Asociācija: Tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav pamata

2018. gada 23. janvāris plkst. 16:27
Autors: LETA
Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus, taču tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav pamata, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

«Pagājušā gada OCTA cenu kāpums atspoguļosies visa šā gada laikā, jo ietekme nāk ar 12 mēnešu nobīdi. Nav tā, ka šodien, paceļot cenu, tu jau pelni. To redzēs tikai pēc 12 mēnešiem. Līdz ar to 2017.gadā OCTA vēl būs mīnusos, arī par 2018.gadu vēl būs mīnusiņš, bet jau daudz mazāks. Turklāt reti kurā Eiropas valstī OCTA tirgus ir stabili rentabls - lielas peļņas šajā veidā nav nevienam,» teica Abāšins.

Tāpat viņš sacīja, ka tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nesaskata pamatu, vienlaikus pastāv varbūtība, ka cenas varētu samazināties. «Ja prognozējam, kas notiks tālāk, es neredzu iemeslu tālākam straujam OCTA cenu kāpumam. Mēs cenu līmenī būsim pietuvojušies Lietuvai un Igaunijai. Vai mūsu cenām būtu jābūt augstākām nekā kaimiņvalstīs? Domāju, ka nē. (..) Jautājums ir, vai nebūs vēl arī cenu krituma. Tirgus ir tirgus. Ja kāds sajutīs, ka cena viņam ir pietiekami rentabla, tas var »paspiest« cenas arī uz leju un uz tā rēķina iegūt kādu papildu tirgus daļu. Dzīvosim, redzēsim,» pauda asociācijas vadītājs.

Viņš piebilda, ka OCTA cenas pagājušajā gadā visstraujāk pieauga fiziskajām personām, jo lielajiem uzņēmumiem ir lielāks «kaulēšanās spēks».

Abāšins arī norādīja, ka OCTA cenu straujo kāpumu joprojām pēta Konkurences padome.

Jautāts, ko Latvijas tirgum varētu nozīmēt, ja Konkurences padome konstatēs pārkāpumus, Abāšins norādīja, ka būtu jābūt trakam, lai mēģinātu neatļauti vienoties, jo šādā gadījumā apdrošinātājiem draudētu ļoti lielas soda naudas.

«Ja atklājas sliktākais variants, ka tirgus dalībnieki savā starpā ir saskaņojuši cenu celšanu, tās ir lielas soda naudas. Taču, lai tirgus dalībnieki savā starpā kaut ko saskaņotu, ir jābūt mazliet trakam, jo soda naudas ir gigantiskas. Konkurences padomei ir tiesības soda naudu uzlikt ne tikai proporcionāli Latvijas operācijām, bet visai apdrošinātāju grupai. Pašlaik tikai »Baltijas apdrošināšanas nams« neiekļaujas kādā grupā, bet visi pārējie pieder ārvalstu spēlētājiem ar lielām grupām. Ja šādai lielai apdrošinātāju grupai uzliek maksimālo soda naudu, tad tas būs Latvijas valsts budžeta apmērā. Tādēļ būtu jābūt trakam, lai mēģinātu neatļauti vienoties,» viņš teica.

Savukārt jautāts, vai OCTA cenu kāpums ietekmē KASKO apdrošināšanu, proti, vai ir cilvēki, kuri OCTA cena kāpuma dēļ KASKO vairs nevar atļauties, Abāšins atzina, ka par šādām situācijām ir dzirdētas, taču tādu gadījumu nav daudz.

«Neteiksim, ka daudz, bet par šādu lietu ir dzirdēts. Te gan ir jāatceras, ka KASKO ir tikai aptuveni ceturtdaļai automašīnu, kuras piedalās satiksmē. Šī proporcija aug ļoti lēni, jo KASKO ir tendēts uz jaunākām automašīnām. Apdrošinātāji gan mēģina izgudrot produktus, kuri būtu piemēroti arī vecākām automašīnām, bet joprojām KASKO ir reti kurai automašīnai, kura ir vecāka par 10 gadiem. Līdz ar to, no vienas puses, OCTA dēļ mēs varam sagaidīt minimālu kritumu KASKO apdrošināšanā. No otras puses, aug arī labklājība un palielinās līzingā iegādāto mašīnu skaits, kur KASKO apdrošināšana ir obligāta prasība. Tādēļ domāju, ka faktiski mēs redzēsim lēzenu pieauguma tendenci,» viņš sacīja.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2017.gada decembrī salīdzinājumā ar 2016.gada decembri autotransportlīdzekļu apdrošināšanai cenas Latvijā augušas par 64,1%.

Savukārt Latvijas apdrošināšanas sabiedrību zaudējumi no OCTA apdrošināšanas 2017.gada deviņos mēnešos, pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja datiem, bija 7,045 miljoni eiro, kas ir par 21% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā.

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds