Pasaulē materiālu otrreizēja izmantošana ir aktuāla tendence, šo principu izmanto arī apģērbu izgatavošanā.

«Es realizēju savas idejas tikai sevis dēļ un darīšu to tik ilgi, kamēr man tas šķitīs svarīgi, nevis tāpēc, ka tā vajag. Esmu sapratusi, ka negribu būt liela uzņēmuma vadītāja, jo tad man neatliks enerģijas un laika radošajam darbam. Periodiski nākas pelnīt naudu ar citām lietām, lai varētu sponsorēt šo savu nodarbošanos,» atklāj dizainere Ingrīda Zābere, SIA Recycled.lv īpašniece. Viņas princips ir izgatavot tērpus no reiz jau lietotiem apģērbiem, tādējādi dodot tiem otru elpu un neatbalstot pasaules piesārņošanu, ražojot arvien jaunas un jaunas preces.

Savulaik Ingrīda maketēja žurnālu Dizaina studija; tajā varēja redzēt daudzus laba dizaina paraugus, tostarp – no otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Tur redzamie darbi vairāk pārstāvēja interjera priekšmetus, piemēram, mēbeles, lampas. Savukārt internetā atrodamie apģērbi no pārstrādātiem materiāliem lielākoties bija karnevāla tipa apģērbi – kleitas no plastmasas maisiņiem, prezervatīviem u.tml. Taču pamazām zaļā domāšana ienāca arī apģērba dizainā un paralēli lielajām modes skatēm tika rīkotas arī zaļās un ekoskates. «Man tas tik ļoti patika, sajūsmināja un iedvesmoja, ka nolēmu, ka arī es vēlos darīt kaut ko līdzīgu. Apģērbs bija tas, ko es pati varu realizēt, jo māku šūt, un man nav jāpiesaista citi speciālisti,» viņa stāsta. Sākotnēji Ingrīda strādāja kopā ar kursabiedreni Ināru Gauju, viņas bija apvienojušās dizaina grupā Zafte. Dizaineres vienojās radīt kolekcijas, tomēr darboties atsevišķi. Inārai tuvāks bija interjers, Ingrīdai – apģērbs. «Tagad ar Ināru esam «sadalījušās», jau pašā sākumā bijām izveidojušas divus domēnus un pērn tos sadalījām – viņai ir Zafte, man Recycled,» saka Ingrīda. Projekts Recycled.lv darbojas kopš 2008. gada, bet uzņēmums dibināts 2013. gada vasarā.

Strīdā, kas savērpies starp Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un SIA Rīgas koncertzāle, kuru vada producents Juris Millers, visticamāk, gaidāmas pat vairākas tiesvedības, vēsta laikraksts Diena.

LZA apšauba Millera apgalvojumus, ka koncertzāles telpu rekonstrukcijā ieguldīts pusmiljons eiro, joprojām ir arī krasi atšķirīgas versijas, kurš kuram ir parādā. Savukārt Millers uzskata, ka LZA faktiski nodarbojas ar reiderismu un grib atņemt zāli, kas ir daudz labākā stāvoklī nekā tad, kad LZA un SIA Rīgas koncertzāle noslēdza telpu nomas līgumu uz desmit gadiem.

LZA ir paziņojusi, ka lauž telpu nomas līgumu, bet Millers Dienai apliecināja, ka koncertzāle darbu turpinās arī pēc 15. septembra, kad telpām, pēc LZA domām, būtu jābūt atbrīvotām. Lietā iejaukta arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons tikās ar Milleru un pēc tam paziņoja, ka plāno uzklausīt arī LZA viedokli koncertzāles jautājumā, «kā arī ministrija atkārtoti aicinās abas puses tikties, lai rastu konstruktīvu risinājumu». Šis paziņojums LZA vadībā izraisīja neizpratni.

A/s Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans vienā brīdī pauž vienu viedokli, bet citā brīdī – apšauba sevis teikto un tādējādi parāda, ka nav tā vērts, lai tiktu uzklausīts, uzskata Liepājas metalurga padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

Uzņēmums izplatītā paziņojumā atsaucas uz K. Lipmana sacīto 31. jūlija laikrakstā Diena, kurā akcionārs pauž neizprati par to, ka Liepājas metalurgam, kas jau 2009. gadā un 2010. gadā bijis maksātnespējīgs, tikušas dotas valsts garantijas. «Uzņēmums ir maksātnespējīgs, bet tam dod valsts garantiju!» intervijā sacīja K. Lipmans.

Tikmēr 2008. gada 11. novembrī Latvijas avīzē K. Lipmans sacījis gluži pretējo: «Uzņēmumam nebūtu nekādu problēmu turpināt modernizāciju, ja nebūtu krīzes. Galvojums nepieciešams, jo situācija ir nestabila arī bankās, tās kļuvušas ļoti piesardzīgas. Es pat nezinu, vai arī valsts galvojums palīdzēs – ja jau valstī ir krīze, ko tā var galvot? Taču bez rekonstrukcijas uzņēmumam nav nākotnes un attīstības. Latvijas ražotājiem ir nepieciešams valsts atbalsts, un valstij tas jāsaprot. Mēs taču maksājam ļoti lielus nodokļus. Tāpēc nevar tikai pārmest ražotājiem, ka tā ir viņu privāta lieta. Un Dubaijā tikai gaida, lai pie viņiem nāk ražotāji, jo tur vispār nav nekādu nodokļu.»

Ažiotāža publiskajā telpā saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever ir pārmērīga, norāda restorāna pārvaldītājas SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Kā atzīmē Streņģe, ņemot vērā, ka LNB ir jauna, apjomīga un ilgi tapusi celtne, atsevišķi ar to saistīti notikumi nereti tiek uztverti emocionāli. Līdz ar to Kleever pārstāvji iepriekš nojauta, ka arī restorāna nosaukuma paziņošanu radīs dažādus viedokļus un jautājumus.

Taču publiskajā vidē izskanējušie komentāri, kas apšauba restorāna pārvaldītāju latvisko domāšanu, ir nekorekti, piebilst Streņģe.

«Lai kāds būtu restorāna nosaukums, uzskatām, ka ažiotāža publiskajā telpā par vienu vārdu ir pārmērīga. Pateicamies ikvienam, kas veltījis labus vārdus restorāna nosaukumam, taču skarbos komentārus, jo īpaši tos, kas apšauba mūsu latvisko domāšanu un cieņu pret valsts valodu, uzskatām par nekorektiem,» uzsver Streņģe.

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši.

Viņas skatījumā, ir vecmodīgi sekot modes tendencēm, un viņa nevēlas saviem pircējiem likt pirkt vēl un vēl, bet gan veicināt apzinātu patēriņu. Dizaineri uztrauc arī modes industrijas radīto atkritumu apjoms, tāpēc viņa izmanto drapēšanas tehniku un cenšas modelēt savu apģērbu tā, lai zudumu būtu pēc iespējas mazāk.

Vienlaikus B. Ladiga-Kobajaši atsakās no klasiskajām krādziņām un citiem elementiem, kas apģērbu valkāšanu padara sarežģītāku un prasa liekas pūles tā kopšanā. Dizainere ir pārliecināta, ka tieši mazie, neatkarīgie zīmoli var radīt pārmaiņas modes pasaulē un izglītot sabiedrību. Vairāk par savu ceļu modes pasaulē B. Ladiga-Kobajaši stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Rūpes par biznesa ilgtspēju ir ne vien modernas frāzes, bet reāla iespēja uzlabot uzņēmuma finansiālās veselības stāvokli, vidi un tēlu sabiedrībā – daudz vieglāk šāda biznesa modeļa jēgu var saskatīt ilgākā periodā, nevis viena ceturkšņa griezumā

Tā intervijā DB atklāj tekstilpreču nomas kompānijas Lindström vadītājs Juha Laurio. Lindström ir 1848. gadā Somijā dibināta kompānija, kura tikai pēdējos divdesmit gados pievērsusies citu valstu tirgus apgūšanai. Sākumā tā darbojās kā krāsotava, bet pagājušā gadsimta sākumā sāka piedāvāt tekstila nomas pakalpojumus, kas ar laiku kļuva par nozīmīgāko tās biznesu. Ja kādam uzņēmumam ir nepieciešamas tekstilpreces (uniformas, darba apģērbs, paklāji, dvieļi, galdauti), Lindström vai cits līdzīga profila uzņēmums nodrošina šo preču nomas pakalpojumu, un klienti maksā par preču izmantošanu, nevis iegādājas konkrētās preces paši.

Lielu uzmanību darba apģērbam pievērš apkalpojošā sfērā strādājošie, bet arvien biežāk arī ražošanas uzņēmumi izvēlas ne vien funkcionālus, bet arī izskatīgus tērpus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lai gan darba apģērbam ir būtiska to funkcionalitāte, pēdējos divos gados klienti ir aktīvi sākuši pievērst uzmanību apģērba izskatam, jo cilvēki tajā pavada lielāko dienas daļu un vēlas izskatīties glīti. Tādēļ nepārtraukti tiek izstrādāti jauni modeļi un meklēti jauni audumi un to toņi,» stāsta Līga Bļodniece, SIA Sakta Tukums tirgzinību un tirdzniecības speciāliste. Darba apģērba izskata nozīmīgumu akcentē arī Staņislavs Vasiļonoks, Irve attīstības vadītājs. Turklāt, salīdzinot ar ārzemju izstādēs redzēto, viņš ievērojis, ka Latvijas uzņēmējiem darba apģērbu izskats ir īpaši svarīgs. Piemēram, Vācijā darba apģērbā dominē spil- gti oranžā krāsa, bet mums tā ir novērojama gandrīz tikai ceļu būvē un arī tad darbiniekiem galvenokārt ir individuāli šūdināti tērpi un tiem pāri uzvilkta oranžā veste. «Latvijā visi grib skaisti izskatīties – tā ir daļa no uzņēmuma reputācijas. Uzņēmuma darba drošības speciālisti ir ieinteresēti, lai apģērbs atbilstu visām darba drošības prasībām un būtu ērts, savukārt mārketinga speciālisti vēlas, lai apģērbs labi izskatītos, būtu ieturēts t.s. korporatīvajās krāsās, ar logo,» atklāj S. Vasiļonoks. Reizēm panākt kompromisu, lai abas puses būtu apmierinātas, neesot viegli. Irve ir savi speciālisti, kuri izstrādā darba tērpu dizainu, bet ir gadījumi, kad uzņēmums piesaista arī citus dizainerus. 80% pasūtījumu uzņēmums veic savā ražotnē, bet Irve ir arī sadarbības partneri – ja, piemēram, ir liels pasūtījums, ko uzņēmums nevar izpildīt savā ražotnē, apģērbi tiek sašūti citās ražotnēs Latvijā vai Lietuvā. «Speciāla dizainera mums nav, bet ir tehnologi, kuri materializē mūsu kopīgās idejas. Par apģērbu dizainu atbildīgās personas sapulcējas, izrunā un apspriež nepieciešamās izmaiņas, vēlmes, to uzskicē, izvērtē un sašuj. Kad apģērbs ir sašūts, tiek noorganizēta atkārtota sapulce, kurā apspriež, vai modelis ir izdevies, kā paredzēts, vai viss atbilst klienta darba specifikai,» teic L. Bļodniece.

Lienes Laugales biznesā nepārtraukti klātesoši ir viņas suņi Teemo un Rolo

«Līdz 2018. gadam suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošana man bija vairāk kā hobijs, bet, kad pieprasījums kļuva tik liels, ka nespēju vairs visu apvienot, izlēmu par labu savam biznesam, nevis standarta algotam darbam,» stāsta L. Laugale, kura attīsta suņu dizaina preču zīmolu Chillbe. Papildu šim biznesam viņa reizēm nodarbojas arī ar fotografēšanu.

Suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošanai L. Laugale pievērsās 2013. gadā, kad pašas suns – jorkšīras terjers Teemo – bija tik mazs, ka veikalā kvalitatīvu un skaistu apģērbu tam nevarēja nopirkt. Tas mudinājis ķerties pie darba pašai.

Lai tīkamas pastaigas

«Pirmie klienti bija cilvēki, kuri pastaigu laikā nāca mums klāt un jautāja, kur es iegādājos sunim apģērbu, viņi arī tādu vēloties. Tagad man ir vēl viens suns, arī jorkšīras terjers – Rolo, kurš ir izmēros vēl uz pusi mazāks par Teemo. Apģērbus izgatavoju maziem suņiem, savukārt aksesuārus – visu izmēru suņiem,» stāsta uzņēmēja, uzsverot, ka biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka darina to, kas viņai pašai patīk.

Neskatoties uz to, ka 2020. un 2021. gads paiet dažādu ierobežojumu zīmē, lielākā daļa ražošanas, tirdzniecības uzņēmumu un jo īpaši medicīnas iestādes turpina savu darbu. Šo uzņēmumu darbiniekiem ir nepieciešami darba apģērbi. Šajā rakstā pastāstīsim par to, kādi ir 5 ieguvumi, izmantojot darba apģērbu servisu:

Lasiet rakstu līdz galam, un soli pa solim saņemsiet atbildes uz visiem minētajiem jautājumiem. Kā zināt atbildes uz tiem jau tagad? Droši apmeklējiet Latvijas lielākā apģērbu ražotāja un darba apģērbu servisa nodrošinātāja mājaslapu https://lindstromgroup.com/lv/

#1 ieguvums: Darba apģērbu serviss nodrošina nozarei piemērotu apģērbu.

Darba apģērbu serviss nodrošina dažādam nozarēm īpaši pielāgotus darba apģērbus. Tie atbilst visiem nepieciešamajiem vietējiem un starptautiskajiem standartiem un prasībām. Piemēram, uzņēmums Lindstrom piedāvā darba apģērbu:

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Finanšu ministrija (FM) tranzītnieku ierosinājumus noraida; nozare piekāpties negrasās

Tā kā Finanšu ministrijas speciālisti ir tulkojuši un interpretējuši visas direktīvas un regulas, «mūsu viedoklis ir atbalstāms», Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs, noraidot Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) padomnieka Edgara Ansona pārmetumus, ka Latvijas pieeja jautājuma risināšanā atšķirtos no citu dalībvalstu labākās prakses.

Dienas Bizness jau rakstījis (2015. gada 2. jūnijā), ka LTBA iebilst pret FM izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projekta «Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai» tālāku virzīšanu. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 608/2013, kas stājās spēkā jau 2014. gada sākumā. Valdības vadītāja Laimdota Straujuma aicināja FM jautājumu vēlreiz pārrunāt ar LTBA. Šāda vienošanās par tikšanos arī tika panākta, taču nav īsti skaidrs, kā problēmu risināt, jo abas puses paliek pie saviem uzskatiem, saka LTBA izpilddirektors Ģirts Verners. Jebkurā gadījumā tranzīta nozarei neesot pieņemams, ka Latvijā tiktu pieņemti normatīvie akti, kas būtu pretrunā ar regulas būtību. LTBA plāno vērsties gan pie Satiksmes ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas, lai gūtu atbalstu savai pozīcijai. Noteikumu pieņemšanas negatīvās sekas, pēc viņa teiktā, būs nepamatota preču konfiskācija un iznīcināšana, kas novedīs pie zaudējumu rašanās loģistikas ķēdē iesaistītajām Latvijas kompānijām, kā arī tranzīta kravu aizplūšanas uz citām valstīm.

Šogad pirmo reizi skolas gaitas sāk 22,3 tūkstoši bērnu, bet kopumā Latvijā no 1. līdz 12. klasei mācīsies aptuveni 202 tūkstoši skolēnu.

Rīgā 1. septembrī uz skolām un bērnudārziem dosies aptuveni 89 tūkstoši bērnu un jauniešu. Šajā mācību gadā Latvijā strādās 755 pašvaldību pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes un 60 privātās pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes. Rīgas pašvaldībā darbosies 115 vispārējās izglītības iestādes, 150 pirmsskolas izglītības iestādes, 11 bērnu un jaunatnes sporta skolas, 13 bērnu un jauniešu interešu centri, deviņas bērnu mākslas un mūzikas skolas. Skolotāju skaits vispār­izglītojošajās dienas skolās 2014./2015 mācību gadā bija 22323. Jaunākie statistikas dati par šo gadu vēl nav apkopoti. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē, ka ik gadu pašvaldība kā izglītības iestāžu dibinātāja publicē sludinājumus par pieejamām skolotāja vakancēm. No tām secināms, ka biežāk tiek meklēti skolotāji pirmsskolas izglītības iestādēm un eksakto mācību priekšmetu skolotāji.

Ne velti kultūra ir viens no fundamentālākajiem jēdzieniem, kad spriežam, piemēram, par tirdzniecības sakariem, un tā nenozīmē tikai sālsmaizi uz dvieļa.

Arī tādas nejēdzības kā kukuļdošana, «aploksnītes», birokrātijas mudžeklis, neprognozējama tiesa u.c. ir kultūra. Kultūra ir tas, kā kaut kas tiek uztverts un saprasts un kā «lietas notiek».

Un notiek tās pa dziļi iebrauktām risēm – vienalga, vai tās būtu produktīvā virzienā, vai gluži pretēji.

Nelāgā kārtā Latvijas kultūrā lobijs un lobēšana tiek uztverta ar dziļām aizdomām, un es paredzu, ka tas vēl labu laiku mocīs mūsu jau tā bieži vien samocīto kopā būšanu un darbošanos. Bet tādi nu ir fakti, cerēt tajā kaut ko drīz panākt ar aģitāciju būtu lieks optimisms, jo vidējā termiņā tas kultūrai ir kā pīlei ūdens. Ilgtermiņā gan attieksmei ir jāmainās, tādēļ pēc iespējas nosvērti par to jau ir jārunā.

Pārcelšanās biznesa komersanti apšauba valsts iepirkumu godīgumu, tostarp šogad aktuālo VID «jurģu» konkursu .

Valsts iestāžu izludinātajos iepirkumos piedalīties īsti nav jēgas, jo nav pārliecības par to norises godīgumu, DB atzina vairāku pārcelšanās pakalpojumu kompāniju pārstāvji. Kā viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem tiek minēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konkurss par pārvietošanas pakalpojumu sniegšanu.

Valstij netic

«Valsts pasūtījumos nepiedalāmies,» saka Corstjens Worldwide Movers Riga pārdošanas vadītājs Māris Lapiņš, jo viņam ir šaubas par godīgu iepirkumu. Uzvarētāju piedāvātās cenas šajos iepirkumos ir neadekvāti zemas, piebilst SIA Movers valdes loceklis Kaspars Ritums, līdz ar to neesot nekādas jēgas tērēt laiku sava piedāvājuma sagatavošanai. «Tas nav reāli,» par atsevišķu pakalpojumu cenām valsts iestāžu iepirkumos saka SIA Zebra Cargo valdes loceklis Oskars Veinbergs. Savukārt SIA BCS valdes priekšsēdētājs Romāns Berseņevs norāda uz atšķirīgo pieeju dažādos iepirkumos. Piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārvietošanas (LNB) pakalpojumu konkursā BCS neesot uzvarējis tikai triju drukas kļūdu dēļ.

Apšauba, vai, ieviešot tabakas izstrādājumu legālo tirgošanu «zem letes», izdosies samazināt smēķētāju skaitu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Drīzāk tiek prognozēts, ka efekts no šādas normas ieviešanas dzīvē būs vairāk negatīvs un zaudētāji varētu būt mazie veikali. Varētu pieaugt arī kontrabandas apjomi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Otrajā lasījumā Saeima ir apstiprinājusi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumprojektu un cita starpā arī vairāku deputātu priekšlikumu, kas paredz mazumtirdzniecības vietās aizliegt tabakas izstrādājumu un visu iepriekšminēto produktu preču zīmju izvietošanu.

«Ja minētā norma Saeimā tiks atbalstīta galīgajā trešajā lasījumā, tirdzniecības vietās būs jāveic izmaiņas, turpmāk nodrošinot, ka tabakas izstrādājumi tiek novietoti tā, ka tie nav redzami patērētājiem. Šādas normas iekļaušana likumā paredzēta, lai mazinātu šo izstrādājumu pievilcību patērētājiem. Vienlaikus, lai tomēr nodrošinātu patērētāju informēšanu par minēto preču pieejamību konkrētajā tirdzniecības vietā, kā arī par šo preču cenām, tirdzniecības vietā būs jāizvieto cenu lapa,» uz jautājumu, kā šāda norma apstiprināšanas gadījumā reāli darbosies dzīvē, atbild VM Komunikācijas nodaļas pārstāve Agnese Gusarova.

Ekonomikas ministrijas pasūtītais un Prudentia Energy Markets veiktais pētījums tapis rekordīsā laikā, publiskots novēloti un nerada pārliecību par tā atbilstību faktiskajai situācijai Latvijā

Apmēram mēnesi pēc asas diskusijas izraisījušo Ministru kabineta (MK) noteikumu (Nr. 221 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā; Nr. 262 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību) grozījumu pieņemšanas, kas skar atjaunojamo energoresursu nozari, administratīvi ierobežojot tās ienākumus, publiskots Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtītais Prudentia Energy Markets pētījums Metodiskās vadlīnijas par iekšējās peļņas normas (IRR) aprēķināšanu pārkompensācijas novēršanai komersantiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Lai gan kā pētījuma datums ir minēts 20. maijs, tas publiskots vien augusta pirmajā pusē, krietnu laiku pēc to valdības noteikumu grozījumu pieņemšanas, kuru pamatošanai pētījums it kā tika pasūtīts.

Nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu

Par to liecina jurista Rolanda Neilanda pētījums. DB jau rakstījis, ka Saeimas atbildīgās komisijas deputāti ir sagatavojuši parlamentam izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz: pārdodot ķīlu – mājokli, parādnieks tiek atbrīvots no atlikušo saistību kārtošanas pret hipotekārā kredīta izsniedzēju. Diskutējot par fizisku personu maksātnespēju, bieži ticis minēts, ka Latvijā nolikto atslēgu princips tiek pārņemts no ASV. «Tas neatbilst patiesībai, jo tikai daļā no ASV štatiem pastāv šis princips – Aiovā, Aļaskā, Arizonā, Kalifornijā, Minesotā, Montānā, Oregonā, Vašingtonā, Viskonsinā, Ziemeļkarolīnā, Ziemeļdakotā,» pētījuma rezultātus skaidro jurists R. Neilands. Turklāt ASV štatos, kur šis princips pastāv, parādniekam nav jākļūst maksātnespējīgam, lai viņu atbrīvotu no saistībām. «Pietiek ar īpašuma piespiedu pārdošanu vai ar tā atdošanu kreditoram. Turklāt lielākajā daļā štatu (28) īpašuma pārdošana piedziņas ietvaros notiek bez tiesas starpniecības,» tā uz jautājumu, ar ko atšķiras Latvijas parlamentāriešu gatavotie grozījumi no ASV eksistējošās kārtības, atbild R. Neilands. «Parādniekiem, kas vēlēsies izmantot šo jaunievedumu Latvijā, būs jāpasludina maksātnespēja, un pēc mantas pārdošanas viņi tiks atbrīvoti no saistībām pret banku, taču ne pret citiem kreditoriem,» brīdina R. Neilands.

“Realitāte ir tikai ilūzija, kaut arī ļoti noturīga.” - šis Alberta Einšteina izteiciens ir ļoti bieži citēts, it īpaši interneta vidē, lai gan daudzi apšauba tā autentiskumu. Tomēr minētais izteiciens diezgan trāpīgi raksturo mūsu subjektīvo uztveri par to, kas ir ap mums – reālo pasauli. Jau no seniem laikiem cilvēki ir centušies izzināt šo pasauli ar objektīvu mērījumu palīdzību un šo mērījumu attēlošanu grafiskā formā – kā kartes un plānus, kas papildināti ar skaitlisku un aprakstošu informāciju. Šis reālās pasaules atspoguļojums parasti ir divās dimensijās, t.i., plakans, ko noteica informācijas iegūšanas, glabāšanas un apstrādes tehniskās iespējas.

Pēdējos gados arvien biežāk ikdienā dzirdam tādus jēdzienus kā 3D modelis, Viedā pilsēta (SmartCity) vai realitātes modelis. Arī SIA MikroKods pēdējā gada laikā mērķtiecīgi uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi realitātes modeļu izstrādē, sagatavojot vairāku kultūrvēsturisku un infrastruktūras objektu 3D modeļus, kurus iespējams apskatīt demonstrāciju vietnē un video versijā.

Ņemot vērā, ka uzmērīšanas tehnoloģiju attīstība pēdējā desmitgadē ir devusi iespējas atsevišķu mērījumu vietā iegūt masveida datus par reālo pasauli, kas ļauj šo pasauli datorizētā vidē attēlot trijās dimensijās (3D) ar tādu detalizācijas pakāpi, kas jau ir salīdzināma ar pašu reālo vidi. Šīs mērīšanas metodes ir ieguvušas apzīmējumu “realitātes iegūšana” (Capturing Reality), kas faktiski nozīmē realitātes detalizētu dokumentēšanu. Šobrīd datu iegūšanai par reālo vidi galvenokārt pielieto divas metodes – 3D lāzerskenēšanu un modernizēto fotogrammetriju. Uzņēmums SIA MikroKods piedāvā kompānijas Bentley Systems fotogrammetrijas risinājumu ContextCapture, ar kuru veidotos 3D modeļus var izmantot atsevišķi vai iekļaut inženierprojektos ar datorizētās projektēšanas (CAD) un būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) programmatūras palīdzību.

Pēc mēneša taps zināmi 2013. gada Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju

Jau devīto gadu tiek veidots Uzņēmumu reputācijas tops, kurā iekļuvušie uzņēmumi tiks apbalvoti 19. jūnijā, bet ar pētījumu Dienas Biznesa lasītāji visā tā pilnībā varēs iepazīties 20. jūnijā.

Šogad īpašu uzmanību Dienas Bizness un topa veidotāji Nords Porter Novelli pievērsīs uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības vērtējumam, respektīvi, tam, cik un kā kompānijas rūpējas ne tikai par savu, bet visas sabiedrības labklājību. Jāpiebilst, ka šis ir viens no uzņēmumu reputācijas faktoriem, kas gadu no gada kļūst arvien nozīmīgāks gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju acīs.

Fiksē fotofinišā

Par Latvijas paviljona starptautiskajā izstādē Milānā World Expo 2015 radošajiem risinājumiem atbildīgajai komandītsabiedrībai Expo 2015 var nākties atmaksāt nelietderīgi izmantoto naudu, šodien medijiem paziņoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Savulaik Ekonomikas ministrija (EM) ar Expo 2015 parakstīja 3,3 miljonus eiro vērtu līgumu par Latvijas paviljona projektēšanu un pasākumu producēšanu.

Piektdien ekonomikas ministre atzina, ka komandītsabiedrības līdz šim iztērētās naudas - aptuveni 800 000 eiro - izlietojums nav skaidrs. Tāpēc ministre uzdevusi ekspertiem precīzi izanalizēt, par ko komandītsabiedrība ir maksājusi. Viņa piebilda, ka EM nav informācijas par to, ar ko komandītsabiedrība projekta ietvaros slēdz līgumus un par kādām summām.

Ministre arī atzina, ka līgumus par radošiem pakalpojumiem būs grūti izvērtēt. «Radošas lietas nav tik viegli novērtēt. Ja kaut kas sākotnēji šķiet liels un uzpūsts, pēc izvērtēšanas izrādās - nav nemaz tik traki. Bet pirmais iespaids [par Expo 2015 līdz šim slēgtajiem līgumiem] - ir par traku. Rezultāts, kas patlaban ir piedāvāts, neatbilst tām summām, kas ir samaksātas. Ja summas būs samaksātas neatbilstoši padarītajam darbam, prasīsim kompensācijas likumā paredzētajos veidos. Tas nebūs vienkāršs process, bet ceram mēneša laikā noskaidrot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.