Jaunākais izdevums

Zemkopības ministrija (ZM) savā interneta mājaslapā aicina aizpildīt aptauju par iespēju atļaut tirgot pārtiku pēc ieteicamā derīguma termiņa beigām.

ZM rīko iedzīvotāju, ražotāju un tirgotāju aptauju par iespēju atsevišķas preču grupas tirgot arī pēc derīguma termiņa beigām. Aptauja pieejama mājaslapas zm.gov.lv sadaļā «Aktīvās aptaujas». Tajā jāatbild uz jautājumiem, vai cilvēks piekristu iegādāties produktus pēc derīguma termiņa beigām.

Kā norāda ZM, ir divu veidu derīguma termiņi. «Izlietot līdz» attiecas uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas var kļūt bīstami, tāpēc to tirgošanas noteikumus mainīt nav plānots. Savukārt termiņu «ieteicams līdz» nosaka ražotāji produktiem, kas zaudē svaigumu, bet bīstami nekļūst, piemēram, saldumi, rīsi, maize, makaroni utt. Izmaiņas varētu skart šo produktu grupu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Viedokļus iecerēts apkopot martā, un pēc tam kopā ar nozares speciālistiem tiks pieņemts lēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti šopavasar solīja izstrādāt vadlīnijas pārtikas ar beigušos derīguma termiņu izmantošanai, tas nenotiks, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ZM pārstāve Dagnija Muceniece sacīja, ka ZM tikai veica aptauju, bet vadlīnijas netaps, jo tā neesot ZM prioritāte.

Līdz ar to nav skaidrs, vai un kā šādu pārtiku varētu izmantot. Jāatgādina, ka Dānijā atvērti vairāki veikali, kur patērētājiem ir iespēja iegādāties pārtikas produktus pēc derīguma termiņa beigām. Latvijā par šo jautājumu sabiedrībā pavasarī bija plašas diskusijas.

ZM aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni 50% aptaujāto nevēlas pirkt produktus pēc derīguma termiņa beigām. Aptauju veica arī pārtikas banka Paēdušai Latvijai. Arī šī aptauja parādīja, ka puse no respondentiem nevēlas iegādāties produktus pēc derīguma termiņa beigām, ja iepakojums marķēts ar «ieteicams līdz».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija sākusi darbu pie vadlīniju izstrādes pārtikas ziedošanai; puse pircēju nevēlas pirkt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ko darīt, lai samazinātu lielos atkritumu apjomus, diskutē gan Eiropā, gan nule kā diskusijas sākušās arī Latvijā. Zemkopības ministrijas (ZM) rīkotā aptauja parādīja to, ka attieksme pret pārtikas ar beigušos derīguma termiņu tirgošanu un realizēšanu ir neviennozīmīga, stāsta ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare.

«ZM aptaujā konstatējām, ka aptuveni 50% aptaujāto nevēlas pirkt produktus pēc derīguma termiņa beigām, daļa būtu gatavi pirkt nedēļu pēc derīguma termiņa beigām, bet nedaudzi būtu gatavi to darīt pēc termiņa, kas ir vēl lielāks. Skatoties ministrijas mājaslapā ievietoto informāciju, konstatējām, ka ZM aptaujātiem ir augsts izglītības līmenis un lieli ienākumi, tad lūdzām palīdzību pārtikas bankai Paēdušai Latvijai, kas mūsu jautājumiem pievienoja vēl pāris – par attieksmi pret ziedošanu un par kādu cenu iegādātos produktus pēc derīguma termiņa, sasniedzot arī cilvēkus, kam ir zemi ienākumi un varētu būt problēmas ar pārtikas iegādi,» stāsta D. Ugare. Arī šajā aptaujā puse no respondentiem nevēlējās iegādāties produktus pēc derīguma termiņa beigām, ja iepakojums marķēts «ieteicams līdz». Šajā aptaujā aptuveni 30% aptaujāto vēl nedēļu pēc derīguma termiņa beigām gribētu pirkt produktus, ja vien būtu ļoti krasi samazināta produkta cena – pat līdz 90%. Un tikai daži procenti aptaujāto bija gatavi pirkt produktus ar lielāku laiku pēc derīguma termiņa beigām. ZM aptaujā piedalījās 691 respondents, bet Paēdušai Latvijai aptaujā – 774.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu ķēde «Maxima Latvija» vēlas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašiem tirgotājiem bez labdarības organizācijām kā starpniekiem ļautu sausos un fasētos pārtikas produktus ar beigušos derīguma termiņa marķējumu «ieteicams līdz» atdot cilvēkiem bez maksas turpat uz vietas veikalos, vēstīja LNT Ziņas.

Šādus produktus tad varētu saņemt ne tikai trūcīgie, bet jebkurš iedzīvotājs, piemēram, zaļi domājošie aktīvisti, kuriem rūp pārtikas atkritumu samazināšana.

«Mums ir jādod iespēja cilvēkiem, kas dzīvo veikalu tuvumā, saņemt pa tiešo pārtikas produktu ziedojumus. Tie, kas gribētu atnākt un bez maksas saņemt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, varētu to darīt pa tiešo pie veikala vai veikalā, kā to jau dara daudzās Rietumeiropas valstīs,» ieceri raidījumam klāstīja «Maxima Latvija» valdes loceklis Jānis Vanags.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos būtu jāvirza Zemkopības ministrijai. «Maxima Latvija» plāno tos rosināt caur attiecīgajām nozares asociācijām. Par pārtikas drošumu atbildīgais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) LNT Ziņām solīja nelikt šķēršļus iecerei ļaut produktus ar beigušos derīguma termiņu atdot uzreiz veikalā, negaidot labdarības organizāciju iesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Latvijā varētu atvērties slūžas apšaubāmu pārtikas produktu ieplūšanai

LETA, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē plānots izstrādāt regulu, kas ļautu atsevišķu kategoriju produktus ar beigušos derīguma termiņu izplatīt sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, līdz ar to Latvija varētu kļūt par nosacītu izgāztuvi, kur zemās pirktspējas dēļ masveidā legāli, tostarp valsts iepirkumos, tiks iepludināti šādi produkti, šodien Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā diskusijā atzina nozares eksperti.

Saistībā ar pārtikas produktu pārlieku lielo nonākšanu atkritumos ES secināts, ka problēmu nevar atrisināt ne apritē iesaistītie ražotāji, ne valsts vai kontrolējošās institūcijas katra atsevišķi, tādēļ novembra nogalē Briselē notikusi sēde, kurā debatēts par vienotas platformas jeb regulas izstrādi, ar kuru tiks radikāli mainīta līdzšinējā pārtikas aprites sistēma attiecībā uz produktu derīguma termiņu.

Saskaņā ar šo regulu plānots noteikt, ka virkni produktu, kuriem beidzies derīguma termiņš, taču ir pietiekama kvalitāte lietošanai uzturā, drīkstēs izplatīt vai pārdot sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu «Ieteicams līdz…».

Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm. Likumu plānots papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa «Ieteicams līdz...» beigām.

Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus pēc minimālā derīguma termiņa beigām varēs ziedot labdarībai

LETA, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām atļaut ziedot labdarībai.

Likumā līdz šim bija noteikts, ka pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, jāatzīst par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kurai ražotājs norādījis termiņu «Izlietot līdz…», gan uz pārtiku ar minimālo derīguma termiņu «Ieteicams līdz…». Likuma izmaiņas paredz valdībai deleģēt uzdevumu noteikt produktu grupas, izplatīšanas veidu un kārtību, kā arī laikposmu, kādā pārtiku, kura marķēta ar norādi «Ieteicams līdz...», atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Plānots, ka attiecīgās normas stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti nenosaka, ka pārtika, kurai beidzies minimālais derīguma termiņš, uzskatāma par nederīgu. Tāpēc, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, nepieciešams noteikt, ka konkrētā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos norādītas produktu grupas ir atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm, atzīmēts likuma izmaiņu anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVD pārstāvis komentē slimo liellopu gaļas un eko medus skandālus

Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs/Biznesa augstskolas Turība absolvents Ivars Koloda, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās uzņēmumos, kā arī par «I Love Eco» medus neatbilstību kvalitātes standartiem. Vai šie un līdzīgi gadījumi signalizē par zemu pārtikas kvalitāti Latvijā, vai tieši pretēji – par sekmīgu uzraugošo iestāžu darbu un problēmu novēršanu?

Savā viedoklī skaidrošu, kurās jomās visbiežāk tiek atklāti pārkāpumi un kā patērētājiem pasargāt sevi pašiem, zinot pazīmes, pēc kurām atšķirt bojātu preci no labas.

Biežākie pārkāpumi ar derīguma termiņiem

Biežākie pārkāpumi tiek novēroti tādu produktu tirdzniecībā, kuriem ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Ēdināšanas nozarē nepieciešams ne tikai ievērot produktu derīguma termiņus, bet arī uzglabāšanas nosacījumus un higiēnas pasākumus. Ja kādā no šīm jomām notiek pārkāpumi, tas var novest pie nepatīkamām sekām – gan patērētājiem, kas izpaudīsies kā dažādas saslimšanas, gan pašiem uzņēmējiem, kas izpaudīsies kā atbildība par pārkāpumu. Tieši ēdināšanas nozare ir tā, kurā novērojami visbiežākie pārkāpumi, īpaši izglītības iestādēs un sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos – domāju, ka ikviens ir dzirdējis par salmonelozes uzliesmojumiem izglītības iestādēs, kur saslimuši vairāki bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Arī citos izmeklētajos Tukuma straume ražotajos produktos konstatēts karbamīds

Lelde Petrāne, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests informē, ka suņu un kaķu barībā neatļautā viela karbamīds ir konstatēta arī citos, laboratoriskajai izmeklēšanai nosūtītajos, Tukuma straumes ražoto produktu un ražošanā izmantoto izejvielu paraugos.

Pārtikas un veterinārais dienests aicina suņu un kaķu īpašniekus pārskatīt iegādātos suņu un kaķu barības iepakojumus un neizmantot savu mīluļu ēdināšanā sekojošus produktus:

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar mājputnu gaļu - partijas nr. 2993, derīguma termiņš - 24.07.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar mājputnu gaļu - partijas nr. 2780, derīguma termiņš - 08.06.2018.

• Barība kaķiem Ņau Ņau - partijas nr.3052, derīguma termiņš - 04.08.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar gaļu - partijas nr. 2966, derīguma termiņš - 17.07.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar gaļu - partijas nr. 2806, derīguma termiņš - 12.06.2018.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" gada laikā, kopš iespējams ziedot pārtikas preces pēc termiņa beigām (ar marķējumu - "ieteicams līdz"), ziedojusi 80 tūkstošus pārtikas preču vienību.

Atsevišķas pārtikas preces, kā, piemēram, maize, cukurs, makaroni, tiek nogādātas no 15 "Maxima" veikaliem četrām labdarības organizācijām Rīgā, Liepājā un Madonā.

"Šo ziedoto preču, kā, piemēram, maizes, makaronu un cukura, apjoms veido vien 0,01% no kopējā pārdoto pārtikas produktu apjoma, jo produktu piegādes un to daudzums tiek precīzi plānoti.

Mēs aktīvi iesaistījāmies šī likuma izstrādē un pieņemšanā, kas ļauj preces ar marķējumu "ieteicams līdz" lietot vēl uzturā un ziedot tās cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, vienlaikus samazinot pārtikas pārpalikumus. Noteikti esam atvērti jaunām sadarbībām arī ar citām labdarības organizācijām," skaidro "Maxima Latvijas" kvalitātes un procesu daļas vadītāja Dace Grava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja ar automašīnām nedēļas nogalēs un brīvdienās, ievērojot jaunos noteikumus pret Covid-19 izplatību, drīkst pārvietoties, tad būtu nepieciešams atļaut arī auto piederumu tirdzniecību, jo tie padara braukšanu ar auto drošu, pauda degvielas mazumtirgotāji, kas saviem klientiem sniedz arī citu preču tirdzniecības pakalpojumus.

Kā skaidroja "Kool Latvija" administratīvo lietu un mārketinga jautājumu speciāliste Laura Lindermane, "Kool Latvija" jautājums par tādu preču kā logu šķidrumu, motoreļļu, auto lampiņu tirdzniecību ir ļoti aktuāls, jo nereti bez šo preču iegādes ar auto nedrīkst braukt, vai tas nedarbojas.

""Kool Latvija" ir skaidrs, ka, veicot pēdējās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas skar mazumtirdzniecību, nav ņemta vērā degvielas mazumtirdzniecības nozare. Latvijā ir vairāk nekā 200 degvielas uzpildes stacijas, tostarp, arī "Kool Latvija". Strādājam nozarē, kas Latvijā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku. Ikdienā cilvēki iebrauc iegādāties pirmās nepieciešamības preces ne tikai sev, bet arī saviem auto," sacīja Lindermane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām, informē ZM.

Jaunie noteikumi attiecas uz tiem pārtikas produktiem, kuru marķējumā norādīts «Ieteicams līdz…» derīguma termiņš. Šie noteikumi neattiecas uz pārtiku, kas paredzēta zīdaiņiem un maziem bērniem.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, noteikumu pielikumā ir noteiktas konkrētas produktu grupas, kuras (pēc minimālā derīguma termiņa beigām) noteikumu pielikumā norādītajā izplatīšanas termiņā var nodot ziedošanai biedrībām un nodibinājumiem, kā arī reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību.

Ziedošanai nodot varēs tikai fasētu pārtiku, kas marķēta ar uzņēmuma izveidotu īpašu skaidri saskatāmu, skaidri salasāmu un neizdzēšamu norādi, savukārt labdarības organizācijām būs jānodrošina ziedošanai paredzētās pārtikas izsekojamība un uzglabāšanas nosacījumi, ja tādi tiks norādīti marķējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

EP rosina līdz 2030.gadam uz pusi samazināt ES izniekotās pārtikas daudzumu

Žanete Hāka, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti rosina līdz 2030.gadam uz pusi samazināt ES izniekotās pārtikas daudzumu, atceļot pastāvošos pārtikas ziedojumu ierobežojumus un kliedējot derīguma termiņa vai izlietot līdz marķējuma radītās neskaidrības, informē EP.

EP deputāti aicina dalībvalstis līdz 2025.gadam par 30% samazināt ES ik gadu izniekotās pārtikas daudzumu, bet līdz 2030.gadam panākt 50% samazinājumu (salīdzinot ar 2014.gadu) – mērķis, ko parlaments noteica, martā balsojot par likumdošanas priekšlikumu atkritumu apsaimniekošanas jomā.

ES dalībalstu iestādēm un citām iesaistītajām pusēm būtu jāvairo patērētāju izpratne par “izlietot līdz” un “derīgs līdz” marķējumu, cita starpā pievēršot uzmanību faktam, ka pārtika ir lietojama uzturā arī pēc ieteiktā derīguma termiņa. Eiropas Komisijai būs jāizvērtē ieguvumi, atsevišķu produktu kategorijās atsakoties no derīguma dermiņa norādīšanas (gadījumos, ja tas neapdraud cilvēku veselību vai vidi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Burta kalpība rada atkritumus un badu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāsts patiešām arī ir par atkritumiem, turklāt – ēdamiem atkritumiem.

Vai tādi pastāv? Jā, tādu ir stāvgrūdām, tonnām un simtiem tonnu visā Latvijā. Tiklīdz pārtikas produktiem beidzas termiņš, tie sistēmas acīs kā uz burvju mājiena kļūst par sadzīves atkritumiem vai pat tiek īpaši utilizēti, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tādējādi, skrienot pakaļ sistēmas radītajiem un uzturētajiem noteikumiem, cilvēki gadu gadiem nav spējuši objektīvi paraudzīties uz realitāti. Vai tiešām augu eļļa top neēdama liktenīgajā pusnaktī, kad pulksteņa dzeguzes daudzkārt apliecina to, ka eļļas pēdējā stundiņa ir aizvadīta un tās lietošanai atvēlētais laiks ir galā? Protams, nē, jo tā ir tikpat laba vai slikta, cik bijusi iepriekšējā dienā un būs nākamajā. Vai grūbas kļūst glumas un marinētie gurķīši – toksiski? Vai ar šokolādes batoniņu, kam nule beidzies noteiktais lietošanas termiņš, var biežāk aizrīties? Vai šādos konservos sāk dzīvot peles un no rudzu miltiem rupjmaize vairs nesanāk? Muļķības! Līdzīgi ir ar citiem produktiem, kas strauji nebojājas. Varētu domāt, ka tā ir tāda latviešiem raksturīga apsēstība ar veciem produktiem, kas liek rakstīt šo viedokli, jo visiem taču zināms, ka Latvijā tradicionāli mielojas ar tīšuprāt «bojātiem» produktiem. Kāposti un gurķi tiek skābēti, piens – ar nolūku raudzēts, tāpat bērzu sulas saraudzē, lai pa īstam izbaudītu vasaras karstumā. Tomēr tas ir pavisam kas cits, jo šajā gadījumā «veca pārtika» no veikaliem tiek attiecināta nevis uz nacionālās virtuves īpatnībām un arī ne uz sapelējušu maizi vai smakojošu zivi, bet gan produktiem, kas ir droši lietojami arī kādu brīdi pēc normatīvu noteiktajiem laika ierobežojumiem. Tā ir prātam neaptverama disonanse – kamēr vienā pasaules daļā atkritumos izmet gan derīgu (neapēstu), gan nederīgu (norādītajā laikā nenopirktu) pārtiku, citā daļā cilvēki cieš badu. Triviāli? Tā noteikti nešķiet tiem, kas sen, bet varbūt nekad nav ēduši siltas vakariņas. Nekādā ziņā neaicinu riskēt ar veselību, ļaujot tirgot un iegādāties bojātus produktus, bet gribu pateikt vien to, ka pārtikas apritē atrastos vieta arī tādiem produktiem, kurus sabojā normatīvi, nevis baktērijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtraucot Galactico aliansi, no šī gada 1. septembra izbeigta arī Galactico elektronisko produktu – Galactico dāvanu karšu un Galactico Privilēģiju karšu – apkalpošana.

Klientiem, kas nav paguvuši iztērēt Galactico dāvanu kartes derīguma termiņa laikā, 18 mēnešu laikā pēc to derīguma termiņa beigām, ir nodrošināta iespēja lūgt Galactico dāvanu kartes esošā atlikuma atmaksu, kas tiek veikta ar pārskaitījumu uz bankas kontu. Ņemot vērā, ka pēc kartes derīguma termiņa beigām katra mēneša beigās no Dāvanu kartē esošā atlikuma tiek ieturēta komisijas maksa par Galactico dāvanu kartes uzturēšanu sistēmā, klienti aicināti savlaicīgi iesniegt Galactico dāvanu karti naudas atmaksai.

Līdzīgi arī Galactico Privilēģiju karšu lietotājiem – ja karšu derīguma termiņš pārsniedz šī gada 1. septembri, karšu lietotāji var prasīt atmaksāt savulaik klienta samaksātās maksas daļu par neizmantoto periodu, kas tiek veikta ar pārskaitījumu uz bankas kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot ārpuskārtas produktu marķējuma kontroli SIA RVA Company noliktavā Rīgā, konstatējis pārtikas preču – siera pārmarķēšanu. Aizdomas par krāpnieciskām darbībām ar marķējumu PVD radās, veicot pārbaudes mazumtirdzniecības vietās, informē PVD.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka sieram šķēlēs «Radamer kūpināts» ir pazīmes, kas liecina, ka ir noņemts oriģinālais marķējums un uzlīmēts cits marķējums ar mainītu derīguma termiņu.

Tāpat inspektori konstatēja, ka noliktavā atrodas liels daudzums dažādu sieru, kuriem beidzies derīguma termiņš. Turpinot pārbaudi, atklājās, ka noliktavā atrodas sieri bez ražotāja oriģinālā marķējuma, kā arī sieri ar pazīmēm, ka oriģinālais marķējums ir bojāts, to ir mēģināts noņemt un virsū ir uzlīmēts cits marķējums.

Pārbaudes laikā noliktavā atradās atkritumu kaste ar noņemtu marķējumu (sieriem, kuriem beidzies derīguma termiņš), uz darba galda atradās datumu zīmogs un šķīdums, ar kura palīdzību viegli noņemt marķējumu no iepakojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BIOR pētīs Covid-19 ietekmi uz pārtikas patēriņu un ēšanas paradumiem

Zane Atlāce - Bistere, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" uzsāk datu vākšanu pētījumā par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtas situācijas laikā.

Covid-19 ir mainījis gan pārtikas iegādes un gatavošanas paradumus, gan daļā mājsaimniecību arī ekonomisko situāciju, kas var būtiski ietekmēt arī ar pārtiku saistīto risku izvērtēšanu.

Citur pasaulē jau novērotas izmaiņas pārtikas pieejamībā, cenās un piegādātājos, kas attiecīgi ietekmē patērētāju paradumus, tādējādi ietekmējot uztura un veselības stāvokli gan individuālā, gan valsts līmenī.

Pētījumā tiks noskaidrots, kā tieši Covid-19 ietekmējis Latvijas iedzīvotāju paradumus, papildus novērtējot arī iedzīvotāju satraukumu vai bažas saistībā ar pārtikas iegādi un citiem ar to saistītiem aspektiem.

"Šādā situācijā, kādā esam pirmo reizi, ir daudz satraukuma un nezināmā, kas varētu būt atstājis iespaidu uz iedzīvotāju pārtikas patēriņu un ēšanas un gatavošanas paradumiem. Ir svarīgi šobrīd šādu informāciju piefiksēt, jo tikai tā varam novērtēt riskus, kas saistīti gan ar pārtikas patēriņa izmaiņām, gan pārtikas iegādes problēmām, kā arī iespējams pārtikas drošības jautājumiem," saka Institūta BIOR direktora vietniece Olga Valciņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārtikas inovāciju hakatonā aktualizē pasaulē karstākās tēmas

Anda Asere, 18.02.2020

Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece (no kreisās) un Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru