2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Latvijas koka mēbeļu eksports pagājušā gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu samazinājies par 8,2%, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) apkopotie dati.

Koka mēbeles 2024.gada 11 mēnešos no Latvijas izvestas kopumā 167,168 miljonu eiro vērtībā, tostarp uz Dāniju - 47,395 miljonu eiro vērtībā, kas ir 28,4% (attiecīgajā periodā pirms gada - 26,6%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 2,2% mazāk nekā 2023.gada 11 mēnešos.

Savukārt uz Vāciju koka mēbeles pērn 11 mēnešos izvestas 18,999 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 9,6% salīdzinājumā ar 2023.gada 11 mēnešiem, bet uz Zviedriju - 14,678 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 3,1%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 11,4% (pirms gada - 11,5%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,8% (pirms gada - 8,3%).

Tāpat Latvijā koka mēbeles 2024.gada 11 mēnešos ievestas 78,67 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 9,1% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu.

Visvairāk Latvijā ražotu koka mēbeļu pērn eksportēts uz Dāniju, bet kopējais koka mēbeļu eksports salīdzinājumā ar 2023.gadu samazinājies par 6,7%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) apkopotie dati.

Koka mēbeles 2024.gadā no Latvijas izvestas kopumā 183,572 miljonu eiro vērtībā, tostarp uz Dāniju - 50,973 miljonu eiro vērtībā, kas ir 27,8% (gadu iepriekš - 26,6%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 2,7% mazāk nekā 2023.gadā.

Savukārt uz Vāciju koka mēbeles pērn izvestas 21,738 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 5,1% salīdzinājumā ar 2023.gadu, bet uz Zviedriju - 15,837 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 2,6%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 11,8% (pirms gada - 11,6%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,6% (2023.gadā - 8,3%).

Savukārt Latvijā koka mēbeles ievestas 85,377 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 9,3% salīdzinājumā ar 2023.gadu.

Vispieprasītākie dzīvokļi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir vienistabas un divistabu dzīvokļi. Iegādāto dzīvokļu vidējā platība ir 55-60 m², kas atspoguļo plašāku tendenci Eiropas Savienībā, kurā novērojama vēlme dzīvot kompaktākos mājokļos. Pieaugot pieprasījumam pēc pilnībā aprīkotiem, ērtiem un stilīgiem dzīvokļiem, var rasties izaicinājums iekārtot īres dzīvokli tā, lai tas atbilstu dažādu cilvēku vajadzībām. IKEA uzņēmumu interjera dizainere Ilga Liberte dalās risinājumos, kurus iespējams izmantot, lai pielāgotos īrnieku mainīgajām vajadzībām.

Izvēlies universālu krāsu paleti

Lai ļautu īrniekiem personalizēt telpu, vienlaikus saglabājot īpašuma vizuālo vienotību, uzņēmumu interjera dizainere iesaka izvēlēties neitrālu un pievilcīgu krāsu paleti. Sāc ar neitrālu bāzi – baltiem, pelēkiem vai siltiem smilškrāsas toņiem. Šie toņi nodrošina mierīgu, universālu fonu, kas papildina dažādus interjera stilus, ļaujot īrniekiem viegli pievienot personiskus akcentus, neizjaucot kopējo vizuālo harmoniju.

“Izvēlies mēbeles neitrālās krāsās, lai nodrošinātu to elastīgu pielietojumu un ilgtermiņa lietojamību. Balta, pelēka vai bēša krāsa rada atturīgu pamatu, kas piemērots dažādiem īrnieku stiliem. Piemēram, lieliska izvēle ir dīvāni pelēkos vai smilšu toņos. Tādas tekstila preces kā spilveni vai pledi gaiši zilā vai zaļā krāsā nodrošina atsvaidzinošu akcentu, vienlaikus saglabājot vizuālo līdzsvaru,” iesaka uzņēmumu interjera dizainere Liberte.

Latvijas koka mēbeļu eksports pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu pieaudzis par 5,7%, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) apkopotie dati.

Koka mēbeles septiņos mēnešos no Latvijas izvestas 114,339 miljonu eiro vērtībā, tostarp uz Dāniju 31,541 miljona eiro vērtībā, kas ir 27,6% no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 7,1% vairāk nekā 2024.gada septiņos mēnešos. Pērn septiņos mēnešos Dānijas īpatsvars koka mēbeļu eksportā bija 27,2%.

Uz Vāciju koka mēbeles šogad septiņos mēnešos izvestas 11,08 miljonu eiro vērtībā, kas ir samazinājums par 3,6% salīdzinājumā ar 2024.gada septiņiem mēnešiem, bet uz Zviedriju - 10,157 miljonu eiro vērtībā, kas ir līdzīgā līmenī kā gadu iepriekš. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 9,7% (pirms gada - 10,6%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,9% (pirms gada - 9,4%).

Šodien, kad mēs meklējam lietās ne tikai funkcionalitāti, bet arī dizainu un personiskumu, galda lampas var kļūt par izteiksmīgu interjera elementu. Neatkarīgi no tā, vai galda lampa vajadzīga rakstīšanai, lasīšanai vai vienkārši omulīgas atmosfēras radīšanai, tās ir pieejamas dažādiem dzīves gadījumiem.

https://220.lv/lv/mebeles-un-interjers/apgaismojums/galda-lampas

Galda lampas ir būtisks elements, kas var uzlabot mājokļa funkcionalitāti. Izvēlētā apgaismojuma veids var ievērojami atvieglot ikdienas darbības, piemēram, lasīšanu vai darbu pie datora.

Efektīvi novietota galda lampa nodrošina pietiekamu gaismu, neizraisot acu nogurumu. Tās arī ļauj viegli mainīt apgaismojuma intensitāti atkarībā no konkrētās aktivitātes vajadzībām. Papildus funkcionalitātei, galda lampas piedāvā arī estētisku pievienoto vērtību, ļaujot radīt mājoklī siltu un mājīgu atmosfēru.

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu samazinājies par 27%, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles 2024.gada pirmajos divos mēnešos no Latvijas izvestas kopumā 25,625 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju - 8,375 miljonu eiro apmērā, kas ir 32,7% (attiecīgajā periodā pirms gada - 27,2%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 12,3% mazāk nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Savukārt uz Vāciju koka mēbeles šogad pirmajos divos mēnešos izvestas 2,922 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 38,7% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmajiem diviem mēnešiem, bet uz Zviedriju - 2,1 miljona eiro vērtībā, kas ir kritums par 21,7%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 11,4% (pirms gada - 13,6%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,2% (pirms gada - 7,6%).

Mēbeļu ražošanā sākušies pārmaiņu laiki - atdzīvojušies vairāki tradicionālie ārvalstu tirgi, kas rezultējas lielākos eksporta ienākumos, vienlaikus nākotnes prognozes joprojām neziņas mākonī.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2025. gada pirmajā pusgadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 98,19 milj. eiro, kas ir par 4,5% jeb 4,24 milj. eiro vairāk, nekā tika iespēts analogā laikā 2024. gadā. Vislielākais eksporta pieaugums novērots uz Lielbritāniju par 19%, pieaugums arī uz Dāniju —par 6,5%, bet kritums uz Franciju. Tajā paša laikā sarucis koka mēbeļu imports no 42,35 milj. eiro 2024. gada pirmajā pusgadā līdz 36,78 milj. eiro analogā laikā šogad.

Tirgus spogulis

“Ārējās tirdzniecības dati mēbeļu sektorā rāda iepriecinošu ainu — eksportā kaut neliels, bet tomēr pieaugums, bet importā kritums, kas varētu nozīmēt, ka ārvalstu ražojumi Latvijas tirgū aizstāti ar pašmāju ražojumiem, taču tam ir vēl kāda nianse — sasaiste ar nekustamo īpašumu segmentu, remontiem,” analizē asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš atgādina, ka Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes un tur notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros. “Uzņēmēji cītīgi strādā, un arī ārvalstu tirgos notiek pārmaiņas, piemēram, Skandināvija mostas, jo šo valstu tirgos tāda vājuma, kāds tika novērots pērn, šogad vairs nav,” norāda J. Griķis. Viņš gan atzīst, ka Vācijā joprojām ir sava veida sastingums. “Ir tādi tirgi, piemēram, Kazahstāna, Uzbekistāna, kuros realizācijas pieaugums ir ap 20% un kopējais mēbeļu importa apjoms ap 500 milj. eiro, kas tikai vedina uzņēmējus meklēt iespējas, kā ar savām precēm iekļūt šajos strauji augošajos tirgos,” tā J. Griķis. Viņš atzīst, ka ir tirgi, kuros ir liels pieprasījums pēc luksusa klases mēbelēm.

Pieprasījuma sarukums lielākajos mēbeļu noieta tirgos atbalsojas arī Latvijā strādājošo uzņēmumu darbā, kas vēl vairāk saasinājis konkurenci un prasa ražotāju ātru transformāciju atbilstoši situācijai.

Tādu pašreizējo mēbeļu ražošanas situāciju iezīmē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka izaicinājumi mēbeļu ražotājiem Latvijā nav nekas jauns un nepieredzēts. “Covid-19 pandēmija 2020. gadā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, izejmateriālu pieejamības jautājumi (deficīts, limiti – kvotas), inflācijas ugunsgrēks 2022. gadā, cenu pieauguma ārstniecības kurss, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot aizdevu procentlikmes, un būvniecības stagnācija,” pēdējo gadu nemitīgo izmaiņu virteni rāda I. Erele. Viņa uzsver, ka vairums nozares uzņēmumu šos bargos eksāmenus ir sekmīgi nokārtojuši. “Varu būt lepna, ka mēbeļu ražotāji Latvijā ir spējuši pielāgoties nemitīgajām pārmaiņām – izaicinājumiem, saglabājot savu konkurētspēju tirgū,” uzsver I. Erele. Viņa varētu vēlēties, lai uzņēmumi, kuri nokļuvuši stagnācijas apburtajā lokā, no tā izrautos. “Tas nozīmē nesēdēt katram atsevišķi savā stūrītī, bet nākt visiem kopā, apmainīties idejām un domām, kopīgi radīt mārketinga aktivitātes un pielāgoties šodienas realitātei,” tā uz jautājumu, kā pārvarēt stagnāciju, atbild I. Erele.

Siltie gada mēneši ir laiks, kad tie, kam ir vasarnīcas, plaši atver durvis un logus un lielāko daļu laika pavada savos vasaras namiņos, kur ir vairāk dabas, svaiga gaisa un brīvības. Tā kā vasarnīca ir vieta, kur atpūsties un relaksēties, daudzi cilvēki domā, kā sagatavot savu vasarnīcu patīkamākajām brīvdienām, un guļamistabas iekārtošana ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Kā izveidot burvīgu, relaksējošu guļamistabas interjeru, kur novietot ērto gultu un kā ar mazām detaļām radīt mājīgumu? Kādas mēbeles, krāsas, dekoru un gultas veļu izvēlēties?

Vasarnīcas guļamistabas sienas - eksperimentējiet ar krāsām

Lai gan laba gulta ir svarīga, noskaņu rada arī krāsas. Ja runājam par krāsu izvēli, tā paver daudz vietas eksperimentiem Jūsu vasaras noskaņas radīšanai — no drosmīgām, spilgtām, dzīvespriecīgām krāsām līdz maigiem, nomierinošiem pasteļtoņiem. Izvēlieties spilgtas krāsas, kas atgādina saulainu laiku, jūru un krāšņus ziedus, lai izveidotu ļoti rotaļīgu un vasarīgu guļamistabas interjeru. Bet esiet uzmanīgi, veidojot spilgtu vasaras krāsu paleti. Ir zināms, ka guļamistabas krāsām ir spēcīga ietekme uz cilvēka psiholoģiju un miega kvalitāti, tādēļ, ja vēlaties vasarnīcas guļamistabā ienest spilgtas krāsas , apvienojiet tās ar maigākiem toņiem. Maiga pasteļtoņu palete radīs ļoti nomierinošu un relaksējošu guļamistabas atmosfēru.

Pagājušā gada nogalē “Latvijas Zaļais punkts” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, lai noskaidrotu, kā pēdējo divu gadu laikā ir mainījušies sabiedrības atkritumu šķirošanas paradumi. Ir gan labas, gan ne tik labas ziņas. Mājsaimniecības atkritumus šķiro 79 % iedzīvotāju, un tas ir labi, jo tas ir daudz.

Ne tik labi – pēdējos gados šis rādītājs nav mainījies, un tas nozīmē, ka faktiski esam sasnieguši griestus un turpmāka šķirošanas izaugsme var izrādīties izaicinoša. Priecē galvenā motivācija šķirot – rūpes par vidi, uz ko norāda divas trešdaļas aptaujāto. Tas ļauj cerēt, ka, vēl vairāk attīstoties infrastruktūrai un jau kopš bērnības veidojoties izpratnei par šķirošanu, varbūt panāksim, ka nākotnē atkritumus šķiros ja ne gluži visi, tad vismaz visi tie, kuri šobrīd sastopas ar dažādiem šķēršļiem.

Vairāk konteineru – vairāk šķirotāju

Mēdz teikt, ka dabūt 20 % šķirotāju ir vienkārši, bet 80 % jau ir maksimums. Ar katru procentpunktu pieaugums ir lēnāks. 79 % ir gandrīz griesti, it sevišķi bezmaksas šķirošanas sistēmā, kas ir iespēja samazināt izmaksas par nešķirotajiem atkritumiem. Kā zināms, nauda ir spēcīgs motivators. Un tomēr pat taras depozīta sistēmai, maksājot taustāmu naudu par katru nodoto pudeli, izdodas nodrošināt tikai 91–92 % atdevi. Tā notiek daudzās valstīs, ne tikai Latvijā. Arī tad, ja šķirošanas konteinerus uzstādītu ik pa 100 metriem, vienmēr atradīsies kāds, kurš pat par naudu būs pārāk slinks, lai atnestu savu dzēriena pudeli atpakaļ no meža.Tomēr nešķirotāju, kuri kā galveno šķērsli min konteineru nepieejamību, kļūst arvien mazāk, un tā ir laba zīme. Viņu skaits pēdējo četru gadu laikā ir sarucis par 16 procentpunktiem, kas liecina par divām pozitīvām tendencēm: infrastruktūra ir attīstījusies, un šis arguments cilvēkiem nav bijis tikai aizbildinājums. Tātad var cerēt, ka arī tie 60 % nešķirotāju, kuri apgalvo, ka šķirotu, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami atkritumu šķirošanas konteineri, ar laiku patiešām to darīs.

Pasaule mums apkārt mainās, un būtiskas pārmaiņas piedzīvo arī biroju interjeri. Kādas tendences biroju iekārtojumā nesīs 2025. gads?

Īsā atbilde - gudri darīs uzņēmumi, kuri sekos dizaina profesionāļu ieteikumiem akcentēt tādus principus kā stabilitāte, drošība un ilgtspēja. Birojs arvien izteiktāk kļūs par vietu, kur cilvēki nāks ne tikai strādāt – tai jābūt funkcionālai, estētiski augstvērtīgi iekārtotai telpai, kas veicina labsajūtu, labbūtību, komfortu, sniedz drošības sajūtu un sekmē produktivitāti.

Atvērtais plānojums piedzīvo revīziju

Nemainīgi aktuāls arī nākamajos gados būs atvērtais biroja plānojums, taču tas piedzīvojis revīziju, kļuvis elastīgāks, paredzot arī nodalītas darba vietas un slēgtus kabinetus. Moderns birojs ļauj brīvi pielāgot, transformēt, mainīt telpas, izmantojot modulāros interjera elementus, vieglas sienas un mēbeles. Lai izdarītu labāko izvēli, pirms lemt par biroja iekārtojumu, uzņēmuma vadībai ir jāveic nopietna analīze par darbinieku skaitu, katra pienākumiem, darba specifiku, klātienes un attālinātā darba stundām, grupu, sanāksmju, individuālā darba vajadzībām u.c.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Lai jebkuros laikapstākļos varētu pievērsties aktīvai izklaidei, vari izveidot savu spēļu un izklaides telpu mājās pat ierobežotā platībā. Galvenais ir ideja, zināšanas, vēlme izmēģināt ko jaunu un rūpīga plānošana.

Iztēlojies un izplāno savu spēļu istabu!

Padomā, kādu noskaņu vēlies radīt — vai tā būs vieta, kur iederēsies biljards, mūsdienīgs datorspēļu stūrītis, vai galda spēļu zona ģimenes vakariem. Pirms iegādājies mēbeles vai tehniku, svarīgi precīzi saprast, ko tieši vēlies. Bez laba plāna viegli pārtērēt budžetu vai nepabeigt iesākto.

Izvēlies piemērotāko vietu — tā var būt brīva guļamistaba, bēniņi, pagrabs vai pat daļa no viesistabas. Latvijas dzīvokļos bieži vien jādomā radoši, kā iekārtot kompaktu spēļu zonu, risinot jautājumus par pieejamo vietu, aprīkojuma izmēru un iespējām telpas paplašināt nākotnē.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Darba vides dizains pēdējo gadu laikā ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieku produktivitāti, apmierinātību un labbūtību. Mūsdienās biroja telpa ir daudz vairāk nekā vienkārša darba vieta - tā ir radošuma un sadarbības centrs. Darba vides dizains turpina attīstīties, apvienojot jaunas tehnoloģijas, ilgtspējīgus risinājumus un cilvēkcentrētu pieeju. Sekot līdzi šīm tendencēm un integrēt tās biroja plānojumā nav tikai modes lieta - tas ir stratēģisks solis uzņēmuma attīstībā. Pārdomāta un labi izstrādāta vide uzlabo darba pieredzi, piesaista un notur talantus, kā arī veicina veselīgāku un elastīgāku darba kultūru.

Tehnoloģijas un dizains

Tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu biroju sastāvdaļu, un 2025. gadā dizains kļūst vēl ciešāk saistīts ar viedajiem risinājumiem. Mēbeles ar integrētu ierīču uzlādi, viedie rakstāmgaldi ar automātisko augstuma regulēšanu, personalizējamas darba vietas un telpu rezervācijas sistēmas palīdz optimizēt darba vidi. Arī datu analītika ienāk interjera plānošanā - sensori un viedās ierīces analizē telpas lietojumu, apgaismojumu, gaisa kvalitāti un trokšņu līmeni, pielāgojot darba vides apstākļus reāllaikā. Tehnoloģiju un dizaina kombinācija padara biroju ne tikai ērtāku, bet arī energoefektīvāku un viedāku.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Ņemot vērā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu un kvalitatīvu telpu trūkumu, uzņēmumi saskaras ar sarežģītu izvēli. Taču, attīstoties uzņēmējdarbībai, pareizi veidots interjera dizains pat ierobežotu telpu var pārvērst funkcionālā un iedvesmojošā vidē. IKEA Biznesa klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Vītiņa ieskicē, kā komerciālo telpu interjera dizains – no stilīgiem īres dzīvokļiem līdz daudzfunkcionāliem birojiem – palīdz risināt reālas tirgus problēmas. Kā arī atspēko maldīgo uzskatu, ka interjera dizaina risinājumi ir pārāk dārgi, jo īpaši maziem vai vidējiem uzņēmumiem.

Kā, tavuprāt, attīstās nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?

Tirgū patiešām ir vērojamas zināmas izmaiņas un tendences. Piemēram, pieaug interese par īpašumiem tādās pilsētās kā Valmiera, Jelgava un Cēsis. Mājokļu cenas tur jau tuvojas galvaspilsētas cenām, taču kvalitatīvu nekustamo īpašumu piedāvājums joprojām ir ierobežots. Vienlaikus būvniecības izmaksas paaugstina dažādi ārējie faktori, tai skaitā ekonomiski un ar energoefektivitāti saistīti, kas nozīmē, ka jauni dzīvokļi kļūst dārgāki. Tāpat vērojamas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz nekustamo īpašumu izmēru. Attīstītāji, vēloties apmierināt tirgus vajadzības, vairāk koncentrējas uz mazākiem dzīvokļiem gan pārdošanai, gan izīrēšanai. Turklāt pieaug pieprasījums pēc pilnībā aprīkotiem un mēbelētiem dzīvokļiem.

2024.gada maijā, salīdzinot ar 2023.gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 6,1%, eksportētajai produkcijai - par 0,5%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas saruka par 1,6%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,4%.

Ražotāju cenu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā.

2024.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,4%, eksportētajai produkcijai - par 0,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,3%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2024.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos bija 29 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,1 miljarda eiro apmērā.

2024.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 2,5%. Pievienotā vērtība kritusies gan pakalpojumu nozarēs - par 2%, gan arī ražošanas nozarēs - par 2,7%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares pievienotā vērtība samazinājās par 1,8%.

Latvijā meža nozares produkciju šogad pirmajos trijos mēnešos ieveda 260,578 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 14% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

No kopējā meža nozares produkcijas importa lielāko īpatsvaru jeb 58,3% (2024.gada pirmajos trijos mēnešos - 51,9%) veidoja koksne un tās izstrādājumi, kurus Latvijā ieveda 151,791 miljona eiro vērtībā. Salīdzinot ar 2024.gada pirmajiem trim mēnešiem, koksnes un tās izstrādājumu importa vērtība ir pieaugusi par 28%.

Tostarp apaļie kokmateriāli 2025.gada pirmajos trijos mēnešos importēti 37,223 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 69% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, zāģmateriāli ievesti 29,888 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 17,9% vairāk, finieris - 13,024 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 3,2% mazāk, bet kurināmā koksne - 9,765 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 7,5% vairāk.

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījumam, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", būs nepieciešams arī valdības lēmums, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA skaidroja, ka valdības lēmums būs nepieciešams, neatkarīgi no Konkurences padomes (KP) lēmuma.

Krauze atzina, ka viņam ir žēl, ka uzņēmums nav no Latvijas, tomēr kopumā darījums ir vērtējams pozitīvi, jo tas parāda, ka Latvija ir droša vide investīcijām un šādi starptautiski uzņēmumi iegādājas īpašumus Latvijā un investē.

Tāpat ministrs papildināja, ka tas ir ilgtspējīgs ieguldījums, jo meža nozare ir jāskata nākamo 100 gadu laikā, nevis, piemēram, piecu gadu laikā.

""IKEA" sadarbojas ar uzņēmumiem, kas ražo mēbeles visā pasaulē, tostarp Latvijā. Tādējādi vēl kādiem Latvijas uzņēmumiem perspektīvā varētu būt pieejami resursi. Tas ir svarīgi, ka kokam pievienotā vērtība tiek radīta Latvijā," pauda ministrs.

Lai arī līdz Atmežosanas regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā 35 dienas, bet nav skaidrs, vai tā stāsies spēkā, vai arī tās ieviešana vēlreiz tiks atlikta, tāpat arī tas, kādas prasības būs jāspēj izpildīt mežsaimniekiem un liellopu audzētājiem.

Pašlaik spēkā ir norma, kura paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra liellopu gaļai, kakao, kafijai, palmu eļļai, gumijai, sojai, koksnei un produktiem, kas no tiem iegūti, būs nepieciešams apliecinājums, ka to ieguve nav saistīta ar atmežošanu un meža degradāciju. Tiesa, ir šaubas par Atmežošanas regulas prasību izpildi, jo ES līmenī neesot veikti visi atbilstošie mājasdarbi, turklāt vairākas valstis, tostarp Latvija, vēlas, lai tās tiktu klasificētas kā tādas, kurām nav nekādu risku mežu izciršanai, tāpat ir piedāvājums vienkāršot šīs regulas prasības mazajiem saimniekiem.

To, kāds būs risinājums, rādīs laiks, taču pēc vairāku nozaru aptaujāto uzņēmēju domām ES līmenī ir radīts haoss, kas veido neprognozējamu situāciju tiem, kuri strādā attiecīgajās sfērās.Jāatgādina, ka jau 2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās ES Atmežošanas regula, kuras mērķis ir mazināt riskus, ka produkti, kas saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, tiek realizēti ES tirgū vai eksportēti no tā, tādējādi mazinot ES ietekmi uz atmežošanu un mežu degradāciju visā pasaulē. Sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024. gada 30. decembra regula jāsāk ievērot lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī tiem, uz kuriem attiecas ES Kokmateriālu regula, bet no 2025. gada 30. jūnija – mazajiem un mikro uzņēmumiem. Tas nozīmēja, ka no 2025. gada 1. jūlija pilnīgi visiem uzņēmumiem būs jāspēj izpildīt regulas prasības attiecībā uz dažādiem produktiem, kas iegūti no koksnes, palmu eļļas, sojas, liellopu gaļas, kakao, kafijas, kaučuka (piemēram, riepas, mēbeles, šokolāde, kartons, papīrs).

Attēls: www.ergostock.lv

Mūsdienu birojā, kurā liela daļa darba tiek veikta pie datora, veselīgs un produktīvs dzīvesveids ir būtiskāks nekā jebkad agrāk. Sēdošs darbs var radīt virkni veselības problēmu, tostarp muguras sāpes, aptaukošanos un hronisku nogurumu. Aicinām Jūs iepazīties šajā rakstā ar elektriski regulējama galda konceptu, kas ir revolucionārs risinājums veselīgam un produktīvam darba stilam.

1. Uzlabota stāja un muskuloskeletālās (muskuļu, kaulu un skeleta) sistēmas veselība

Sēdēšana visu dienu pie rakstāmgalda veicina sliktu stāju, kas veicina muguras sāpes, kakla stīvumu un citas muskuloskeletālās problēmas. Elektriski regulējami galdi ļauj mainīt darba stāvokli no sēdoša uz stāvošu, uzlabojot asinsriti, samazinot muguras slodzi un veicinot mugurkaula veselību. Regulāra stāvēšana stiprina arī gurnu un kāju muskulatūru, kas uzlabo vispārējo ķermeņa stāvokli un līdzsvaru.