Aizvadīta Latvijas zvērinātu notāru kopsapulce, kuras laikā ievēlēta jaunā Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Turpmākos trīs gadus Latvijas Zvērinātu notāru padomi vadīs zvērināts notārs no Rīgas Aigars Kaupe, savukārt viņa vietnieces pienākumus pildīs zvērināta notāre Rīgā Ilze Metuzāle.

Jaunais Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe ir zvērināts notārs kopš 2003. gada. Pēc izglītības viņš ir ne tikai jurists, bet arī arhitekts – savulaik ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē, kā arī absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un būvniecības fakultāti, kur iegūts inženierzinātņu speciālista diploms. Kopš 2008. gada viņš ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) loceklis, pārstāvējis Latviju Starptautiskās notāru savienības (UINL) Ģenerālajā padomē, darbojies UINL darba grupā NILLTFN jautājumos, pārstāvējis Latvijas notariātu NILLTFN jomā tikšanās reizēs ar Moneyval komisijas un OESD ekspertiem.

Arī šogad Notāru dienu ietvaros iespēju bez maksas saņemt juridisku palīdzību izmantojis krietns skaits Latvijas iedzīvotāju, proti, tie bijuši aptuveni pieci tūkstoši cilvēku visā Latvijā. Aptuveni ceturtā daļa konsultāciju sniegtas pa telefonu, savukārt aptuveni 5% interesentu savus jautājumus notāriem uzdevuši internetā, liecina Latvijas zvērinātu notāru padomes apkopotā informācija.

Iedzīvotāji visaktīvāk interesējušies par darījumiem ar nekustamo īpašumu – dāvinājuma un pirkuma līgumiem, kā arī mantojuma lietu sakārtošanu un laulības šķiršanas kārtību pie zvērināta notāra. Tāpat lūgts juridisks padoms kopīpašuma sadales jautājumos, kā arī testamenta sastādīšanā. Katrs piektais Notāru dienu apmeklētājs interesējies par īres un nomas līgumattiecību jautājumiem, kuriem šogad zvērināti notāri pievērsa īpašu uzmanību.

Lai arī vislielākā iedzīvotāju aktivitāte Notāru dienās, kā jau ierasts, bija vērojama Rīgā un Pierīgā, arī citviet Latvijā notāru birojos bijis liels apmeklētāju pieplūdums. Īpaši aktīvi bijuši Jelgavas, Daugavpils, Rēzeknes Liepājas, Jēkabpils un Cēsu iedzīvotāji, kuri biežāk nekā citi izmantojuši iespēju bez maksas konsultēties pie notāra.

Kaut arī atsevišķu notāru ienākumi par amata pienākumu pildīšanu saskaņā ar viņu amatpersonu deklarācijām pārsniedz pat 100 tūkst. Ls gadā, paši notāri domā, ka viņu skaits būtu drīzāk jāsamazina, nevis jāpalielina, jo lielu daļu ieņēmumu nākoties tērēt biroju uzturēšanai.

Tomēr Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis atzīst, ka jautājums par notāru pakalpojumu cenām būtu vērtējams, raksta Diena. Notāru pakalpojumu takses, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, nav mainītas jau divus gadus. Latvijā drīkst būt 125 notāri, tomēr šobrīd aizpildītas ir tikai 120 vietas.

M.Lazdovskis laikrakstam norādījis, ka jautājums par notāru pakalpojumu cenām būtu vērtējams, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) esot vērsusies ministrijā ar līgumu samazināt notāru skaitu, tomēr ministrija atteikusies to darīt, jo neuzskata, ka tirgus svārstībām tas būtu jāietekmē. «Mēs esam apņēmušies aizpildīt arī vakantās notāru vietas,» teica M.Lazdovskis.

Pasniegts ikgadējais zvērinātu notāru apbalvojums “Gada notārs”, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Šogad par aktīvu Latvijas notariāta pārstāvēšanu starptautiskā mērogā, kā arī par izrādīto iniciatīvu, apvienojot Baltijas valstu notariātu viedokli Krievijas uzsāktā kara Ukrainā kontekstā un panākot Krievijas un Baltkrievijas notariātu darbības apturēšanu starptautiskajās notāru institūcijās, balvu saņēma bijušais Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

“Gada notārs 2023” balvas ieguvējs Jānis Skrastiņš notariātā strādā 30 gadus, no kuriem 20 gadus veic zvērināta notāra pienākumus Rīgā. Latvijas Zvērinātu notāru padomē Skrastiņš strādājis 12 gadus, pēdējos sešus – padomes priekšsēdētāja amatā. Šajā laikā viņš aktīvi pārstāvējis Latvijas notariātu starptautiski, jo īpaši Eiropas notāru padomē. Ārpus profesionālā darba Skrastiņš ir trīs bērnu tēvs, studentu korporācijas “Vendia” filistrs un aktīvs amatieru hokeja spēlētājs, kas labprāt sevi attīsta gan intelektuāli un garīgi, gan fiziski.

Lai skaidrotu nekustamo īpašumu darījumu riskus un sniegtu palīdzību dažādos juridiskajos jautājumos, 4. un 5. martā, gadskārtējo Notāru dienu ietvaros, zvērināti notāri sniegs bezmaksas konsultācijas visā Latvijā, informē Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Bezmaksas konsultācijas Notāru dienu laikā būs iespējams saņemt 112 notāru birojos 29 Latvijas pilsētās.

Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gādā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas. Notāru dienas notiek jau kopš 2006. gada.

Marta sākumā jau astoto gadu pēc kārtas notiks Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotās Notāru dienas. To ietvaros Rīgā un visos Latvijas novados notāri iedzīvotājiem sniegs bezmaksas konsultācijas un atbildēs uz dažādiem juridiska rakstura jautājumiem.

Šogad Notāru dienu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta nekustamo īpašumu īres un nomas darījumiem, sniedzot iedzīvotājiem bezmaksas konsultācijas īres un nomas līguma sastādīšanā. Notāru dienās piedalīsies 114 notāri, konsultējot iedzīvotājus savos birojos 30 Latvijas pilsētās.

«Līdz ar stagnējošiem rādītājiem kreditēšanas nozarē, arvien aktīvāks kļuvis īres un nomas tirgus. Tas iezīmē jaunas tendences un riskus darījumos ar nekustamo īpašumu - nesakārtoto līgumattiecību dēļ palielinās krāpniecības gadījumu skaits un mainās to specifika,» norāda LZNP rīkotājdirektore Vija Piziča.

Notāru dienu laikā bezmaksas konsultācijās zvērināti notāri iedzīvotājiem palīdzēs izvērtēt būtiskākos kritērijus, kam jāpievērš uzmanība, slēdzot īres vai nomas līgumu, iepazīstinās ar riskiem, īrējot vai izīrējot mājokli bez juridiska pamata, kā arī sniegs padomus, kā pasargāt sevi un izvairīties no krāpniecības gadījumiem.

Latvijas notariāts šogad septembrī svin 30 gadu – pirms 30 gadiem beidza pastāvēt notāru kantori un darbību uzsāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji.

Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas demokrātiskās valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ir izdarīts daudz, tomēr paredzam, ka nākamie gadi notariātam būs vēl darbīgāki kā aizvadītie. Līdzās vēl lielākai tehnoloģiju integrācijai notāru darbā nāksies risināt kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti un amata pienākumu izpildes efektivizāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tiesu videi.

Latvijā, ik gadu vairāk kā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to ar kādām problēmām sastopas cilvēki, tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību. Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir ieviesuši virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.

Tieslietu ministrija (TM) pēc Zvērinātu notāru padomes iniciatīvas virza starp ekspertiem nevienozīmīgi vērtēto nekustamo īpašumu darījumu reformu, kas nosaka, ka visiem darījumiem būs jābūt apstiprinātiem notariālā kārtībā, par to notāram samaksājot amata atlīdzību 0,5% apmērā no darījuma summas.

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija vērš uzmanību, ka jaunā reforma var negatīvi ietekmēt iedzīvotājus reģionos un būtiski palielināt nesakārtotu īpašumtiesību un mantojumu īpatsvaru nākotnē. Pašvaldību prioritāte ir nodrošināt saviem iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Šī reforma nav lauku cilvēku interesēs.

Neizpratni par virzīto reformu Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā jau rakstiski paudušas daudzas sabiedriskās organizācijas - Latvijas pašvaldību savienība (LPS), Bāriņtiesu darbinieku asociācija, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), Ārvalstu investoru padome (ĀIP) Latvijā, LTRK, LDDK, Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Komercbanku asociācija un Maksātnespējas administratoru asociācija. Tomēr šobrīd reforma tiek virzīta, īsti neņemot vērā šo organizāciju iebildumus.

Darījumiem ar nekustamo īpašumu būs veltītas Notāru dienas arī šogad. 29. februārī un 1. martā notāri bez maksas sniegs konsultācijas ikvienam interesentam.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča norāda, ka Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums nekustamā īpašuma darījumu procesam diemžēl ir nepilnīgs un sniedz iespēju veikt vērienīgus krāpniecības gadījumus. To apliecinot arvien jauni notikumi un nesenā pieredze, kad krāpniekiem izdevies izkrāpt mantotus īpašumus, jo pašlaik likumā noteiktā kārtība rada iespēju zemesgrāmatā reģistrēt darījumu, izmantojot viltotus dokumentus.

Lai to novērstu, tiek īstenots darbs pie nekustamo īpašumu jomas normatīvā regulējuma sakārtošanas. Tāpat, lai mazinātu krāpniecību gadījumu skaitu darījumos ar nekustamo īpašumu, būtiski veicināt iedzīvotāju izpratni par darījumu gaitu un dažādām juridiskajām sekām. Tādēļ Latvijas Zvērinātu notāru padome ikgadējās Notāru dienās arī šogad pievērsīs īpašu uzmanību darījumiem ar nekustamo īpašumu un sniegs padomus par tiem.

Ministru kabinets atbalstījis publisko testamentu reģistra izveides koncepciju. Ja viss ritēs, kā plānots, publisko testamentu reģistrs varētu sākt darbību 2012. gada otrajā pusē, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Testamenti pēc savas formas ir vai nu publiski, vai privāti. Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča norāda, ka pērn pie Latvijas notāriem tapuši gandrīz 1,5 tūkst. publisko testamentu, bet glabāšanā nodoti seši privātie testamenti.

.

DB jau rakstīja, ka testamentu reģistrs ļaus pēdējās gribas rīkojuma akta atstājējam reģistrēt savu testamentu un mazināt risku, ka tas varētu tikt ignorēts vai par to uzzinātu pārāk vēlu. Reģistrs arī atvieglos testamenta atrašanu pēc testatora nāves, uzsvēra V.Piziča. Testamentu reģistrs top sadarbībā ar Tieslietu ministriju.

Vienota un centralizēta testamentu uzskaite pašreiz Latvijā nepastāv. Trūkstot centralizētai testamentu uzskaitei valstī, mantinieki, uzsākot mantojuma lietas kārtošanu, un zvērināti notāri, vedot mantojuma lietas, sastopas ar grūtībām, lai noskaidrotu mantojuma atstājēja testamenta esamību un tā atrašanās vietu.

Uzņēmumu reģistra valsts notāru apliecināto parakstu dēļ zvērināti notāri ik mēnesi zaudē 19 000 Ls ienākumu, un šis apmērs var vēl pieaugt.

Neiegūto ienākumu apjoms var pieaugt, ja tiek īstenots piedāvājums palielināt valsts notāru tiesības parakstu apliecināšanā. Lai arī zvērināti notāri vēlētos, lai Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāru funkcijās vairs nebūtu parakstu apliecināšanas, tomēr LTRK valdes priekšsēdētājs, bijušais UR galvenais valsts notārs Jānis Endziņš uzskata, ka UR parakstu apliecināšana ir ne tikai jāsaglabā, bet arī jāpaplašina. «Proti, UR valsts notāram jādod tiesības apliecināt nevis tikai viena īpašnieka uzņēmumu dibinātāju - kā pašlaik, bet arī uzņēmumu līdz pieciem dalībniekiem (mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošs) parakstus,» tā savu nostāju pamato J. Endziņš. Viņš uzsver, ka valstij šis servisa līmenis ir jāattīsta, jo ir liela starpība gan laika, gan resursu ziņā, ja topošajam uzņēmējam, pamatā mikrouzņēmuma īpašniekam, vispirms jādodas pie zvērināta notāra un pēc tam ar visiem šiem pašiem dokumentiem uz UR. «Ertāk un lētāk uzņēmējam ir visu izdarīt vienuviet,» tā J. Endziņš.

Darījumi saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ja vien netiek veikti spekulatīvos nolūkos, tiek kārtoti vienreiz vai dažas reizes mūžā. Taču redzams, ka Latvijā lielākoties tie tiek slēgti ar domu: «Varbūt es tā pa lēto, gan jau būs labi.» Tiesiskā regulējuma trūkumu katrs pats aizvieto ar savus izpratni un spēlē pēc saviem noteikumiem.

Tā pašreizējo situāciju nekustamo īpašumu darījumu jomā sarunā ar biznesa portālu db.lv raksturo zvērināts notārs, Zvērinātu notāru padomes loceklis Aigars Kaupe.

Viņš gan akcentē, ka problēmu risinājumā būtu jāiesaistās likumdevējam. Vispirms vienmēr ir nepieciešama politiskā griba - standartu, noteikumu ieviešana, jo pilnīgs liberālisms fundamentāli svarīgās lietās nav attaisnojams, liberālisma galējā robeža ir anarhija, kurā katrs pats dara tā, kā grib – tā pašlaik ir mūsu valstī.

«Mani kā praktizējošu notāru ļoti pārsteidz, ka cilvēki ar ļoti svarīgām lietām bieži rīkojas neracionāli, neapdomīgi. Kur iracionālais cilvēks dodas? Izvēlas lētāko iespējamo risinājumu, par darījuma drošumu nerūpējas. Problēmas rodas tad, kad darījums - materiāli svarīgs, bet juridiski bez pietiekamiem drošības elementiem - ir sācies, noticis. Tad ir jāsāk risināt iedibināto problēmu sekas,» skaidro A. Kaupe.

Sabiedriskās organizācijas pēc starpinstitūciju darba grupas tikšanās pauž atbalstu Tieslietu ministrijas lēmumam nevirzīt izskatīšanai valdībā obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas savā ziņā nozīmētu jauna «notāru nodokļa» uzspiešanu sabiedrībai, informēja Nacionālajā nekustamo īpašumu attīstītāju aliansē (NNĪAA).

Neizpratni par sākotnēji virzīto reformu, kuru iniciēja Zvērinātu notāru padome, Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā pauda daudzas organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, NNĪAA, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Komercbanku asociācija.

Pret obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu kategoriski iestājas astoņas sabiedriskās organizācijas un citi darba grupas dalībnieki, kas pēc darba grupas pauž gandarījumu, ka to bažas par obligātā notariālā akta ieviešanas negatīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā, uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku ir ņemtas vērā.

Ņemot vērā inflāciju, līdz pat 24% pieaugs zvērinātu notāru atlīdzības maksa, šodien lēma valdība.

Tieslietu ministrija (TM) norādījusi, ka preču un pakalpojumu patēriņu cenas no 2013.gada septembra līdz 2022.gada septembrim pieaugušas par 40,6%, tāpēc palielināmas arī zvērinātu notāru atlīdzības takses. Tomēr, lai palielinājums nesamērīgi neietekmētu iedzīvotāju intereses, spēkā esošās zvērinātu notāru atlīdzības takses palielināmas par 24%, ja attiecīgās takses nav pārskatītas kopš 2013.gada septembra, par 23% - takses, kuras nav pārskatītas kopš 2015.gada oktobra, un par 11,8% - tās takses, kuras nav pārskatītas kopš 2019.gada jūnija.

Kopš tika izdoti takses nosakošie noteikumi, preču un pakalpojumu patēriņu cenas pieaugušas par 40,6%. Turklāt Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka augošā pieprasījuma un citu faktoru izraisītais elektroenerģijas cenu kāpums varētu saglabāties vēl trīs gadus.

Kopš pasaulē tapa pirmās akciju sabiedrības ar daudzu akcionāru iesaisti, aktuāls ir bijis un būs jautājums par daudzveidīgu un atšķirīgu interešu sabalansēšanu.

Uzņēmuma īpašnieku intereses, darbinieku un klientu intereses, lielu, stratēģiski nozīmīgi organizāciju gadījumā – arī valsts intereses un citas. Saglabāt uzņēmumu ilgtermiņa attīstību šo dažādo interešu sadursmēs, ir viens no būtiskākajiem uzņēmumu un institūciju padomju uzdevumiem. Aktualizējoties padomju izveidei, nozīmīgs kļūst jautājums par to, kā novērtēt padomes darba efektivitāti? Ar kādām metodēm var "atšifrēt" padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam?

Daudzveidīgs skats bagātina attīstību

Strādājot Baltijas valstu un Ukrainas tirgos, uzņēmumu pārvaldībā var vērot līdzīgas tendences. Pēdējos gados par aktualitāti ir kļuvusi padomju veidošana, – ir pagājuši tie laiki, kad lielu valsts uzņēmumu padomes faktiski bija kādu politisko vai korporatīvo interešu apkalpojošs instruments. Šodien tās pilda uzņēmumiem un institūcijām ļoti vērtīgu lomu – rūpējas par ilgtermiņa attīstību. Saglabājot neatkarīgu, profesionālu un daudzveidīgu skatu uz konkrētās nozares un ekonomikas attīstību kopumā, padomes ir kā pieredzējušu ārstu konsīlijs. Tās izvērtē situāciju no dažādām pusēm, iesaka labākos rīcības modeļus, kā arī var apturēt kādas nevēlamas, uzņēmumu apdraudošas izpausmes. Laikā, kad uzņēmuma vadības komanda ir ieslīgusi krīzes pārvarēšanā, klientu bāzes paplašināšanā, kādu citu akūtu ikdienas izaicinājumu risināšanā, ir vajadzīgs kāds, kurš patur prātā lielo bildi.

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Bieži vien tā pamatā ir ne tikai pragmatiska nepieciešamība pēc jumta virs galvas vai vietas savu uzņēmējdarbības ieceru īstenošanai, bet arī emocionāla vēlme piepildīt kādu svarīgu mērķi dzīvē.

Diemžēl likuma robu dēļ darījumi ar nekustamo īpašumu ir kļuvuši par ērtu veidu, kā krāpniekiem uz godprātīgu iedzīvotāju rēķina vairot savu turību. Redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas daudziem liek mainīt vai pat pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus, jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgus aktivitātes pieaugums liks sarosīties arī krāpniekiem.

Zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cietušā ieskatā valsts nav izveidojusi mehānismu savu iedzīvotāju īpašuma tiesību aizsardzībai. Vairāku gadu garumā notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti ir iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem likumiem. Tomēr līdz šim būtiskas izmaiņas, lai novērstu likumu nepilnības, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki, nav sekojušas.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Eiropas Centrālā banka apstiprinājusi Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Jevgeniju Ivanovu par bankas valdes locekli. Līdz šim Jevgenijs Ivanovs kā Uzņēmumu pārvaldes vadītājs darbojās Swedbank Latvija vadības komandā.

Jau ziņots, ka iepriekšējais Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Jevgenijs Ivanovs par Uzņēmumu pārvaldes vadītāja v.i. kļuva pēc tam, kad Lauri Menci apstiprināja par Swedbank Latvija valdes priekšsēdētāju.

Jevgenijs Ivanovs Swedbank uzņēmumu apkalpošanas jomā darbojas jau vairāk nekā 18 gadus. Karjeras gaitas uzsācis kā juridisko klientu apkalpošanas menedžeris. Tad vadījis Starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas, kā arī Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu.

Izglītību ieguvis Ventspils augstskolā un RTU Ventspils fakultātes Ekonomikas nodaļā. Papildus studējis arī Latvijas Universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedrā, kamēr Uzņēmējdarbības un vadības maģistra grādu ieguvis Biznesa augstskolā “Turība”.

Par notāriem Latvijā nākotnē tomēr varēs strādāt arī citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi

Tas izriet no Eiropas Savienības Tiesas (EST) pasludinātā nolēmuma pret Latvijas valsti. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada sākumā Eiropas Komisija (EK) nolēma vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā, jo Latvijā Notariāta likums nosaka, ka par notāriem var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Šobrīd valstī darbojas 110 notāru. Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča DB norādīja, notariāts no pilsonības kritērija atcelšanas nedz iegūs, nedz kaut ko zaudēs, jo tas ir tikai viens no kritērijiem, lai personas varētu strādāt Latvijā par zvērinātiem notāriem.

Saskata diskrimināciju

Šodien 7.martā sākas ikgadējās Notāru dienas, kuru laikā Latvijas zvērinātie notāri sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas.

Notāri konsultēs par jautājumiem, kas saistīti, piemēram, ar laulības līgumu, mantojumu, testamentu, dāvinājumu, uzturlīgumu, bezstrīdus laulības šķiršanu, darījumiem ar nekustamo īpašumu u.c.

Konsultācijas būs iespējams saņemt jebkurā no 120 Latvijas notāru birojiem, kā arī internetā.

Savukārt Latvijas Zvērinātu notāru padomes telpas uz konsultācijām īpaši aicināti tie, kurus interesējošie jautājumi saistīti ar bezstrīdus laulības sķiršanu.

Notāru dienas notiks sesto gadu un, kā jau ziņots, pagājušā gadā bezmaksas konsultācijas saņēma 6 tūkstoši iedzīvotāju.

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

Darījumos ar nekustamo īpašumu notariālā veidlapa obligāta vēl nekļūs, pret to kategoriski iebilst uzņēmēji, tomēr diskusijas par drošību šādos darījumos nerimsies

Tāds ir Saeimas Juridiskās komisijas secinājums, kas gūts sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi organizētajā starptautiskajā konferencē. DB jau 03.02.2016. rakstīja: lai novērstu nekustamā īpašuma reiderisma risku, tiek piedāvāts nekustamo īpašumu darījumus slēgt pie zvērinātiem notāriem, kuri elektroniski iesniegtu datus reģistrācijai zemesgrāmatā. Šādu piedāvājumu Tieslietu ministrijai ir iesniegusi Latvijas Zvērinātu notāru padome, balstoties uz pētījumiem par nekustamā īpašuma darījumu kārtošanas procedūru Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs Eiropā.

Nekustamo īpašumu (NĪ) iegāde, it īpaši īpašumos, kuri domāti uzturēšanās atļauju ieguvei, bieži saistīta ar nelegālas naudas atmazgāšanu, šodien Notāru dienas atklāšanas pasākumā sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Iļjenkovs uzsver, ka naudas atmazgāšana bieži tiek izmantota, piemēram, iegādājoties "zelta vīzu", jeb uzturēšanās atļauju.

FID pārstāvis pauž viedokli, ka pašlaik pircējiem nav obligāti jānorēķinās starp Latvijā reģistrētām bankām. "Pašlaik ir situācija, ka viens Krievijas pilsonis, kuram Latvijā ir uzturēšanās atļauja var nepārdot īpašumu citam Krievijas pilsonim ar uzturēšanās atļauju - neizmantojot Latvijā reģistrētu banku. Līdz ar ko neesot skaidra naudas izcelsme un tādā veidā tiekot legalizēti nelegāli iegūti līdzekļi.

Tāpat kāda amatpersona ar NĪ iegādes palīdzību var mēģināt legalizēt iegūto kukuli, piemēram, maksājot par īpašumu ar bankas starpcienību zem īpašuma tirgus vērtības, bet pārējo daļu nomaksājot skaidrā naudā, kuras izcelsme arī bieži vien nav izkontrolējama.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».