LDz vadība: Satiksmes ministra darbības vērstas uz slēptu LDz privatizāciju 

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

LETA, 2019. gada 10. maijs plkst. 14:12

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Kompānijas vadības iesniegums nosūtīts Ministru prezidentam, LDz padomes locekļiem, ģenerālprokuroram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kā arī OECD vadībai, informēja Bērziņš. Tāpat LDz valde nosūtījusi atsevišķu iesniegumu Linkaitam ar lūgumu atsaukt nepamatotos izteikumus.

Bērziņš piebilda, ka līdz nākamajai LDz padomes sēdei LDz valde turpinās darbu. «Cik zināms, nākamā padomes sēde paredzēta aiznākamajā nedēļā,» piebilda Bērziņš.

Tāpat Bērziņš izteica pārliecību, ka Linkaits darbojas privātā pārvadātāja - AS «Baltijas ekspresis» - interesēs. Šis uzņēmums kopš 2018.gada izrāda pastiprinātu interesi dzelzceļa kravu pārvadājumos, vagonu un lokomotīvju izmantošanā un remonta sektorā.

«Līdz šim LDz nedeva nekādas nepamatotas priekšrocības »Baltijas ekspresim«, tieši tādēļ »Baltijas ekspresis« sāka ofensīvas darbības. Vispirms bijušais »LDz Cargo« vadītājs Māris Bremze tika pieņemts par »Baltijas ekspreša« vadītāju, vienlaicīgi Valsts dzelzceļa administrācija sāka vairākas administratīvās tiesvedības pret LDz. Visu šo lietu mērķis bija panākt īpašas labvēlības režīma sasniegšanu »Baltijas ekspreša« labā,» skaidroja Bērziņš.

LDz valdes sagatavotajā iesniegumā norādīts, ka jau iepriekš bija radušās pamatotas aizdomas, ka Bremze nebija strādājis tikai LDz koncerna interesēs un viņš bija zaudējis uzticību. Tomēr pierādījumu trūkuma dēļ viņam pat izmaksāja vērienīgu kompensāciju, lai Bremze nestrādātu pie konkurenta. Tiklīdz Bremze sāka strādāt par «Baltijas ekspreša» vadītāju, «LDz Cargo» bija spiests viņu un «Baltijas ekspresi» sūdzēt tiesā, lai piedzītu būtisku naudas summu. Tiesas sēde notika 7.maijā, kad Linkaits paziņoja par neuzticību LDz valdes locekļiem.

Tāpat patlaban Valsts dzelzceļa administrācija ir ierosinājusi trīs lietas pret LDz, kuras visas ir «Baltijas ekspreša» interesēs, norādīts LDz valdes iesniegumā. Bērziņš uzsvēra, ka tas rada jautājumus, kāpēc vienam privātam pārvadātājam tiek mēģināts radīt šāda veida prioritātes.

«Acīmredzams, ka »Baltijas ekspresis« vēlas peļņas centru veidot tieši pie sevis - lai valsts maksā par dzelzceļa infrastruktūru, dod tehniski labā stāvoklī esošus vagonus un lokomotīves par zemu cenu, uztur stacijas, apkopes vietas, un nodod tās vienpersoniskai komercsabiedrības monopoliskai lietošanai,» teikts LDz valdes iesniegumā.

LDz valdes ieskatā, satiksmes ministram šādos apstākļos būtu vai nu jāstiprina LDz pozīcijas, vai arī jārosina mainīt tiesisko regulējumu, kas pieļautu LDz privatizāciju, par to valsts budžetam samaksājot adekvātu cenu, norādīja Bērziņš.

Viņš piebilda - tā vietā, lai stiprinātu LDz pozīcijas, Linkaits patlaban īsteno darbības, lai kaitētu tautsaimniecības interesēm un grautu LDz, lai vienlaicīgi palīdzētu «Baltijas ekspreša» komerciālajai darbībai.

LDz valdes iesniegumā norādīts, ka Linkaits neformāli aicinājis LDz valdi «vienoties» ar Valsts dzelzceļa administrāciju par LDz vainas un pārkāpuma atzīšanu. «Tā kā tas nozīmēja piekāpšanos nepamatotajām »Baltijas ekspreša« vēlmēm, tādējādi faktiski izsaimniekojot LDz pārziņā nodoto valsts un LDz pašam piederošo mantu, jo »Baltijas ekspresim« būtu jāmaksā simboliska cena par LDz aktīvu lietošanu, LDz valde tam nepiekrita,» teikts iesniegumā.

«Pēc tam ministrs organizēja dažādu informāciju pieprasījumu klāstu no Satiksmes ministrijas puses, meklējot ieganstus un iemeslus. LDz uz visiem pieprasījumiem sniedza atbildes, turklāt LDz padome nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Tomēr Linkaits, ignorējot faktus par pārkāpumu neesamību, 7.maijā apzināti un mērķtiecīgi publiski grāva LDz darbību un reputāciju,» norādīja Bērziņš.

«Uzņēmuma reputācija patlaban ir ļoti smagi cietusi. Pat tad ja publiskie izteikumi ir nepatiesi, tas negatīvi ietekmē uzņēmuma kredītspēju. Vēl vairāk - patlaban riski ir visai tautsaimniecībai,» sacīja Bērziņš.

Savukārt LDz valdes loceklis Aivars Strakšas norādīja, ka LDz meitasuzņēmuma «LDz Cargo» pašu kapitāla vērtība patlaban ir ap 140 miljoniem eiro. «Pieļauju, ka tā ir stipri par augstu, lai privatizētu. Kravu apmēru kāpums vērtību vēl audzēs, tāpēc satiksmes ministrs runā par to, ka kravu nav un nebūs. Tāpat notiek mēģinājums tikt klāt pie LDz koncerna vadības,» viņš sacīja.

Strakšas uzsvēra, ka reputācijas graušanas rezultātā potenciāli ir iesaldēta iespēja saņemt 70 miljonus eiro no Eiropas Investīciju bankas dzelzceļa elektrifikācijas projektam - ja līdz jūlija vidum reputācijas riski neatrisināsies, projekts nevarēs īstenoties. Ņemot vērā to, ka šis projekts ir iekļauts valdības apstiprinātajā Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras plānā 2018.-2022.gadam, tas būs jāfinansē no valsts budžeta.

Tāpat Strakšas norādīja, ka patlaban ir apdraudēta iespēja saņemt no komercbankām 30 miljonus eiro infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī jau ir apdraudēta līgumu slēgšana vismaz 100 miljonu eiro apmērā. Tāpat ir apdraudēti 0,7 miljardi eiro, kas Latvijai tiek piesaistīti LDz pakalpojumu eksporta veidā.

«Mums bija plāns šogad startēt biržā obligāciju tirgū, caur obligāciju emisiju bija plāns piesaistīt ap 50 miljoniem eiro. Tagad šis plāns ir apdraudēts uz vairākiem gadiem. Obligācijas ir spēja pārliecināt investorus par uzņēmuma spēju tās atmaksāt, tagad šīs spējas ir apdraudētas,» norādīja Strakšas.

Viņš piebilda, ka šā gada rudenī LDz bija paredzēts saņemt finansējumu Latvijas komercbankās ilgtermiņa projektiem, taču šā brīža apstākļos procentu likmēm ir iespēja pieaugt un aizdevumi var kļūt dārgāki.

«Ministra paziņojumi, ka kravu pārvadājumi nav svarīgi, jau radījuši sadarbības partneru jautājumus par to, vai Latvija iet prom no pārvadājumu tirgus. Radusies situācija rada vairākus riskus valsts budžetam - var nākties izsniegt aizdevumu no Valsts kases infrastruktūras uzturēšanai, nesaņemot nepieciešamos aizdevumus valdības apstiprinātajā attīstības plānā noteiktajiem investīciju projektiem, tos var nākties finansēt no valsts budžeta, kā arī kravu pārvadājumu samazinājums neizbēgami izraisīs pasažieru pārvadājumu dotācijas pieaugumu,» sacīja Strakšas.

LDz valdes locekļi norādīja, ka, apkopojot visu informāciju, secinājuši, ka Linkaits, iespējams, veic darbības slēptai LDz privatizācijai «Baltijas ekspreša» labā. Vienlaikus tiek būtiski kaitēts LDz interešu aizsardzībai tiesā pret šo privātkompāniju.

Valsts institūcijām nosūtītajā iesniegumā LDz valde lūdz izvērtēt un apturēt Linkaita darbību, kā arī samazināt jau radītās negatīvās sekas, kas apdraud ne vien LDz intereses, bet arī Latvijas dalību OECD tās noteikumu ignorēšanas dēļ.

Tāpat iesniegumā lūgts izvērtēt Linkaita iespējamo iesaisti koruptīvās darbībās attiecībā uz «Baltijas ekspreša» interešu lobēšanu un iespējamo ministra iesaisti koruptīvās darbībās attiecībā uz LDz rīkotajiem iepirkumiem par Daugavpils šķirošanas parka rekonstrukciju, Daugavpils uzkalna rekonstrukciju, Mangaļsalas stacijas modernizēšanu un elektrifikācijas projektu.

LDz valde iesniegumā arī lūdz sasaukt Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdi par neprivatizējamā kritiskās infrastruktūras objekta LDz slēptu privatizāciju.

Jau ziņots, ka otrdien, 7.maijā, Linkaits izteica neuzticību Bērziņam, Strakšas un valdes loceklim Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata.

Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan LDz, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai KNAB. Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Linkaits pauda, ka pašreiz negrib izpaust konkrētāku informāciju par iespējamo korupciju, bet apstiprināja, ka tas ir saistīts ar pašreiz un nesenā pagātnē notikušiem darījumiem. Savukārt par mārketinga un reklāmas līgumiem esot aizdomas, ka ne visi ir noslēgti attiecīgajam mērķim, jo liels reklāmu īpatsvars esot koncentrēts uz divām pilsētām - Ventspili un Dobeli. Linkaits arī uzsvēra, ka nav iemesla domāt, ka šajās pilsētās būtu lielāka LDz reklāmu mērķauditorija.

Savukārt Bērziņš paziņoja, ka LDz valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks, uzņēmumā viss ir kārtībā un pārmetumi ir nepamatoti.

Jautāts par iespējamām koruptīvām darbībām uzņēmumā, Bērziņš norādīja, ka par to viņam nekas nav zināms. «To izmeklē KNAB un LDz pieprasījumu par krimināllietām nav,» viņš sacīja, uzsverot, ka jebkuram ir tiesības ziņot par aizdomām par korupciju, turklāt uzņēmumā pirms gada ir izveidota pretkrāpnieciskā nodaļa tieši šādu jautājumu risināšanai.

Bērziņš uzsvēra, ka pats uzņēmums ir iniciējis arī divus auditus - vienu uzņēmuma iekšienē, kas jau ir noslēdzies un parādīja, ka visa darbība atbilst normatīviem, un otrs - ārējais audits, kas pašreiz notiek.

«Latvijas dzelzceļš» ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna «Latvijas dzelzceļš» valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - «LatRailNet», kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, «LDZ Cargo», kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums «LDZ infrastruktūra», ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums «LDZ ritošā sastāva serviss», apsardzes uzņēmums «LDZ apsardze», kā arī loģistikas uzņēmums «LDZ loģistika».

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 25. aprīlis plkst. 15:09

Lai uzlabotu rīdzinieku pārvietošanās iespējas pašreizējās intensīvās satiksmes apstākļos, «Latvijas...

2019. gada 12. aprīlis plkst. 14:42

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs par godu VAS «Latvijas dzelzceļa» simtgadei kopā ar...

2019. gada 18. februāris plkst. 7:47

Viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) plāno pilnīgu galvenā...

2018. gada 27. novembris plkst. 9:29

Ukrainas valsts dzelzceļa kompānija «Ukrzaļizņicja» paziņojusi, ka decembrī sāks sarunas par...

2018. gada 16. novembris plkst. 15:45

Rīgas ostā aizvadītajā naktī ieradās pirmais konteinervilciena sastāvs no Ķīnas pilsētas Siaņas....

Nepalaid garām

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 10. maijs plkst. 7:52

Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un...

2019. gada 09. maijs plkst. 16:35

Šā gada pirmajā ceturksnī Tallink Grupp kuģi pārvadājuši 1,9 miljonus pasažieru, kas...

2019. gada 09. maijs plkst. 11:10

Pašreiz nav pamata aizkavēt «Sukhoi Superjet-100» lidmašīnu ielidošanu Latvijas un Eiropas Savienības...

2019. gada 09. maijs plkst. 10:45

Drona dēļ ceturtdienas rītā uz stundu apturēta aviosatiksme Vācijas noslogotākajā Frankfurtes...

2019. gada 09. maijs plkst. 9:17

Uzņēmumiem nāksies arvien aktīvāk pievērsties ilgtspējas jautājumiem – dažkārt šķiet,...

2019. gada 09. maijs plkst. 6:31

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija....

2019. gada 08. maijs plkst. 15:54

Babītē šodien sadedzis pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» autobuss....

2019. gada 08. maijs plkst. 12:52

Maskavas Šeremetjevas lidostā otrdien noticis vēl viens incidents ar lidmašīnu «Sukhoi Superjet-100»....

2019. gada 07. maijs plkst. 14:35

VAS «Latvijas dzelzceļa» (LDz) valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks un tai...

2019. gada 07. maijs plkst. 11:49

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteicis neuzticību AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes...