Auto

Autovadītāju ievērībai: ceļu remontdarbu dēļ pieaug ierobežojumi

Lelde Petrāne, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Valsts autoceļu tīklā vairākos būvobjektos ir atsākti remontdarbi un turpinās bedru masveida remonts, tāpēc VAS Latvijas Valsts ceļi aicina autovadītājus rēķināties ar satiksmes ierobežojumiem un garāku ceļā pavadīto laiku.

Šodien sākas būvdarbi Valmieras šosejas (A3) posmā no Rubenes, ieskaitot Valmieras apvedceļu, līdz tiltam pār Mellupi Strenču virzienā. Jau šodien satiksmi tur sāks regulēt viens luksoforu posms, to skaits šīs nedēļas laikā var pieaugt līdz trim.

Būvdarbi turpinās uz Liepājas šosejas (A9) pār Lielupes tiltu, satiksme tur tiek regulēta ar luksoforiem, bet divos citos posmos - ar luksoforiem vai satiksmes regulētājiem. Darbi atsākti arī Tallinas šosejas (A1) posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem.

Klaipēdas šosejas (A11) posmā no Nīcas līdz Rucavai autovadītājiem jārēķinās ar trim luksoforu posmiem, kā arī papildu pusstundu ceļā. Šo ceļa posmu iespējams apbraukt pa autoceļu Rucava-Bārta-Dubeņi-Grobiņa (P113).

Uz Rēzeknes-Daugavpils ceļa (A13) ir trīs būvdarbu posmi: pie Maltas, kur būtisku satiksmes ierobežojumu nav, no Špoģiem līdz Daugavpilij, kur satiksmi vienā posmā regulē organizatori un 20 km garo posmu var šķērsot aptuveni 50 minūtēs. Pirms Lietuvas robežas, kur ieviesti pieci luksoforu posmi un paredzamais objekta šķērsošanas laiks arī ir 50 minūtes.

Seguma atjaunošanas būvdarbi notiek autoceļa Rīgas HES-Jaunjelgava (P85) posmā no Ķeguma virzienā uz Jaunjelgavu. Tur ir septiņi luksoforu posmi un ceļā jārēķinās ar papildu pusstundu. Papildu pusstunda būs nepieciešama, arī dodoties no Vecumniekiem Neretas virzienā (P73), jo Valles apkārtnē notiek remontdarbi 13 km garumā ar sešiem luksoforu posmiem.

Ulbrokā turpinās rotācijas apļa izbūve uz ceļiem (P4, P5), kas savieno Rīgu ar Tīnūžu-Kokneses ceļu.

Būvdarbi turpinās arī citur uz valsts autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visus šobrīd Brīvības, Lāčplēša un Krišjāņa Barona ielā notiekošos remontdarbus neizdosies pabeigt plānotajos termiņos, šodien žurnālistiem atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Ušakovs teica, ka Rīgā šovasar notiek vērienīgi ceļu remontdarbi - Brīvības, Lāčplēša un Barona ielā. Veikt šos darbus pašvaldībai esot liels izaicinājums. «Diemžēl esam spiesti atzīt, ka Satiksmes departaments nebija uzdevumu augstumos, un atsevišķās situācijās redzam, ka darbi, tieši pateicoties departamenta aktivitātēm, ir sākti vēlāk, nekā bija plānots. Daudzās situācijās esam spiesti risināt problēmas, kas pēc būtības ir varoņdarbs, līdz ar to pieņemts lēmums par [Satiksmes departamenta vadītāja Vitālija] Reinbaha atstādināšanu no amata,» viņš skaidroja.

Ušakovs teica, ka visu remontdarbu sezonu esot notikusi «pietiekami skaļa» komunikācija ar Satiksmes departamentu par to, vai tiek ievēroti remontdarbu termiņi, un «tagad kopējais rezultāts ir tāds, ka darbi netiks pabeigti laicīgi, vienkārši tas prasa absolūti nevajadzīgu varoņdarbu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Būtiski samazinās klientu skaits, kuri OCTA atlīdzību izvēlas saņemt naudā

Zane Atlāce-Bistere, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad būtiski samazinājies klientu skaits, kuri sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas atlīdzību izvēlas saņemt naudā, pavēstīja risku apdrošināšanas kompānijas BTA Baltic Insurance Company (BTA) Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Linda Upeniece.

Kopš 2017.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā izmaiņas OCTA likumā, kas paredz būtiskas atšķirības atlīdzības apmērā, ja tā tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, 27% auto īpašnieku izvēlējušies atlīdzību saņemt naudā, kamēr pērn šādu atlīdzības veidu izvēlējās 41% OCTA klientu.

Izvēloties atlīdzību naudā vai remontdarbu veidā, būtiski atšķiras OCTA atlīdzības vidējais apmērs. Vidējā OCTA atlīdzība autoservisā šogad ir 895 eiro, kas ir par 39 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt naudā izmaksātā vidējā OCTA atlīdzības summa šogad ir 388 eiro, kas ir par 92 eiro mazāk nekā pērn, kad vidējais naudā izmaksātais atlīdzības apmērs bija 480 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sākta ilgi gaidītā Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu autovadītāju sapnis sācis īstenoties - gandrīz 14 km garā posmā uzsākta Vidzemes šosejas segas pārbūve posmā no Garkalnes dzelzceļa pārvada līdz t.s. Sēnītes mezglam, informē darbu veicēji - piegādātāju apvienība Binders un ACB.

Uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža uzsākts šosejas abu brauktuvju segas pārbūves (pastiprināšanas) process posmā no 25,50. līdz 39,40. km jeb no Garkalnes dzelzceļa pārvada līdz t.s. Sēnītes mezglam, pilnībā ietverot to, un vēl apmēram 1 km Siguldas virzienā. No Sēnītes mezgla turpinājumā uz Murjāņiem segas pārbūve pusotra km garumā tiks veikta arī Valmieras šosejai jeb a/c A3 Inčukalns – Valmiera posmā no 0,00. līdz 01,65.km.

Projekta ietvaros tiks atjaunoti arī septiņi ceļa pārvadi un divi tuneļi Sēnītes mezglā, kā arī divi pārvadi pie Vangažiem un tuneļveida caurteka. Projekts paredz ceļa brauktuves segas pārbūvi, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums tiks safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar esošajām šķembām, cementu un izlīdzināts. Tai pa virsu trijās kārtās ieklāta jaunā asfalta sega. Kopumā ieklāšanai paredzēta asfaltbetona apjoms - 179 877 t. Projekts neparedz ceļa smilts salturīgā slāņa nomaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Augulis: Ceļu lietotāji nodokļos samaksā 500 miljonus eiro, taču ceļu uzturēšanai tiek vien 200 miljoni eiro

Dienas Bizness, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzstājoties ceļinieku gadskārtējā konferencē Attīstība sākas ar ceļu, satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka viņa ministra darbības prioritāte ir autoceļu sakārtošana un uzturēšana.

«Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi kopējā budžetā pārsniedz 500 miljonus eiro, taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 190 - 200 miljonu eiro. Tātad tikai 36% no naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīta ceļu uzturēšanai un atjaunošanai,» akcentēja U. Augulis.

Ministrs norādīja, ka ir jāmazina šī šķēre starp ceļu lietotāju nomaksātajiem nodokļiem un piešķirto finansējumu ceļu infrastruktūrai.

Nacionālajā attīstības plānā ir noteikti konkrēti rādītāji jeb sasniedzamie procenti ceļu infrastruktūras uzlabošanā, kas sekmētu valsts attīstību un pamatu ekonomiskajai izaugsmei, īpaši reģionos. Šie rādītāji ir labs atskaites punkts, kas palīdz definēt, kāpēc tieši tik finansējuma ieguldām ceļu infrastruktūrā vai kāpēc nosakām autoceļu finansēšanu par vienu no valdības prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uz Ventspils šosejas atjaunos asfalta segu un tiltu pār Lielupi; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem

Lelde Petrāne, 02.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas būvdarbi divos posmos uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10): tilta pār Lielupi rekonstrukcija un ceļa posma no Varkaļiem līdz Jūrmalas šosejai atjaunošana. Remontdarbi abos ceļa posmos paredz satiksmes ierobežojumus, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šodien, 2. augustā sākas ceļa būvdarbi vairāk nekā trīs kilometru garā posmā no Varkaļiem līdz izbraukšanai uz Jūrmalas šoseju (20,06 - 23,84 km). Remontdarbu laikā slēgs ceļa posmu ar vienvirziena satiksmi (rampa uz Rīgu). Autovadītāju ievērībai - satiksme uz Rīgu tiks nodrošināta pa apbraucamo ceļu, braucot virzienā uz Jūrmalas centru (Priedaini). Tāpat uz šosejas tiks noteikts ātruma ierobežojums 70 km/h. Šajā ceļa posmā paredzēts frēzēt asfaltu un atjaunot ceļa segu.

No ceturtdienas, 4. augusta sāks remontēt arī Lielupes tiltu līdz pat pagriezienam uz Jūrmalu. Satiksmi uz tilta organizēs ar luksoforiem pārmaiņus pa vienu brauktuves joslu. Ceļa posmā būs ātruma ierobežojumi 50 km/h stundā. Saskaņā ar līguma nosacījumiem, būvdarbu izpildes termiņš ir 310 dienas, kas nozīmē, ka darbi turpināsies arī nākošgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne visi galvaspilsētā notiekošie ielu remontdarbi tiks pabeigti līdz 1.septembrim, tomēr visi posmi pie skolu teritorijām būs pabeigti, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēdē sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters.

Termiņu iekavēšanos Valpēters skaidroja ar pašvaldības AS Rīgas Siltums un SIA Rīgas ūdens, kā arī AS Sadales tīkls veicamajiem inženierkomunikāciju remontdarbiem.

Ietvju remontdarbi aizkavēsies Brīvības, Stabu, Dzirnavu un Elizabetes ielā. Brīvības ielas ietvju pārbūves darbus paredzēts pabeigt līdz 9.septembrim, savukārt Dzirnavu ielā paredzētos Sadales tīkla remontdarbus paredzēts pabeigt līdz 15.septembrim.

Tāpat Brīvības ielas remontdarbi posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam tiks atlikti līdz nākamā gada pavasarim, jo Rīgas siltums nepaspēs paveikt visus nepieciešamos remontdarbus tik ātri, lai būtu iespējams šajā posmā uzklāt kvalitatīvu asfalta segumu, skaidroja Vālpēters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecības nozares Gada balvu šogad abās kategorijās - par ceļu seguma atjaunošanu un pastiprināšanu, kā arī par paplašinātiem ceļu būvdarbiem - saņēma SIA Binders.

Ceļu būvnieks balvu saņēma par Ainažu šosejas un posma Valka-Rūjiena būvdarbiem. Binders pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas ceļi vairs būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ceļiem un kvalitātes ziņā tie drīz tiks apsteigti.

Arī tautas autovadītāju balvu saņēma Binders, bet šoreiz par ceļa posmu Rīga-Sigulda.

Kā ziņots, balvas saņem būvnieki, kas veikuši būvdarbus valsts ceļu objektos, kur darbi tika pabeigti pērn.

Gada balvas ceļu būvniecībā šogad pasniegtas sesto reizi. Žūrija vērtēja desmit ceļu būvobjektus, kuri tika pabeigti pērn un tika atlasīti pēc darbu apjoma un izpildes kvalitātes kritērijiem. Visus objektus žūrija apsekoja dabā, vērtējot asfalta seguma kvalitāti - līdzenumu, viendabīgumu, šuves, kā arī inženiertehniskās būves, nomales un nogāzes, satiksmes organizācijas aprīkojumu un ūdens novades sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vērts izskatīt iespēju nākotnē pielāgot stacionāros fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā, neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas vai izietas tehniskās apskates nav apmēram 2% automašīnu, kas piedalās satiksmē, secināts Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sociālajā kampaņā, kas tika rīkota sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts policiju.

«Kampaņas laikā apkopotā statistika no fotoradariem un īpaši aprīkotas demo automašīnas liecina, ka vidējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA vai savlaicīgi veiktas tehniskās apskates ir nedaudz lielāks - ap 2%,» sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Sākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēsa, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir apmēram 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD: 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilo telefonu

LETA, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SM: Valsts kontroles revīzija rosina pašvaldību kapacitātes celšanu autoceļu jomā

Dienas Bizness, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav, secinājusi Valsts kontrole.

Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.

Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu) tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uz grants ceļiem sāk ieviest autotransporta masas ierobežojumus

Žanete Hāka, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar atkusni un nokrišņiem uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā ir sācies šķīdonis, tāpēc uz šiem ceļiem pakāpeniski tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Ierobežojumi katru gadu pakāpeniski tiek ieviesti visos valsts reģionos – aptuveni 10 000 km valsts autoceļu, uzstādot aizlieguma ceļa zīmes, kas ierobežo transportlīdzekļu maksimālo pilno masu, lielākoties ar 10 tonnām. Līdzīgi ar savā pārziņā esošajiem ceļu tīkliem rīkojas arī pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vēlēšanu greideris

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Lāčplēša ielā sāksies seguma atjaunošanas darbi; jārēķinās ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem

Lelde Petrāne, 14.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju uzmanību, ka no 15. jūlija sāksies seguma atjaunošanas darbi Lāčplēša ielā. Autovadītājiem jārēķinās ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem.

Seguma atjaunošanas darbi tiks uzsākti posmā no Salu tilta līdz Avotu ielai. Maksimālais atļautais braukšanas ātrums tiks ierobežots līdz 30km/h un slēgta viena braukšanas josla katrā virzienā. Sabiedriskā transporta pasažieru ievērībai: iespējams, ka pieturvietas nepieciešamības gadījumā tiks pārvietotas, par ko tiks ziņots atsevišķi.

Būvdarbu laikā tiks mainīts segums ne tikai brauktuvei, bet arī pieguļošajām ietvēm. Gājējiem jāņem vērā, ka tajos ietvju posmos, kuros tiks veikti seguma atjaunošanas darbi, šie posmi tiks slēgti. Būvniekiem uzdots nodrošināt pārvietošanās iespējas pa brauktuvi, norobežojot to no kopējās transportlīdzekļu plūsmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietus un atkušņa dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis

Rūta Lapiņa, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar grants autoceļiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem – lietu un atkusni, daudzviet Latvijā uz grants autoceļiem ir iestājies šķīdonis, informē VAS «Latvijas Valsts ceļi».

Sakarā ar šķīdoni uz grants autoceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Šādi ierobežojumi patlaban ir ieviesti 157 grants autoceļu posmos, no tiem 96 posmos ierobežojumi ir pastāvīgi (darbojas visu gadu).

Pēc «Latvijas Valsts ceļu» sniegtās informācijas, visvairāk īslaicīgie masas ierobežojumi ir ieviesti uz grants autoceļiem Dagdas, Limbažu, Aizkraukles, Kuldīgas un Saldus apkārtnēs. Latgalē un daļā Vidzemes grants autoceļi apledo, taču turpinoties atkusnim arī tur var iestāties šķīdonis.

Īslaicīgie transporta masas ierobežojumi sakarā ar šķīdoni tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas. Aktuālā informācija par ieviestajiem ierobežojumiem ir ievietota «Latvijas Valsts ceļu» mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BTA: Apdrošinātājiem jāmeklē risinājumi, kā paātrināt tāmju saskaņošanu ar autoservisiem

Žanete Hāka, 13.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nokļūstot autoservisā, auto īpašnieku visvairāk interesē laiks, kādā mašīna tiks saremontēta un darbu izpildes kvalitāte, liecina BTA pētījums. To apliecina arī autoservisa Senson Paint mārketinga nodaļas vadītājs Dmitrijs Skripņiks, kurš uzsver, ka apdrošinātājiem un autoservisiem jāturpina meklēt risinājumi, kā paātrināt remontdarbu tāmes izskatīšanas un apstiprināšanas laiku.

Nonākot servisā klientam neizbēgami ir stress un trauksme, jo īpaši, ja tas noticis pēc avārijas. Viņš satraucas par to, cik ilgu laiku būs jāiztiek bez mašīnas, cik kvalitatīvi darbs tiks veikts, cik remonts izmaksās, vai tam būs garantija. Taču būtiskākais ir laika jautājums, kas bieži ir atkarīgs arī no tā, cik ātri serviss ar apdrošinātāju vienosies par remontdarbu tāmi. Tā kā gan servisam, gan apdrošinātājam būtiskākais ir tas, lai klients ir apmierināts, šajā virzienā jāturpina aktīvi strādāt, situāciju vērtē autoservisa Senson Paint mārketinga nodaļas vadītājs Dmitrijs Skripņiks.

Tam piekrīt arī AAS “BTA Baltic Insurance Company” Apdrošināšanas atlīdzību departamenta Ekspertīžu nodaļas vadītājs Ilmārs Džeriņš, kurš atzīst, ka nesen veiktā BTA pētījumā tieši remontdarbu ilgums tika atzīts par biežāko jautājumu, ko klients uzdod servisam. “Pētījumā anonīmi aptaujājām 89 autoservisus visā Latvijā. No tiem 64% atzina, ka OCTA un KASKO ietvaros remontdarbu ilgums ir galvenais jautājums, kas satrauc klientu. Turklāt, vērtējot faktorus, kas nosaka, cik laba vai neveiksmīga ir auto servisu sadarbība ar apdrošinātājiem, kā būtiskāko parametru servisi nosauca tāmes izskatīšanas un apstiprināšanas laiku. Abi šie rādītāji parāda, ka apdrošinātājiem ir jāmeklē risinājumi, kā paātrināt tāmju saskaņošanu ar autoservisiem,” vērtē Ilmārs Džeriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autovadītāju ievērībai: pēcpusdienā Pierīgā var būt palēnināta satiksme

Latvijas Valsts ceļi, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15,9% autovadītāju nevadā līdzi saskaņoto paziņojumu, jo ir māņticīgi, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Savukārt vēl 20% autovadītāju nezina, kur dabūt saskaņotā paziņojuma veidlapas. Tikai nedaudz vairāk nekā 45% autovadītāju ir pārliecināti, ka to automašīnās vienmēr līdzi ir saskaņotais paziņojums.

Lai atvieglotu autovadītāju ikdienu, LTAB izstrādājis un ieviesis mobilā saskaņotā paziņojuma funkciju aplikācijā LTAB OCTA. Jaunā aplikācijas funkcija ļaus CSNg cietušajiem ātri un ērti fiksēt negadījuma apstākļus, norādīt informāciju par iesaistītajām pusēm, apstiprināt datus un elektroniski nosūtīt tos apdrošinātājiem. Ņemot vērā, ka LTAB OCTA aplikācija piesaistīta LTAB uzturētajai OCTA datubāzei, datu ievade cietušajiem prasīs mazāk laika, jo tie saskaņotā paziņojuma protokolā ielasīsies automātiski. Turklāt aizpildītu saskaņoto paziņojumu abas puses varēs autorizēt ar elektronisko parakstu, un tas būs saistošs ikvienam apdrošinātājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas siltumapgādes kompānija AS Rīgas siltums (RS) pabeigusi siltumtīklu rekonstrukcijas darbus Brīvības ielā, informē uzņēmums.

Kompānijā atzīmē, ka par aptuveni 10% apsteigts plānoto darbu grafiks.

Fotogalerijā ieskats būvdarbu gaitā!

Brīvības ielā šogad kopumā nomainīti siltumtīkli gandrīz 1,9 km garumā, un remontdarbu laikā RS izbūvēja pagaidu siltumtīklus 400 m garumā, nepārtraucot karstā ūdens piegādi 249 ēkām Brīvības ielā, tādējādi visu remontdarbu laiku šo ēku iedzīvotāji saņēma karsto ūdeni.

Šogad tika turpināta Rīgas pilsētas Labā krasta maģistrāles M-3 siltumtīklu rekonstrukcija Brīvības ielā posmā no ēkas Brīvības ielā 163 līdz Bruņinieku ielai (kopējais garums 1 877 m). Šie siltumtīklu posmi ekspluatācijā bija no 1959. gada. Cauruļvadu ārējo virsmu bija bojājusi korozija, siltumizolācija bija fiziski novecojusi un vairs neatbilda būvnormatīvu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Uzrok Brīvības ielu, lai veiktu siltumtīklu remontdarbus

Zane Atlāce - Bistere, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvības ielā - no Lāčplēša ielas virzienā uz Ģertrūdes ielu 54 m garumā un Stabu ielas krustojumā uzsākti siltumtīklu pārbūves darbi, ko plānots pabeigt septembra beigās, informē AS Rīgas siltums pārstāve Linda Rence.

Uzņēmumā norāda, ka siltumtīkli Brīvības ielā ekspluatācijā bijuši jau teju 60 gadu un tie bija neapmierinošā stāvoklī.

Remontdarbu laikā tiks nodrošināta autotransporta kustība, tomēr tā būs apgrūtināta un var veidoties auto sastrēgumi.

Pabeidzot visus siltumtīklu remontdarbus, tiks veikta būvdarbu teritorijas sakārtošana, tai skaitā brauktuvju un ietvju seguma atjaunošana.

Siltumtīklu remontdarbu plāns ik gadu savlaicīgi tiek sagatavots un saskaņots ar Rīgas domes atbildīgajām institūcijām, tostarp ar Satiksmes departamentu. Remontdarbu plāna saskaņošanas mērķis ir, lai AS "RĪGAS SILTUMS" plānoto remontdarbu veikšana sakristu ar ielu rekonstrukciju plāniem - vispirms nomainot novecojušās inženierkomunikācijas un tikai pēc tam atjaunojot ielu segumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pie Akropoles izbūvēs četras jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas

Dienas Bizness, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties pavasarīgiem laikapstākļiem, no 22. marta līdz 30. maijam, plānots pabeigt Salaspils ielas rekonstrukcijas darbus un izbūvēt četras jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Ķengaragā, topošā daudzfunkcionālā tirdzniecības centra «Akropole» apkārtnē, informē «Akropole Rīga» sabiedrisko attiecību konsultante Agne Araka-Innus.

Salaspils ielas rekonstrukcijas darbi sašaurinājuma vietas pārbūvē notiks četros etapos.

Pirmajā etapā, no 22. līdz 29. martam, tiks izbūvēta josla degvielas uzpildes stacijas (DUS) «Lukoil» pusē līdz sašaurinājumam, nodrošinot izbraukšanu un iebraukšanu DUS.

Otrajā etapā tiks izbūvēta josla DUS «Lukoil» pusē tieši sašaurinājuma vietā, slēdzot vienu joslu un nodrošinot maiņvirziena transporta kustību. Blakus esošā trolejbusa pieturvieta «Ķengarags» tiks slēgta uz etapa izbūves laiku. Nedēļu pirms slēgšanas pieturvietā tiks izvietots paziņojums. Lai radītu mazāk sastrēgumus, darbi šajā etapā norisināsies Lieldienu brīvdienās no 30. marta līdz 1. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru