Pakalpojumi

Apsardzes bizness: Pieaug licenču skaits un nodokļu parādu apjoms

Elīna Pankovska, 09.10.2018

Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Vērzemnieks

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Nomaksāto nodokļu apjoms pēdējā pusotra gada laikā apsardzes nozarē ir pieaudzis, tai pašā laikā palielinājies arī nenomaksāto nodokļu parādu apjoms.

Tā intervijā DB norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Vērzemnieks. Tomēr viņš atzīmē, – ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē joprojām saglabājas augts, tomēr situācija pamazām uzlabojas. Nākamgad, visticamāk, nozare parakstīs ģenerālvienošanos, kā arī darbu sāks apsardzes uzņēmumu reģistrs, kas palīdzēs izskaust negodprātīgos uzņēmumus. Būtu jānosaka ar pakalpojuma pircēju atbildība.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei ir bijis 2017. gads un kādas tendences redzat šobrīd?

Nozares apgrozījums ir audzis gan pērn, gan arī šogad. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka pieaug arī nomaksāto nodokļu apjoms, palielinās nozarē nodarbināto ienākumi. Salīdzinot šī gada pirmo pusgadu ar attiecīgo periodu pērn, pieaugums ir par aptuveni 10%. Tomēr joprojām vidējais algas līmenis ir 652 eiro, kas atpaliek no valsts vidējā līmeņa. Tā kā VID vairāk veic dažādus kontroles pasākumus, ir pieauguši nodokļu nemaksātāju parādi. Šī gada sākumā tie bija 11,35 milj. eiro, bet 1. septembrī tie bija jau 20,26 milj. eiro. VID ir norādījis, ka pēdējos gados parādījusies jauna tendence, proti, aprēķinātie nodokļi vienkārši netiek maksāti, bet darbinieki tiek aizrotēti uz citu uzņēmumu un paliek tukša čaula. Darbiniekiem pat rādās, ka ir veikts nodokļu aprēķins un veikta nomaksa, bet īstenībā tā nav. Tā ir jauna tendence un pilnīga bezkaunība. VID arī novērojis, ka šādos uzņēmumos daļa šo darbinieku ir jau tuvu pensijas vecumam un faktiski pie šādām shēmām cilvēki būs nelaimīgi, kad viņi aizies pensijā. Tie, kas veido shēmas, ir vieni un tie paši. Bieži vien īpašnieki ir no citām valstīm: Baltkrievijas, Moldovas utt.

Kādi, jūsuprāt, būtu risinājumi?

Te būtu jābūt ciešai sadarbībai VID ar Valsts policiju (VP), jo ir jautājums, kā šāds uzņēmums var saņemt licenci. Pēdējā gada laikā tieši fiziskajā apsardzē ir pieaudzis licenču skaits. Tas kāpj debesīs, bet tam nav racionāla izskaidrojuma. Ekonomika valstī aug, bet ne jau tā, lai nenormālā apjomā pieaugtu apsardzes uzņēmumu skaits. Sākotnēji ar izmaiņām licencēšanas kārtībā tika panākts, ka to skaits samazinās. Attiecībā uz tehnisko apsardzi, kur tika ieviestas stingras prasības vadības centriem, situācija ir nostabilizējusies, un ir izsniegtas aptuveni 50 licences. To skaits nepalielinās. Savukārt fiziskajā apsardzē, kur faktiski nav nepieciešami lieli ieguldījumi, licenču skaits strauji pieaug. Pēdējās izmaiņas Apsardzes darbības likumā paredz, ka apsardzes pakalpojums var tikt nodots tikai vienam apakšuzņēmumam. Tomēr VID atzīst, ka tam nav jēgas un ka ir nepieciešams aizliegt fiziskajā apsardzē izmantot apakšuzņēmumus. Tas arī ir iemesls, kāpēc rodas šāds liels skaits uzņēmumu. Tiek veidotas ķēdes un, trakākais, ka darbinieki pat brīžiem nezina, kurā uzņēmumā viņi strādā.

Apsardzes nozarē trūkst darbinieku, bet, ja daļa no šiem darbiniekiem tiek mānīti, vai tas neapgrūtina darbinieku piesaisti?

Protams, visas šīs darbības nodara ļoti lielu kaitējumu nozarei – gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem un arī valstij. Arī nozares reputācija tiek sabojāta. Medijos parasti tiek atspoguļoti tie gadījumi, kad apsargs ir kādu piekāvis vai piedzēries gulējis postenī. Šādas situācijas ir, bet tie ir izņēmuma gadījumi, tomēr tas viss kopā veido priekšstatu par nozari. Ejot uz valsts iestādēm kā asociācijas pārstāvis, apskatos, kas mani pie durvīm sagaida. Ir bijuši gadījumi, kad īsti nevaru saprast, kas ir tas cilvēks, kas tur sēž. Nereti viņam nav konkrētas formas vai norādes uz apģērba, ko prasa likums. Es parasti pajautāju, kas viņš tāds ir, un tad atskan versija, ka viņš ir apsargs, bet vēl pēc pāris jautājumiem viņš pārvēršas par uzraugu, kas aizvieto kādu, kas ir pusdienās. Pēc šādiem gadījumiem apskatos, kas ir uzvarējis attiecīgajā iepirkumā, kāda ir šī uzņēmuma nodokļu nomaksa, un tad uzreiz var saprast, ka uzņēmums ir melnajā zonā. Esam rakstījuši vēstuli pakalpojuma ņēmējam par šo situāciju.

Vai ir sekojusi kāda reakcija?

Jā, ir bijuši gadījumi, kad līgums ar attiecīgo uzņēmumu tiek lauzts. Tā bija Ekonomikas ministrijas (EM) gadījumā, kad vēlāk tika izsludināts arī jauns konkurss. Problēma tikai tā, ka vietā nāk tādi paši uzņēmumi. Joprojām arī apsardzes nozarē iepirkumos viens no galvenajiem kritērijiem ir zemākā cena. Ir grūti saprast, kādā veidā panākt izmaiņas. Visi norāda, ka vajag piemērot saimnieciski izdevīgāko kritēriju, bet ikdienas realitātē iepirkumu komisija ar bailēm no tā, ka sāksies apstrīdēšana, izvēlas vienkāršāko jeb lētāko variantu. Iespējams, komisija neizprot, kā vērtēt apsardzes pakalpojumu, kuri parametri ir svarīgi un kuri – mazāk svarīgi, tāpēc, iespējams, ir vieglāk akceptēt zemāko cenu. Tas, par ko mēs runājam, – ir jābūt atbildībai arī no pakalpojuma pircēja puses. Tās ir gan valsts, gan pašvaldību iestādes, kas operē ar publiskajiem līdzekļiem.

Visu rakstu Jāveicina pakalpojumu pircēju atbildība lasiet trešdienas, 9.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar izteiktu darbaspēka trūkumu tuvākajā laikā, visticamāk, sadārdzināsies fiziskās apsardzes pakalpojumi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā kopumā darbojas 450 licencēti apsardzes komersanti, no kuriem vairāk nekā 280 ir norādījuši, ka sniedz fiziskās apsardzes pakalpojumus. Savukārt šogad licences anulētas sešiem uzņēmumiem, bet 27 apsardzes uzņēmumi paši izbeiguši darbību, liecina Valsts policijas mājaslapā pieejamā informācija. Pagājušajā gadā mainījās apsardzes uzņēmumu licencēšanas kārtība. Proti, apsardzes pakalpojumus ir tiesīgi sniegt tikai tie komersanti, kuri saņēmuši speciālās licences noteiktu apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Likums nosaka arī četrus galvenos apsardzes pakalpojumu veidus – apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācijas apsardze. Līdz ar izmaiņām ir nedaudz paretinājušās nozares uzņēmumu rindas, jo agrāk tajā pakalpojumus sniedza vairāk nekā 500 uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības nozare, kurā darbojas apsardzes uzņēmumi, ir vairāku izaicinājumu priekšā, un galvenie no tiem ir saistīti tieši ar ēnu ekonomikas apkarošanu

Drošības nozaru kompānijas asociācija (DNKA) strādā pie vairākām izmaiņām likumos un komersantu reģistra izveides. Par to, kādēļ darbs rit ļoti lēni un par Valsts policijas korporatīvajām saitēm ar apsardzes uzņēmumiem intervijā DB stāsta DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar aktuālo. Būvniecības nozare ir noslēgusi nozares ģenerālvienošanos. Tāda iecere bija aktuāla arī drošības nozarei. Cik tālu ir tikts? Vai sekosiet būvniekiem?

Mums tā vairs nav prioritāte, jo pēdējie grozījumi Darba likumā nosaka, ka virsstundu apmaksu iespējams samazināt līdz 50% tikai tad, ja ar ģenerālvienošanos noteiktais minimālās algas kāpums ir vismaz par 50%, salīdzinot ar minimālo algu valstī. Mēs sapratām, ka nevaram to īstenot. Jā, to var izdarīt četri lielākie uzņēmumi, kas arī ir asociācijas biedri. Taču pārējie uzņēmumi tāpat maksās to pašu, ko līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrāltirgū jāizsludina jauns publiskais iepirkums par apsardzes pakalpojumiem

Arnis Vērzemnieks - DNKA valdes priekšsēdētājs, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā ir dramatiska un ir nekavējoties jārisina, organizējot jaunu apsardzes pakalpojumu publisko iepirkumu, lai šāda publiska vieta, kuru ik dienu apmeklē desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, beidzot būtu droša.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākus gadus iepriekš ir norādījusi, ka Centrāltirgus drošības dienests nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus, jo teritorijā bez īpašas piepūles varēja iegādāties nelegālas akcīzes preces. Vislielākais absurds ir tas, ka to zināja visi - sabiedrība, policija, tirgotāji un AS "Rīgas Centrāltirgus" administrācija, tomēr situācija netika risināta. Tikai pateicoties žurnālistu darbam, kad tika iegūti neapgāžami pierādījumi nolaidībai, atbildīgās personas ir sarosījušās.

Publiskais iepirkumus, kas tika veikts decembrī par papildus divu apsargu klātesamību teritorijā, nav nopietni un nevar nodrošināt drošību šajā teritorijā. Pašlaik ir svarīgi saprast, kā iespējami ātrāk šo tirgus teritoriju sakārtot, tāpēc viens no pirmajiem darbiem ir drošības audita veikšana un jauna apsardzes pakalpojumu publiskā iepirkuma izsludināšana. Tas nozīmē, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā jānosaka iespējamās riska vietas, jāiezīmē drošības resursu izvietojums un apjoms, kā arī objekta specifika, lai šo teritoriju padarītu vieglāk uzraugāmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 16.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija turpina noteikt pasaules dzīves ritmu. Covid-19 krīze skārusi praktiski visas tautsaimniecības nozares.

Eiropas Komisija mudinājusi visas reģiona dalībvalstis jau no 15. jūnija atcelt jebkādu savstarpējo robežu kontroli un atļaut brīvu ceļošanu.

Tikmēr Latvijā daļa uzņēmumu atgriežas no trīs mēnešu dīkstāves, un Latvijas Bankas prognozes neparedz tūlītēju ekonomikas atveseļošanos.

Lasi žurnāla #DienasBizness 16. jūnija numurā (šoreiz 64 lpp.):

  • viedokļi - ierobežojumi pandēmijas apkarošanai
  • viedokļi - administratīvi teritoriālās reformas centrā ir cilvēks
  • aktuāli - NATO un ASV attiecības
  • prognozes - krīzes novērtējums martā un aprīlī
  • numura tēma - vasara bez atvaļinājumiem
  • finanses - uzņēmumam uz aizdomu pamata iesaldē naudu
  • intervija - Kārlis Cerbulis, fonda NCH Capital Inc. vadītājs Baltijas valstīs
  • pētījums - komercnomas sektora atbalsts Eiropas valstīs
  • tendences - recepte krīzes pārvarēšanai
  • apsardze - fiziskās apsardzes apjomi sarūk
  • darba drošība - attālinātais darbs veicina ārpakalpojumu pieprasījumu datoru apkopei
  • darba vide - birojos atgriezties nesteidzas
  • alus darīšana - Cēsu Alus turpina investīcijas
  • alus ražošana - alus patērētāji kļūst izvēlīgāki
  • auto - 25 dārgākie luksusa auto
  • pie stūres - krosovers Subaru Forester
  • brīvdienu ceļvedis - Jānis Bērziņš, Paho Studio dibinātājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot uzņēmuma attīstības plānu reģionos, apsardzes kompānija "Koblenz Drošība" atvērusi filiāli Liepājā un no šā gada sākuma piedāvā dažādus apsardzes un drošības risinājumus Liepājas pilsētā un tās apkārtnē.

"Liepājas pilsēta un dienvidkurzemes reģions kopumā uzrāda ļoti stabilu ekonomisko attīstību. Strauji attīstās mazais un vidējais bizness, atveras jaunas ražotnes, ienāk ārvalstu investori. Kopējais investīciju klimats ir ļoti labvēlīgs, kā arī vietējā pašvaldība ir ļoti ieinteresēta jaunu uzņēmumu ienākšanā pilsētā. Tā kā "Koblenz Drošība" ir izcīnījusi stabilu vietu Kurzemes reģionā, īpaši Ventspilī un Kuldīgas novadā, mēs bijām ļoti ieinteresēti paplašināt savu pārklājumu un loģiska izvēle bija Liepāja," skaidro Raivis Terinsks, "Koblenz Drošība" valdes priekšsēdētājs.

Veicot tirgus situācijas priekšizpēti, secināts, ka situācija Liepājas apsardzes tirgū ir stagnējoša- ir nostiprinājušies pāris lielākie nozares uzņēmumi, tirgus ir sadalīts, konkurences apstākļi tirgū nav. Šajā situācijā lielākais zaudētājs ir klients, cenu līmenis ir augsts un izvēle ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No iepriekšējā Ford EcoSport modeļa ir palicis tikai modeļa nosaukums un virsbūves čaula. Viss pārējais Ford zīmola mazākajam krosoveram ir pilnīgi jauns

Tikai vizuāli jaunākās paaudzes Ford EcoSport mazais pseidokrosovers ir līdzīgs iepriekšējai paaudzei, ko Eiropas vajadzībām ražoja Indijas rūpnīcā. Jaunais modelis izmantos svaigākās un modernākās Ford Fiesta platformu un tehniskos labumus, bet pats auto jau tiek ražots modernā rūpnīcā Rumānijā, nevis Indijā. Joprojām neparasts auto ar džipisku ārieni, kas pamatā uzticēsies priekšējiem velkošajiem riteņiem, taču turpmāk cenu lapā varēs atrast arī komplektāciju ar pilnpiedziņu.

No eiropiešu, tostarp arī Latvijas patērētāju pozīcijām raugoties, jaunais EcoSport būs nesalīdzināmi saturīgāks un pilnvērtīgāks pilsētas pseidokrosovers. Tehniskais atbalsts, kas taisnā ceļā ir pārceļojis no Ford Fiesta, pilnībā mainīs EcoSport vērtību pircēju acīs. Skaidrs, ka EcoSport ir viens no budžeta klases mazajiem krosoveriem, kas pēc izmēriem pietiek diviem pieaugušiem pasažieriem. Otrā rinda ir domāta tikai mazu bērnu vai svaiga gaisa vizināšanai. Pieaugušajiem tur nav ko meklēt. Pašsaprotami, ka arī bagāžnieks ir necils. Līdz ar to EcoSport līdz šim bija ērts instruments ikdienas darbos, piemēram, apsardzes kompānijām. Vai arī tiem, kam vajadzēja žiperīgu un daudzpusīgu pilsētas auto, kas nebaidās no sarežģītākām braukšanas situācijām, kas mūsu galvaspilsētā ir ikdienišķa parādība. Gan iepriekšējam, gan jaunajam EcoSport nav pat vajadzīgs 4X4, bet pietiek ar brangu klīrensu, kāds EcoSport joprojām ir, lai mazais auto varētu iebraukt, izbraukt un arī uzrāpties uz augstākas apmales vai pārrāpties pāri šķērslim. Citiem vārdiem sakot, neievainojams un piemērots pilsētā visu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, kultūras pasākumu varēs pārtraukt pavisam

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, pasākumu varēs pārtraukt uz īsu brīdi, uz garāku laika posmu vai pavisam, atkarībā no situācijas un iespējas nodrošināt distancēšanos, paredz Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās vadlīnijas drošai kultūras pasākumu organizēšanai.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, ministrija ciešā sadarbībā ar Latvijas Pasākumu producentu apvienību, Latvijas Pasākumu norišu vietu asociāciju un Latvijas Producentu savienību izstrādājusi un ar Veselības ministriju saskaņojusi vadlīnijas, kas palīdzēs publisku un arī slēgtu pasākumu organizatoriem droši, ievērojot ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, organizēt kultūras pasākumus.

Vadlīnijās norādīts, ka pasākums ar fiksētām sēdvietām apmeklētājiem tiek uzskatīts kā drošāks par pasākumu ar stāvvietām, tādēļ ieteicams dot priekšroku pasākumiem ar sēdvietām. Savukārt, ja pasākums ir paredzēts ar stāvvietām, tad nepieciešams marķēt distancēšanās attālumus skatītāju zonā ar fiziskiem norobežojumiem, marķējumiem uz zemes vai citādi ar skaidri izvietotiem vietu iedalījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas vietai «Rakši» šis ir eksperimenta gads, kad tās saimnieki Elija Krauze un Kristaps Blaus cenšas nopelnīt, viesiem piedāvājot tikai zooloģisko dārzu un ar to saistītos pakalpojumus. «Rakšos» viesu nami izīrēšanai vairs netiek piedāvāti, jo tajos izvietotas «Rakšu» struktūrvienības – suvenīru veikals un kafejnīca, kā arī aktīvi tiek strādāts, lai attīstītu kamieļu, lamu un alpaku kūtsmēslu granulu ražošanu.

«Rakšiem» šogad apritēja vienpadsmitais darbības gads. Atpūtas vietas biznesa stāsts šo gadu laikā ir mainījies un pilnveidojies. Tās pimsākumi meklējami laikā, kad uz mantota, sešus hektārus plaša zemesgabala tika uzbūvēts pirmais viesu nams un, lai atšķirtos no citiem viesu namiem, tika ierīkots arī brīvdabas zooloģiskais dārzs ar dažām lamām un alpakām, pirmo kamieli un gvanako pāri.

Sākotnēji zooloģiskais dārzs tika veidots kā pievienotā vērtība viesu namam. Ļoti īsā laikā tika uzbūvēti vēl divi viesu nami, nodrošinot iespēju zem jumta izguldīt 150 cilvēkus, un tika piedāvātas aktīvās atpūtas iespējas. Pēc šādā veidā nostrādātiem vairākiem gadiem «Rakši» mērķtiecīgi būtiski palielināja dzīvnieku skaitu, vienlaikus saglabājot viesu namu biznesu. Tomēr uzsvars jau tika likts uz kamieļu parku. Savukārt, šogad biznesa modelis mainīts pilnībā, atsakoties no viesu namiem un visu uzmanību veltot zooloģiskajam dārzam – ir iegādāti jauni dzīvnieki – Poitou ēzeļi no Francijas, Valē melnkakla kazas no Austrijas, un papildināts pakalpojumu klāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteiktie pārmetumi AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdei var apdraudēt lielo dzelzceļa projektu realizēšanu, pastāstīja Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācijas izpilddirektors Jānis Irbe.

Viņš uzsvēra, ka ministra izteikumi par iespējamo korupciju uzņēmumā un veids, kādā Linkaits vēršas pret LDz valdi, ir nepieņemams. Irbe pauda, ka tas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) principu pārkāpums, un, ja ir aizdomas par pārkāpumiem uzņēmumā, satiksmes ministram bija jāuzdod to izvērtēt LDz padomei.

«Valde nav zvērējusi uzticību ministram un tās darbu sākotnēji ir jāvērtē padomei, kura tikko apstiprināja uzņēmuma gada pārskatu un valdes darbību novērtēja kā ļoti labu,» pauda Irbe, piebilstot, ka LDz valde pilda Ministru kabineta (MK) uzdoto un strādā atbilstoši noslēgtajam daudzgadu līgumam un indikatīvajam plānam, kas ir apstiprināts MK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumāfrikas piekrastē pie Konakri Gvinejā pirmdien, 16.septembrī, pirāti uzbrukuši noenkurotam Latvijas tankkuģim «Ance», ziņo aģentūra «Maritime and Crimean Shipping News».

Kuģa īpašnieka, Latvijas uzņēmuma «Latvian Shipping Company» (LSC), pārstāvji norādīja, ka incidents notika 16.septembra rītā, kad četri bruņoti laupītāji nokļuva uz LSC pārvaldībā esošā tankkuģa «Ance» klāja.

Pēc kompānijā vēstītā, laupīšanas laikā noziedznieki lika apkalpes locekļiem pamest pienākumus un pulcēties vienā no kajītēm. Laupīšanas laikā noziedznieki atsavināja apkalpes locekļu personīgās mantas, naudu, kā arī citas uz kuģa esošas vērtības.

Vienlaikus LSC pārstāvji atzina, ka zādzības apmērs nav būtisks.

Par notikumu nekavējoties informēta krasta apsardze un tiesības aizsargājošās un apdrošināšanas iestādes.

Tankkuģa «Ance» sastāvā ir 21 apkalpes loceklis, no kuriem divi ir Gruzijas, viens Lietuvas un 18 Latvijas valstspiederīgie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem uzņēmējiem, kas nepadosies, būs daudz jāstrādā pie mārketinga, lai atgrieztos iepriekšējā gultnē, un visgrūtāk būs tiem, kam nav lojālo klientu un stipras komandas atbalsta.

"Ceturtdien ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojumā nebija norāžu uzņēmumiem – pakalpojumu sniedzējiem. Tas mulsināja, bet nepārsteidza, jo skaidrs, ka, ja šāds rīkojums neapkalpot klientus būtu bijis, valstij par to būtu jāuzņemas tūlītēja atbildība. Taču mēs sākām ievērot papildu piesardzības pasākumus – papildus dezinfekcija, cimdi, klientu apzvanīšana utt. Diemžēl ātri sapratām, ka varam no savas puses darīt maksimālo un būt atbildīgi, bet daudz klientu situāciju neuztver nopietni un neievēro likumus," biznesa portālam db.lv stāsta Dace Šrādere, skaistumkopšanas salona "Verdant Eco Spa" vadītāja.

Viņas gadījumā "punktiņš uz i" bija, kad uzzināja par kādas klientes bezatbildīgu rīcību. Uzņēmēja ir pārliecināta, ka komandai jābūt pirmajā vietā un nedrīkst riskēt ar tās veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Lido pēc ugunsgrēka saņēmis 1,2 miljonus lielu apdrošināšanas atlīdzību

Db.lv, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātājs "Compensa" uzņēmumam "Lido" pēc ugunsgrēka izmaksājis 1,2 miljonus eiro lielu atlīdzību.

11. jūnija vakarā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks uzņēmuma "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā, kas atrodas Rīgā, Ķengaraga ielā 3C. Liesmas bija skārušas divstāvu ražošanas ēku – angāra tipa noliktavu, administratīvās telpas un kūpināšanas cehu. Ugunsgrēka laikā kopumā tika bojātas telpas 600 kvadrātmetru platībā.

Degšana sākās elektrības īssavienojuma dēļ. Tiklīdz ieslēdzās cehā izvietotie dūmu detektori, uzņēmuma apsardze, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, izsauca ugunsdzēsējus, kuri objektā ieradās plkst. 21.27. Divi "Lido" darbinieki, kas aizdegšanās brīdī atradās cehā, paguva pamest telpas pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Grieķiju plosa meža ugunsgrēki, vismaz 50 cilvēki gājuši bojā

Zane Atlāce - Bistere, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijā pie Atēnām plosās meža ugunsgrēki, kuros līdz šim bojā gājuši vismaz 50 cilvēki, bet smagus ievainojumus guvuši vairāk nekā 150 cilvēki, vēsta ārvalstu mediji. Iepriekš tika ziņots par 24 bojāgājušajiem, taču upuru skaits turpina pieaugt.

Ar liesmām cīnās vairāk nekā 300 ugunsdzēsēji, izmantojot arī lidmašīnas un helikopterus. Reģionā izsludināta ārkārtas situācija, daudzviet bloķēti galvenie ceļi.

Liesmas nopostījušas mājas un automašīnas. Zvejnieki, krasta apsardze un atpūtnieki gumijas laivās izglābuši vairāk nekā 700 cilvēku, kuri no liesmām glābušies pludmalēs un klintīs.

Ārvalstu mediji ziņo, ka aptuveni 600 bērnu evakuēti no brīvdienu nometnēm šajā rajonā. Pārtraucot vizīti Bosnijā, pie glābēju brigādēm ieradās arī Grieķijas premjers Aleksis Ciprs. Grieķija arī lūgusi citas ES valstis nosūtīt papildspēkus cīņai pret meža ugunsgrēkiem. Cīņu ar liesmām apgrūtina spēcīgais vējš un svelme, kas tuvojas 40 grādu atzīmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija Merks uzsākusi jauna dzīvojamā kvartāla celtniecību Rīgā. Projektā Merks Viesturdāzs plānots uzbūvēt trīs 5–7 stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar 350 dzīvokļiem, kā arī sakārtot infrastruktūru. Kopumā plānots investēt vairāk nekā 10 miljonus eiro.

Pirmo ēku, kurā atradīsies 95 dzīvokļi un kura būs vistuvāk parkam, plānots nodot ekspluatācijā 2020.gada pirmajā ceturksnī.

«Ņemot vērā mūsu pieredzi dzīvokļu būvniecībā – šobrīd jau vairāk nekā 1000 ģimenes dzīvo Merks celtajos mājokļos – mēs ar pārliecību varam teikt, ka šis būs uz nākotnes tehnoloģijām atvērts dzīvojamais projekts,» saka Oskars Ozoliņš, Merks valdes priekšsēdētājs.

Projektā Merks Viesturdārzs būs pieejami dzīvokļi no nepilnu 40 m2 studio tipa līdz pat divstāvīgiem četru istabu dzīvokļiem. Katram no dzīvokļiem būs balkons vai terase. Pazemes autostāvvietā paredzēta vieta elektroautomobīļu uzlādes punkta ierīkošanai. Teritorijas apsardze un piekļuve koplietošanas telpām tiks nodrošināta ar mūsdienīgiem drošības risinājumiem. Merks Viesturdāzam projektēta A klases energoefektivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils mēbeļu uzņēmums SIA "Dižozols plus" - pēc dezinfekcijas vienā no ražošanas blokiem strādājošajiem konstatētās saslimšanas ar Covid-19 dēļ - turpina darbu, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks, valdes loceklis Ģirts Plakans.

Pēc viņa teiktā, galdniecības bloks, kurā strādājošiem konstatēts Covid-19, ir "pamatīgi dezinficēts". Visi "Dižozols plus" darbinieki, kuriem konstatēta saslimšana ar Covid-19, atrodas karantīnā savās mājās. Apzinātas arī šo darbinieku kontaktpersonas, kurām arī ir nozīmēta karantīna mājās.

Savukārt pārējie uzņēmuma darbinieki, kuriem saslimšana ar Covid-19 nav konstatēta un kuri nav bijuši kontaktā ar vīrusa skartajiem cilvēkiem, turpina darbu iztīrītajās telpās. Papildus jau līdzšinējiem uzņēmumā ieviestajiem drošības pasākumiem darbinieki aprīkoti ar speciālām stikla maskām un aizsarglīdzekļiem. Tāpat pirms darba vietas apmeklējuma kompānijas apsardze ikvienam izmēra temperatūru un pārliecinās par šo cilvēku veselības stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ēdinātāji uz samazinātās PVN likmes jājamzirdziņa

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir vienojusies ar sabiedriskās ēdināšanas nozari par nodokļu samazināšanu (PVN likme tiktu samazināta līdz 12%), ja nozarē tiks noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredzēs minimālo algu, kas būtu augstāka par valstī noteikto.

Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis jau ir paudis savu gandarījumu par samazināto PVN likmi un izteicās, ka nozarei noteikti izdosies noslēgt šādu ģenerālvienošanos. Jāpiebilst, kā šā gada martā ēdināšanas nozarē bija viena no zemākajām vidējām darba samaksām, – 634 eiro, turklāt ap 40% nodarbināto saņēma mazāk nekā valstī noteikto minimālo algu. Tā ka ir pareizi tas, ka minimālās PVN likmes noteikšanai kā priekšnoteikums izvirzīta ģenerālvienošanās noslēgšana nozarē, kas noteikti mazinātu aplokšņu algas.

Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka nodokļiem ir jābūt neitrāliem. Nosakot atsevišķām nozarēm samazinātu PVN likmi, šī neitralitāte pazūd. Turklāt attiecībā uz PVN nodokļu teorija teic: jo mazāk izņēmumu, jo labāk. No teorijas pārejot pie prakses, noteikti parādās jautājums, kādēļ PVN likme samazināta tieši ēdināšanas nozarei, nevis kādai citai? Vai tā ir pirmā prioritāte? Turklāt šādai likmes samazināšanai noteikti būs negatīva fiskālā ietekme, kuru būs jādomā, kā kompensēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apmeklējis Jūrmalas rezidenci, kurā plāno dzīvot prezidentūras laikā, secinot, ka tā ir «tukša un samērā nemājīga būve», to viņš atzina intervijā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā».

«Rezidencē es neesmu īpaši ievācies. Līdz šim esmu bijis tur tikai vienu reizi. Esmu to apskatījis. Tā ir tukša un samērā nemājīga būve. Es tur atstāju dažas savas lietas - rakstāmpiederumus, kniedētāju, papīru, lai, tur atrodoties, varu kaut ko uzrakstīt,» pastāstīja Levits.

Levits arī teica, ka, atrodoties rezidencē, izgājis pastaigāties gar pludmali un parunājies ar cilvēkiem, kuri viņu atpazinuši.

Tāpat prezidents atklāja, ka viņam nav sava pavāra. Levits pats iet uz veikalu iepirkties.

Savukārt, runājot par interjera maiņām Rīgas pilī, prezidents atzina, ka savā kabinetā novietojis gleznu, kas atradusies citā vietā pilī. Uz gleznas attēlots skats uz jūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izziņojuši izsoli Igates pils kompleksa Vidrižu pagastā, Limbažu novadā nomai ar pieteikšanās termiņu – 15. janvāris, informē VNĪ Nekustamā īpašuma iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Pārņemot īpašumu no tā iepriekšējā nomnieka SIA “Domaines et Chateaux”, VNĪ ir sakārtojis īpašumu ziemas periodam. Igatē tiek nodrošināta īpašuma apsardze, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma un apkure. Kafejnīca un Igates pils iznomāšanai tiek piedāvāta kompleksi, tāpēc līdz brīdim, kamēr tiks atrasts nākamais nomnieks, īpašums apmeklētājiem nebūs pieejams. VNĪ organizē izsoles atbilstoši MK noteiktajai kārtībai publiskas izsoles ceļā.

Galvenie nomas tiesību izsoles nosacījumi noteikti sekojoši: nomas maksa 2750,00 eur mēnesī + PVN. Papildus jāmaksā nekustamā īpašumu apsaimniekošanas maksājumi, zemes noma, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un ēkām un nekustamā īpašuma apdrošināšana. Nomniekam būs pienākums trīs gadu gaitā no īpašuma pārņemšanas veikt nepieciešamos kapitālieguldījumus - dzīvojamās mājas ar jumta izbūvi, pagrabu un kūts ar siena šķūni konservācijas darbu uzlabojumus vai minēto būvju atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuģis MSC Zoe sliktos laikapstākļos Ziemeļjūrā pazaudējis aptuveni 270 konteinerus, vēsta ārvalstu mediji.

Konteineri pazaudēti, kuģim braucot no Sinesas, Portugālē uz Brēmerhāfeni, Vācijā. Negadījums noticis netālu no Vācijas Borkum salas. Daļa no tiem izskalota krastā.

Konteineros atradās elektronika, automobiļu detaļas, mēbeles, apģērbs un rotaļlietas. Nīderlandes krasta apsardze izsludināja brīdinājumu, ka nav atrasti trīs konteineri ar potenciāli sprādzienbīstamiem materiāliem.

MSC Zoe ir viens no pasaulē lielākajiem konteineru kuģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pārtrauc darba attiecības ar Latvijas dzelzceļa vadītājiem Bērziņu un Strakšas

LETA, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap plkst.4 ugunsdzēsēji likvidējuši paaugstinātās bīstamības ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā bija izcēlies restorānu tīkla "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Agrita Vītola informēja, ka ugunsgrēks ražošanas ēkā Ķengaragā tika lokalizēts jau ap pusnakti, bet likvidēts plkst.3.57.

Vītola piebilda, ka pirms ugunsdzēsēju ierašanās no degošā angāra pašu spēkiem bija izglābušies divi cilvēki. Cietušo ugunsnelaimē nav un Valsts policija jau sākusi pārbaudi par tā izcelšanās iemesliem.

Amber Beverage Group apsver iespēju iegādāties 49% Lido akciju 

Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding"...

Saskaņā ar ugunsdzēsēju sniegto informāciju, notikuma vietā dega divstāvu ražošanas ēka - angāra tipa noliktava, administratīvās telpas un kūpināšanas cehs kopumā 600 kvadrātmetru platībā.

Konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi gan vēl joprojām turpinās, piebilda Vītola.

Izsaukumu uz šo ugunsgrēku VUGD saņēma ceturtdien plkst.21.27.

"Lido" dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons apstiprināja, ka ugunsgrēks ir izcēlies "Lido" noliktavā Ķengaraga ielā 3c. Viņš gan sākotnēji nezināja, cik lieli ir ugunsgrēka radītie postījumi un kas tieši deg.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa vēlāk precizēja, ka ceturtdienas vakarā "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā nostrādāja dūmi detektori un, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, apsardze operatīvi izsauca ugunsdzēsējus.

"Ugunsgrēka izcelšanās brīdī cehā strādāja divi darbinieki, kuri līdz ar dūmu detektoru signālu ēku pameta. Par laimi neviens darbinieks ugunsnelaimē nav cietis. Ugunsgrēka iemesls šobrīd nav zināms, taču izslēdzam iespēju par ļaunprātīgu dedzināšanu," stāstīja Auziņa.

Darbs pie ugunsgrēka lokalizēšanas turpinās. "Lido" valdes priekšsēdētāja Auziņa norādīja, ka izdeguši aptuveni 100 kvadrātmetri, savukārt VUGD preses pārstāve Vītola norādīja, ka degšanas platība vēl tiek precizēta.

Piecas minūtes pirms pusnakts VUGD preses pārstāve informēja, ka dzēšanas darbi turpinās. "Šobrīd atklātas degšanas nav, bet atsevišķās vietās notiek gruzdēšana," stāstīja Vītola.

Kā ziņots, "Lido" 2018.gadā strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro. Kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Lido" reģistrēta 1991.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,292 miljoni eiro. Kompānijas patiesā labuma guvēji ir Ķirsons un Krievijas pilsonis Vladimirs Šestakovs, kuram pieder holdingkompānija SIA "VSh Holding".

Ceturtdien Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding" atklāja, ka apsver iespēju iegādāties 49% "Lido" akciju.

Jau ziņots, ka Covid-19 krīzes dēļ "Lido" restorāni gandrīz divus mēnešus bija slēgti. Maija vidū restorāni sāka pakāpeniski atjaunot darbību, turpinot ievērot pastiprinātos drošības pasākumus.

Lido aptur darbību 

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valstī, pieaugošo saslimšanu skaitu...

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investējot 21 miljonu eiro, Šampēterī taps jauns dzīvojamo ēku komplekss

Laura Mazbērziņa, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Astor Group» uzņēmums SIA «Dyalcomm Group» ir uzsācis jauna dzīvojamo ēku kompleksa «IRIS Shampeteris Apartments» būvniecību Šampētera rajonā. Projektu plānots realizēt četrās kārtās, kā rezultātā tiks uzbūvētas vairākas dzīvojamās ēkas ar aptuveni 300 mājokļiem. Kompleksa būvniecības kopējās izmaksas ir vairāk nekā 21 miljons eiro.

Būvniecības pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvētas divas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 4566 kvadrātmetri. Patlaban ir uzsākti pirmās ēkas – 24 mājokļu nama - būvniecības darbi. Kopējās projekta pirmās kārtas izmaksas ir vairāk nekā 5 miljoni eiro. Pirmās mājas nodošana ekspluatācijā plānota nākamā gada pavasarī.

«Daudzdzīvokļu kompleksā «IRIS Shampeteris Apartments» atradīsies apzaļumoti laukumi, privāts kanāls un dīķis, gājēju celiņi un atpūtas zonas. Visi dzīvokļi būs pieejami ar panorāmas tipa logiem un ar pilnu apdari. Katram mājoklim paredzēts balkons un pirmā stāva dzīvokļiem - terases. Dzīvojamo ēku norobežotajā teritorijā tiks nodrošināta diennakts apsardze un videonovērošana,» komentē Māris Stafeckis, «Astor Group» pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «LDz Infrastruktūra» dalībnieku sapulce ir veikusi izmaiņas uzņēmuma valdē, līdzās valdes priekšsēdētājam Jānim Ceicānam apstiprinot jaunu valdes locekli – VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) Nekustamā īpašuma direkcijas Nodrošinājuma daļas vadītāju Arti Bērziņu.

A.Bērziņš LDz strādā kopš 2011.gada un ir ieguvis pieredzi dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un administratīvajā jomā. Pēc izglītības būdams jurists, iepriekš guvis pieredzi gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Ņemot vērā, ka SIA «LDz Infrastruktūra» darbības joma ietver dzelzceļa infrastruktūras būvniecību, atjaunošanu un uzturēšanu, abu valdes locekļu pieredze ļauj efektīvi nodrošināt gan ar būvniecību saistīto darbu organizēšanu, gan ikdienas uzturēšanas darbu vadību, akcentē uzņēmumā.

Līdzšinējam uzņēmuma valdes loceklim Valdemaram Daļeckim augusta sākumā beidzās termiņš valdes locekļa amatā.

VAS «Latvijas dzelzceļš» ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna «Latvijas dzelzceļš» valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS «LatRailNet», kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA «LDZ CARGO», kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA «LDZ infrastruktūra», ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA «LDZ ritošā sastāva serviss», apsardzes uzņēmums SIA «LDZ apsardze», kā arī loģistikas uzņēmums SIA «LDZ Loģistika».

Komentāri

Pievienot komentāru