Vide

Apsver privātā auto iebraukšanas maksu Rīgas centrā sastrēgumu laikā

Db.lv, 05.01.2022

Jaunākais izdevums

Viens no iespējamiem emisiju ierobežošanas pasākumiem Rīgas centrā varētu būt privātā transporta iebraukšanas maksas noteikšana sastrēgumu laikā.

Tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone (JV).

Zemu emisiju zonu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā plānots noteikt, lai motivētu cilvēku pārsēšanos uz sabiedrisko transportu un pārvietošanos ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, tādā veidā mazinot gaisa piesārņojumu un padarot vidi veselīgāku un patīkamāku dzīvošanai un strādāšanai.

Līdzīgas zemu emisiju zonas jau esot noteiktas vairākās citās Eiropas galvaspilsētās, piemēram, Londonā, Parīzē, Berlīnē.

I.Andersone norādīja, ka Rīgas vēsturiskajā centrā patlaban gaisa piesārņojums pārsniedz Latvijā un Eiropā noteiktās normas, un lielākais gaisa piesārņotājs ir automašīnas, kuru skaits galvaspilsētā katru gadu pieaug.

Aktivitātes gaisa piesārņojuma mazināšanai Rīgas vēsturiskajā centrā pakāpeniski plānots ieviest no 2023. līdz 2027.gadam, bet kādi tieši būs šie pasākumi, vēl nav zināms. To iecerēts izlemt, izvērtējot datus no pētījuma, kas ilgs turpmākos sešus mēnešus, piebilda I.Andersone.

Kā ziņots, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments šodien rīkos atklāšanas sanāksmi, lai sniegtu plašāku informāciju par projektu zemo emisiju zonas ieviešanai Rīgā.

Starp Pilsētas attīstības departamentu un auditorkompāniju "PricewaterhouseCoopers" 22.novembrī tika noslēgts līgums par priekšizpēti un rīcības plāna izstrādi zemo emisiju zonas ieviešanai Rīgā.

Situācijas izpēti un funkcionālo scenāriju izstrādi paredzēts pabeigt līdz šī gada jūlijam, savukārt līdz 2023.gada jūlijam notiks satiksmes pārkārtošanas plāna un zemo emisiju zonas ieviešanas rīcības plāna izstrāde un gala publiskā apspriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai tuvākajos gados ieviestu aktivitātes gaisa un vides kvalitātes uzlabošanai galvaspilsētā, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja jūlijā nolēma piešķirt 470 000 eiro priekšizpētes un rīcības plāna izstrādei zemo emisiju zonas (ZEZ) ieviešanai Rīgas pilsētā.

Esošās situācijas izpēti, funkcionālo darbības scenāriju izstrādi, Rīgas ZEZ satiksmes pārkārtošanas plāna un ZEZ ieviešanas rīcības plāna sagatavošanu saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (PAD) izsludinātā konkursa nolikumu iecerēts veikt līdz 2023. gada sākumam. Savukārt plānotās aktivitātes pakāpeniski paredzēts ieviest no 2023. līdz 2027. gadam.

“Zemo emisiju zona ir tāda pilsētas teritorija, kurā tiek īstenots noteiktu pasākumu kopums, lai samazinātu autotransporta radītās emisijas, kas ietekmē ne tikai gaisa kvalitāti, bet arī atstāj negatīvas sekas sabiedrības veselībai. Pētījumi apliecina, ka emisijas (PM2,5) ir vērojamas tiešā maģistrālo ielu tuvumā un tās, visdrīzāk, ir tieši saistītas ar transporta plūsmām. Tāpēc minētajam piesārņojumam pastāvīgi ir pakļauti pie šīm ielām dzīvojošie, kā arī visas personas, kas jebkādā veidā izmanto konkrētās ielas savai mobilitātei,” stāsta Evelīna Budiloviča, PAD Mobilitātes pārvaldes Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja, pārvaldes vadītāja vietnieka p.i.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaules topa tēma ir klimata pārmaiņas. Arī pasaules varenie šā mēneša sākumā klimata pārmaiņu samitā Skotijā tikušies, lai pārspriestu šos jautājumus un dotu solījumus vēl par izšķirīgāku cīņu pret planētas sakaršanu.

Skaļi paziņojumi biruši kā no pārpilnības raga, lai gan cits stāsts var būt ar to reālu īstenošanu – tas būs ļoti dārgi un nozīmēs apzinātu ekonomiku attīstības bremzēšanu. Sabiedrībām to izjūtot arvien izteiktāk, augs nepatika. Liels uzsvars samitā ir bijis uz ogļu, naftas un dabasgāzes iegūšanas attīstības bremzēšanu.

Šā samita laikā Global Carbon Project nāca klajā arī ar aplēsēm, ka šogad pasaules CO2 emisijas atkal ir sasniegušas to līmeni, kādas tās bija pirms pandēmijas. Jānorāda, ka pagājušajā gadā, Covid-19 vīrusam apstopējot pasaules ekonomiku, tika fiksēts šādu emisiju kritums. Tiek arī rēķināts, ka, lai piepildītu plaši apspriestos Parīzes klimata vienošanās mērķus, pasaules nācijām līdz 2050. gadam katru gadu jāspēj samazināt izmeši tādā apmērā, kādus kopā rada tādas milzīgas tautsaimniecības kā Vācija un Saūda Arābija, raksta Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” kļuvis par pirmo mobilo sakaru operatoru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas saņēmis apstiprinājumu no organizācijas “Science Based Target Initiative” (SBTi) par zinātniski pamatotām darbībām, lai sasniegtu nulles līmeņa emisiju (Net-Zero Standart) mērķi 2035. gadā.

Šobrīd tikai 34 uzņēmumi pasaulē, tostarp “Tele2”, ir saņēmuši SBTi apstiprinājumu saviem nulles līmeņa izmešu mērķiem.

SBTi izstrādātais standarts ir pasaulē pirmais, kas veidots saskaņā ar jaunākajām atziņām klimata nozares zinātnēs, un paredzēts nulles līmeņa izmešu mērķu noteikšanai biznesa vidē.

“Tele2” klimata mērķi, kas ir jāsasniedz līdz 2035. gadam:

  • samazināt 1. tvēruma jeb tiešās emisijas (uzņēmumam piederošās ēkas, transportlīdzekļi) un 2. tvēruma jeb netiešās emisijas (saņemtā un patērētā elektroenerģija, tvaika, apkures vai dzesēšanas ražošana) par 100% līdz 2029. gadam, par atskaites punktu ņemot 2019. gadu;
  • samazināt 3. tvēruma jeb netiešās emisijas (loģistika, atkritumi, iepirktie pakalpojumi un preces u.c.) par 60%, rēķinot uz vienu abonementu, līdz 2029. gadam, par atskaites punktu ņemot 2019. gadu;
  • līdz 2035. gadam uzņēmuma vērtību ķēdē jeb darbību kopumā, ko veic uzņēmums no izejvielu iegādes līdz produktu vai pakalpojumu piegādei tirgū, sasniegt nulles līmeņa emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum plāno emitēt obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum" ("Altum") sākotnēji plāno emitēt obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" ir pilnvarojusi "Luminor Bank" kā obligāciju piedāvājuma programmas organizatoru un izplatītāju organizēt globālo investoru zvanu, kā arī vairākas attālinātas investoru tikšanās. Atkarībā no tirgus apstākļiem ir plānots, ka pirmā obligāciju emisija "Altum" obligāciju emisijas programmas ietvaros būs 20 miljonu eiro apmērā ar septiņu gadu dzēšanas termiņu. Obligācijas ir plānots iekļaut regulētajā tirgū - biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

"Turpinot resursu piesaisti kapitāla tirgos, gatavojamies nākamajai obligāciju emisijas programmai 75 miljonu eiro apmērā. Jaunā programma sastāvēs no vairākiem obligāciju laidieniem un tāpat kā iepriekšējās četras emisijas, nodrošinās mūsu finansējuma avotu diversifikāciju, vienlaikus sekmējot Baltijas kapitāla tirgus attīstību," paziņojumā biržai norāda "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja un zaļais kurss nozīmē būt soli priekšā citiem

Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valsts līdz nākamā gada aprīļa beigām kompensēs 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām

LETA, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts līdz aprīļa beigām kompensēs 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām elektroenerģijas galalietotājiem, paredz šodien valdībā atbalstītie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi likumā "Par piesārņojumu".

Grozījumi paredz no šā gada 1.decembra līdz 2022.gada 30.aprīlim kompensēt elektroenerģijas galalietotājiem 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām. Īstermiņa kompensācija, kas mazinās elektroenerģijas cenu pieauguma tūlītējās negatīvās sekas gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, tiek paredzēta no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidro, ka tā būs palīdzība iedzīvotājiem un uzņēmumiem brīdī, kad straujais elektroenerģiju izmaksu kāpums rada finansiālu slogu un ietekmē ikvienu.

"Tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka ir nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas, lai iespējami izvairītos no šādām situācijām nākotnē. Ir jāpaātrina Eiropas Zaļā kursa risinājumu ieviešana un klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, lai ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas," norāda Plešs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup 2021. gada 9. jūlijā slēgta piedāvājuma veidā ir veiksmīgi emitējis obligācijas 5 miljonu eiro vērtībā ar gada kupona procentu likmi 9,75%. Vienas obligācijas nomināls ir 1 000 eiro un minimālais parakstīšanās apjoms bija 100 000 eiro. Neskatoties uz to, ka gada kupona procentu likme bija vēsturiski mazākā, pieprasījums pēc obligācijām 1,85 reizes pārsniedza emisijas apjomu, teikts kompānijas publiskotajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Obligāciju emisijas rezultātā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti esošo saistību refinansēšanai, kas nodrošinās uzņēmuma kopējo piesaistītā finansējuma izmaksu apmēra samazinājumu.

"Mēs esam gandarīti par veiksmīgo obligāciju emisiju. Profesionālo investoru lielais pieprasījums pēc DelfinGroup obligācijām apliecina uzticību un atbalstu mūsu biznesa stratēģijai, kā arī uzņēmuma korporatīvajai pārvaldībai. Šī obligāciju emisija iezīmē jaunu posmu uzņēmuma vēsturē, jo mūsu obligāciju kupona likme ir būtiski samazinājusies un sasniegusi viena cipara atzīmes teritoriju. Esam sev izvirzījuši arī jaunu mērķi – šī gada otrajā pusē būt pilnībā gataviem startēt Nasdaq Riga biržā ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO. Mūsu mērķi ir vērsti uz stabilitāti un ilgtermiņa stratēģijas realizāciju," komentē AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsta programmā elektroauto iegādei izsludināts konkurss autotirgotājiem

LETA, 03.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts konkurss auto tirgotājiem par atbalstu elektroauto un mazemisiju hibrīdauto iegādei, un tajā pieejams Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums 10 miljonu eiro apmērā, liecina VSIA "Vides investīciju fonds" paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Vides investīciju fonds" aicina iesniegt projektus Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansētajā atklātajā konkursā "Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) samazināšana transporta sektorā - atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" atbilstoši pasaulē saskaņotā vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūras (WLTP) svērtajam kombinētajam ciklam.

Konkursā pieejamais Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums ir 10 miljoni eiro.

Projekta pieteikumus var iesniegt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārziņā esošajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrēti komersanti, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkojuši un reģistrējuši transportlīdzekļu tirdzniecības vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīze uz sešiem mēnešiem atlikusi veco automašīnu aizliegumu, kura mērķis ir samazināt piesārņojumu.

Pēdējo gadu laikā varasiestādes ir pakāpeniski aizvākušas vecos transporta līdzekļus no Parīzes ielām, ieviešot obligātu emisijas reitingu.

Šo kampaņu aktīvi atbalstījusi Parīzes mēre Anna Idalgo, kas izspēlē savu zaļo kārti kā Sociālistu partijas kandidāte aprīlī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.

Viņa solījusi līdz 2024.gada Vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē aizliegt ar dīzeļdzinējiem aprīkotas automašīnas, un plāno pilsētas centrā gandrīz pilnībā aizliegt privāto transporta līdzekļu satiksmi.

Bija plānots, ka 1.jūlijā Parīzē un tās piepilsētās tiks aizliegtas emisijas reitinga trešās klases automašīnas, kas ietver visas mašīnas ar benzīna dzinējiem, kas ražotas pirms 2006.gada janvāra, un visus transporta līdzekļus ar dīzeļdzinējiem, kas ražoti pirms 2011.gada. Šis aizliegums skartu vairāk nekā 1,2 miljonus transporta līdzekļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baltic International Bank piesaista 12 miljonus eiro pamatkapitālā

Db.lv, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot akciju emisiju, kas tika izsludināta šā gada 8.oktobrī, Baltic International Bank SE ir piesaistījis trīs jaunus akcionārus: ārvalstu investorus no Šveices un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Darījuma rezultātā Bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro.

Akciju emisijas ietvaros Baltic International Bank SE izlaida jaunas kapitāla daļas. Visas emitētās jaunās akcijas ir apmaksātas. Pēc emisijas reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā jauns bankas apmaksātais akciju kapitāls sastādīs vairāk nekā 48 miljonus eiro. Sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) notiek palielinātā kapitāla iekļaušana bankas normatīvos. Pēc emisijas reģistrācijas Uzņēmuma reģistrā, banka sniegs plašāku paziņojumu.

Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, komentējot notikušo darījumu norāda: “Bankas akciju emisija un ārvalstu investoru piesaiste ir rets un īpašs notikums Latvijas banku sektorā. Tā apliecina investoru pārliecību par finanšu pakalpojumu tirgus perspektīvām, Baltic International Bank līdzšinējā darba augsto novērtējumu, kā arī sniedz iespēju strādāt jaunos reģionos un attīstīt finanšu pakalpojumus mērķa tirgos. Latvijas bankas piedalās vienotā Eiropas tirgū, konkurē un attīstās. Būtiski, ka laikā, kad Latvijas ekonomika saskārusies ar dažādiem izaicinājumiem pandēmijas ietekmē, piesaistītais ārvalstu kapitāls sniedz svarīgu signālu par ārvalstu investori interesi par Latviju un Latvijas uzņēmumiem, kā potenciāli konkurētspējīgiem pasaulē. Bankai piesaistītais kapitāls dod iespēju atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību gan Latvijā, gan ārpus tās. Esam gandarīti par jauno akcionāru pievienošanos Bankas īpašnieku sastāvam”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup gatavi startam biržā

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 01.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šoruden Latvijas finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržas Baltijas oficiālajā sarakstā.

2021. gada pirmajos sešos mēnešos koncerns sasniedzis 11,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir kāpums par 6,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, savukārt EBITDA pirmajā pusgadā pieauga par 8,7%, sasniedzot 4,6 miljonus eiro, bet AS DelfinGroup peļņa pirms dividenžu nodokļiem pirmajā pusgadā palielinājās par 9%, sasniedzot 2,3 miljonus eiro. Tādējādi šogad DelfinGroup sasniedza lielāko pirmā pusgada apgrozījumu uzņēmuma vēsturē.

Pandēmija nekavē izaugsmi

“Apgrozījuma kāpumu izdevās sasniegt, galvenokārt pateicoties patēriņa kreditēšanas, lombarda aizdevumu un preču tirdzniecības kāpumam digitālajos kanālos, jo straujāku klātienes tirdzniecības pieaugumu joprojām apgrūtina Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi. Taču, neskatoties uz ierobežojumiem, otrajā ceturksnī izdevās nozīmīgi uzlabot aizdevumu izsniegšanu. Patēriņa aizdevumu portfelis pirmajā pusgadā sasniedza 30,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 50,3%, salīdzinot ar 2020. gada pirmā pusgada beigu rezultātiem, un bija patēriņa aizdevumu portfeļa rekords,” norāda AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalica Baltic Real Estate Fund I, ko pārvalda SBA Group investīciju pārvaldes uzņēmums Capitalica Asset Management, veiksmīgi pabeidzis 2020. gadā emitēto publisko obligāciju izvietošanu.

Oktobrī tika emitētas obligācijas papildu 5 miljonu eiro apmērā ar 5,5% ienesīgumu, tādējādi kopējam emitēto obligāciju apjomam sasniedzot 8 miljonus eiro. Kopumā Rīgas zaļākā biroju kompleksa "Verde" projekts ar obligāciju emisiju piesaistījis 13 miljonus eiro un pēc nodošanas ekspluatācijā būs viens no lielākajiem biroju kompleksiem Rīgā.

"Stratēģija ar mērķi būt pirmajiem kapitāla tirgū, kas piedāvā iespēju investēt obligācijās, kas saistītas ar biznesa centriem, pilnībā sevi apliecinājusi. Ievērojama investoru interese un veiksmīga obligāciju izplatīšana ir uzticības apliecinājums biroju kompleksam Verde, kas ir videi draudzīgākais jauno A klases biroju projekts Rīgā. Projekta skaidri redzamais progress arī veicina investoru pieprasījumu pēc šiem vērtspapīriem. Deviņi no desmit pirmās ēkas stāviem jau ir pabeigti, un sarunas ar ievērojamu skaitu potenciālo īrnieku sasniegušas noslēguma fāzi," norāda "Verde"attīstītājs, Capitalica Asset Management vadītājs Andrius Barštis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā.

Tā secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.

Pasaules Dabas Fondā (PDF) informēja, ka ziņojums apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pusotra grāda robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem - iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās.

Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā - tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sun Finance emitējis obligācijas par 20 miljoniem eiro

Db.lv, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance" veicis 20 miljonu eiro vērtu obligāciju emisiju, kuras rezultātā iegūtie līdzekļi novirzīti "Sun Finance" pirmās obligāciju emisijas refinansēšanai un investēti uzņēmuma attīstībā, informē uzņēmumā.

Obligāciju emisijas rezultātā refinansēta pirmā, 2019. gada augustā organizētā 10 miljonu eiro obligāciju emisija. Jaunās obligāciju emisijas kopējais apjoms ir 20 miljoni eiro, gada kupona likme 11% un termiņš 3 gadi.

Obligācijas tika piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā, un esošajiem obligacionāriem bija iespēja apmainīt savas esošās obligācijas pret jaunajām. Uzņēmums plāno šo obligāciju emisiju iekļaut Nasdaq First North alternatīvajā tirgū.

“Līdz ar katru obligāciju emisiju sekmīgi turpinām uzsākto kursu, ko novērtē arī investori. Mēs izmantosim piesaistīto kapitālu, lai dažādotu finansēšanas avotus un koncentrētos uz agresīvu izaugsmi. Patlaban strādājam pie kreditēšanas produktu klāsta paplašināšanas esošajos tirgos, ko plānots veikt tuvākajā laikā. Vienlaikus atrašanās uz investoru darba galdiem pierāda ne vien mūsu starptautisko konkurētspēju, bet arī veiksmīgi izvēlēto biznesa modeli, kas palīdzēs iekarot jaunus tirgus un virsotnes,” akcentē uzņēmuma “Sun Finance” vadītājs un dibinātājs Toms Jurjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā kūdras biedrība kategoriski iebilst pret VARAM sagatavotā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšanu Ministru Kabinetā, kas paredz enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas slēgšanu Latvijā no 2030. gada apmaiņā pret 184 milj. eiro saņemšanu no Eiropas Komisijas un neskaidru, no kūdras nozares attālinātu, tā plānoto izlietojumu.

Enerģētiskā kūdra ir būtisks, tradicionāli izmantots vietējais energoresurss, kas var sekmēt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī atteikšanos no Krievijas dabasgāzes. Latvijā iespējams ik gadu iegūt līdz pat 700 000 t enerģētiskās kūdras, tādējādi nodrošinot papildus 2 milj. MWh enerģijas.

MK sēde, kurā notiks konceptuāla izšķiršanās – par kūdras ieguves nozares sektora slēgšanu vai kūdras izmantošanu Latvijas enerģētikā – paredzēta 14. jūlijā.

Ne Eiropas Komisijas regula, ar kuru izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), ne Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns neuzliek par pienākumu valstij slēgt enerģētiskās kūdras sektoru, bet VARAM vienreizēja finansējuma apguves nolūkos gatavs to darīt, pamatojot šādu soli ar neformāliem Eiropas Komisijas komentāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup pērn novērsa siltumnīcefekta gāzu papildu emisiju rašanos 10 793 tonnu apmērā

Db.lv, 20.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup 2021. gadā, sniedzot aprites ekonomikas pakalpojumus, novērsa siltumnīcefekta gāzu papildu emisiju rašanos 10 793 tonnu apmērā.

Tādejādi uzņēmums nosedzis 2 955 Latvijas iedzīvotāju pērn radītās emisijas, liecina AS DelfinGroup sagatavotais otrais ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības jeb ESG ziņojums. Kopējais Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms sasniedz 3,59 tonnas uz vienu iedzīvotāju.

Tāpat jaunais ESG ziņojums parāda, ka AS DelfinGroup pozitīvās aktivitātes vides jomā (handprint) 56 reizes pārsniedz paša uzņēmuma radītās tiešās emisijas (footprint). Tas uzņēmumam ir īpaši nozīmīgi, jo ar zīmolu Banknote aktīvi tiek attīstīts aprites ekonomikas biznesa virziens.

Lombardu tīkls Banknote ir kļuvis par vienu no vadošajiem mazlietoto un lietoto preču tirdzniecības kanāliem Latvijā, kas iedzīvotājiem visā valstī palīdz apmainīties ar lietām, kuras pašiem vairs nav neieciešamas. Atkārtota preču izmantošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt nevajadzīgo patēriņu un pārmērīgo dabas resursu izsaimniekošanu. Tas atbilst arī vienam no galvenajiem Eiropas Zaļā kursa mērķiem – samazināt atkritumu apjomu un pagarināt produktu lietderīgu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstās elektrības cenas lauksaimniekus mudina to ražot pašiem

Armanda Vilciņa, 16.11.2021

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic International Bank SE akciju emisijas rezultātā piesaistījusi pamatkapitālam 12 miljonus eiro, tādējādi uzsākot sadarbību ar trīs jauniem akcionāriem, lai attīstītos ne tikai vietējā, bet arī Eiropas Savienības un globālajā tirgū.

Jaunie akcionāri ir Tomass Šaeitti no Šveices, Adels Al Širavi un Šeihs Hamads bin Khalifa bin Muhameds Al Nahians no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Banka piesaistīja jaunos akcionārus, emitējot bankas akcijas, kas ļāva palielināt bankas kapitālu par 12 miljoniem eiro. Visas emitētās jaunās akcijas ir apmaksātas. Pēc emisijas reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā jauns Bankas apmaksātais akciju kapitāls sastādīs vairāk nekā 48 miljonus eiro. Pašlaik notiek palielinātā kapitāla iekļaušana Bankas normatīvos.

Turpmāk plānots turpināt strādāt pie pakalpojumu attīstības gan Latvijā, gan klientiem Eiropas Savienībā. Palielinātais kapitāls ir rīks attīstībai jaunajos tirgos un nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīts papildus kapitāls, lai banka kļūtu par nozīmīgu starptautisko tirgu dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Marienburg uzsācis bio-ogļu ražošanu

Db.lv, 11.02.2022

Gan bio-ogles, gan grilogles (attēlā) ir kokogļu veidi, bet atšķirībā no griloglēm, bio-ogles ir granulveida.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru