Finanses

Apvienotās FKTK un Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Izvērtējums ietver arī finansiālās ietekmes novērtējumu, lēmumu pieņemšanas kompetenču, kā arī monetārās politikas, makrouzraudzības politikas, uzraudzības un noregulējuma funkciju neatkarības nodrošināšanas mehānisma raksturojumu.

"Monetārās politikas un finanšu sektora uzraudzības funkciju īstenošana vienā institūcijā nav unikāla pieredze. Ir vairākas valstis Eiropā, kurās šāds modelis sekmīgi tiek īstenots. FKTK un Latvijas Bankas apvienošanās rezultātā būtu efektīvākas iespējas veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, tiktu nodrošināts vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī mērķtiecīgāk tiktu veicināta finanšu sektora attīstība," akcentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

FKTK pievienošanas Latvijas Bankai rezultātā paredzama arī lielāka efektivitāte makrouzraudzības politikas un mikrouzraudzības īstenošanā, kā arī iespējas kompetentajā iestādē īstenot efektīvāku administratīvo procesu saistībā ar lēmumu pieņemšanu un to pārsūdzēšanu.

Sākot ar trešo gadu pēc pievienošanas, paredzams arī personāla, finanšu un materiāltehnisko resursu ietaupījums vidējā termiņā, kas var dot iespēju ierobežot uzraugāmo subjektu uzraudzības izmaksu pieaugumu, neraugoties uz pievienošanas izmaksām īstermiņā. Kopējie gada darbības izdevumi varētu būt par aptuveni 1,6 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāki nekā divu atsevišķu iestāžu izdevumi. Tāpat pievienošana veicinās koordinētāku un efektīvāku finanšu sektora attīstību.

"Lai likumā "Par Latvijas Banku" paredzētā FKTK pievienošana Latvijas Bankai noritētu raiti un pozitīvi ietekmētu Latvijas ekonomiku, ir vairāki būtiski priekšnosacījumi. Viens no būtiskākajiem ir izmaiņas centrālās bankas pārvaldības modelī, tostarp nodrošinot monetārās politikas un finanšu sektora uzraudzības funkciju nošķirtību. Līdz ar to viena no manām tuvākā laika prioritātēm būs jauna, mūsdienīga likuma "Par Latvijas Banku" izstrāde," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Kā būtiskākie riski no FKTK pievienošanas Latvijas Bankai atzīmēti lielāka ietekmes koncentrācija finanšu sistēmā, kā arī potenciāls interešu konflikts starp monetāro politiku, makrouzraudzību un mikrouzraudzību, it īpaši nepareizu stimulu risks. Ziņojumā norādīts, ka iespējama arī uzraudzības, noregulējuma un Aizsardzības sistēmas aktivizēšanas funkciju potenciāli negatīvā ietekme uz centrālās bankas reputāciju, kas ir būtisks priekšnosacījums monetārās un makrouzraudzības politiku īstenošanā. Tāpat iespējama vēršanās pret centrālās bankas aktīviem saistībā ar mikrouzraudzības un noregulējuma lēmumiem, kā rezultātā var tikt ierobežota centrālās bankas rīcībspēja un apdraudēta tās finansiālā neatkarība.

Tomēr identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali, iekšējās kontroles sistēmas darbību un normatīvo regulējumu. Attiecībā uz lēmumu pieņemšanu Latvijas Bankas lēmējinstitūcijas līmenī jāņem vērā, ka Eirosistēmā būtiskākos lēmumus saistībā ar politiku veidošanu un īstenošanu (piemēram, lēmumus par monetāro politiku) un lielu daļu individuālo lēmumu mikrouzraudzības jomā pieņem ECB Padome, kas mazina risku attiecībā uz iespējamo interešu konfliktu nacionālā līmenī. Noteikti lēmumu veidi (piemēram, individuāli uzraudzības lēmumi) tiktu deleģēti īpaši izveidotai Uzraudzības komitejai.

Starptautiskajā praksē nepastāv vienota pieeja vai labākā prakse attiecībā uz centrālās bankas lomu un iesaistes pakāpi finanšu sektora uzraudzībā. Tomēr FM uzsver, ka 11 no 19 eirozonas dalībvalstīm finanšu sektora uzraudzība lielā mērā koncentrēta centrālo banku pārziņā.

FKTK pievienojot Latvijas Bankai, finanšu un kapitāla tirgus politikas veidotāja funkciju ar tam atbilstošu likumdošanas iniciatīvu turpinās īstenot FM. Finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem arī turpmāk pilnībā jāsedz izmaksas, kas nepieciešamas to uzraudzības un noregulējuma funkcijas īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu Baltic International Bank

Db.lv, 12.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank", liecina informācija FKTK mājaslapā.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK savu lēmumu atzīt "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, ir pamatojusi ar to, ka banka ilgstoši nevar nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilst bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošina pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai ir nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sāk garantēto atlīdzību izmaksu Baltic International Bank noguldītājiem

Db.lv, LETA, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB lūgts anulēt Baltic International Bank licenci

LETA, 13.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir vērsusies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu anulēt "Baltic International Bank" izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, otrdien preses konferencē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka nevar pateikt, kad ECB pieņems lēmumu par licences anulēšanu. "Mēs esam nosūtījuši pieteikumu ECB licences anulēšanai. ECB ir savi iekšējie procesi, kuriem ir jāiziet cauri, lai pie šī lēmuma nonāktu," teica Purgaile, vienlaikus uzsverot, ka šis process neietekmēs garantēto atlīdzību izmaksas, kas tiks sāktas septiņu darba dienu laikā kopš iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Purgaile arī sacīja, ka banka ilgstoši bija pastiprinātas uzraudzības režīmā, tai piemēroti daudz dažādi uzraudzības pasākumi. Tāpat piemēroti dažādi tiesiskie pienākumi, lai stabilizētu darbību, tomēr banka nav spējusi tos izpildīt.

Starp Baltic International Bank noguldītājiem apmēram 700 ir Latvijas rezidenti 

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)...

Tāpat Purgaile skaidroja, ka jau gada sākumā, kad banka paziņoja par jauniem investoriem, FKTK uzdeva veikt investoru izpēti, bankas stratēģijas izveidi, prezentēt bankas biznesa modeli, taču līdz šim brīdim tas netika izdarīts.

Banka ilgstoši nav spējusi īstenot dzīvotspējīgu modeli, nodrošināt pelnītspēju, uzsvēra Purgaile. Tāpat bijušas pārvaldības problēmas un nav spēts īstenot efektīvu cīņu ar finanšu noziegumu novēršanu. Purgaile sk

aidroja, ka tās ir iekšējās pārvaldības risku novērtēšanas sistēmas, kas spētu novērtēt riskus. Bankas iekšējās procedūras neatbilda tās darbības modelim.

Izvērtējot ietekmi uz sabiedrību, FKTK nolēma neveikt bankas noregulējumu jeb bankas darbības stabilizāciju. Purgaile sacīja, ka ņemot vērā to, ka banka ir viena no mazākajām Latvijā un tai ir niecīgs klientu skaits, ietekmi uz finanšu sektoru bankas slēgšana neatstās.

Jautāta, vai Valsts policijas sāktais kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju bankā ir saistīts vai jebkādā veidā sekmējis vai paātrinājis FKTK lēmumu, Purgaile sacīja, ka FKTK ir informēti par policijas darbībām, bet FKTK lēmumi būtu sekojuši neatkarīgi no policijas darbībām.

Vienlaikus Purgaile sacīja, ka nav informēta, par ko sākts kriminālprocess.Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank".

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Neminot bankas nosaukumu, Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka policija izmeklē kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un pirmdien, 12.decembrī, veiktas kriminālprocesuālās darbības Rīgā.

Patlaban neviena persona nav aizturēta un policija plašākus komentārus nesniegs.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Papildu informācija klientiem būs pieejama FKTK mājaslapā.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gadā plāno veikt 38 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir rūpīgi strādājusi pie uzraudzības darba plānošanas un kvalitātes pilnveidošanas, lai 2021. gadā vēl efektīvāk stiprinātu finanšu sektora reputāciju, noturību pret dažādiem ietekmes faktoriem un nodrošinātu finanšu iestāžu klientu interešu aizsardzību. Sektoram, sabiedrībai un visiem interesentiem šogad nodrošinām publiski pieejamu informāciju par plānotajām pārbaudēm, ar mērķi vairot izpratni par uzrauga darbu un uzraudzības procesu, kā arī veicināt caurskatāmību un atklātību," komentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Plānā atspoguļotas gaidāmās klātienes pārbaudes, taču tas var tikt mainīts atbilstoši ikdienas uzraudzībā aktualizētajam risku izvērtējamam. Papildus plānotajām pārbaudēm FKTK nodrošina ikdienas uzraudzības darbu, kā arī, reaģējot uz sūdzībām vai citu FKTK rīcībā esošu informāciju, kas rada aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darba neatbilstību normatīvo aktu prasībām, FKTK veic iepriekš neplānotas pārbaudes vai piemēro citus uzraudzības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 14.augustā pieņēma lēmumu atļaut AS “AB City” izteikt AS “Olainfarm” obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas ir pārsūdzēts Administratīvajā apgabaltiesā.

FKTK informē AS "Olainfarm" obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā iesaistītos, ka Administratīvajā apgabaltiesā ierosinātajā lietā, pamatojoties uz pieteicēju Agra Auces un Mārča Judža pieteikumu par FKTK 2021. gada 14. jūlija lēmumu, 2021. gada 24. augustā tiks izskatīti lietas dalībnieku lūgumi par pagaidu aizsardzības piemērošanu.

Ņemot vērā situācijas steidzamību un ievērojot radušos jautājumus par pieteikuma iesniegšanas ietekmi uz akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi, FKTK bija tiesā iesniegusi lūgumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, jo FKTK ieskatā pilnīgs ierobežojums īstenot no pārsūdzētā FKTK lēmuma izrietošās tiesības ir nesamērīgs un faktiskajai situācijai neatbilstošs. FKTK lūdza šo lūgumu izskatīt steidzamības kārtībā līdz 2021. gada 17. augustam, kas ir noteiktais obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmuma "Repharm" grupas mātesuzņēmuma AS "AB City" sāktā zāļu ražotāja AS "Olainfarm" obligātā akciju atpirkšanas procedūra ir apturēta, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lūgusi Administratīvo tiesu atļaut "AB City" turpināt un pabeigt procedūru, pavēstīja FKTK pārstāve Dace Jansone.

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Anita Šteinberga 26.jūlijā ir pieņēmusi "Olainfarm" mazākuma akcionāru Agra Auces un Mārča Judža pieteikumu par FKTK 14.jūlija lēmuma, ar kuru "AB City" atļauts izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, atcelšanu un ierosinājusi administratīvo lietu. To plānots izskatīt rakstveida procesā.

Jansone skaidroja, ka Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa nosaka, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.

AB City pagarinās Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājumu 

Arī pēc obligātā “Olainfarm” akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17.augustā...

FKTK ieskatā pilnīgs ierobežojums īstenot no pārsūdzētā lēmuma izrietošās tiesības ir nesamērīgs un faktiskajai situācijai neatbilstošs, vērtējot, piemēram, no "Olainfarm" mazākuma akcionāru, kuri izvēlējās izmantot piedāvājumu, viedokļa. Tāpēc ir jābūt iespējai jau tiesvedības laikā panākt pagaidu risinājumu, kas taisnīgi noregulētu situāciju līdz galīgajam tiesas spriedumam, norāda regulators.

"Ņemot vērā minēto, FKTK ir iesniegusi lūgumu par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa piemērošanu, nosakot, ka pārsūdzētā lēmuma darbība tiek daļēji atjaunota, atļaujot "AB City" turpināt un pabeigt iesākto "Olainfarm" obligāto akciju atpirkšanas procedūru attiecībā uz tiem "Olainfarm" mazākuma akcionāriem, kuri izvēlēsies izmantot pārsūdzētajā lēmumā atļauto piedāvājumu," pauda Jansone.

"Olainfarm" Investoru un mazākuma akcionāru biedrības pārstāvis Auce pavēstīja, ka, kaut arī "Olainfarm" akciju obligātais atpirkums ir apturēts līdz brīdim, kamēr Administratīvā apgabaltiesa izskata biedrības pārstāvju prasību par pagaidu aizsardzību, FKTK un "Olainfarm" valde par to nav sniegusi publisku informāciju.

Pēc Auces vēstītā, atbilstoši likumam "Olainfarm" valdei par šo faktu, ka obligātais atpirkums ir apturēts, vajadzēja informēt biržu "Nasdaq Riga".

"Manuprāt, šādi tiek maldināti gan citi mazākuma akcionāri, gan arī konkurējošā piedāvājuma izteicēji. Tāpat nav skaidrs, kā šī obligātā akciju atpirkuma apturēšana ietekmēs kopējo procesa termiņu," pauda Auce.

Viņš informēja, ka piektdien, 6.augustā, FKTK arī ir vērsusies Administratīvajā apgabaltiesā, lai atjaunotu obligātā atpirkuma procedūru. Taču šis lūgums ar tiesneša lēmumu atstāts bez virzības, apgalvo Auce.

"Neskatoties uz to, Administratīvā apgabaltiesa ir noteikusi, ka mazākuma akcionāru lūgums par pagaidu aizsardzību izskatīs rakstveida procesā šā gada 24.augustā, tomēr FKTK nevēlas gaidīt šo lēmumu. Tā vietā tiek tērēts administratīvais resurss, lai panāktu speciālo regulējumu no tiesas, lai obligātais atpirkums varētu turpināties, kamēr paralēli tiesā tiek skatīta mazākuma akcionāru prasība. Saprātīgi un loģiski būtu sagaidīt šo tiesas lēmumu," uzskata Auce.

Vienlaikus Auce informēja, ka viņš jau ceturtdien, 5.augustā, ir lūdzis Administratīvo apgabaltiesu lietu izskatīt steidzamības kārtā līdz 16.augustam, lai "Olainfarm" akcionāriem nerastos materiāls kaitējums sakarā ar apstrīdētā prettiesiska administratīvā akta izpildi.

Pēc Auces paustā, FKTK vajadzētu vairāk pievērst uzmanību un izmeklēt informāciju, ko jau ilgstoši pauž gan mazākuma akcionāri, gan citi investori. Proti, ka joprojām nav skaidrs, uz kā pamata "Repharm" grupa ieguvusi būtisku līdzdalību "Olainfarm" - 30,84% akciju balsstiesību.

"Viena no "Olainfarm" valdes loceklēm, proti, Signe Baldere-Sildedze, kas ir nepilngadīgās Annas Emīlijas Maliginas aizbildne, vairākkārt publiski ir paudusi pretrunīgu informāciju kontekstā ar "Repharm" teikto. Februārī "Repharm" ziņoja par vienošanos ar Annu Emīliju Maliginu par tiesību iegūšanu uz 21,97% "Olainfarm" akciju pirkumu un balsstiesību iegūšanu, īstenojot šīs tiesības caur "Repharm" meitasuzņēmumu SIA "Farma Fund". Vienlaikus Baldere-Sildedze februārī izplatīja paziņojumu, ka "Repharm" melo par akciju iegādi ar mērķi sagrābt "Olainfarm"," norādīja Auce.

Viņš arī atgādināja, ka vēl augusta sākumā Sildedze-Baldere savā publiskajā viedoklī apgalvojusi - "viena no "Olmafarm" īpašniecēm jau 2019.gada 30.oktobrī bija noslēgusi līgumu, ar kuru tiesības noteiktā termiņā iegūt no akcijām izrietošās balsstiesības nodeva SIA "Farma Fund"".

"Mani pārsteidz, ka pēc šādiem izteikumiem FKTK nerodas interese izmeklēt faktiskos apstākļus. Pārdot divas reizes vienu un to pašu parasti nevar, taču divas reizes nopirkt vienu un to pašu, ja pārdevējs, iespējams, maldina, gan var," piebilda Auce.

Baldere-Sildedze, būdama "Olainfarm" ievērojamas akciju daļas pārvaldniece, ir agrāk publiski nosaukusi "Repharm" grupas pārstāvjus par meļiem un noliegusi, ka "Repharm" kontrolētajai "Farm Fund" ir kādas tiesības uz Annas Emīlijas Maliginas akcijām, bet tagad apgalvo pilnīgi pretējo, izbrīnu pauž Auce.

"Atbilstoši publiski izskanējušai informācijai par Valērija Maligina testamentu, mantinieki savas akcijas nedrīkst pārdot piecus gadus pēc viņa nāves. Šis ir termiņš vēl nav pagājis. Šis aizliegums neatteicas uz "Olmafarm" piederošajām akcijām, ar kurām var rīkoties valde," skaidroja Auce.

Viņš arī norādīja, ka FKTK faktu, ka obligātais akciju atpirkums ir apturēts, var izziņot tikai tām pusēm, kas ir prasījušas to apturēt un attiecīgi citām iesaistītajām pusēm.

"Mūsu ieskatā iesaistītās puses ir visi "Olainfarm" akcionāri. Protams, var sausi pildīt likumu, taču tad tikpat sausi vajadzētu pieiet citiem aspektiem šajā lietā, piemēram, publiskot informāciju, kas ir FKTK rīcībā un apliecina, ka "Repharm" uzņēmumu grupa ir ieguvusi būtisku līdzdalību "Olainfarm" leģitīmā un caurskatāmā veidā," piebilda Auce.

Jau ziņots, ka 19.jūlijā sākās "Repharm" grupas uzņēmuma "AB City" izteica zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, kas noslēgsies 17.augustā plkst.16, bet piedāvājuma rezultāti tiks paziņoti līdz 24.augustam, kad arī paredzēts veikt norēķinus.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā noteikta 9,26 eiro.

FKTK padome 14.jūlijā atļāva "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

FKTK informēja, ka "AB City" uz netieši iegūtās līdzdalības pamata ir ieguvusi no "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 30,85% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma prospektā minēts, ka "AB City" akciju atpirkšanai būs nepieciešami 90 194 335,34 eiro, jo atpirkšanai varētu tikt piedāvātas 9 740 209 "Olainfarm" akcijas.

Paralēli Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" apgalvo, ka kļuvis par lielāko "Olainfarm" akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas.

"Black Duck Invest" paziņojumā medijiem iepriekš norādīja, ka "Repharm" kontroli "Olainfarm" pārņēmusi pretlikumīgi un "Black Duck Invest" turpinās aizstāvēt savas tiesības Latvijas un Čehijas tiesās, lai panāktu ar "Olmafarm" noslēgtā "Olainfarm" akciju iegādes darījuma izpildi.

Tāpat "Black Duck Invest" paziņojusi, ka FKTK lēmums atļaut "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu ir prettiesisks, un kompānija to apstrīdēs. Uzņēmuma pārstāvji savu nostāju pamato ar to, ka piedāvājuma pamatā ir iecere, kas daļēji balstās uz tādu akciju balsstiesībām, kas iepriekš esot tikušas pārdotas "Black Duck Invest".

Holdingkompānija "AB City" reģistrēta 2018.gadā, tās pamatkapitāls ir 126 536 960 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji nav norādīti, bet uzņēmuma padomē strādā "Repharm" līdzīpašnieki Andrejs Leibovičs, Jānis Oskerko un Aleksandrs Livšics. Savukārt "AB City" valdē ir "Repharm" līdzīpašnieki Roberts Tavjevs un Sergejs Korņijenko.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājā 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" lielākais akcionārs ir "Olmafarm" (42,56%), kas vienādās daļās pieder Valērija Maligina mantiniecēm - Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un Nikai Saveļjevai. "Olainfarm" akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Savukārt "Repharm" ir veselības aprūpes jomā strādājošu Latvijas uzņēmumu grupa, kas apvieno "Sentor Farm aptiekas" (zīmols "Mēness aptieka"), AS "Veselības centru apvienība", SIA "Centrālā laboratorija", "Rīgas farmaceitiskā fabrika" un "Recipe Plus". "Repharm" uzņēmumu grupa ir izveidota 2009.gadā. 2019.gadā "Repharm" koncerna apgrozījums bija 283,008 miljoni eiro, bet koncerna peļņa bija 34,56 miljoni eiro.

"Repharm" patiesie labuma guvēji, pēc "Firmas.lv" datiem, ir vairākas Latvijas privātpersonas - Roberts Tavjevs, Jānis Oskerko, Mihails Lurje, Aleksandrs Livšics, Andrejs Leibovičs, Sergejs Korņijenko, Josifs Apts un Jeļena Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK piemērojusi 1,6 miljonu eiro sodu AS Baltic International Bank

Žanete Hāka, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS "Baltic International Bank" 1,556 miljonu eiro apmērā par trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā, informē FKTK.

Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK 2018. gadā bankā veica klātienes pārbaudi, kā arī pēc tam klātienes mērķa pārbaudi, kuru laikā FKTK konstatēja, ka bankas iekšējās kontroles sistēmas pilnībā neatbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) normatīvo aktu prasībām.

Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu, piemēram: banka vairākos gadījumos nebija veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos, vai norādītais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot "Signet Bank" soda naudu 906 610 eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp bankai jāiesniedz FKTK pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai un jāveic neatkarīgs izvērtējums par bankas iekšējās kontroles sistēmas atbilstību un efektivitāti NILLTPFN jomā.

FKTK veikusi "Signet Bank" klātienes pārbaudi NILLTPFN jomā un klātienes mērķa pārbaudi, kuras laikā vērtējusi, kā banka ievēro NILLTPFN normatīvo aktu prasību izpildi, sākot sadarbību ar atsevišķiem klientiem un veicot šo klientu izpēti un darījumu uzraudzību.

Pārbaudēs FKTK konstatējusi pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un risku pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība skatīs ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas apvienošanu saistītus likumprojektus, liecina valdības sēdes dienaskārtība.

Ministri spriedīs par Latvijas Bankas likumprojekta, grozījumu likumā par Latvijas Banku un grozījumu FKTK likumā tālāku virzību.

Ministru kabinets 26.maijā pauda konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai.

Šā gada gada 21.septembrī Latvijas Banka un FKTK iesniedza Finanšu ministrijai (FM) likumprojektu "Latvijas Bankas likums" un ar to saistīto 25 likumprojektu pakotni. 5.oktobrī konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai pauda arī koalīcijas partneri.

Vienlaikus Ministru kabinetam tika dots uzdevums abu institūciju apvienošanai nepieciešamos likumprojektus iesniegt Saeimā līdz šā gada 31.oktobrim, tomēr tas netika izdarīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK definējusi tirgus dalībnieku sagaidāmo nostāju un rīcību ilgtspējas jomā

Db.lv, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izstrādājusi Latvijas finanšu sektora ilgtspējas ceļakarti, lai skaidrotu finanšu sektora uzrauga ekspektācijas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku nostāju un rīcību ilgtspējas risku identificēšanas un pārvaldības jomā, informē FKTK pārstāvji.

FKTK īsteno finanšu un kapitāla tirgus uzraudzību, pamatojoties uz riskos balstīto pieeju, lai nodrošinātu finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību, līdz ar to ilgtspējas riski ir kļuvuši par svarīgu aspektu FKTK uzraudzības aktivitātēs. Daudzi tirgus dalībnieki jau ir sākuši darbu pie ilgtspējas risku novērtēšanas un ieviešanas risku pārvaldības ietvarā, tomēr vēl ir daudz mājasdarbu, kas visiem ir jāpaveic, lai virzītos tuvāk Eiropas un globālajiem ilgtspējas mērķiem, uzsver FKTK padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale.

2021.gada sākumā FKTK iepazīstināja ar FKTK ilgtspējas stratēģiju, kurā viens no stratēģiskajiem virzieniem ir finanšu sektora ilgtspējas uzraudzība. 2021.gadā FKTK aktīvi piedalījās dialogos ar tirgus dalībniekiem par ilgtspējas veicināšanu Latvijas finanšu un kapitāla tirgū, iedrošinot tirgus dalībniekus ieviest ilgtspējas principus gan to biznesa modeļos, gan ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, šovakar ielauzusies "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notiek arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.Jau z

iņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu šajā bankā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses

Pie bankas ēkas šovakar stāvēja vairākas policijas automašīnas. Ieejas durvis ir izsistas, ēkas augšējo stāvu logos deg gaisma, novēroja aģentūra LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu iestādēs identificētas piecas ES sankcijām tieši pakļautas fiziskās personas

LETA, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju identificētas piecas sankcijām tieši pakļautas fiziskās personas, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat FKTK informēja, ka Latvijas finanšu tirgus dalībnieki ir identificējuši arī 33 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Kopumā saistībā ar ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju Latvijas finanšu iestādēs līdz 2022.gada 22.aprīļa dienas beigām, tāpat kā aprīļa sākumā, bija iesaldēti aptuveni 56 miljoni eiro.

"Pēdējās nedēļas laikā iesaldēto līdzekļu apmērs pieaudzis nedaudz. To ietekmē arī nodokļu maksājumi un algu izmaksas, kas, pēc atbilstoša izvērtējuma veikšanas saskaņā ar FKTK vispārējo saskaņojumu, ir atļauta," atzīmēja FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "PrivatBank" piemērot soda naudu 768 653 eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, un bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, informē FKTK.

FKTK pēc 2020.gadā veiktajām pārbaudēm secinājusi, ka "PrivatBank" jāstiprina iekšējā pārvaldība, jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, jāievieš un jāpilnveido darbības jomai atbilstoša riska pārvaldības kultūra un jānodrošina iekšējā audita funkcijas pilnvērtīga darbība.

FKTK saistībā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem vērtēja arī atbildīgo amatpersonu atbildību, kā rezultātā izteikts brīdinājums "PrivatBank" valdes loceklei, bijušajai valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ingai Rumbai.

FKTK pārbaudēs vērtēja iekšējo pārvaldību un normatīvo aktu prasību ievērošanu NILLTPF novēršanas jomā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam ir apturēta, noguldījumi ir apmēram 1580 klientiem, tostarp apmēram 700 ir Latvijas rezidenti, otrdien preses konferencē sacīja komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka lielākā daļa noguldītāju saņems visu garantēto atlīdzību. Purgaile arī atzīmēja, ka patlaban FKTK meklē risinājumu, kā bankas noguldītājiem izmaksāt garantētās atlīdzības, iespējams, ka tas tiks darīts bez citas kredītiestādes starpniecības.

Tāpat viņa skaidroja, ka pagaidām tiek precizēts, kāda ir noguldījumu kopējā summa un cik daudz būs jāizmaksā garantētajās atlīdzībās. Bankas aktīvi, pēc operatīvajiem datiem, ir pietiekami, lai pēc tam Noguldījumu garantiju fondā atmaksātu izmaksātās atlīdzības.

Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas, 2.decembrī 280 "Baltic International Bank" klientiem bankas konta atlikums bija 0. Atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam valsts garantē atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem līdz 100 000 eiro. Pēc sākotnējām aplēsēm, pilnībā savus noguldījumus garantētās atlīdzības veidā saņems 1012 bankas klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kolektīvā finansēšana – jauns regulējums un iespējas uzņēmējiem

Krišjānis Bušs, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ZAB COBALT SIA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plānots precizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumā plānoti atsevišķi precizējumi, taču prasības pēc būtības netiks mainītas, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka, noslēdzot pirmo gadu komisijas vadītājas amatā, ir liels gandarījums par izdarīto un lietām, kuras ir sāktas. "Ja visu to izvērtē, tad godīgi varu teikt, ka man ir labi padarīta darba sajūta," sacīja Purgaile.

FKTK vadītāja atzīmēja, ka, stājoties amatā, viņa definēja trīs galvenās prioritāte, tostarp pirmā prioritāte bija panākt, lai Latvija neiekļūtu Finanšu darījuma darba grupas (FATF) tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", kas arī tika paveikts.

Savukārt otra prioritāte, pēc Purgailes teiktā, bija darbs pie rokasgrāmatas jeb skaidrojošā materiāla, lai bankas varētu izpildīt visas starptautiskās prasības naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, bet vienlaikus nepārspīlētu. "Tas bija tāpat kā pašūt kleitas vienā izmērā un tad iedomāties, ka tās derēs ikvienam. Tādēļ rokasgrāmatas uzdevums ir izskaidrot, kādēļ viena vai otra prasība ir ieviesta, kas ar to ir iecerēts un kā šo "kleitu" var pielāgot konkrētiem tirgus dalībniekiem, neķeroties pie pāršūšanas procesa. Šo darbu mēs kopā ar Finanšu nozares asociāciju pabeidzām vasarā. Tas bija ļoti vērtīgs darbs visiem kopā, jo mācījāmies mēs visi," viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā bankās saistībā ar sankcijām pret Krieviju iesaldēti apmēram 17,5 miljoni eiro

LETA, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas bankās līdz piektdienas, 18.marta, dienas beigām bija iesaldēti apmēram 17,5 miljoni eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Pēc FKTK vēstītā, Latvijas bankās ir identificētas trīs fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 30 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi ir iesaldēti.

Tāpat FKTK norādīja, ka bankas datus sniegušas atbilstoši līdz minētajam datumam veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās.

"Iesaldēto līdzekļu apmērs nākotnē, visticamāk, pieaugs, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, atsevišķu paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas," uzsvēra FKTK pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā bankās saistībā ar sankcijām pašlaik iesaldēti apmēram 11,5 miljoni eiro

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas bankās līdz piektdienas, 11.marta, dienas beigām bija iesaldēti apmēram 11,5 miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Pēc FKTK vēstītā, Latvijas bankās ir identificētas divas fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 26 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi ir iesaldēti.

Tāpat FKTK norādīja, ka bankas datus sniegušas atbilstoši līdz minētajam datumam veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās.

"Iesaldēto līdzekļu apmērs nākotnē, visticamāk, pieaugs, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, atsevišķu paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas," uzsvēra FKTK pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2020.gadā bankās veikusi 12 pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā un secinājusi, ka kopumā bankas ir veikušas būtiskus pasākumus iekšējo kontroles sistēmu pilnveidošanai.

Iepriekšējos gados lielākā daļa pārbaužu noslēdzās ar administratīvo lietu ierosināšanu un soda naudas piemērošanu, savukārt 2020.gadā FKTK par administratīvās lietas rosināšanu vai sankciju piemērošanu bija jālemj tikai atsevišķos gadījumos.

Nav izredžu uz taisnīgu un objektīvu tiesu  

Pieci advokāti nosūtījuši atklātu vēstuli ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ar aicinājumu Ģenerālprokuratūrai...

FKTK darba prioritātes finanšu noziegumu apkarošanas jomā 2020.gadā bija uz risku izvērtējumu balstītas pieejas stiprināšana un Latvijas finanšu sektora dalībnieku un FKTK darba procesā sekmēt vienotu izpratni par normatīvo aktu prasībām NILLTFN un sankciju piemērošanas jomā, tostarp rokasgrāmatas un skaidrojuma par pamatkontu izstrāde un publicēšana.

2020.gadā FKTK būtiski mainīja savu pieeju pilna apjoma pārbaužu veikšanā, koncentrējot uzmanību uz iekšējās kontroles sistēmas elementu padziļinātu izvērtēšanu. Arī 2021.gadā FKTK turpinās pilnveidot pārbaužu metodiku un tās piemērošanas efektivitāti, lai pēc iespējas objektīvāk un kvalitatīvāk spētu novērtēt kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un sniegt rekomendācijas to pilnveidošanai. Tāpat tiks turpināts darbs, lai stiprinātu riskos balstītas pieejas piemērošanu finanšu iestādēs.

Ņemot vērā, ka bankas arvien plašāk izmanto klientu neklātienes identifikāciju, FKTK 2020.gadā bankās veikto pārbaužu laikā pārliecinājās par to, kā tiek nodrošināta Ministru kabineta noteikumu par neklātienes identifikāciju prasību izpilde, kā arī apzināja labāko praksi un identificēja trūkumus neklātienes identifikācijas piemērošanā. Banku sniegto informāciju FKTK izmantos ieteikumu izstrādē bankām par klientu neklātienes identifikāciju.

Papildus tam bankas FKTK regulāri iesniedz izstrādātās procedūras jauna produkta vai pakalpojuma attīstīšanai. FKTK pēc šo procedūru izvērtēšanas sniedz savas rekomendācijas trūkumu novēršanai, lai jau preventīvi nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku iekšējās kontroles sistēmu izveidi un ieviešanu.

2020.gadā FKTK trīs bankām ir piemērojusi soda naudu par pārkāpumiem NILLTPFN jomā 2.03 milj. eiro apmērā, kā arī noteikusi tiesiskos pienākumus ar mērķi novērst konstatētos trūkumus un pilnveidot banku iekšējās kontroles sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju līdz 25.marta dienas beigām bija iesaldēti apmēram 55 miljoni eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

"Iepriekšējā nedēļā kopējās iesaldētās summas būtisku palielinājumu veido iesaldētie vērtspapīri," skaidroja komisijā. Nedēļu iepriekš - līdz 18.marta dienas beigām - Latvijas bankās bija iesaldēti apmēram 17,5 miljoni eiro, tādējādi nedēļas laikā iesaldētajai summai palielinoties par 37,5 miljoniem eiro.

Pēc FKTK minētā, Latvijas bankās ir identificētas trīs fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 32 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Tāpat FKTK norāda, ka bankas datus sniegušas atbilstoši līdz minētajam datumam veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās. "Iesaldēto līdzekļu apjoms nākotnē var mainīties, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas," piebilda komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Purgaili apstiprina Latvijas Bankas padomes locekles un prezidenta vietnieces amatā

LETA, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Santu Purgaili Latvijas Bankas padomes locekļa un prezidenta vietnieka amatā.

Par Purgaili nobalsoja 69 deputāti, 15 "Saskaņas" deputāti nobalsoja pret, bet vēl vairāki politiķi - pamatā no opozīcijas - izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Purgailes pilnvaras stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Tāpat Saeima Latvijas Bankas padomes locekles amatā apstiprināja FKTK padomes locekli Kristīni Černaju-Mežmali. Arī Černajas-Mežmales pilnvaras stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Tāpat Saeima Latvijas Bankas padomes locekles amatā apstiprināja Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītāju, agrāko Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieci un valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ilzi Posumu. Amata pienākumus Posuma sāks pildīt 2022.gada 2.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par riska svariem jeb kā Latvijā veicināt uzņēmumu kreditēšanu

Artūrs Veics, Industra Bank finanšu direktors un valdes loceklis, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem2.

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti3.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Komentāri

Pievienot komentāru