorā, EM sadarbībā ar "Altum" un Finanšu nozaru asociāciju ir izstrādājusi atbalsta programmu šim ēku sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Garantijas mājokļa iegādei izsniegtas 1000 jaunajiem speciālistiem

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum jauno speciālistu mājokļu garantiju programmā šonedēļ piešķīrusi tūkstošo garantiju.

Komercbankas ar garantijas palīdzību hipotekārajos kredītos jaunajiem speciālistiem piešķīrušas kopumā 58 miljonu eiro.

Tūkstošā garantija piešķirta šonedēļ bankas Luminor aizdevumam mājokļa iegādei Rīgā par summu 63 tūkstoši eiro. Mājokļa iegādes darījuma finansējumā nepilnus 60 tūkstošus eiro veido bankas aizdevums, tai skaitā ar piesaistītu Altum garantiju aptuveni 9600 eiro apmērā. Pateicoties Altum garantijai, pirmās iemaksas apmērs klientam ir samazinājies līdz aptuveni 3000 eiro jeb 5% no kopējās darījuma summas.

Kopš pagājušā gada 1. marta, kad Altum sāka izsniegt garantijas jaunajiem speciālistiem, piešķirto garantiju kopējā summa sasniegusi 7 miljonus eiro. Garantijas izmanto jaunie speciālisti visā Latvijā, vienlaikus lielākais iegādāto īpašumu īpatsvars ir Rīgā un Pierīgā – 84%. Kurzemē un Zemgalē katrā ir notikuši 5% no kopējā darījumu skaita, Vidzemē – 4%, Latgalē – 2%. No lielajām pilsētām lielākais iegādāto īpašumu skaits ir Rīgā (650), Jelgavā (31), Liepājā (30), Jūrmalā (15), Valmierā (14), Daugavpilī (10), Ventspilī (9). Kopumā darījumi veikti 80 dažādos novados un pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija "Altum" izsludinājusi atlasi kredītiestādēm, kas izsniegs studiju un studējošo kredītus ar "Altum" garantiju.

Banku izsniegtos studiju kredītus turpmāk garantēs "Altum", un šāds risinājums ļaus atteikties no prasības pēc otrā galvotāja.

"Altum" portfeļgarantiju piešķiršanai varēs pieteikties jebkura kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt kreditēšanas pakalpojumus Latvijā un vēlas izsniegt kredītus studentiem. Ņemot vērā, ka kredītiestādēm ir nepieciešams atšķirīgs laiks, lai sagatavotu nepieciešamo infrastruktūru un procesus, pieteikumu iesniegšanai netiks noteikts ierobežots termiņš.

"Altum" valdes locekle Inese Zīle uzsver, ka pieteikties aicināta ikviena banka, kas plāno izsniegt studiju un studējošo kredītus, turklāt pievienoties būs iespējams bez laika ierobežojuma. "Jau šobrīd uzņēmumu kreditēšanā bankas ļoti aktīvi izmanto "Altum" portfeļgarantijas, nodrošinot klientiem ļoti ātru un ērtu pakalpojuma saņemšanu. Esam gatavi šo pozitīvo pieredzi sekmīgi izmantot arī studiju kreditēšanas procesā," viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru