Būvniecība un īpašums

Viss tomēr grozās ap naudu

Egons Mudulis, 03.04.2019

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

A. Salmiņš lēš, ka jaunajam satiksmes ministram Tālim Linkaitam šis būs izlūkošanas gads, jo «viņam visas problēmas uz galvas uzgāzušās, ir tehniskais budžets, manevra iespēju nav», līdz ar to šogad radikāli pagriezieni ceļu jautājumā nav gaidāmi. Savukārt LPS principā nav ne par, ne pret valsts ceļu pārņemšanu, taču mudina ieinteresētās pašvaldības runāt ar valsts pusi pašām, reizē solot tām LPS atbalstu. Interese par ceļu pārņemšanu esot, piemēram, atsevišķām Vidzemes vietvarām.

Arī biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzīmē, ka patlaban pašvaldību interese par to ir maza, un pagaidām ir runa vien par dažiem kilometriem, jo tās vēlas, lai līdzi nāktu finansējums. Pēc viņa teiktā, interese par ceļu nodošanu pašvaldībām, tādējādi zaudējot uzturamo ceļu apjomu, varētu nebūt VAS Latvijas autoceļu uzturētājs, kam Satiksmes ministrija deleģējusi valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijas teritorijā. Tāpat viņš uzsver, ka valsts vietējie ceļi patlaban ir atstāti novārtā salīdzinājumā ar galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Šobrīd nododamo valsts ceļu posmu kopgarums ir 3953 km, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, jāņem vērā, ka tas var mainīties gan sarunu ar pašvaldībām gaitā, gan arī pēc reģionālās reformas ieviešanas. Līdz šim interese no pašvaldību puses bijusi neliela, un ir nodoti tikai ceļu posmi 14 km garumā. Patlaban notiekot sarunas ar Ogres, Krāslavas un Smiltenes pašvaldībām par noteikto posmu pārņemšanu.

Pašvaldība jau iepriekš pārņēmusi no valsts ceļu posmu, norāda Smiltenes novada domes izpilddirektora p.i. Andris Lapiņš. Proti, ceļš vedis uz lielu kokapstrādes uzņēmumu, un ir bijis skaidrs, ka ar valsts paredzētajiem resursiem to sakārtot atbilstoši ražotnei nepieciešamajai slodzei neizdosies. Tādēļ pašvaldība ceļu pārņēmusi, īstenojusi ES līdzfinansētu projektu aptuveni viena kilometra garumā, ceļu atbilstoši sakārtojot, tostarp asfaltējot. Savukārt šobrīd valsts puse iesniegusi potenciālo sarakstu ceļu posmiem kopumā vairāku desmitu kilometru garumā, un pašvaldība to izvērtē. Uz jautājumu, vai vietvara ir apmierināta ar valsts puses piedāvāto finansējumu pēc ceļu posmu pārņemšanas, viņš atzīmē, ka uz šo jautājumu var skatīties dažādi, jo viss ir atkarīgs no ceļu stāvokļa, nepieciešamo potenciālo investīciju apjoma, kā arī tā, vai šajos posmos ietilpst tilti.

Visu rakstu lasiet 3. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru