Pārtika

Ar eksministru saistītais Piebalgas alus tiek pie kredītgarantijām

Sandra Dieziņa, 27.06.2012

Jaunākais izdevums

Ar Saeimas deputātu, eksministru Jāni Dūklavu saistītais uzņēmums SIA Piebalgas alus šogad jau divas reizes saņēmis Lauku attīstības fonda (LAF) kredītgarantijas.

Kā liecina LAF dati, kredītgarantijas 20 tūkstošu Ls apjomā SIA Piebalgas alus saņēmis gan šā gada janvārī, gan maijā. Abas reizes garantējamā kredīta izmantošanas mērķis bija apgrozāmie līdzekļi.

Jānis Dūklavs DB skaidro, ka pats aktīvi uzņēmuma darbā neiesaistās un par notiekošo būtu jājautā kolēģiem. Taču eksministrs zina teikt, ka kredītgarantijas bija nepieciešamas, lai būtu papildu nodrošinājums kredītu piesaistei.

Piebalgas alus īpašumi ieķīlāti bankrotējušajā a/s Latvijas Krājbanka, taču, lai saņemtu kredītu citā bankā, būtu vajadzīgs papildu nodrošinājums. Piebalgas alus realizējis divus lielus projektus, kas saistīti ar kvasa ražošanu, līdz ar to bija nepieciešami papildus apgrozāmie līdzekļi.

Kā liecina Lursoft dati, alusdarītavas pamatlīdzekļi ieķīlāti kā nodrošinājums kredītsaistību izpildei pret a/s Latvijas Krājbanka. Šobrīd Piebalgas alum ir spēkā piecas reģistrētas komercķīlas Latvijas Krājbankā, divas no tām reģistrētas šā gada 5. janvārī.

Portāls pietiek.com iepriekš rakstīja, ka bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pāris dienas pirms balsojuma par ES fiskālās disciplīnas līgumu saņēmis premjera Valda Dombrovska solījumu atrisināt viņam piederošās Piebalgas alus problēmas. Iespējams, runa ir par alusdarītavas atkarību no Vienotības politiski kontrolētā a/s Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora, jo uzņēmums pilnībā ieķīlāts šajā bankā, tā pietiek.com. Iespējams, šis bijis viens no politiskā tirgus objektiem, lai nodrošinātu ZZS balsis fiskālās disciplīnas līgumu pieņemšanai 1. lasījumā. J. Dūklavs gan noliedza, ka ar premjeru apspriedis ES fiskālās disciplīnas līguma balsojumu un Piebalgas alus problēmas.

Tāpat Db jau ziņoja, ka pērn kopumā LAF izsniegto kredītu garantiju skaits pieaudzis par 54,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. LAF vadība saredz, ka 2012.gadā pieprasījums pēc fonda kredītu garantijām palielināsies, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem. Un, proti, šobrīd vērojama Latvijas ekonomikas izaugsme ar tam sekojošu uzņēmēju kreditēšanas pieaugumu. Kredītiestādēs ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi pa salīdzinoši zemākiem procentiem nekā tas bija pēdējos gados, kuru iegūšanai lauku uzņēmējiem nepietiekama nodrošinājuma gadījumā ir iespēja pieteikties LAF kredītu garantijām. Otrs faktors - tuvojas noslēgumam Latvijas Lauku attīstības programmas un rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gada plānošanas periodā ieviesto pasākumu un atbilstošo ES līdzekļu apgūšana. Kā liecina iepriekšējā ES fondu apgūšanas pieredze, tad šajā periodā pieprasījums pēc LAF garantijām pieauga pat trīs reizes.

Vislielākā sadarbība un pieprasījums pēc garantijām bijusi no a/s SEB banka un VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka. Izmantojot LAF garantijas, lauku uzņēmēji 2011. gadā varēja saņemt kredītus kopsummā par 44,90 miljoniem latu. Skaitliski vislielākais garantiju pieprasījums ir bijis lopkopības nozarē, fermu būvniecībai, rekonstrukcijai un aprīkojuma iegādei, tie ir 26% no kopējā izsniegtā garantiju skaita. Nedaudz no tā atpaliek garantiju pieprasījums tehnikas iegādei - 25,6% un apgrozāmo līdzekļu iegādei - 22,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts Somijas koncerna "Olvi", kurā ietilpst "Cēsu alus", publiskotajā paziņojumā.

Iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas Konkurences padomei. Darījuma summa atklāta netiek.

"Mēs esam ļoti priecīgi, ka labi zināmie "Piebalgas alus" ali un kvasi papildinās mūsu produktu piedāvājumu. "Piebalgas alus" pārņemšana ir nozīmīga daļa no mūsu korporatīvās stratēģijas attiecībā uz augstas kvalitātes produktiem. Mēs vēlamies patērētājiem piedāvāt jaunas, tendencēm atbilstošas garšas, kā arī stiprināt mūsu pozīciju tirgū, vienlaikus paturot prātā rentabilitāti. "Cēsu alus" ir efektīva loģistikas, tirdzniecības, mārketinga un izplatīšanas organizācija visā valstī. Tādējādi tirgus un pārdošanas perspektīvas "Piebalgas alus" produktiem ir labas," paziņojumā norāda "Cēsu alus" izpilddirektore Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cēsu alum ļauts iegūt izšķirošu ietekmi pār Piebalgas alu

Db.lv, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Cēsu alus" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA "Piebalgas alus", informē KP.

KP atļāvusi darījumu, jo nav konstatējusi būtisku kaitējumu konkurencei.

Konkurences uzrauga pārstāvji skaidroja, ka "Cēsu alus" pamatdarbība ir alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu ražošana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, savukārt "Piebalgas alus" nodarbojas ar alus un kvasa ražošanu, kā arī to vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.

"Apvienošanās rezultātā tiek ietekmēts alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus, alus vairumtirdzniecības tirgus turpmākai izplatīšanai viesnīcu, restorānu, bāru un kafejnīcu telpās Latvijā, alus vairumtirdzniecības tirgus izplatīšanai citos mazumtirdzniecības kanālos Latvijā, alus mazumtirdzniecības tirgus, bezalkoholisko gāzēto dzērienu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijā, bezalkoholisko gāzēto dzērienu mazumtirdzniecības tirgus Latvijā un raudzēto dzērienu, tostarp sidra, vairumtirdzniecības tirgus Latvijā," skaidro KP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tērvetes alus darītava – ar skatu uz vietējiem patērētājiem

Monta Šķupele, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Fragments no intervijas

Cik jums ir svarīgi, ka esat spējuši saglabāt vietējo kapitālu?

Ir tās mūsu vērtības, kuras slēpjas izcelsmē. Piemēram, graudu izcelsmē – no pašu zemes nācis. Tie visi ir šeit lokāli audzēti mieži. Tā ir viena vērtība, ko, iespējams, mums neizdotos saglabāt, ja investori būtu no ārvalstīm un ar citu mērķi – maksimāli radīt peļņu vai nopirkt izejvielu lētāk u.tml. Tērvetes vārds ir tas, ko mēs attīstām, mēs neejam ar pieciem citiem zīmoliem, kas arī varbūt spētu nest peļņu. Mēs tā nedarām, bet attīstām to zīmolu, kuru šeit, Latvijā, pazīst. Šīs lietas ir tās, ko mēs varam darīt, pateicoties tam, ka ir šis vietējais kapitāls, ka ir Latvijas investori. Alus darītavas vērtības ir nemainīgas jau kopš tās sākuma. Man ir kolēģi, kas šeit strādā jau no paša sākuma, un mēs šīs vērtības arī pārrunājam un saprotam, vai esam tur, kur bijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviabeerfest 2012 ietvaros Latvijas Alus muzejs sadarbībā ar Latvijas Alus darītāju savienību un Latvijas Alus darītāju asociāciju 25. maijā Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē rīkoja alus konkursu, kurā visi Latvijas alus darītavu ražojumi esot novērtēti kā ļoti labi.

Tajā savu produkciju vērtēšanai bija pieteikušas Latvijas alus darītavas: SIA Abula (Brenguļu alus), AS Aldaris, SIA Alus nams (alus Brālis), SIA Bauskas alus, AS Cēsu alus, SIA DFD (Rēzeknes alus), SIA Piebalgas alus, SIA Valmiermuižas alus un SIA ZAKSI (Užavas alus).

Degustāciju organizēja nozares speciālisti – Astrīda Ruško, Maija Placēna, Ivars Grīslis, Kārlis Zālītis un Kārlis Tomsons, savukārt alus vērtēšanu veica starptautiska līmeņa žūrijas komisija, kur piedalījās gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. No Igaunijas uz degustāciju bija ieradusies Carlsberg grupas pārstāve, Saku alus darītavas tehnoloģe Marika Tungela. Žūrijas komisijā piedalījās arī Royal Unibrew grupas pārstāvis lietuvietis Ričardas Barakūnas. Savus ekspertus bija pieteikušas arī Latvijas alus darītavas, kā arī Latvijas Alus darītāju savienība, Latvijas Alus darītāju asociācija un Latvijas Alus muzejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava Piebalgas alus šogad plāno 5% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma tirdzniecības direktors Oskars Liepiņš.

Viņš norādīja - lai arī uzņēmuma apgrozījums 2014.gadā samazinājās, šogad kompānija plāno apgrozījuma pieaugumu. «Pēc prognozēm apgrozījuma pieaugums šogad būs 5% apmērā,» sacīja Liepinš.

Pēc viņa teiktā, pieaugums plānots pateicoties Jubilejas klases alus attīstībai, kā arī patēriņam vietējā tirgū un tam, ka klienti arvien vairāk dod priekšroku premium klases alum.

Tāpat Liepiņš pastāstīja, ka uzņēmuma galvenie mērķi šogad ir strādāt pie premium klases attīstības, tostarp laist apgrozībā jaunas alus šķirnes.

Viņš atzina, ka Piebalgas alus jau pērn apzināti attīstīja premium klases alus pārdošanu, tostarp kompānijai pagājušajā gadā par 20% izdevās palielināt Jubilejas klases alus pārdošanas apmērus. Pēc viņa teiktā, aizvadītais gads alus pārdošanas ziņā bija apmierinošs. Pērn maijā un jūnijā vēso laika apstākļu dēļ samazinājās pieprasījums pēc alus, savukārt turpmākie četri sezonas mēneši bija samērā veiksmīgi, norādīja Piebalgas alus tirdzniecības direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) vērtē SIA "Piebalgas alus" pievienošanu kompānijai AS "Cēsu alus", informē KP.

"Cēsu alus" un "Piebalgas alus" pamatdarbība pārklājas alus un bezalkoholisko dzērienu ražošanā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī sidra vairumtirdzniecībā.

KP viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas - 19.marta - jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem. KP var arī lemt par papildu izpētes sākšanu.

Cēsu alus iegādāsies Piebalgas alu 

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts...

"Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas," skaidro KP.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Jau ziņots, ka "Cēsu alus" iegādāsies visas "Piebalgas alus" kapitāldaļas, taču iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas KP.

2019.gadā "Piebalgas alus" strādāja ar 4,173 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija cieta zaudējumus 45 158 eiro apmērā pretstatā peļņai 2018.gadā. "Piebalgas alus" kapitālā 49% pieder SIA "SD Invest", kuras vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Igors Šeheļevs, bet 51% pieder politiķa Jāņa Dūklava (ZZS) ģimenei.

"Cēsu alus" 2019.gadā strādāja ar 62,575 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 3,8% - līdz 4,057 miljoniem eiro. "Cēsu alus" kapitālā 99% pieder Somijas koncernam "Olvi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava "Piebalgas alus" pagājušajā gadā strādāja ar 2,213 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 47% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānija cieta 121 245 eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka apgrozījuma samazinājums un zaudējumi ir saistīti ar kompānijas īpašnieku maiņu un izmaiņām loģistikā. Neskatoties uz iepriekšminēto, kopumā "Piebalgas alus" pērn realizēja 3,14 miljonus litrus dzērienus, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn "Piebalgas alus" turpināja arī ieguldījumus ražošanas procesu uzlabošanā un energoefektivitātē. Tāpat tika pilnveidota ražošanas plānošana, lai spētu reaģēt uz pieprasījuma svārstībām.

Cēsu alum ļauts iegūt izšķirošu ietekmi pār Piebalgas alu 

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Cēsu alus" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār...

2021.gadā sāka ilgtermiņa investīciju programma, "Piebalgas alū" ieguldot 183 000 eiro.

Vadības ziņojumā minēts, ka arī turpmāk plānots veikt ieguldījumus ražošanas attīstībā un energoefektivitātes uzlabojumos ražošanas procesos. Tāpat plānots palielināt ražošanas un pārdošanas apmērus ar māteskompānijas starpniecību.

Jau ziņots, ka 2021.gada jūnijā AS "Cēsu alus" kļuva par vienīgo "Piebalgas alus" īpašnieci.

"Piebalgas alus" 2020.gadā strādāja ar 4,175 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija 2019.gada līmenī, taču kompānija guva peļņu 6957 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Kompānija reģistrēta 1998.gadā, un tās pamatkapitāls ir 502 771 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Miestiņa brūvētāji plūc laurus

Sandra Dieziņa, 28.01.2013

Latvijas alus muzeja padomes priekšsēdētājs Kārlis Tomsons piedalās Gada alus 2012 pasniegšanas ceremonijā Rīgas Latviešu biedrības namā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alus gada balvas 2012 pasniegtas desmit nominācijās.

Lielražotāju grupā par veiksmīgāko atzīts a/s Cido Grupa Lāčplēša alus par lielāko alus tirdzniecības kāpumu HoRECa grupā. HoReCa grupā mazo alusdarītavu vidū par labāko žūrija atzinusi SIA Valmiermuižas alus. Savukārt par labāko alusdarītavu nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā kļuvis SIA Alus nams ražotais alus Brālis.

Par labāko eksporta apjomu palielināšanā mazo alus darītavu grupā žūrija atzinusi SIA Bauskas alus ražoto Bauskas alu, bet lielražotāju grupā – a/s Cēsu alus ražoto Cēsu alu.

A/s Aldaris ražotais Aldara alus plūcis uzvaras laurus divās nominācijās – Lielākais alus nozares ieguldījums veselīga dzīves veida popularizēšanā un Videi draudzīgākais alus ražošanas uzņēmums. Par veiksmīgāko alus popularizēšanas pasākumu žūrija atzinusi Latvijas Alus darītāju savienības rīkotos alus svētkus Bauskā. SIA Piebalgas alus ražotā Piebalgas alus jaunā pudele kļuvusi par laureātu nominācijā Labākais gada alus iepakojuma dizains.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mazām alus darītavām alus noiets ziemā aug straujāk nekā vasarā

Sandra Dieziņa, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs gadu laikā pieprasījums pēc mazo alus darītāju alus ziemas sezonā aug straujāk nekā vasarā.

Salīdzinot ar 2010. gadu, pērn ziemas sezonā šo alus darītavu alus noiets auga pat divas reizes straujāk nekā vasarā. Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis ir pārliecināts, ka tendence turpināsies arī šī gada ziemā, jo Latvijā mainās alus patēriņa ieradumi ziemas sezonā.

«Oktobrī, kas ir pirmais šīs ziemas sezonas mēnesis, pieprasījums pēc Valmiermuižas alus ir audzis pat par 50%, salīdzinot ar oktobri pērn,» stāsta A. Ruņģis. Uzņēmējs šo ieradumu maiņu saistu ar vēlmi ziemas mēnešos baudīt izteiksmīgākas garšas buķetes pretstatā slāpju veldzēšanai vasarā. Latvijā alus baudīšana ir viena no jomām, kurā tuvojamies Eiropas alus tradīcijām. Tādēļ šobrīd mazajiem alus darītājiem Latvijā paplašinās iespēja attīstīt jaunas šķirnes ar bagātu garšas buķeti, kas veidotas īpaši ziemas mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējās Saeimas deputāts un bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) samazinājis tiešo līdzdalību alus darītavas SIA "Piebalgas alus" kapitālā no 38% uz 8%, liecina informācija "Firmas.lv".

Izmaiņas paredz, ka turpmāk 30% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Dūklava ģimenei piederošajam dzērienu mazumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Tondo", kurā Dūklavam pieder 87,87% daļu, bet viņa meitai Dacei Dūklavai-Kokinai - 12,13%.

Vēl 13% uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece ir Dūklava sievai Inārai Dūklavai piederošā zemnieku saimniecība "Kalna Brici". Līdz ar to kopumā Dūklava ģimenei pieder 51% "Piebalgas alus" kapitāldaļu.

Vēl 49% "Piebalgas alus" pieder Krievijas uzņēmēja Igora Šeheļeva SIA "SD Invest".

Iepriekš alus darītavas kapitāldaļas piederēja trim īpašniekiem, taču patlaban "Piebalgas alus" pieder četriem kapitāldaļu turētājiem, tostarp "SD Invest", "Tondo", "Kalna Brici" un Dūklavam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piebalgas alus strādājis ar zaudējumiem

Žanete Hāka, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā SIA Piebalgas alus saražojis 3 miljonus litru alus, kas, salīdzinot ar 2013.gadu, ir kritums par 3%, liecina Lursoft dati.

No kopējā SIA Piebalgas alus ražošanas apjoma 93,5% aizvadītajā gadā aizņēmis alus, 4,6% - kvass, bet 1,9% - ūdens.

Kā skaidro uzņēmums, 2014.gadā turpināts darbs pie jaunu sadarbības partneru piesaistes, lai palielinātu Piebalgas oriģinālā kvasa pārdošanas apjomus. Tāpat arī turpinātas sarunas HoReCa tīklā ar lielākajām kafejnīcu ķēdēm par minētā produkta realizāciju Latvijā un iespējām ārvalstīs.

Atskatoties uz aizvadītajā gadā paveikto, SIA Piebalgas alus vadība norāda, ka pozitīvi vērtājama panāktā vienošanās ar AS Lido par kvasa realizācijas iespējām Lido ēdināšanas uzņēmumos, tādējādi būtiski palielinot šī produkta atpazīstamību un potenciālo pircēju loku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Iedzert.com aptaujā par labāko alu Latvijā atzīts Brenguļu alus

Jānis Rancāns, 13.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkohola atlaižu meklētāja iedzert.com veiktā aptaujā par labāko alu Latvijā atzīts Brenguļu alus, kas apsteidzis Bauskas alus un Tērvetes alus ražotos alus.

Aptauja veikta ar sociālo tīklu starpniecību un tajā piedalījušies 900 respondenti, kuriem bija jāatbild uz jautājumu: kuras alus darītavas ražotais alus ir labākais Latvijā? Brenguļu alus brūvējums aptaujā saņēmis 24% balsu, Bauskas alus – 17% balsu, bet Tērvetes alus – 12% balsu.

Portāla pārstāvis Aigars Andersons norāda, ka aptaujā ievērojamu balsu skaitu saņēmuši visi Latvijas alus ražotāji, kas apliecinot latviešu alus mīlestību un to, ka katrai alus darītavai Latvijā ir plašs cienītāju loks.

Aptaujas dalībnieki ciena arī Valmiermuižas alus, kas saņēmis 10% balsu, Užavas alus (9%), kā arī Piebalgas alus (8%). Savs atbalstītāju loks ir arī abiem Latvijas lielākajiem alus ražotājiem Aldaris un Cēsu alus, tomēr tas neesot bijis pietiekams, lai nodrošinātu aptaujas līderu pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brūža alus zīmola attīstībā un divu jaunu garšu radīšanā Cēsu alus investējis 25 000 eiro, informē uzņēmumā.

Sortimentu paplašina divi jauni alus veidi – Brūža Rudzugraudu un Brūža Oriģinālais alus.

“Balstoties uz veiktajiem alus tirgus un Brūža alus zīmola izpētes datiem, pieņēmām lēmumu attīstīt Brūža alus līniju, veicot gan jauna dizaina izstrādi, gan piedāvājot jaunas garšas. Mūsu galvenais alus meistars Māris Grambergs ir strādājis pie jaunām alus šķirnēm, lai paplašinātu piedāvājumu alus baudītājiem. Rūpējoties par dabas resursu saudzēšanu, mūsu mērķis ir palielināt atkārtoti izmantojamo stikla pudeļu īpatsvaru, tādēļ esam atteikušies no speciālā dizaina pudelēm Brūža alus līnijai. Šīs pudeles gan alus baudītāji, gan klienti var nodot taras pieņemšanas punktos jau tagad un īpaši ērti paveikt to varēs nākošgad, kad sāks darboties depozīta sistēma. Atbilstoši jaunajām pudelēm, esam atjaunojuši arī Brūža alus etiķešu dizainu, veidojot to mūsdienīgāku un atbilstošāku tradicionālā alus tendencēm,” stāsta Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Piebalgas alus palielinājis pamatkapitālu līdz 353 tūkst. Ls

Gunta Kursiša, 03.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus ražotājas SIA Piebalgas alus pamatkapitāls palielināts līdz 353,35 tūkst. Ls, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmums pērn apgrozīja 2,02 milj. Ls, kas ir par 23% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika apgrozīti 1,7 milj. Ls. 2011. gadu uzņēmums noslēdza ar 41,94 milj. Ls zaudējumiem iepretim 14,7 tūkst. Ls peļņai 2010. gadā.

49% akciju Piebalgas alus pieder SIA SD Invest, 38% pieder bijušajam zemkopības ministram Jānim Dūklavam un 13% - zemnieku saimniecībai Kalna Brici. Jaunpiebalgā reģistrētā uzņēmuma valdē darbojas tās priekšsēdētāja Ināra Dūklava, valdes loceklis Oskars Liepiņš, Pēteris Micāns un Igors Šekhelevs, liecina Lursoft dati.

Db.lv jau ziņoja, ka ar Saeimas deputātu, eksministru Jāni Dūklavu saistītais uzņēmums SIA Piebalgas alus šogad jau divas reizes saņēmis Lauku attīstības fonda (LAF) kredītgarantijas. Kā liecina LAF dati, kredītgarantijas 20 tūkstošu Ls apjomā SIA Piebalgas alus saņēmis gan šā gada janvārī, gan maijā. Abas reizes garantējamā kredīta izmantošanas mērķis bija apgrozāmie līdzekļi. Jānis Dūklavs DB iepriekš skaidroja, ka pats aktīvi uzņēmuma darbā neiesaistās un par notiekošo būtu jājautā kolēģiem. Taču eksministrs zina teikt, ka kredītgarantijas bija nepieciešamas, lai būtu papildu nodrošinājums kredītu piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas reģistrētas SIA «Piebalgas alus» valdē, ziņo Klientu Portfeļa monitorings.

Uzņēmuma valdes locekļa amatu atstājis Oskars Liepiņš, kurš uzņēmuma valdē strādāja kopš 2009.gada aprīļa.

Viņa vietā par uzņēmuma valdes locekli iecelta Liene Dūklava-Dubriniece.

SIA «Piebalgas alus» pieder līdzšinējam zemkopības ministram Jānim Dūklavam, viņa sievas Ināras Dūklavas zemnieku saimniecībai «Kalna-Brici», kā arī «SIA SD INVEST», kura vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Igors Šeheļevs.

SIA «Piebalgas alus» reģistrēts 1998.gadā un pērn apgrozīja 3,62 milj.EUR, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 72,68 tūkst.EUR.

Pagājušajā pārskata gadā uzņēmums saražoja 3,06 milj.l alus. Gada pārskatā teikts, ka 2017.gadā uzņēmums saskārās arī ar vairākiem ārējiem riskiem, piemēram, biežām izmaiņām nodokļu un saimniecisko darbību reglamentējošā likumdošanā, konkurentu aktivitāti, izvejvielu un materiālu, kā arī energoresursu cenu svārstībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Līgo svētkos ārzemju alum nav piekrišanas

Jānis Rancāns, 22.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Importētais alus Latvijā pēdējos gados kļuvis populārāks, tomēr Jāņos Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku pašmāju ražojumam. Vispopulārākais Jāņu alus Tērvetes alus, kuru šogad svētkos baudīšot 17% iedzīvotāju.

To liecina alkohola atlaižu meklētāja iedzert.com aptauja. Aptaujā secināts, ka tikai 2% valsts iedzīvotāju Līgo svētkos izvēlēsies ārzemju alu.

Vispopulārākā izvēle starp alus ražotājiem aptaujas dalībnieku vidū bijusi Tērveres alus (to izvēlējušies 17% aptaujas dalībnieku), kuram seko Aldaris (12%) un Cēsu alus ar 11%.

Tālāk aptaujas dalībnieku vidū izvēle kritusi par labu Bauskas alum (9%), Užavas alus (8%), Lāčplēša alus (7%), Valmiermuižas alus (6%) un Piebalgas alus (3%). 7% aptaujātie norādīja uz kādu citu alus izvēles variantu. Savukārt 4% aptaujāto norādīja, ka Jāņos alu nedzeršot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dūklavs par Piebalgas alus pārdošanu pērn saņēmis 170 000 eiro

LETA, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Jānis Dūklavs (ZZS) pagājušajā gadā par savu daļu pārdošanu uzņēmumā "Piebalgas alus" saņēmis 170 000 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija par 2021.gadu.

Pagājušā gada vasarā noslēdzās darījums, ar kuru par vienīgo alus darītāja SIA "Piebalgas alus" īpašnieci kļuva AS "Cēsu alus". "Piebalgas alus" kapitālā iepriekš 49% piederēja SIA "SD Invest", kuras vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Igors Šeheļevs, bet 51% piederēja politiķa Dūklava ģimenei.

Kopumā Dūklava ienākumi pērn sasnieguši teju 231 000 eiro. Politiķis pērn algā Saeimā saņēmis ap 39 000 eiro, bet pensijā - ap 18 000 eiro, kā arī guvis citus mazākus ienākumus no saimnieciskās darbības un procentu maksājumiem bankās.

Deklarācijā par pagājušo gadu Dūklavs norādījis parādsaistības vairāk nekā 50 000 eiro apmērā, kas bija ievērojami mazāk nekā 2020.gadā, kad politiķa parādsaistību kopējā vērtība sasniedza teju 400 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piebalgas alus meklēs jaunus eksporta tirgus

Žanete Hāka, 16.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā SIA Piebalgas alus mērķis ir produkcijas eksporta uzsākšana uz trešajām valstīm, liecina uzņēmuma gada pārskats Lursoft.

SIA Piebalgas alus saražotā alus apjoms aizvadītajā gadā palielinājies par 4,4%, sasniedzot 3,181 miljonu latu. Līdz ar ražošanas apjoma pieaugumu palielinājies arī apgrozījums, kas pērn pakāpies līdz 2,099 milljoniem latu, taču pieaugošais apgrozījums nav ļāvis alus ražotājam gadu noslēgt ar pozitīviem finanšu rādītājiem – gadu uzņēmums pabeidzis ar 114,5 tūkstošu latu lieliem zaudējumiem.

Pērn alus ražotnē realizēti divi apjomīgi projekti. Kopš ražotnes izveides 1989.gadā vairāk nekā 20 gadu periodā uzņēmuma ūdenssaimniecības cauruļvadi bijuši nolietojušies un neatbilda kvalitātes prasību nodrošinājumam, tādēļ pērn veikta cauruļu nomaiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Riga Food medaļas saņem labākie pārtikas produkti

Sandra Dieziņa, 04.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) piederošo uzņēmumu Piebalgas alus depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs minimāli.

Viņš, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto pārbaudi par viņa ieinteresētību depozīta sistēmas neieviešanā, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.

Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies.

Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra.

Jau vēstīts, ka KNAB izvērtēs informāciju par zemkopības ministra un Piebalgas alus līdzīpašnieka Dūklava rīcību saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu.

Atkritumu depozīta sistēmas ieviešana pašlaik atkal ir piebremzēta, jo pret to iebilda Zemkopības ministrija (ZM), kuru vada Dūklavs, kuru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Šogad par 4,93% pieauguši akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholiskajiem dzērieniem

LETA, 10.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinājumā ar 2011.gada pirmo pusgadu par 4,93% ir pieauguši akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholiskajiem dzērieniem, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Kā liecina valsts kases apkopotā informācija, šā gada pirmajos sešos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi bijuši 47 778 754 latu apmērā, kas ir par 2 245 094 latu vairāk nekā pērn šajā periodā.

Sadalot alkoholiskos dzērienus pa grupām, vislielākie ieņēmumi šogad bijuši no alus - 8 140 825 lati, otrajā vietā pēc ieņēmumu apjoma ir vīns - 3 491 221 lats, kam seko raudzētie dzērieni - 1 063 688 lati. Vismazākie ieņēmumi bijuši no starpproduktiem līdz 15 tilpumprocentiem - 355 583 lati.

No alkoholiskajiem dzērieniem, neskaitot alu, visvairāk pirmajā pusgadā Latvijā realizēts vīns, degvīns un alkoholiskie kokteiļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis interešu konfliktu zemkopības ministra un SIA Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava (ZZS) rīcībā saistībā ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Kā DB uzzināja KNAB, lēmums šajā lietā ir pieņemts un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume to varētu parakstīt trešdien, 9. maijā. Jau iepriekš KNAB vērsa uzmanību, ka likuma Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Ierobežojumi neattiecas

Taujājot pēc ministra viedokļa, Zemkopības ministrijas (ZM) preses sekretāre Dagnija Muceniece otrdien norādīja, ka uz ministru nekāds interešu konflikts neattiecas, jo likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka, ka ierobežojumi neattiecas uz ministriem, kas pieņem politiskus lēmumus un piedalās ārējo normatīvo aktu pieņemšanā. Jāatgādina, ka pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu iebilst Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM), bet ministru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku. J. Dūklavs vakar raidījumam Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies. Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra. Der atgādināt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumā, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZZS kontrolētā ZM. Pret šiem grozījumiem Iepakojuma likumā ZM iebilst, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljoni eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā. Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā - uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma un citus aspektus, paredzēts pārrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus valdības noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi. Interešu konfliktu J. Dūklava rīcībā saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu nesaskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kuras nozares nodokļos maksā lielākās summas?

Žanete Hāka, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā nodokļu maksājumos valsts budžets papildināts ar 5,29 miljardiem eiro, tostarp 0,935 miljardus devis iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 1,581 miljardu eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publicētie dati.

Lai noskaidrotu, kuras nozares aizvadītajā gadā valsts budžetā devušas lielāko pienesumu, Lursoft veicis pētījumu, kura laikā apkopotas TOP nozares, kuras nodokļos valsts budžetā pērn samaksājušas lielākās summas, kā arī analizēti reģionos strādājošie uzņēmumi.

Lursoft apkopotie dati rāda, ka lielāko pienesumu valsts budžetam 2014.gadā nodrošinājuši uzņēmumi, kuri darbojas degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirdzniecības, kā arī degvielas mazumtirdzniecības nozarēs, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā, ka ievērojamu daļu no katra nopelnītā eiro par pārdoto degvielu veido nodokļi, tostarp akcīzes, pievienotās vērtības nodoklis u.c. nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru