Būvniecība un īpašums

Apstrīd 10,56 miljonu eiro vērto autoceļa Liepāja - Lietuvas robeža rekonstrukcijas iepirkumu

Žanete Hāka, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību VAS Latvijas Valsts ceļi konkursā par par valsts galvenā autoceļa A11 Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) posma segas rekonstrukciju, liecina paziņojums IUB.

Sūdzību iesniedzis SIA Matthai Latvija un tā tiks izskatīta 28. oktobrī.

Konkursu VAS Latvijas Valsts ceļi izsludināja augusta beigās, un nolikumā teikts, ka konkursā tiks izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu, pretendentiem savi piedāvājumi bija jāiesniedz līdz 10. oktobrim. Paredzamā līgumcena ir 10,56 miljoni eiro.

Iepirkums tiek veikts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķi Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana.

Darbi uzvarētājam būs jāveic 330 dienu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniegs un apledojums pirmdienas rītā daudzviet Latvijā apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistīta 152 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienība.

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:

Ainažu šoseja (A1) posmā no Berģiem līdz Bīriņu pagriezienam;

Vidzemes šoseja (A2) posmā no Rīgas līdz Līgatnei;

Valmieras šoseja (A3) posmā no Murjāņiem līdz Braslas tiltam;

Rīgas apvedceļi (A4 visa maršruta garumā;

Daugavpils šosejas (A6) visa maršruta garumā;

Jelgavas šoseja (A8) posmā no Jelgavas līdz Meitenei;

Liepājas šoseja (A9) no Kalnciemam līdz Apšupes krustojumam;

Rēzeknes šoseja (A12) visā maršruta garumā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 14.augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.-28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms, informē Latvijas Valsts ceļi.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējā divu mēnešu statistika par vidējā ātruma kontroles posmu darbību liecina, ka posmos ievērojami samazinās ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, vēl straujāk samazinājies CSNg ar cietušajiem vai ievainotajiem skaits, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Šī gada augustā un septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2022.gadā, vidējā ātruma kontroles posmos CSNg skaits samazinājies par 46%, CSNg ar cietušajiem skaits par 64% un CSNg ar ievainotajiem skaits par 73%. Tomēr divi mēneši ir vēl neliels periods kvalitatīvas statistikas iegūšanai, precīzāki dati būs redzami, kad iekārtas būs darbojušās pilnu gadu.

Statistikas dati liecina, ka vidējās kontroles posmos braukšanas ātrums samazinājās vēl pirms iekārtas sāka darboties, tas notika uzreiz pēc tam, kad tika uzstādīts aprīkojums un attiecīgās ceļazīmes.

Patlaban valsts ceļu tīklā darbojas 15 vidējā ātruma kontroles posmi. Vēl viens posms jau ir uzbūvēts, bet tajā ir mainīgs ātruma režīms, tāpēc vēl turpinās protokola izstrāde šim posmam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, valsts ceļu tīklā ar to plānots aprīkot vēl 17 posmus, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Patlaban tiem sākta elektrības pieslēgumu un iekārtu projektēšana, tiesības veikt šos darbus atklātā konkursā ieguva SIA EnerGrid. Darbu līgumcena ir 129 734,31 eiro (ar PVN).

Nākamie 17 posmi plānoti uz sekojošiem valsts autoceļiem:

• Tallinas šoseja (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam(74,5.-81,15. km)

• Vidzemes šoseja (A2):

o No Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsim) (72,25.-77,15. km)

o No Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8.-125,7. km)

• Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei (40,1.-55,55. km)

• Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers-Saulkalne):

o No krustojuma ar autoceļu P4 līdz tiltam pār Mazo Juglu(9,65.-13,9. km)

o No krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (14,5.-19,98. km)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem

Gatis Madžiņš, izdevniecības Dienas Bizness galvenais redaktors, līdzīpašnieks, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Festivāla apmeklētājus brīdina par ierobežotu satiksmi uz Liepājas šosejas

Dienas Bizness, 09.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Festivāla LMT Summer Sound apmeklētājiem jāņem vērā, ka uz Liepājas šosejas notiek remontdarbi un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) šosejas posmā, kas šķērso Jelgavas un Dobeles novadus (24,400. - 38,180. km) 10. jūlijā darbosies 6 luksofori, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī satiksmes regulētājus, bet 11. jūlijā luksoforu skaitu plānots samazināt līdz pieciem. 12. jūlijā darbi objektā nenotiks, bet turpinās darboties pieci luksofori. Šajā posmā būs ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h. Lai šķērsotu attiecīgo būvobjektu, jārēķinās ar laiku līdz 30 min. Posmu ir iespējams apbraukt caur Jelgavu vai Kuldīgu.

Uz Liepājas šosejas Tukuma un Dobeles novados (39,00. – 60,00. km) darba grafika izmaiņu dēļ, būvdarbi notiks arī šajā nedēļas nogalē, un sestdien un svētdien šajā posmā darbosies 4 luksofori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz vasaras pasākumiem Liepājā, Ogrē un Cēsīs tiks nodrošināti papildu reisi, lai iedzīvotāji varētu atgriezties mājās pēc koncertu un svētku apmeklējuma.

Sabiedriskā transporta padome (STP) atbalstījusi papildu vilciena reisu nodrošināšanu uz trim pasākumiem šovasar, lai to apmeklētāji varētu laikus nokļūt mājās. Savukārt pēc pasažieru plūsmas izpētes vairākos autobusu reisos STP nolēma noteikt transportu pēc pieprasījuma.

Liepāja, Ogre, Cēsis

STP atbalstījusi nodrošināt papildu vilcienu reisus maršrutā Rīga – Ogre, Rīga – Liepāja un Rīga – Cēsis laikā, kad pilsētās notiek vērienīgi pasākumi. Papildu vilciena reiss noteikts maršrutā Rīga – Ogre pēc trešā starptautiskā Operetes festivāla Galā koncerta Ogrē. Vilciens 14. jūlijā plkst. 00.30 izbrauks no Ogres uz Rīgu.

Līdzīgi papildu reiss tiks nodrošināts maršrutā Rīga – Cēsis, lai būtu iespējams apmeklēt Cēsu pilsētas svētkus un pēc tiem atgriezties Rīgā. 20. jūlijā vilciens no Rīgas izbrauks plkst. 14.11, savukārt 21. jūlijā plkst. 00.30 izbrauks no Cēsīm uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas remontdarbi uz vairākiem ceļiem Kurzemes piekrastē, bet Aglonas apkārtnē svētku laikā tiks slēgta tranzītsatiksme, informē Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Darbi notiek reģionālā autoceļa Ventspils–Grobiņa (P111) posmā no Sārnates līdz Ošvalkiem (21,7.-27,3. km), uz ceļa Valdgale–Roja (P126) posmā no 27. līdz 31. km, uz ceļa Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (P131) no 71. līdz 73. km. Tāpat notiek Līgupes tilta periodiskā uzturēšana uz Rucavas–Papes ceļa un Ālandes tilta uzturēšanas darbi uz autoceļa Grobiņa–Bārta–Rucava (P113). Šajos posmos jau ir vai tuvākajā laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ievērojami satiksmes ierobežojumi saglabājas uz Liepājas šosejas (A9), kur darbi notiek kopumā uz vairāk kā 70 kilometriem ceļa:

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Garantijas remontdarbi posmā Nīca - Rucava atzīti par nekvalitatīviem

Zane Atlāce - Bistere, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posmā starp Nīcu un Rucavu (34,9.-36,3. km) būvnieks SIA Binders veicis garantijas remontdarbus, izmantojot laika apstākļiem neatbilstošu tehnoloģiju, kā arī darbu veikšanu nesaskaņojot ar VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Nekvalitatīvi veikto darbu LVC nepieņem un būvniekam darbi būs jāveic atkārtoti. Visticamāk tas notiks nākamajā gadā, iestājoties būvdarbu veikšanai piemērotiem laika apstākļiem. Remontam vispiemērotākā metode tiks izvēlēta, piesaistot Ceļu laboratorijas speciālistus.

Rekonstrukcijas darbi valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) 23 km garā posmā no Nīcas līdz Rucavai (27,32.-50,49. km) tika uzsākti 2015. gada jūnijā un pabeigti 2016. gada septembrī. Tos veica ceļu būves uzņēmums SIA Binders. Rekonstruētā posma projektu sagatavoja SIA Polyroad, būvuzraudzību veica - SIA Teede Insenerid un SIA Sweco EST (Igaunija). Posma rekonstrukcijas izmaksas bija 14,97 miljoni eiro ( ieskaitot PVN). Objekta garantijas termiņš - pieci gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt uz plkst.6.30 apledojums vietām Latgalē, Zemgalē un Vidzemē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 63 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības.

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:

• Vidzemes šoseja (A2) no Vangažiem līdz Augšlīgatnei, no Virešiem līdz Veclaicenei;

• Valmieras šoseja (A3) no Raganas līdz Braslas tiltam

• Daugavpils šosejas (A6) no Skrīveriem līdz Nīcgalei;

• Jelgavas šoseja (A8) no Olaines līdz Meitenei;

• Liepājas šoseja (A9) no Kaģiem līdz Apšupes krustojumam;

• autoceļš Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) Visa maršruta garumā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties arī uz Tallinas un Valmieras šosejas

Db.lv, 07.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz piektdienu, 8.septembri, uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no krustojuma ar vietējo autoceļu Plācis-Rozula līdz Stalbei sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas samaksas kontroli.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Vidzemes šosejas (A2) un autoceļa Cēsis-Vecpiebalga (P30) sāk darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Uz Vidzemes šosejas sāk darboties vidējā ātruma kontroles posms no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei, bet uz autoceļa Cēsis-Vecpiebalga - no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam.

Abos posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana un tehniskā apskate. Uz Vidzemes šosejas kontroles posma sākumā pie tilta pār Vējupīti kontrolēs arī vinjetes.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par 12,5 miljoniem eiro rekonstruēs autoceļa Liepāja - Lietuvas robeža posmu

Žanete Hāka, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies VAS Latvijas Valsts ceļi izsludinātais iepirkums par valsts galvenā autoceļa A11 Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) posma 21,85-45,02 km segas rekonstrukciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums tika rīkots sarunu procedūras veidā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, un par uzvarētāju izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu. Konkursā uzvarējusi SIA Binders, kuras piedāvātā līgumcena bija 12,5 miljoni eiro. Kopumā tika saņemti četru pretendentu pieteikumi.

Iepirkums tiek īstenots ar Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība atbalsta mērķa Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana finansējuma palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta tilta pār Laucesi rekonstrukcija autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 163,4. kilometrā Daugavpils novadā pie Lietuvas robežas, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Projektu izstrādāja SIA Inženieru birojs Kurbada tilti, būvdarbus veica a/s Panevežio keliai, to līgumcena bija 1,28 miljoni eiro (ar PVN), līdzekļi tilta pārbūvei tika piešķirti no valsts budžeta.

Rekonstrukcijas gaitā tilts tika nojaukts un ar visām pieejām un krasta nostiprinājumiem uzbūvēts no jauna. Satiksme tikmēr tika organizēta pa pagaidu tiltu. Tilts pār Laucesi bija uzbūvēts 1958. gadā un kopš tā laika remontu nebija piedzīvojis.

Ir pabeigti darbi arī uz tilta pār Līgupi valsts vietējā autoceļa Rucava–Pape (V1221) 0,40. kilometrā. Valsts budžeta tiltu atjaunošanas programmas ietvaros tiltam ir izbūvēta jauna brauktuve, atjaunota hidroizolācija un dzelzsbetona konstrukciju aizsargkārta, nostiprināti tilta konusi un atjaunotas drošības barjeras. Darbus veica SIA Katleri, to izmaksas bija 0,15 miljoni eiro (ar PVN). Tilts pār Līgupi būvēts 1983. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošā telpa Ligate Rucavā – visretāk apdzīvotajā novadā Latvijā – ir apliecinājums tam, ka nomale nav šķērslis komercdarbībai

Lai arī pakalpojumu jomā parasti veiksme tiek saistīta ar potenciālā tirgus lielumu un pirktspēju, rucavniece Līga Ate pirms gada riskēja patstāvīgi atvērt rokdarbu veikalu, kas šovasar tika apvienots ar kafejnīcu. Ligatē tiek organizētas arī dažādas meistarklases. Ņemot vērā, ka šis ir ceturtais mazākais novads Latvijā un atrodas mežainajā Lietuvas pierobežā, turklāt novada centrs nav jūras pusē, kas ir tūristu iecienīta, bet «iekšzemē», netrūka arī skeptiķu. Tomēr šovasar nācies uz nepilnu slodzi pieņemt vēl vienu darbinieci, lai iegūtu kaut pāris stundu brīva laika, atzīst Līga. Lai gan vasara Lejaskurzemē ir vēsa, rosība Ligates telpās un āra kafejnīcā nav norimusi ne brīdi. Jaunā uzņēmēja ir gatava spert nākamo soli – mainīt juridisko statusu, no pašnodarbinātās kļūstot par individuālo komersanti, lai varētu paplašināt sortimentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Satiksmes intensitāte uz ceļiem sasniegusi augstākos rādītājus 10 gadu laikā

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte Latvijas galveno autoceļu tīklā 2019. gadā pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru.

Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu turpina pastāvīgi augt, un pērn tā sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Visblīvākā satiksme koncentrējas uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.

Kā arī par 16% pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) (A11), kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru 2019. gadā bija 3249 autotransporta vienības.

2019. gadā uz Rīgas apvedceļa visvairāk jeb par 23,9% satiksmes intensitāte ir palielinājusies autoceļa Baltezers – Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga – Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka – Ogre (P5).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Apstrīd 12,5 miljonu eiro vērto autoceļa Liepāja - Lietuvas robeža rekonstrukcijas konkursu

Žanete Hāka, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecības uzņēmums AS Kauno tiltai iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), kurā apstrīdēti VAS Latvijas Valsts ceļi izsludinātā konkursa par valsts galvenā autoceļa A11 Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) posma 21,85-45,02 km segas rekonstrukciju rezultāti, liecina informācija IUB.

AS Kauno tiltai sūdzību IUB izskatīs 7. aprīlī.

Iepirkums tika rīkots sarunu procedūras veidā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, un par uzvarētāju izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu.

Konkursā uzvarēja SIA Binders, kuras piedāvātā līgumcena bija 12,5 miljoni eiro. Kopumā tika saņemti četru pretendentu pieteikumi.

Iepirkums tiek īstenots ar Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība atbalsta mērķa Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana finansējuma palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludināti valsts autoceļu būvdarbu iepirkumi gandrīz 100 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi kā pirmie uzsāka apgūt jaunā Eiropas Savienības fondu perioda finansējumu, un mēs aktīvi turpināsim realizēt visus ieplānotos projektus, norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Būvdarbu iepirkumi tiek gatavoti savlaicīgi, rēķinoties ar to, ka vērtēšana un iepirkumu uzraudzība var prasīt papildu laiku. Mūsu mērķis – lai, sākoties būvniecības sezonai, uzņēmēji varētu nekavējoties uzsākt darbu,» piebilst J. Lange.

Kā informē Satiksmes ministrija, šogad oktobrī izsludināti jau deviņi būvdarbu iepirkumi par gandrīz 100 miljoniem eiro.

To vidū ir autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (A3) būvdarbi par vairāk nekā 21 miljonu eiro, Talsi – Stende – Kuldīga (P120) par vairāk nekā 15 miljoniem eiro un Rīga – Ventspils (A10) segas pārbūve un Augšlīgatne – Skrīveri (P32) pārbūve – katrs par 11,5 miljoniem eiro. Līdz gada beigām tiks izsludināti vēl 2 iepirkumi par kopējo summu aptuveni 13 miljoni eiro.Šos projektus plānots realizēt ar Kohēzijas un ERAF fondu līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28. martam bijusi par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15. līdz 28. februārim, liecina "Latvijas Valsts ceļi" dati.

Savukārt satiksmes intensitātes kritums, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo laika posmu no 15. līdz 18.martam, ir 19%.

Vislielākais satiksmes intensitātes kritums – par 87%, ir bijis uz Jelgavas šosejas posmā Eleja – Lietuvas robeža. Uz robežas ar Lietuvu patlaban ir atjaunota robežkontrole. 43% satiksmes intensitātes kritums ir bijis uz Valmieras šosejas posmā no Strenčiem līdz Valkai, arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Vienīgais galvenā autoceļa posms, kur joprojām ir vērojams neliels satiksmes intensitātes pieaugums attiecībā pret 2019. gadu, ir Tallinas šoseja pie Ādažiem.

Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir korelējušas arī ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm (sk.grafiku).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Posmā no Nīcas līdz Rucavai sākas asfalta frēzēšana, satiksmi regulēs luksofori

Dienas Bizness, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākušies ceļa seguma atjaunošanas un pastiprināšanas darbi uz autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) posmā no Nīcas līdz Rucavai (21,85.-45,02.km), informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Šonedēļ tur sākas arī vecā asfalta seguma frēzēšana un caurteku uzstādīšana. Sakarā ar būvdarbiem šajā posmā ir noteikti ātruma ierobežojumi, un vismaz divos posmos satiksmi regulēs luksofori. Autovadītājiem jārēķinās, ka būvdarbu posma šķērsošana var prasīt papildu pusstundu.

Būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir SIA Binders. Būvdarbi turpināsies līdz pat 2016. gada rudenim, un to izmaksas ir 15,1 miljons eiro ar PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rucavas baltais sviests pieteikts ES Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes produktu reģistram

Žanete Hāka, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai izvērtēšanai iesniegts reģistrācijas pieteikums aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei Rucavas baltais sviests, informē Zemkopības ministrija.

Produkts Rucavas baltais sviests ir sviests, kura gatavošanas procesā netiek atdalītas piena sūkalas. Ražošana notiek mājsaimniecības apstākļos pēc tradicionālas metodes – krējumu maisot ar koka karoti pulksteņrādītāju kustības virzienā. Tiklīdz sāk atdalīties pirmie sūkalu pilieni, tā trauku liek sildīt uz plīts vai karsta ūdens peldē un krējumu maisa, līdz iegūst mīkstu, plastisku, nedaudz spīdīgu un viendabīgu masu.

Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido Rucavas baltā sviesta senās vēsturiskās tradīcijas, pagatavošanas metodes un reputācija konkrētajā apgabalā.

Rucavas balto sviestu mājsaimniecībās gatavo jau kopš 20. gadsimta sākuma. Tā gatavošanas receptes ir nodotas no paaudzes paaudzē. Arī pašlaik gandrīz katrā rucaviešu mājā tiek gatavots Rucavas baltais sviests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15.marta līdz 14.aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29%, bet kravas transporta - 14%.

Attiecībā pret 2019.gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91% ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja-Lietuvas robeža un 48% intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē.

Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92% un 85%. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89%, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei - 32%.

Jau ziņots, ka uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole. Par 46% vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45% uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ziegler Rucava pagājušajā piektdienā svinīgi atklāja jauno kūdras ražošanas cehu. Šis ir otrais uzņēmuma cehs Rucavas novadā, tajā pastāvīgu darbu rod septiņi novada vīri, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Visi esam vietējie, tepat no Rucavas, Dunikas. Pat kaķis Muris mums vietējais, lai gan viņu izmeta no lietuviešu fūres, bet, kad jau sākām barot, tad kļuva par rucavnieku. Tagad savu algu godam atstrādā, peles ķerot,» stāstījis ceha darba vadītājs Ronalds Bļinovs.

Jaunā ceha būvniecībai, kūdras preses iegādei uzņēmums investējis 300 tūkstošus eiro pašu līdzekļu, Kursas Laikam atklājis uzņēmuma direktors Raimonds Pētersons.

Šobrīd uzņēmuma apsaimniekošanā ir 700 hektāru kūdras purva, kurā vidēji ir 2,5 metrus biezs kūdras slānis. Gadā no purva noņem maksimāli 7 centimetrus kūdras.

Komentāri

Pievienot komentāru