Eksperti un investori pagaidām apšauba, ka jaunais ASV pretkrīzes plāns kļūs par glābšanas riņķi valsts ekonomikai, šodien ziņo Dienas bizness.

Obamas plāns paredz ieplūdināt valsts ekonomikā 819 miljardus dolāru, no kuriem viena daļa tiks novirzīta tiešajām investīcijām, galvenokārt infrastruktūrā, otra — nodokļu atvieglojumiem.

Tajā pašā dienā ASV finanšu ministrs Timotijs Gaitners iepazīstināja Senātu ar ilgi gaidīto banku glābšanas plānu. Tas paredz trīs jaunas programmas, kuru mērķis ir attīrīt banku bilances no sliktajiem aktīviem, kuru apjoms gan joprojām nav zināms, piesaistīt privāto kapitālu kreditēšanas atjaunošanai, kā arī iziešanu tirgos, no kuriem atkarīgi patērētāji un mazais bizness. Kopējie tēriņi banku glābšanai un kredītu tirgus atkausēšanai sasniegs divus triljonus dolāru, norāda aģentūra Bloomberg.

Finanšu tirgus piedzīvojis kārtējo satricinājumu, jo ASV likumdevēji noraidījuši Buša administrācijas piedāvāto 700 miljardus dolāru vērto ASV banku sektora glābšanas plānu, informēja Nordea Markets speciālists Andris Lāriņš.

Noraida 700 miljardu dolāru vērto ASV banku sektora glābšanas plānu; akciju tirgus gāžasBalsojuma rezultāts bija 228 pret un 205 par plāna apstiprināšanu. Pēc A. Lāriņa teiktā, tirgus dalībnieki bija rēķinājušies ar plāna apstiprināšanu un tā kā apstiprināšanās scenārija gadījumā jau tā tirgus necerēja uz vieglām dienām, tad šāds rezultāts radīja ļoti lielus zaudējumus ASV akciju tirgū. Dow Jones indekss vakar nokrita par 777.68 punktiem, kas ir šī indeksa rekords. Procentu izteiksmē zaudēti 6.98 % un šādā izteiksmē tik liels indeksa kritums pēdējo reizi bijis 1987. gada akciju tirgus krīzes laikā. Salīdzinoši labi šo triecienu pārdzīvojis dolārs, kura cena otrdien agri no rīta turējās virs 49 santīmu atzīmes. Eiro cena otrdienu sāka 1.44 dolāru tuvumā.

Jūrmalas domes vides speciālisti izstrādājuši peldvietu zonējuma kartes, lai sabalansētu katras peldvietas izmantošanas veidus un iespējas. Deputāti nolēma tās nodot jūrmalnieku sabiedriskajai apspriešanai.

Dome ir noteikusi, ka atbilstoši noteikumiem ir iekārtotas 11 peldvietas Rīgas jūras līča piekrastē: Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Melluži, Asari, Pumpuri, Vaivari, Kauguri un Jaunķemeri. Tagad jūrmalnieki varēs izteikt savu viedokli par to, kā tad viņi katrā no peldvietām vēlas atpūsties. Jūrmalas domnieki savā domes sēdē šo jautājumu skata atkārtoti, jo domes iepriekš pieņemto lēmumu mērs neparakstīja. „Lēmums par peldvietu zonējumu netika parakstīts, jo Jūrmalas pilsētas dome lēmumu pieņēma bez sabiedriskās apspriešanas un diskusijām ar sabiedrību,” tā par atkārtotu šā lēmuma izskatīšanu Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) šorīt apmeklēja mēbeļu ražotni Sāga Tukumā, kuras laikā panākta vienošanās ar Sāga vadību un Swedbank pārstāvjiem par abas puses apmierinošu situācijas risinājumu un ražotnes darbības pilnīgu atjaunošanu.

Tikšanās laikā ar ražotnes valdes locekļiem Vitāliju Judinu un Juriju Azārovu, kā arī ar Swedbank pārstāvjiem - Risku vadības pārvaldes vadītāju Ansi Grasmani un Tiesvedības un juridiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāju Ivaru Dimantu, ministrs iepazinās ir radušos situāciju uzņēmumā un konfliktsituācijas cēloņiem.

Pēc pārrunām tika panākta vienošanās, ka šīs diena laikā mēbeļu ražotnes Sāga vadība nodrošinās banku ar visiem grāmatvedības datiem; savukārt, banka pēc grāmatvedības informācijas saņemšanas noņems fizisko apsardzi rūpnīcai un bankas interešu aizsardzībai tās deleģētiem pārstāvjiem būs tiesības piedalīties izejošo preču kontrolē.

Neskatoties uz ASV finanšu sistēmas glābšanas plāna apstiprināšanu, Savienoto Valstu un līdz ar tām arī pasaules ekonomikas sistēmai neizdosies izvairīties no recesijas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Šādu notikumu attīstības gaitu pieļauj daudzi eksperti, arī no Starptautiskā valūtas fonda (SVF), kurš nule kā publiskojis pārskata Globālās ekonomikas perspektīvas fragmentus, konkrētus skaitļus gan neminot. Šo tendenci nevarēs lauzt ASV Kongresa piektdien apstiprinātais 700 miljardus dolāru vērtais ASV ekonomikas glābšanas plāns, kurš paredz atpirkt no bankām nelikvīdos aktīvus.

SVF eksperti ir veikuši vairāk nekā 100 finanšu spriedžu periodu analīzi 17 attīstītajās valstīs pēdējos 30 gados un secinājuši, ka pasaules ekonomikas lokomotīvei ASV neizdosies izvairīties no krasas lejupslīdes. Recesijas risks aug, kad pirms finanšu krīzes ir vērojams straujš mājokļu cenu un kredītu apjoma pieaugums, kas arī ir noticis, teikts pārskatā. Pēdējās nedēļās neapskaužamās ASV ekonomikas attīstības perspektīvas tiek apstiprinātas arī ar makroekonomikas rādītājiem, kuri liecina par problēmu saglabāšanos mājokļu tirgū, bezdarba pieaugumu un patēriņa samazināšanos. Pēc daudzu ekspertu domām, ASV ekonomika jau ir ieslīdējusi recesijas fāzē un Baltā nama plāns banku sektora glābšanai kardināli situāciju neuzlabos. «Mēs piekrītam SVF viedoklim, ka ASV cietīs no recesijas šā gada otrajā pusē un 2009.gada sākumā,» saka Global Insight galvenais ekonomists Narimans Beravešs. «Faktiski jau ir ne mazums pierādījumu tam, ka ASV ekonomika pārdzīvo recesiju. Mēs domājam, ka valsts IKP pieaugums trešajā ceturksnī būs nulle vai pat ar mīnusa zīmi.» Arī Goldman Sachs analītiķi norāda, ka krasā situācijas pasliktināšanās finanšu tirgos un ekonomikas dati liecina - recesija ASV būs krietni dziļāka, nekā bija domāts. Db pēdējās divās nedēļās jau vairākkārt rakstījis, ka pesimismu par ASV ekonomikas glābšanas plāna pozitīvu ietekmi neslēpa arī kongresmeņi, kuri to apstiprināja pēc vairākiem piegājieniem. «Iemetot miljardus banku sektorā, mēs nedzēšam ugunsgrēku, bet piesedzam to ar dolāru segu,» pirms pēdējās balsošanas par likumprojektu teica Pārstāvju palātas finanšu pakalpojumu komitejas priekšsēdis Bārnijs Frenks. «Nav izslēgts, ka rīt mums nāksies pieņemt šādu pašu plānu, bet jau nevis banku, bet reālā ekonomikas sektora glābšanai.»

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir pilnveidojis mobilo lietotni Mana drošība.

Aplikācija nodrošinās operatīvu saziņu ar glābšanas dienestiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, runas traucējumiem, vai gadījumos, kad nav iespējas ārkārtas situācijās veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Mobilā lietotne ir tiešsaistes rīks saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ziņošanai par ceļu satiksmes negadījumiem vai pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem interneta vidē.

Izmantojot lietotnes Mana drošība sadaļas Ārkārtas zvans iespēju Nosūtīt manas koordinātas un īsziņu glābšanas dienestam, glābšanas dienestam tiek automātiski nosūtītas personas atrašanās vietas koordinātas, kā arī vienlaikus ir iespēja uzsākt saraksti ar glābšanas dienesta dispečeru, tādējādi gadījumā, ja persona nav spējīga mutiski ziņot par ārkārtas situācijas detaļām, kā arī nav spējīga nosaukt vai nezina savu atrašanās vietu. Tiek nodrošināta iespēja precīzi noteikt personas atrašanās vietu, izmantojot GPS sniegto informāciju. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu viedtālrunī, jābūt aktivizētai GPS funkcijai, ja persona pati to nebūs aktivizējusi, aplikācija par to atgādinās. Saņemot īsziņu, glābšanas dienests nekavējoties sniegs atbildi.

Zvejas kuģa Beverīna bojāeju veicinājis vairāku nelabvēlīgu apstākļu kopums.

Tā secināts Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļas speciālistu izmeklēšanā par zvejas kuģa Beverīna un sešu tā apkalpes locekļu bojāeju 2008. gada 2. decembrī.

Kuģa bojāeju sekmēja kuģa galvenā dzinēja apstāšanās, ūdens iekļūšana kuģa āhterpīķī, iespējams arī kuģa kravas tilpnē, un vēlāk uz kuģa klāja, kas izsauca kuģa stūres iekārtas bojājumu, kā arī kuģa noturības zudumu un tā apgāšanos, kā arī zvejas kuģim nepiemērotas kabeļu kravas pārvadāšana kuģa kravas tilpnē bez iekraušanas un pārvadāšanas tehnoloģijas – vētras laikā kuģim zvalstoties, kuģa tilpnē nenostiprinātās kravas nobīde veicināja kuģa stabilitātes zudumu.

Jūrmalas instruktori Eiropas Savienības projekta, kas finansē drošību pludmalēs, apmācīja septiņu latvijas un Igaunijas pašvaldību glābējus. Projektu finansēja Eiropas Savienības struktūrfondi un iesaistītās pašvaldības. Projekta kopējais finansējums ir vairāk kā 255 tūkstoši eiro.

Apmācīs 22 glābējus.

« Jūrmalā ir vislielākais glābšanas staciju skaits Latvijā, kā arī liela pieredze glābšanas jomā. ES projekta Bay Watch ietvaros tika izstrādāta apmācības programma un tagad instruktori – Andris Kraulis, Pēteris Pētersons un Kaspars Karlsons apmāca un dalās pieredzē ar kaimiņiem. Jūrmalas pilsētas dome jau daudzus gadus glābšanas dienesta izveidei, nostiprināšanai un materiālās bāzes uzlabošanai pievērš ļoti lielu uzmanību, » skaidro Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Blumfelde.

Projektā piedalās septiņi partneri – divi no Igaunijas un pieci no Latvijas: Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju dome kā vadošais partneris, Audru (Igaunija) pašvaldības dome, Carnikavas novada dome, Hēdemēstes (Igaunija) pašvaldības dome, Jūrmalas pilsētas dome, Liepupes pagasta pašvaldība un Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome.

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Pēc domstarpību risināšanas vairāku mēnešu garumā Lattelecom un TV3 Latvia piektdien panākuši vienošanos par TV3 iekļaušanu Lattelecom Interaktīvajā televīzijā, Diena.lv apliecināja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Piektdien parakstīts līgums, saskaņā ar kuru naktī uz 9.janvāri Lattelecom Interaktīvajā televīzijā tiks iekļauts arī kanāls TV3.

Līgums attiecas arī uz TV3+ un TV6, kuru translācija tiks uzsākta līdz februārim.

Tāpat TV3 atgādina, ka raidorganizācija ir pieņēmusi lēmumu vēl 2010.gadā palikt analogajā apraidē, lai kanāla uztveršanai nav nepieciešama dekodera iegāde.

Db jau vēstīja, ka naktī uz pērnā gada 22.jūliju Lattelecom interaktīvās TV klientiem tika pārtraukta TV3 translācija.

«Diemžēl esam spiesti uz laiku pārtraukt kanāla TV3 translēšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā,» nožēlu Db pauda Lattelecom Satura biznesa daļas direktors Toms Ābele, paskaidrojot, ka galvenais iemesls šādam lēmumam bija TV3 ieceres pieprasīt naudu par satura demonstrēšanu.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Rīgas līcī šodien izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7000 tonnas dīzeļdegvielas, informēja Krasta apsardzes dienestā.

Ap plkst.11 Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saņēma informāciju no Rīgas ostas Kuģu satiksmes dienesta, ka Rīgas līcī atrodas tankkuģis uz kura ir izcēlies ugunsgrēks, tāpēc nepieciešama palīdzība.

Šobrīd ugunsgrēks tiek kontrolēts, taču Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs nekavējoties norīkojis krasta apsardzes kuģi Klints un Gaisa spēku Atbalsta bāzes helikopteru MI-17 doties uz notikuma vietu, veikt novērošanu un nepieciešamības gadījumā veikt cilvēku evakuāciju.

Vienlaikus Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs pieprasījis Rīgas brīvostas flotei uz notikuma vietu nosūtīt velkoni, uz kura tiks izvietotas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības ugunsdzēšanas atbalsta sniegšanai.

2. decembrī 22:01 pie Liepājas ostas nogrimis zvejas kuģis Beverīna, uz kura bija piecu cilvēku komanda. Glābšanas darbi turpinās arī 3. decembrī, taču tos apgrūtina spēcīgais vējš, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Liepājas ostas Kapteiņdienests plkst.16:20 saņēmis ziņojumu, ka zvejas kuģim Beverīna slāpst dzinējs. Nekavējoties informācija nodota Glābšanas dienestiem un tuvumā esošajam zvejas kuģim Gints, kas veica visus iespējamos pasākumus, pastāstīja Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits. Glābšanas darbu pamatuzstādījums bijusi cilvēku glābšana. Uz kuģa pēc robežsargu rīcībā esošās informācijas bija komanda piecu cilvēku sastāvā. Glābšanas darbus apgrūtināja spēcīgs vējš, kas pastiprinājās un brāzmās sasniedza 22 m/s. Kuģim bija konstatēta arī ūdens sūce.

Diemžēl zvejas kuģis Beverīna aptuveni trīs jūras no krasta plkst.22:01 nogrima. Šobrīd nav informācijas par apkalpes likteni. Glābšanas darbi jūrā turpinās, ko koordinē Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs. Ir izsaukts arī helikopters no Zviedrijas, lai palīdzētu meklēt jūrā kuģa apkalpi arī no gaisa.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Gan arodbiedrības, gan darba devēji atbalsta ideju par neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 100 Ls mēnesī un algu nepalielināšanu uz budžeta deficīta rēķina.

Šāda vienošanās piektdien tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, kurā premjers Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) iepazīstināja ar Finanšu ministrijas sagatavoto 2009. gada valsts budžeta projektu. Otrdien nākamā gada budžeta likumu, kuru gatavojot valsts pārvaldes iestāžu plānotie tēriņi tikuši samazināti par 10.67 %, skatīs valdības sēdē.

Pēc premjera teiktā, apspriežot budžetu tiks lemts arī par iespēju nākamgad ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu paaugstināt no pašreizējiem 80 Ls mēnesī līdz 100 Ls mēnesī. Ar Latvijas Pašvaldību savienību jau panākta vienošanās, ka pašvaldības neiebilst pret neapliekamā minimuma paaugstināšanu, bet pašvaldību budžetos ieskaitāmā IIN daļa tiek palielināta līdz 82 %.

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir panākušas vienošanos par kopīgiem soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc tikšanās Baltajā namā.

Vienošanās, kuras detaļas gan maz tika izpaustas, nozīmē to, ka Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Tramps un Junkers, kas vairāk nekā divas stundas tikās Baltajā namā, pēc tam solīja strādāt, lai «atrisinātu» jautājumu par ASV noteiktajām muitas nodevām tērauda un alumīnija importam, kas izraisījušas ES un citu ASV sabiedroto sašutumu.

«Mēs gribam tālāk stiprināt šīs tirdzniecības attiecības visu Amerikas un Eiropas pilsoņu labā,» Tramps sacīja paziņojumā no Baltā nama Rožu dārza.

«Mēs šodien panācām vienošanos,» Junkers sacīja reportieriem pēc sarunām ar Trampu. «Mēs esam identificējuši vairākas jomas sadarbībai.»

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Latvija ir izšķīrusies par finansiālās palīdzības prasīšanu Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) un Eiropas komisijai. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā šāds solis ir vērtējams pozitīvi. Ņemot vērā apstiprināto nākamā gada budžetu, ekonomisko situāciju visā pasaulē, kā arī nākotnes prognozes un Parex bankas glābšanas aktivitātes, domājams, valdībai ir vajadzīgs "glābšanas spilvens", ar kura palīdzību finansēt budžeta deficītu, kurš noteikti būs.

Būtisks ir jautājums, uz kādiem nosacījumiem, un kad tā nauda vispār tiks piešķirta. Tāpat droš vien tiks noteikts, kādām sfērām un uz kādiem noteikumiem nauda drīkst tikt lietota. Piemēram, Ungārijai SVF piešķirtie miljardi izglāba šo valsti no bankrota. Taču arī tur nauda tika izsniegta uz konkrētiem nosacījumiem — maksimāli mazs valsts budžets, valdībai būtiski jāsamazina valsts adminisratīvā aparāta izmaksas utt. Ļoti grūti šobrīd ir pateikt, kurā virzienā tā nauda aizies Latvijas gadījumā. Katrā ziņā to nevajadzētu novirzīt apēšanai. Tā ir jānovirza tām nozarēm un lietām, kur krīzes draudi ir vislielākie, kas turklāt draud izraisīt sociālas problēmas. Manuprāt, valstij šobrīd vajadzētu uzmanīties, ne tik daudz no inflācijas vai ne pārāk strauja ekonomikas pieauguma, kā no bezdarba pieauguma problēmas, jo tas var radīt sociālu spriedzi. Plus vēl jārēķinās, ka bezdarba pieaugums var radīt papildu spiedienu uz valsts budžetu. Tādējādi šobrīd kaut kādā veidā ir jāstimulē ekonomikas attīstība, darot visu iespējamo, lai nepieļautu bezdarba līmeņa paaugstināšanos. Ekonomika ir jāsāk sildīt, izmantojot valsts pasūtījumus.