Jaunākais izdevums

Vai palielinātie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu dos reālus rezultātus, varēs spriest tikai pēc ilgāka laika, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads uz Latvijas autoceļiem ir iezīmējies traģisks ar daudzām lielām avārijām un bojā gājušajiem. Bieži vien kā iemesls avārijām tiek minēts, ka automašīnu vadītāji nav izvēlējušies atbilstošu braukšanas ātrumu vai arī bijuši pārgalvīgi uz ceļa, piemēram, veicot apdzīšanas manevrus nepārredzamos ceļa posmos. Šogad Valsts policija ir reģistrējusi 12,93 tūkst. ceļu satiksmes negadījumu. Gandrīz 3,5 tūkstoši cilvēku bija guvuši ievainojumus, bet 134 gājuši bojā. Pagājušajā gadā no 1.janvāra līdz 30. septembrim kopumā uz Latvijas autoceļiem bojā gājušo skaits bija sasniedzis 141 cilvēku. Pēc Eiropas Komisijas datiem, Latvijā pērn ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 105 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, kas ir augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Lielāki sodi

Šogad 2. jūlijā spēkā stājās grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Satiksmes ministrija DB norāda, ka šie grozījumi tika izstrādāti sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Valsts policiju un valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija. «Ceļu satiksmes drošības speciālisti kopā ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem tikai pēc noteikta laika varēs izvērtēt, vai sodu palielināšana ir mazinājusi ceļu satiksmes negadījumu skaitu un pieļaujamā braukšanas ātruma pārsniegšanas gadījumus. Tikai tad viņi varētu nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai,» norāda Satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba. Viņš arī vērš uzmanību, ka soda palielināšana par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ir tikai viens no pasākumiem, kā iedarboties uz transportlīdzekļu vadītājiem un kā samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. «Piemēram, 8. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi noteikumos par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un apmācības programmām, lai uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošību un paaugstinātu jauno autovadītāju sagatavotības līmeni, kā arī pilnveidotu transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu. Un tas ir tikai viens no piemēriem, kā vēl var uzlabot kopējo ceļu satiksmes drošību valstī,» piebilst R. Rumba.

Visu rakstu Ar sodiem vien situācija neuzlabosies lasiet 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lage Ko nodevis Gan Bei saistītajiem uzņēmumiem un sniegs grāmatvedības, mārketinga un juridiskos pakalpojumus

Db.lv, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmums SIA Lage Ko, kam iepriekš piederēja restorāni Gan Bei, 2017.gadā būtiski reorganizējis savu darbību, nododot saistītajiem uzņēmumiem 17 no 20 uzņēmuma restorāniem, veikaliem un kafejnīcām, kā rezultātā SIA Lage Ko ēdināšanas pakalpojumus sniedz tikai trīs iestādēs tirdzniecības centrā Origo, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā sabiedrība optimizēja savu darbību, likvidējot 17 no savām 20 struktūrvienībām, nododot tos saistītajām sabiedrībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Tādējādi SIA Lage Ko struktūrvienību sarakstā vairs nav atrodami Gan Bei restorāni, restorāns Thali, un veikali Lage Gastronomija. Gada pārskatā gan nav norādīts, tieši kuriem saistītajiem uzņēmumiem restorāni, veikali un kafejnīcas nodoti.

Līdz ar darbības optimizēšanu 2017.gadā uzņēmums samazinājis darbinieku štatu vairāk nekā par pusi no 2016.gadā nodarbināto cilvēku skaita, sacīts SIA Lage Ko gada pārskatā. 2017.gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 253 darbiniekus un divus valdes locekļus, kamēr 2016,gadā uzņēmums nodarbināja 555 darbiniekus un trīs valdes locekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vidusskolām ar sliktiem kvalitātes rādītājiem valsts naudu pedagogu algām varētu nepiešķirt

LETA, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā varētu nesaņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā.

Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.

Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zem cīņas pret "naudas atmazgāšanu" karoga privātums tiek "izbradāts"

Zvērināts advokāts, Eiropas datu aizsardzības speciālists un augstskolas "Turība" lektors Ivo Krievs, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža situāciju saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) banku sektorā raksturo pārmērība, un to uz savas ādas izjūt kā uzņēmēji, tā arī iedzīvotāji, kuriem bieži jāsniedz neadekvāti daudz informācijas, kaut arī personas riska profils ir samērā zems.

Nesamērīgas interpretācijas datu apstrādes jautājumos

Bankas šobrīd atrodas ķīlnieka lomā. Tām, no vienas puses, būtu jārūpējas par klientu komfortu, bet, no otras puses, tām dažādus pienākumus uzliek valsts un starptautiskās institūcijas, kuru izpilde rada klientu neapmierinātību.

Finanšu nozare un, īpaši, banku sektors, šobrīd nepiedzīvo mierīgākos laikus. Banku sektorā no valsts puses ir sacelta pietiekami liela panika. Nozare ir iebiedēta ar dažādu sankciju draudiem, sodiem, dažādu krāsu sarakstiem. Lai bankas no sevis noņemtu jebkādas šaubas un riskus NILLTFN jomā, tās visu šobrīd dara nevis uz 100%, bet gan uz 150%. Rezultātā no tā cieš privātpersonu privātums, jo bankām ir jāizdara izvēle starp savu biznesu un klientu privātuma aizsardzību, kur biznesa eksistence noteikti ņem pārspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kas jāzina par darbu «gaidīšanas režīmā» un darbu no mājām?

Irina Kostina, ZAB «Ellex Kļaviņš» zvērināta advokāte, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiklīdz aizvērās tramvaja durvis un Aleksandrs bija nopīkstinājis e-talonu, žaketes kabatā «atdzīvojās» telefons. Pacietīgi klusējis visu pēcpusdienu, tagad, divdesmit minūtes pirms izrādes sākuma, tas zumēja neganti un aizgūtnēm – viena īsziņa pēc otras vēstīja, ka Aleksandram pēc iespējas ātrāk jāpieslēdzas klienta sistēmai, kas bija nolēmusi «uzkārties» tieši šovakar, Aleksandra dežūras laikā. «Zane, piedod, darbs sauc, nebūšu,» viņš mirkli skatās uz nejēdzīgo īsziņu, nospiež «send» un metas ārā no tramvaja.

Šādas un simtiem līdzīgu situāciju sagaida tos darbiniekus, kuri ar savu darba devēju ir vienojušies par t.s. «dežūrām» ārpus oficiālā darba laika. No vienas puses, ir loģiski, ka daudzos gadījumos darbinieka atbildība par tā veidotu ražojumu vai sniegtu pakalpojumu nebeidzas pie konrētā uzņēmuma durvīm. Atšķirībā no friziera, piemēram, IT speciālists savā veidā visu laiku ir «nomodā» par viņa veidoto produktu, jo tajā ik pa brīdim ir jāveic uzlabojumi, jānovērš kļūmes. Šāda IT uzņēmuma vadītājs ir uzņēmies saistības pret klientu, ka sistēma strādās nevainojami, un tāpēc ir saprotama viņa vēlme nodrošināties pret riskiem – ja sistēma «uzkārsies», klientam jebkurā diennakts laikā būs pieejams kvalificēts darbinieks, kurš kļūmi novērsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosēdēju Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, klausoties daudzu gudru vīru runās un novērojumos. Braucot ar mašīnām, 2018. gadā Latvijā nositušies par 12 cilvēkiem vairāk nekā pirms gada. Smagi cietuši arī vairāk.

Pieaugums ir brīdī, kad uz Latvijas autoceļiem uzstādīti visi 100 ieplānotie fotoradari, kad policijai ir netrafatrētas automašīnas, kad pielikti sodi un sola tos pielikt vēl. Kamera pie katra krustojuma, sods uz katra stūra!

Man nepatīk šī tendence, kad, piegriežot skrūves, panāk pretēju rezultātu. Tas atgādina impēriju sabrukumu, kad tirāni pātago padotos, sit, kar un dedzina zemniekus, bet nekas vairs nelīdz. Tauta kļūst traka no sodiem. Kādu laiciņu padzīvoju Lielbritānijā. Briti mazliet pārkāpj visus noteikumus, bet tik traki kā latvieši nesitas. Viņi nebrauc virsū cits citam milzīgā ātrumā, un policija viņus aptur vien tad, ja nav izieta tehniskā apskate vai arī nav nomaksāts ceļu nodoklis. Dzenas no Londonas uz Bristoli briti tāpat kā latvieši no Rīgas uz Liepāju. Vienīgi ceļš viņiem ir ar divām joslām katrā virzienā un ar sadalošo joslu. Īsāk sakot, viņi visi ir normāli – visi ir briti. Starp citu, sodi britiem tiešām ir astronomiski, bet policisti apzinās, ka vienā paņēmienā var iznīcināt cilvēka dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nodokļu maksātājam grib dot iespēju atbrīvoties no relatīvi nelielām parādsaistībām – 2000 līdz 5000 eiro

To paredz Saeimas plenārsēdes darba kārtībā iekļautais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekts, kam tiek piedāvāts spēkā stāšanās laiks – 2020. gada 1. janvāris.

Par to, kāds būs parlamentāriešu vairākuma lēmums, pašlaik skaidrības nav, jo to ierosināja pašlaik opozīcijā esošās ZZS Saeimas deputāti.

Likumprojekta anotācijā, atsaucoties uz Latvijas Finanšu nozares asociācijas datiem, norādīts, ka parādnieku skaits ar kavētām parādsaistībām, kas pārsniedz 200 eiro, ir aptuveni 170 000, no tiem aptuveni 40 000 fizisko personu parādsaistības pārsniedz 2000 eiro, aptuveni 25 000 fizisko personu parādsaistības ir no 2000 līdz 5000 eiro. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro. Pie zvērinātu tiesu izpildītājiem šobrīd atrodas apmēram 188 000 prasību pieteikumi pret fiziskām personām (līgumsodi, zaudējumi). Parādu atguvējiem 2016. gadā nodots 1,1 miljons lietu, no kurām 52% - parādi dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, 35% – parādi citiem licencētiem kreditoriem un 13% – parādi kredītiestādēm. Šāds parādnieku skaits, kuriem ir grūtības izpildīt saistības, rada sistēmisku motivāciju minētajām personām meklēt iespēju saņemt darba samaksu veidā, kas veicina ēnu ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Ierēdnis skaidroja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.

Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Soda naudu apmērs par iebraukšanu bez maksas Jūrmalā rekordaugsts - 5 miljoni eiro

Dienas Bizness, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šosezon kopējais soda naudu apmērs par iebraukšanu bez maksas Jūrmalā rekordaugsts - 5 miljoni eiro

Strauji pieaugusi summa, kuru Jūrmala izrakstījusi soda naudās autovadītājiem, kas pilsētā iebraukuši, nesamaksājot divu eiro lielo iebraukšanas maksu. Sodu apmērs kopumā šosezon sasniedzis piecus miljonus eiro, un daudzi šoferi tagad saņem vēstules par sodiem, kas mērāmi pat tūkstošos, ceturtdien vēstīja LNT raidījums «900 sekundes».

Autovadītāju pārkāpumi šosezon fiksēti biežāk, jo pie iebraukšanas Jūrmalas teritorijā uzstādītas videotehniskās ierīces, kuras fiksē iebraukušo auto reģistrācijas numurus. Tos vēlāk pašvaldība salīdzina ar datu bāzi, kurā pieejami dati par transportlīdzekļiem, kuriem ir iegādāta ilgtermiņa elektroniskā iebraukšanas caurlaide. Ir autovadītāji, kuri mēģinājuši iebraukt kūrortpilsētā bez maksas 50, 60 un pat 70 reizes. Viņiem soda naudās var nākties samaksāt divus, trīs un pat četrus tūkstošus eiro. Viens rekordists, taksometra šoferis, šajā sezonā iebraucis pilsētā bez vienreizējās caurlaides pat 200 reizes, tātad viņa sods ir aptuveni 10 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kāpēc Apple turpina zaudēt savas pozīcijas?

Tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmuma Saxo Bank akciju stratēģis Pīters Garnrijs, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Saxo Bank finanšu analītiķa domām ir trīs iemesli, kāpēc Apple ir pazaudējis savu sākotnējo ietekmi.

Pirmkārt, jaunu iPhone modeļu parādīšanās tirgū ir bijusi pārāk piesātināta un tas ir noticis pārāk strauji. Minētais ir redzams pārdošanas rādītājos - klienti, kuriem ir iPhone 4 un iPhone 5, ne vienmēr izvēlas pāriet uz iPhone 6 vai gaidāmo iPhone 7. Kā skaidro Garnrijs, jaunākie iPhone modeļi nav nekas revolucionārs, paredzams, ka arī iPhone7 Apple veiks tālruņa programmatūras atjauninājumus, bet nekas iespaidīgs un specifisks nav sagaidāms.

Otrkārt, ekonomiskā situācija Ķīnā šobrīd strauji pasliktinās. Apple ieņēmumi pirmajā ceturksnī ir vien 33% un Saxo Bank eksperts nav vienisprātis ar Apple vadītāju Timu Kuku, ka tā ir tikai pagaidu situācija. Vērtējot Ķīnas pašreizējo ekonomisko attīstību, Saxo Bank uzskata, ka situācija uzņēmējdarbībā tik drīz neuzlabosies. Pie tam konkurentu viedtālruņu programmatūras, kas tiek ražotas Ķīnā un Dienvidkorejā, ir pat labākas nekā pašreizējiem iPhone tālruņiem, kā arī pie pašreizējās Apple kvalitātes, produktu cenas Ķīnas tirgum ir pārāk augstas. Minētie faktori samazina Apple tirgus daļu Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vācijas ekonomikas sarukums satrauc Eiropu

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības ekonomiskajā dienaskārtībā visi skati ar satraukumu vērsti uz bloka ekonomisko dzinēju – Vāciju, kur vērojama izaugsmes palēnināšanās.

Saskaņā ar statistikas datiem, Vācijas IKP gada 2. ceturksnī saruka par 0,1%. Arī pirmā ceturkšņa rādītāji bija neiepriecinoši – pieaugums vien par 0,4%. Turklāt analītiķi prognozē, ka arī gada otrajā pusē situācija neuzlabosies. Tajā pašā laikā, kā uzsver ekonomisti, arī panikai īsti nav pamata. Vācijā vēl joprojām ir ļoti zems bezdarbs, un tās budžets ir ar pārpalikumu vairāk nekā 58 miljardu eiro apmērā. Vācijas ekonomikas palēninājumu nosaka trīs galvenie faktori: ASV un Ķīnas, kas ir lielākie Vācijas eksporta tirgi, tirdzniecības karš, ar to saistītais autonozares, kas ir Vācijas lielākā eksportētāja, panīkums, kā arī neskaidrības ap Brexit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zaudējam simtiem māsu gadā; nozare balstās uz entuziastiem

Dita Raiska, Latvijas Māsu asociācijas vadītāja, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām ap 12 000, pašlaik esam ap 8500. Desmit gadu laikā esam pazaudējuši teju trešdaļu mūsu māsu, un pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem māsu apjomiem Eiropas Savienībā (ES).

Tai pašā laikā nevar teikt, ka augstākās izglītības iestādēs vietas studiju programmā «Māszinības» netiktu aizpildītas, taču kopumā māsu skaits nepieaug, tieši otrādi – ar katru gadu samazinās. Pēdējo gadu laikā tas sarucis pat par 500 – 600 māsām gadā. Tas nozīmē, ka jaunie speciālisti izvēlas strādāt citās profesijās, arī citās valstīs. Šādi ik gadu zaudējam simtiem tiešo pacientu aprūpētāju, bez kā veselības aprūpes sistēma nevar funkcionēt. Kā to risināt? Cēloņi situācijai ir vairāki, taču tas, ar ko jāsāk, ir atalgojuma jautājums.

Par pilna laika darbu – «uz rokas» mazāk par minimālo

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par 2018. gadu rāda, ka vairāk nekā 6300 māsas strādājušas vienā darbvietā, ap 600 – divās darba vietās un daži desmiti – trijās. Darbs vienā darbvietā nozīmē pilnu slodzi un mēnešalgu zem 500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ar šādu atalgojumu ir iespējams segt tikai pamatvajadzības jeb, kā mēdz teikt, eksistēt, nevis dzīvot. Un šeit es nemaz nepieminu vajadzību apgādāt ģimeni, audzināt bērnus – ar 500 eiro mēnesī tas nav iespējams. Tādēļ daļa māsiņu izvēlas strādāt divās vai pat trijās darbvietās. Tas, savukārt, nozīmē optimālus mēneša ienākumus un nulli brīvā laika. Bieži gadās, ka darbvietas ir dažādās pilsētās, tad liela daļa laika aiziet arī ceļā. Rezultātā ārpus darba laiks atliek tikai miegam – par kopīgu laiku ar ģimeni, par hobijiem un pienācīgu atpūtu nereti nākas aizmirst. Savukārt tās māsiņas, kas ziedo sevi trim darbvietām, visticamāk, atdod darbam arī naktis un iespēju izgulēties. Šādu ikdienu ir ļoti grūti ilgtermiņā izturēt, tāpēc ar māsām bieži pārrunājam to, ka pašlaik nozare balstās uz entuziastiem – tajā paliek māsiņas, kam tas ir sirdsdarbs, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Madam Brioš: Situācijai neuzlabojoties, valsts piespiedīs ēdinātājus atteikties no Latvijas ražotājiem

Restorāna Madam Brioš finanšu direktore Nataļja Lipgardte, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku ieradumi mainās, un, šobrīd gan gatavojot mājās, gan ieturot maltīti restorānā, daudzi cilvēki dod priekšroku un novērtē dabīgas pašmāju izejvielas. Taču kopš maija izejvielu cenas strauji aug, un līdz pat šim brīdim kāpums turpinās, tostarp arī vietējam produktu klāstam. Vairums restorānu sadarbojas ar Latvijas ražotājiem, izvēloties atbalstīt vietējo produkciju.

Visciešākā sadarbība un lielākie vietējo ražotāju apjomi ir dārzeņu, gaļas, piena un dzērienu produktu grupās. Lai gan sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi vēl mēģina saglabāt nemainīgas cenas gala patērētajam, ja situācija neuzlabosies, cenu kāpums diemžēl ir neizbēgams un var nākties meklēt alternatīvas – vietējos ražotājus aizstājot ar ārvalstu piegādātājiem.

Pirms pāris gadiem vietējā konditorejā bija pieprasījums pēc augu taukiem, un bija pieņemami izmantot lētākas izejvielas, piemēram, margarīnu. Šobrīd, sekojot pieprasījumam un turot kvalitātes latiņu, arī ēdinātāji izvēlas kvalitatīvas, dabīgas sastāvdaļas, neaizvietojot tās ar augu taukiem vai kādām mākslīgām izejvielām. Mūsu konditorejās no atvēršanas brīža esam izmantojuši tikai dabīgas izejvielas, līdz ar to ļoti jūtam, kā aug cenas – salīdzinājumam ar pagājušā gada septembri saldajam krējumam un sviestam vairāk nekā divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad strauji – kopš gada sākuma par 7% - augusi sērijveida dzīvokļu vidējā cena, novembrī sasniedzot 703 eiro/m2, aprēķinājusi nekustamā īpašuma kompānija Arco Real Estate.

Tā cenas palielināšanos pamato ar zemo šādu dzīvokļu piedāvājuma līmeni, piemēram, šā gada novembrī, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, mājokļu skaits piedāvājumā bijis par trešdaļu mazāks. Turklāt populārākajos galvaspilsētas mikrorajonos cena ir palielinājusies par vairāk nekā 9% (piemēram, Ziepniekkalnā, Imantā – par 9,4%), kur neremontētu dzīvokļu vidējā cena bijusi no 700 līdz 800 eiro/m2. Lēnāk cena palielinājusies mazāk iecienītos mikrorajonos – Vecmīlgrāvī, Bolderājā un Ķengaragā – par 4-6%.

Salīdzinot ar nekustamā īpašuma tirgus buma laiku, šādu dzīvokļu cena ir par 56% zemāka. 2007. gada jūlijā neremontēti dzīvokļi vidēji maksājuši 1620 eiro/m2, atgādina Arco Real Estate. 2016. gada laikā vidējā sērijveida dzīvokļu cena pieauga par 7,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Homburg brīdina par prasības iesniegšanu pret Latviju par 11,76 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma Rīgā, Priedaines ielā 20 attīstītāja SIA Homburg Zolitude īpašnieks Nīderlandes investīciju fonds Homburg Eastern European Fund B.V., kas pārstāv 800 Nīderlandes privātos investorus/pensionārus, iesniedzis Valsts kancelejā brīdinājumu par ārvalstu investora prasību pret Latviju un strīda nodošanu izskatīšanai Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā. Prasījuma kopējā summa pēc šī brīža aplēsēm ir 11 763 899 eiro, informē uzņēmums.

Brīdinājums pamatots ar Latvijas valdības un Nīderlandes valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas stājās spēkā 1995.gada 1.aprīlī. Līgums, cita starpā, paredz veicināt abu valstu ekonomisko sadarbību un aizsargāt Nīderlandes investoru ieguldījumus Latvijas teritorijā un otrādi. Homburg norāda, ka līgums Latvijai uzliek pienākumu nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret Nīderlandes investoru ieguldījumiem un ar nepamatotiem vai diskriminējošiem līdzekļiem neierobežot ieguldījuma darbību, vadību, uzturēšanu, izmantošanu vai atsavināšanu.

Uzņēmums uzskata, ka pašreiz vairāku savstarpēji saistītu un viens otru papildinošu apstākļu dēļ ir izveidojusies situācija, kas Homburg Zolitude liedz jebkādas iespējas rīkoties ar investīciju objektu - daudzstāvu dzīvojamo ēku Rīgā, Priedaines ielā 20, un arī nekas neliecina, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties. Uzņēmums norāda, ka līdzšinējā Rīgas domes rīcība ir novedusi pie stāvokļa, kad investors ir zaudējis visas īpašumu raksturojošās pazīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārprodukcija naftas tirgū patlaban spēcīgi spiež cenas uz leju, un izskatās, ka nākamajā gadā situācija neuzlabosies, raksta MarketWatch.

Pašlaik naftas cena ir par vairāk nekā 50% zemāka nekā pirms gada, taču saskaņā ar Goldman Sachs un Naftas Eksportētājvalstu organizācijas pārstāvju prognozēm, nākamajā gadā tā varētu sarukt vēl vairāk, sasniedzot pat 20 dolārus par barelu.

Venecuēlas naftas ministrs Jūlogilo del Pino svētdien paziņoja, ka OPEC nevar pieļaut cenu karus un tai jāveic pasākumi, lai jēlnaftas tirgu drīzumā stabilizētu. Jautāts, cik zemu naftas cena varētu sarukt nākamgad, ja OPEC nemainīs politiku, ministrs uzsvēris, ka ap 20 dolāriem par barelu.

Tajā pašā laikā arī Goldman Sachs eksperts Mišels Della Vigna sacījis BBC Radio 4, ka naftas cena var sarukt līdz 20 dolāriem par barelu. Tiesa gan, viņš piebildis, ka pastāv vien 15% iespēja, ka tas var reāli notikt, un, ja naftas cena līdz šim līmenim sarūk, tas būs vien īslaicīgs šoks, pirms tirgus atkal stabilizējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa ar it kā naudas atmazgāšanu ir kļuvusi par efektīvu instrumentu nerezidentu padzīšanai no Latvijas, lai šo nerezidentu naudu novirzītu citur, tai skaitā arī ofšoru zonām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, notiekošais pasaulē ir jāvērtē pēc principa – kas šiem procesiem ir patiesie labuma ieguvēji un kāds ir labums Latvijai. Pēc A. Babra domām, mūsu politiskie līderi atgādina atkarīgo – pārvaldāmo – teritoriju nozīmētus pārvaldniekus, koloniālo aristokrātiju, nevis neatkarīgas valsts vadītājus, kuri saviem «partneriem» ir gatavi ļaut Latvijā īstenot jebkuras viņu iegribas.

Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā valsts 100. gadadienas priekšvakarā?

Mēs pa neatkarības gadiem esam ieguvuši 10 miljardus lielu parādu, kura mums nebija un par kuru tagad pat nespējam maksāt procentus, mums aizvien ir negatīva tirdzniecības bilance, mēs esam viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, liela daļa darbspējīgo brīvprātīgajā deportācijā ir pametusi valsti pēc «veiksmes stāsta», atstājot pensionāru slogu uz tā jau novājinātās ekonomikas pleciem. Pateicoties «veiksmes stāstam», tika izglābta zviedru krona un Valdis Dombrovskis realizēja savu sapni nokļūt labā amatā ES. Mēs pazaudējām cukura nozari, daudzus lielus un labus uzņēmumus, kā pēdējo var minēt Liepājas Metalurgu – vienu no lielākajiem eksportētājiem. Mums ir nesodīta OIK zagšanas shēma, veiksmīga Citadeles bankas pārdošana par sviestmaizi partneriem. Ar Edgara Rinkēviča palīdzību atteicāmies no dalības Nord Stream 2 projektā un iespēju nopelnīt šajā projektā klaji atdevām zviedriem. Mēs esam pieradināti pie ES naudām un padarīti atkarīgi, bez ES naudas injekcijas iekšējais patēriņš un budžets sabrūk uzreiz. Un tagad mums vēl atņem finanšu pakalpojumu nozari, kura bija un varēja būt būtisks atbalsts tautsaimniecībai. Caur Rīgu gāja 1% no visu pasaules dolāru darījumiem. Rīgai bija visas iespējas un liels potenciāls pēc Brexit pārņemt no Londonas lielu daļu legālo nerezidentu naudas plūsmu un godīgi pelnīt, bet mums šo iespēju atņēma ar mūsu tautas kalpu atbalstu, kas tiek uzturēti par mūsu nodokļu maksātāju naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūti atrast racionālus izskaidrojumus vēl augstākiem akciju cenu līmeņiem, teic eksperts

Neskatoties uz to, ka akciju vērtība lielākajos Rietumvalstu tirgos pēdējos mēnešos ceļojusi augstāk, eksperti teic, ka globālā makroekonomikas aina saglabājas relatīvi drūma. Līdz ar to fons vēl turpmākam straujam akciju cenu pieaugumam saglabājas visai izaicinošs.

Līdzīga 2007. gadam

Luminor Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, ka pamatā bijuši divi galvenie pozitīvie katalizatori, kas spēlējuši par labu augstākai akciju cenai - centrālo banku īstenotā monetārā politika un ASV nostāja pret citām valstīm iespējamo tarifu ziņā. Proti, Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi paziņoja, ka tiek apsvērta turpmāka likmju samazināšana tālāk negatīvajā teritorijā un apjomīgāka aktīvu uzpirkšana, ja tuvākajā laikā ekonomiskā situācija Eiropā neuzlabosies. Turpinājumā arī ASV Centrālās bankas (FRS) vadītājs apliecināja, ka varētu tikt īstenota dolāra procentu likmju samazināšana. Akciju tirgiem šīs ziņas bija pozitīvas, turpinājās kopš 2009. gada novērotais – papildus monetāro stimulu paziņojumiem seko akciju cenu pieaugums. Tikmēr otrs iemesls tirgus optimismam bija saistīts ar ASV ārējo politiku - globālais tirdzniecības karš jūnijā neturpināja saasināties. ASV turklāt paziņoja par tarifu nepiemērošanu Meksikai - abas valstis spēja panākt zināmu kompromisu migrācijas jautājumos. Vēl arī G20 sanāksmes laikā ASV un Ķīnas līderi nepievīla, jo tika panākta vienošanās atsākt sarunas pēc divu mēnešu pārtraukuma un pagaidām nepiemērot jaunus tarifus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apstājusies Austrumu slimnīcas «kuģa» grimšana

Lāsma Vaivare, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāvoklis ir smags, bet stabils – šo ārstu teicienu var attiecināt uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kas gadu cer noslēgt ar mazākiem zaudējumiem, nekā plānots, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc pagājušā gada 8,7 milj. eiro lielajiem zaudējumiem šogad tika plānots labāks rezultāts – ap 7 milj. eiro mīnusā. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga cer, ka zaudējumi būs vēl mazāki – ap 5 milj. eiro. Lai arī slimnīcas budžeta izstrāde vēl nav sākta, arī nākamgad var cerēt uz zaudējumu samazināšanos. Ja vien situācija neuzlabosies radikāli, plusus gaidīt gan ir pāragri.

DB ziņoja (31.08.), ka puse no slimnīcām, kas Latvijā sniedz diennakts neatliekamo palīdzību, pērno gadu noslēgušas ar mīnusiem, tie ir vēl lielāki nekā gadu iepriekš. Apjomīgākie ir Austrumu slimnīcai. Tā ir arī lielākā slimnīca Latvijā, apvienojot sešus stacionārus, kas turklāt neatrodas vienkopus – Gaiļezeru, Latvijas Onkoloģijas centru, Biķerniekus, Linezeru, Latvijas Infektoloģijas centru un Tuberkulozes un plaušu slimību centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Koblenz boss: Daļa iedzīvotāju nav ieinteresēti oficiāli saņemt lielas algas, jo viņiem ir finansiālas saistības

Dienas Bizness, 23.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiziskās apsardzes pakalpojumiem 80–85% izmaksu rada tieši darbaspēka izmaksas, tāpēc darbaspēka nodokļu nemaksāšana vai shēmošana var radīt zemu pakalpojuma cenu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ēnu ekonomikas problēma apsardzes nozarē ir īpaši aktuāla, intervijā laikrakstam Diena saka apsardzes nozares uzņēmuma Koblenz drošība valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

«Vēl viens iemesls, kāpēc oficiāli daudziem parādās neliels atalgojums, ir tāds, ka daļa Latvijas iedzīvotāju nav ieinteresēti oficiāli saņemt lielas algas, jo viņiem ir finansiālas saistības – var būt kredīti, var būt arī nesen aktualizētais uzturlīdzekļu piedziņas jautājums. Tāpēc daudzi ieinteresēti norādīt, ka oficiāli saņem tikai minimālo algu. Tas gan neattiecas vien uz mūsu nozari, bet arī uz citām nozarēm un uz pilnīgi visu līmeņu darbiniekiem,» norāda R.Terniks.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā apsardzes nozarē situācija uzlabojas un pelēkais sektors mazinās, vai arī situācija nemainās?

Es neko nevaru apgalvot, bet rodas iespaids, ka joprojām shēmošana notiek – vai nu maksājot aploksnē, vai arī nemaksājot par virsstundām, nemaksājot par nakts stundām. Pieļauju, ka tiek izmantoti visi legālie shēmošanas līdzekļi, lai samazinātu darbinieku algojumu un tādējādi arī pakalpojuma izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Somijas piensaimnieki nobažījušies par pieaugošo piena importu no Baltijas valstīm

LETA, 26.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas piensaimnieki nobažījušies par pieaugošo piena importu no Baltijas valstīm, norādot, ka politiskās diskusijas un Eiropas tirgi koncentrējušies uz lielajiem ražotājiem, pavisam aizmirstot Latviju, Lietuvu un Igauniju un to piena sektora ietekmi, ziņo Somijas sabiedriskās raidorganizācijas YLE tīmekļa vietne.

Eiropas Savienība (ES) 2015.gadā atteicās no piena kvotām, un lielas izmaiņas tirgū radījis arī Krievijas noteiktais importa aizliegums.

Somijas piensaimnieku kooperatīvu savienība Pellervo prognozē, ka nākotnē situācija neuzlabosies un galvenās konkurentes Somijai piena ražošanā būs Baltijas valstis, kurās piena produktu ražošana ir pieaugusi, vēsta YLE.

Kopš ES kvotu atcelšanas piena ražošana arvien vairāk sākusi balstīties uz tirgus nosacījumiem. Eiropas piena tirgū savas pozīcijas nostiprina tādas lielas piena ražotājas kā Vācija, Francija, Nīderlande un Īrija.

«Bija gaidāms, ka lielās piena ražotājas valstis palielinās savu ražošanu, bet politiskajās diskusijās ir pilnībā aizmirsta ātrā izaugsme Baltijas valstīs,» norādīja Pellervo ekonomists Lauri Vuori.

Komentāri

Pievienot komentāru