Finanses

Viedoklis: Cik asi zobi fiskālās disciplīnas sargam?

Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas ekonomists, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Lai paaugstinātu fiskālās politikas caurspīdību un gūtu pārliecību par tās atbilstību tālredzīgas saimniekošanas principiem, talkā nāk t.s. fiskālās padomes un arī Latvijas Fiskālās disciplīnas padome (FDP). Pasaules pieredze ar šādām neatkarīgām institūcijām liecina, ka tās var uzlabot budžeta disciplīnu, uzraugot valdības budžeta plānu un izpildes atbilstību ar fiskālajiem mērķiem, veicinot publiskās un politiskās diskusijas par budžetu ietekmējošiem jautājumiem un veidojot atbildīgu saimniekošanas izpratni un kultūru.

ES līmenī jau uzsākts ceļš uz kopīgas fiskālās padomes veidošanu, kas papildinās nacionālā līmeņa padomes. Eiropas Fiskālās padomes (The European Fiscal Board) uzdevums būs neatkarīgi vētīt tehniski pieņemtos EK atzinumus par valstu atbilstību fiskālās disciplīnas nosacījumiem un kļūt par papildu stimulu to ievērošanas nodrošināšanai.

Fiskālās disciplīnas ietvara attīstība Latvijā

Fiskālās disciplīnas likums 2013. gada sākumā nacionālajā likumdošanā ieviesa skaitliski definētus fiskālās disciplīnas pamatprincipus, kā arī fiskālās disciplīnas padomes konceptu.. Jau nākamais – 2014. gada budžets - tika veidots saskaņā ar šo likumu. Savukārt 2013. gada beigās darbu uzsāka Latvijas FDP Pirmais uzraudzības ziņojums tika pievienots 2015. gada vidēja termiņa likumam, taču FDP savu darbību sāka proaktīvi, jau 2014. gada sākumā, publicējot pirmo neatbilstības ziņojumu.

Sakārtojot valsts finanses pēc krīzes, Latvijai izdevās tas, kas izdevās tikai nedaudzām valstīm – sasniegt budžeta bilances vidēja termiņa mērķi (VTM). Tas norāda uz to, vai valsts budžeta politika ir ilgtspējīga: 2012. gadā strukturālais deficīts bija vien -0.1% no IKP.

Turpmākajos gados, valdībai mazinot nodokļu slogu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju mazināšana, pensiju reforma palielinot 2. līmeņa iemaksu likmi noveda pie attēlā redzamās (strukturālās) budžeta bilances pasliktināšanās, pērn sasniedzot -1.9% no IKP. Pensiju reformu izmaksas budžetā tiek uzskatītas par pieļaujamām atkāpēm no sasniedzamā mērķa, tomēr, pat ņemot vērā tās, lai arī nebūtiski, budžeta deficīts tik un tā pārsniedza noteikto VTM 2015. gadā un, tiecoties uz pavisam nelielu uzlabojumu 2016. gadā, joprojām balansē uz šīs robežas.

Jāatzīst, protams, ka pensiju reformas izmaksas tās ieviešanas periodā uzreiz varētu būt grūti kompensēt, taču, skatoties tālākā nākotnē, jebkurā gadījumā šis robs budžetā būs jāaizlāpa. Līdzīgi kā EK pieļautā atkāpe Latvijas Stabilitātes programmā pieteiktajiem veselības jomas pārkārtošanas izdevumiem 2017.-2019. gadā. Tā no vienas puses pieļauj izdevumu palielināšanu (līdz pat papildu 0.5% no IKP 2019. gadā), bet no otras puses – pēc tam prasa strauju un apjomīgu deficīta samazinājumu, ņemot vērā, ka sagaidāmie ieguvumi no ieguldītajiem līdzekļiem valsts budžetā pilnībā atspoguļosies tikai ilgākā termiņā. Jājautā, kas notiks 2020. gadā, kad šo atkāpju piemērojums zudīs pilnībā un budžeta bilance nedrīkstēs pārsniegt -1.0% no IKP? Tas nozīmē ap 150 milj. EUR iztrūkumu budžetā. Piedāvātie veselības jomas pārkārtošanas pasākumi pēc būtības rada pastāvīgu izdevumu pieaugumu, turklāt saskaņā ar FDP viedokli [iv] atkāpes no VTM piemērošana neatbilst Latvijas fiskālās disciplīnas likumam, kā arī ES regulām.

Ņemot vērā to, ka juridisku vai likumdošanas varas izpildes instrumentu Latvijas FDP nav it sevišķi īsā termiņā tās darbību var vērtēt pēc tās rīcībā pieejamo instrumentu loka izmantošanas un proaktivitātes, publiskās redzamības un spējas ietekmēt valdības politiku.

Tikai divi pēdējie budžeta likumi pieņemti FDP zīmē. Padome papildus obligātajiem ziņojumiem pievienojusi divus neatbilstības ziņojumus, kā arī citus viedokļus: par Stabilitātes programmu, budžetu ietekmējošām likumdošanas iniciatīvām, budžeta izpildes gaitu, pieslēdzoties būtiskos politikas veidošanas brīžos. Tās budžeta novērtējums pamatā bija saskanīgs ar EK viedokli par nepieciešamību budžetu plānot atbilstoši Latvijas VTM vai atsevišķos punktos bija pat stingrāks, piemēram, iebilstot pret budžeta deficīta palielināšanu minēto veselības reformu finansēšanai. Padomes viedoklis bijis redzams, norādot uz valdības vai parlamenta pieņemto lēmumu neatbilstību fiskālās disciplīnas likumam, kā arī makroekonomiskās analīzes jomā, panākot sākotnējo budžeta makroekonomisko prognožu optimisma mazināšanu.

Padomes publikāciju biežums pieaug, tiek audzēta personāla kapacitāte, kas atspoguļojas pētnieciskās darbības izvēršanā. Pētījumi tiek veikti par tematiem, kas skar atbilstību fiskālās disciplīnas un pretcikliskas fiskālās politikas principiem (piemēram, sociālā budžeta politikas ietekmi uz budžeta ilgtspēju, nodokļu maksāšanas kultūru).

Tiek pilnveidota arī komunikācija, veidojot sadarbību ar arvien lielāku mediju skaitu un kāpinot skaidrošanas intensitāti. Padomes rīkotā konference par fiskālo disciplīnu Fiskālās disciplīnas likums: pirmie trīs gadi un nākotnes perspektīvas, bija kārtējais solis uz fiskālās disciplīnas izpratnes popularizēšanu un uzlabošanu Latvijā.

Šobrīd ir vēl par agru vērtēt, vai padomes darbu citu faktoru vidū var saskatīt disciplinētākos budžeta izpildes skaitļos. Vajadzīgs ilgāks laiks, lai uzmanība padomes teiktajam pieaugtu un palīdzētu attīstīt sabiedrības viedokli, tai skaitā, Saeimas vēlēšanu laikā sekmīgāk izvēloties politiķus, kas saimniekos atbilstoši vēlētāja ieskatiem.

Raugoties nākotnē, padome, šķiet, labi aprīkota, lai nostiprinātu autoritāti sabiedrības un politiķu acīs un reāli ietekmētu arī politikas veidošanu. Padomes budžeta iekļaušana vidēja termiņa budžetā norāda uz apņemšanos padomi turpināt finansēt, un tās funkcionālā neatkarība ir stiprināta, noslēdzot vienošanos par sadarbību ar Finanšu ministriju. Padomei ir finanšu un cilvēku resursi, lai veiktu tai deleģētos uzdevumus, un līdzšinējā tās darbība apliecina vēlmi aktīvi sargāt budžeta līdzekļus. Laiks rādīs, cik asi būs sarga zobi.

Lai arī jau ir novērota valdības ieklausīšanās padomes viedoklī, tomēr šobrīd lielākais izaicinājums ir FDP autoritātes nostiprināšana. Pagaidām, piemēram, padomes atkārtotie aicinājumi izpildīt fiskālās disciplīnas likumu fiskālās rezerves jautājumā joprojām netiek ņemti vērā.

Neskatoties uz to, ka gandrīz visās ES dalībvalstīs ir izveidotas nacionālās fiskālās padomes, tiek runāts arī par Eiropas Fiskālo padomi. Kāpēc? Reaģējot uz pieredzi pirms krīzes un tās laikā, ES fiskālais ietvars tika stiprināts ar jauniem detalizētiem nosacījumiem (ar t.s. sešpaku (2011) un divpaku (2013)[vii]), cenšoties uzlabot galvenās vājās vietas Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP).

Šo reformu ieviešana palielināja fiskālās pārvaldības ietvara komplicētību. Pieaugošo fiskālās disciplīnas ietvara precizēšanu un formalizāciju virza centieni izskaust noteikumu interpretācijas iespējas, nodrošināt valstu atbildīgu rīcību fiskālās disciplīnas īstenošanā, kā arī EK lēmumu caurspīdību, izvērtējot konkrētu valstu īstenoto politiku. Diemžēl reizēm šķiet, ka tiek panākts pretējais efekts – ar sīku detalizāciju un indikatoru, atkāpju (strukturālās, reformas, valdības investīcijas, ekonomikas lejupslīde), īpašu gadījumu skaita pieaugumu paveras jaunas iespējas interpretācijai un līdz ar to atkāpēm no tālredzīgas saimniekošanas pamatprincipiem un šaubām par EK lēmumu objektivitāti.

Pēdējo gadu praksē EK ir vairākkārt norādījusi uz atsevišķu dalībvalstu nepietiekamu progresu nosacījumu izpildē, taču lēmumu pusē bijušas vērojamas nosacījumu izpildes termiņu pagarināšanas, galīgo novērtējumu atlikšanas, šķietami diskrecionāri (subjektīvi) lēmumi nepiemērot atsevišķus nosacījumus, turklāt ir akceptēti valstu budžeti, kas formāli nepilda SIP nosacījumus.

Vai tiešām pilnīgi visos gadījumos, kur nosacījumi formāli nav pildīti, pastāv ar fiskālo ietvaru saskanīgi mīkstinoši apstākļi? Un vai visu valstu fiskālās politikas bijušas tik labas, ka nav ne reizi nācies spert stingrākus SIP paredzētos sankciju soļus? Rodas iespaids, ka praksē, sastopoties ar neviennozīmīgi traktējamiem gadījumiem, EK izvēlējusies palielināt noteikumu piemērošanas elastību.

Lai orientētos biezajos džungļos starp uz papīra izliktajiem nosacījumiem, praksē pieņemtajiem budžeta lēmumiem un to atbilstību dalībvalstu politikām, nepieciešama neatkarīga institūcija. Tāda, kas līdzīgi kā nacionālās padomes, spētu orientēties specifiskajos spēles noteikumos un kam būtu mandāts politiski neatkarīgi izvērtēt varas iestādes - EK pieņemtos lēmumus. Eiropas Fiskālās padomes izveidošanai tādā veidā būtu jāstiprina dalībvalstu fiskālās politikas atbilstība SIP un jāsamazina šaubas par EK pieņemto lēmumu taisnīgumu un konsekvenci. Pagaidām grūti spriest, kā šīs cerības piepildīsies.

Pašreiz Eiropas Fiskālās padomes veidošanas process ir ieildzis un izskan bažas par jaunveidojamās padomes lielu atkarību no EK. Galvenie iebildumi ir par to, ka padomes tiesības izteikt savu viedokli un EK to uzklausīt nav formāli definētas. Turklāt nav skaidrs padomes funkcionālās un finansiālās neatkarības līmenis. Kopumā - pretēji sākotnējam uzstādījumam, šķiet, ka Eiropas Fiskālās padomes veidošanas principi atpaliek no tiem, kas piemērojami nacionālo fiskālo padomju veidošanā: savlaicīga neatkarīga viedokļa paušanas mehānisms, padomes locekļu izvēles neatkarība, funkcionāla neatkarība, izpildinstitūciju nepieciešamība piekrist padomes viedoklim vai izskaidrot novirzīšanos no tā.

Lai nodrošinātu Eiropas Fiskālās padomes efektivitāti, nepieciešams nodrošināt tās institucionālo neatkarību, un tās mandātu gan skaidri definēt, gan stiprināt. Padomei jāparedz iespēja pastāvīgi paust viedokli, reaģējot uz politikas notikumiem to veidošanās brīdī, kā arī jāformalizē padomes atzinumu loma Eiropas fiskālās pārvaldības ietvarā, pieprasot EK obligātu reakciju (izskaidrot vai piekrist).

Apkopojot iepriekšminēto, šķiet, ka fiskālās disciplīnas mašinērija pamazām, bet tomēr virzās pareizajā virzienā. Fiskālo padomju loma atbildīgas tēriņu kultūras veidošanā ekspertu vērtējumā sniedz pozitīvu ieguldījumu, un arī Latvijai tagad ir pāris gadu pieredze ar pozitīviem piemēriem. Padomes loma - tās konsultatīvā rakstura dēļ - izpaudīsies ilgākā laika posmā. Tas notiks ar biežāku valdības komunikāciju par budžeta jautājumiem un informētākas sabiedrības pieņemtajiem lēmumiem vēlēšanās. Taču jau tagad budžeta veidošanas process kļuvis caurspīdīgāks, padomei prasot atbildes no politikas veidotājiem un aktīvi komunicējot publiskajā telpā. Padome ir labi aprīkota pieņemt izaicinājumus tās autoritātes stiprināšanai un, augot pieredzei, sagaidāms, ka, papildus kārtējā budžeta uzraudzībai augs tās loma arī valsts finanšu ilgtspējas jautājumu analīzē.

Eiropas fiskālā ietvara komplicētības pieaugums padarījis to mazāk caurspīdīgu, vismaz tā šķiet pēc dažādu noteikumu un to atkāpju skaita pavairošanās un līdz ar to atšķirīgu dalībvalstu, EK, Eiropas Centrālās bankas viedokļu pieauguma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Vai zemākas procentu likmes apdraud fiskālo disciplīnu?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Kārlis Vilerts, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien parakstījis likumu par nākamā gada valsts budžetu, kā arī grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", lai veicinātu mūsdienīgas investīcijas.

Nausēda atkārtoti uzsvēra, ka, pieņemot 2024.gada budžetu, Lietuvas valdības valdošais bloks nav izmantojis visas iespējas, lai labāk apmierinātu valsts un iedzīvotāju vajadzības, taču viņš atzina, ka valdība ir sadzirdējusi daļu kritikas un budžetu uzlabojusi.

Lietuvas prezidents uzskata, ka 2024.gada budžetā trūkst apņemšanās paaugstināt skolotāju algas, kā arī politisko partiju vienošanās par izglītības politiku un valdības programmas ievērošanu.

"Es atzinīgi vērtēju to, ka budžetā paredzēta iespēja nākamgad palielināt finansējumu valsts aizsardzībai, ja tam būs piemēroti apstākļi. Valdība arī palielinājusi finansējumu valsts ceļiem, lai gan pieņemot vienreizēju lēmumu budžeta pieņemšanas procesa beigās. Ļoti nedaudz ticis palielināts arī finansējums bērnu neformālajai izglītībai. Tomēr kopumā uzmanība ģimenēm ar bērniem joprojām ir nepietiekama," sacīja Nausēda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji: Latvijas vieta ekonomiskās brīvības indeksā liecina par atvērtību globālajai tirdzniecībai

LETA, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vieta ekonomiskās brīvās indeksā liecina par uzņēmējdarbības vides regulējuma kvalitātes uzlabošanos, relatīvi augstu ekonomiskās brīvības līmeni, kā arī ekonomikas atvērtību globālajai tirdzniecībai un investīcijām, taču Latvija nedrīkst apstāties pie sasniegtā, atzina aptaujātajās uzņēmēju organizācijās.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa sacīja, ka ekonomiskās brīvības indeksā iegūto punktu skaita pieaugums liecina, ka Latvijā uzlabojusies gan uzņēmējdarbības vides regulējuma kvalitāte, gan arī publiskās pārvaldes efektivitāte un tirgus atvērtība. Taču Latvija nedrīkst apstāties pie sasniegtā un valstij ir jāturpina mērķtiecīgi sāktās reformas gan publiskajā pārvaldē, gan jāveic nepārtraukts darbs pie administratīvo šķēršļu samazināšanas komersantiem.

«Nepieciešams mazināt valsts dalību ekonomikā, novēršot negodprātīgu konkurenci starp privāto un publisko sektoru, kas nereti tiek veicināta radot labvēlīgāku regulējumu uzņēmumiem, kas pieder pašvaldībām un valstij,» sacīja LTRK valdes locekle, piebilstot, ja šāda tendence turpināsies, Latvija labo sniegumu šajā indeksā var zaudēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pilsētas dome publiskās un privātās partnerības projektā ar kompāniju ABB un vietējo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju forumam nepieciešamo satiksmi nodrošina ar elektromobiļiem.

Biznesa, intelektuālos un politiskos līderus šogad Davosā vizinās elektromobiļos un biedēs ar esošo sistēmu sabrukumu

Gadskārtējais Pasaules ekonomikas forums Davosā, Šveicē, sākas ar savdabīgu iezīmi – ar tīri ekonomisku risku pabīdīšanu uzmanības starmešu perifērijā, priekšplānā izvirzoties bažām par ekoloģiju un kiberdrošību. Grozies, kā gribi, bet jebkurai riskanto jomu sadaļai ir tiešs sakars ar ekonomiku, tomēr tādas «cietās» ekonomiskās tēmas kā fiskālā disciplīna, tirdzniecība, darba tirgus vai vērtspapīru tirgus jau trešo gadu nav «Davosas cilvēku» tiešajā rūpju lokā.

Nākotnes satricinājumi jeb esošo sistēmu pēkšņu un dramatisku sabrukumu scenāriji ir jauninājums, ko savā gadskārtējā globālo risku apskatā Pasaules ekonomikas foruma dalībniekiem ceļ priekšā tā rīkotāji. Risku un apdrošināšanas pakalpojumu kompānija Marsh un partneri jau 13. reizi foruma vajadzībām izstrādā globālo risku apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

papildināta - Topošās koalīcijas partijas pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās koalīcijas partijas pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju, žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pēc partiju sanāksmes pauda, ka partijas vienojušās par valdības deklarāciju, sadarbības līgumu un fiskālās disciplīnas līgumu.

Tagad šos dokumentus pārlasīšot korektori, bet trešdien, 23.janvārī, no rīta politiķi tos varētu parakstīt.

Trešdien arī iecerēts sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par valdības apstiprināšanu. Tā varētu notikt pirms pusdienlaika, iespējams, plkst.11, pastāstīja Kariņš.

Valdību veidojošām partijām šodien savās lēmējinstitūcijās vēl oficiāli jāizskata jautājums par dalību valdībā.

«KPV LV» Saeimas frakcija pašlaik lemj par jautājumiem, kas saistīti ar dalību valdībā. Frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs pirms sanāksmes nekomentēja iespējamo lēmumu, norādot, ka mudinās frakciju atbalstīt dalību valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem īstenotās nodokļu reformas rezultātā nodokļu ieņēmumos ik gadu zaudēts aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta, norādījusi Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle Inna Šteinbuka.

Saskaņā ar viņas teikto, nodokļu reformai būs ietekme arī turpmākos gadus. Galvenokārt negatīvu efektu radījis kritums uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Par nodokļu reformu lauzts gana daudz šķēpu un tā vērtēta ļoti kritiski. Piemēram, Eiropas Komisija atkārtoti norādījusi, ka nodokļu reformas ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu ir ļoti ierobežota.

Ne velti valdības vadītājs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka tūlīt pēc budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie izmaiņām nodokļu sistēmā, kas stātos spēkā 2021. gadā. Tajā pašā laikā uzņēmēji arvien uzsvēruši, ka nodokļu reformas neapšaubāmi pozitīvais ieguvums ir jaunais UIN regulējums, kas paredz, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķu prognozes par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru