Pirmajā vietā apgaismojums 

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Anita Kantāne, 19.09.2019
1/2

Avots: DB

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Dienas Bizness veica uzņēmēju aptauju, taču iedzīvotāji atbildētu līdzīgi, pauž E. Kudurs. Izskaidrojums šādam secinājumam ir pakalpojuma pieejamība – lai ieviestu energoefektīvu apgaismojumu, nav nepieciešamas tik specifiskas zināšanas kā citos modernizācijas pasākumos. «Apgaismojuma nomaiņu iedzīvotāji un arī uzņēmēji uzreiz jūt savā maciņā – elektrības rēķina summa sarūk,» pamato Altum enerģētikas eksperts.

Latvijā pašreiz ir spēkā Energoefektivitātes likums, kurā ir noteiktas uzņēmēju grupas, kurām prasības par energoefektivitātes pasākumiem ir obligātas vai vēlamas.

Vadoties pēc Energoefektivitātes likuma normām, uzņēmumi vai nu ir spiesti, vai paši saprot, ka ir nepieciešams ieviest energoefektīvu ražošanu, lai būtu biznesa virsotnē, vai arī nonāk pie secinājuma, ka nepieciešams samazināt energoresursu izmaksas.

Būt energoefektīvam visbiežāk nozīmē būt videi draudzīgam, un aptaujas rezultāti parāda divas domāšanas nometnes, norāda Altum Mārketinga un komunikācijas vadītājs Kristians Pudans. Vienā nometnē jēdziens «energoefektivitāte» ir kā reliģija, kurai jāseko ticības dēļ. Otrā nometnē ir uzņēmēji, kuri nesāk rīkoties, ja uzreiz neredz pragmatisku segumu, pauž K. Pudans. Ideālā izpratne ir, ka energoefektivitāte ir ilgtspēja un par to nevar nedomāt.

Dienas Biznesa aptauja sasniedza vairākus desmitus tūkstošus lielu auditoriju, uz laikraksta izveidoto aptauju atbildēja 141 respondents. «Tas ir gan labi, gan slikti, jo atbilžu skaits ir kā indikators, cik lielam skaitam uzņēmēju energoefektivitāte ir aktuāla,» skaidro K. Pudans. Viņš pastāsta, ka arī Altum veicis telefonaptauju, uzrunājot 684 uzņēmējus, kuriem energoefektivitāte varētu būt aktuāla enerģijas patēriņa apjoma vai komersanta lieluma dēļ. Tikai četri no Altum uzrunātajiem uzņēmumiem vēlējušies uzklausīt eksperta ieteikumus, kā uzņēmums varētu uzlabot energoefektivitāti. K. Pudans secina, ka nepieciešams mainīties domāšanas veidam un uzņēmējiem jānonāk pie atziņas, ka jāvēlas atstāt mazāku nospiedumu vidē. «141 pozitīvi domājošs uzņēmējs, kas piedalījies Dienas Biznesa aptaujā, ir labs sākums,» secina K. Pudans. Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 1000 uzņēmēju, kuriem likums prasa domāt ilgtspējīgi par energoefektivitāti.

Jaunākais izdevums