Jaunākais izdevums

Atbalsts Skotijas neatkarībai pieaudzis līdz 52%, un tas ir augstākais atbalsta līmenis pēdējo trīsarpus gadu laikā, konstatēts aptaujā, kas veikta tieši pirms Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Tīmekļa pētījumu centrs "Panelbase" aptauju no 28. līdz 31.janvārim veicis pēc Skotijas neatkarības atbalstītāju laikraksta "The National" un politikas bloga "Scot Goes Pop" pasūtījuma. Aptaujas dati publicēti pirmdienas vakarā.

Pēdējo divu nedēļu laikā tā ir jau trešā aptauja, kurā konstatēts, ka neatkarības atbalstītāju skaits pieaug un ir ap 50%.

2016.gada referendumā 55% skotu nobalsoja par palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā.

Kaut arī nacionālisti apgalvoja, ka tas ir balsojums, kas tiek rīkots "vienu reizi paaudzes laikā", Skotu nacionālā partija un tās līdere Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena tagad skaidro, ka līdz ar Brexit situācijā ir notikušas "būtiskas izmaiņas".

Skotija tagad ir izrauta no ES pret savu gribu, norāda Stērdžena, ņemot vērā, ka 62% skotu balsoja par palikšanu ES.

Līdere solījusi aktivizēt cīņu par tiesībām rīkot vēl vienu neatkarības referendumu, kas tiek dēvēts par "indyref2", un piespiest Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu, lai viņš oficiāli nodod pilnvaras šī referenduma sarīkošanai.

Džonsons līdz šim šādu atļauju dot atteicies.

2021.gada maijā notiks Skotijas parlamenta vēlēšanas, kas būs nākamais nopietnais pārbaudījums tam, cik liels Skotijas sabiedrībā ir atbalsts neatkarības idejai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt Brexit vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Brexit likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt Brexit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmumus mēreni satrauc Brexit un tirdzniecības kari

Lelde Petrāne, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglijā no nākamās nedēļas tiks atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Cilvēkiem vairs nebūs jāvalkā maskas iekštelpās, jāstrādā no mājām un jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, lai iekļūtu sabiedriskās vietās, piemēram, naktsklubos, parlamentā paziņoja Džonsons.

Premjers norādīja, ka, pateicoties balstvakcinācijas kampaņai, Anglijā iespējams atgriezties pie plāna A, pārtraucot ierobežojumus, ko paredz plāns B.

Pagājušajā mēnesī Anglija pārslēdzās uz plānu B, lai ierobežotu lipīgākā koronavīrusa omikrona paveida izplatīšanos.

Taču Džonsons sastapās ar lielu pretestību savā partijā, daudziem konservatīvo kolēģiem uzskatot plāna B ierobežojumus par pārmērīgiem.

Ierobežojumu atvieglošana tiek uzskatīta par piekāpšanos kritiķiem, ko sadusmojušas ziņas, ka pats Džonsons un viņa darbinieki pārkāpuši karantīnas noteikumus, rīkojot ballītes Dauningstrītā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Skotijā, Velsā un Īrijā atviegloti cīņā ar Covid-19 noteiktie ierobežojumi

LETA--DPA, 26.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skotijā, Velsā un Īrijā no pirmdienas atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19.

Skotijā darbu ļauts atsākt visiem veikaliem, muzejiem un sporta zālēm. Bāru, kafejnīcu un restorānu terasē pie viena galdiņa atļauts sēdēt līdz sešiem cilvēkiem, iekštelpās ļauts uzturēties līdz plkst.20, bet alkoholu atļauts pasniegt tikai terasēs.

Skotijā no pirmdienas ļauts atsākt darbu arī apkopējiem, remonta veicējiem un citiem speciālistiem, kas strādā citu cilvēku mājās.

Frizieriem, bārddziņiem, būvmateriālu veikaliem, elektropreču remontdarbnīcām un auto saloniem jau iepriekš tika atļauts atsākt darbu.

Velsā no pirmdienas darbu drīkst atsākt restorānu, kafejnīcu un krogu terases, bet iekštelpās apkalpot klientus joprojām nav atļauts.

Atkal atļauta ceļošana starp Skotiju, Angliju un Velsu un viesnīcas drīkst uzņemt tūristus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daļā Lielbritānijas ievērojami atviegloti Covid-19 noteiktie ierobežojumi

LETA/DPA, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglijā, Skotijā un Velsā no pirmdienas ievērojami atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un restorāni un krogi atkal drīkst uzņemt klientus iekštelpās.

Anglijā un Velsā pirmo reizi pēc vairāku mēnešu pārtraukuma bāri un restorāni drīkst uzņemt klientus iekštelpās, bet Skotijā, kur tas jau bija atļauts, bāri un restorāni atkal drīkst pārdot klientiem alkoholu iekštelpās.

Paplašinātas arī cilvēku socializēšanās iespējas. Anglijā iekštelpās atļauts pulcēties līdz sešiem cilvēkiem jeb divām mājsaimniecībām, bet ārpus telpām maksimālais atļautais cilvēku skaits ir 30.

Lielbritānijā cilvēkiem ilgu laiku tika rekomendēts netikties ar citiem cilvēkiem ārpus savas ģimenes vai tuvāko cilvēku loka. Tagad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ieteica tautiešiem pašiem pieņemt informētus lēmumus un būt piesardzīgiem, apskaujot tuviniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit nenāks par labu Latvijas tautsaimniecībai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka bezvienošanās Brexit nozīmētu, ka Latvija nākotnē būs spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā, piemēram, Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka 2020.gadā tās varētu būt par 23 miljoniem eiro lielākas. Tāpat Brexit gadījumā Latvija saņems mazāk ES fondu līdzekļu, jo Apvienotā Karaliste vairs neveiks iemaksas.

«Tautsaimniecībai tas par labu nenāks,» sacīja Rimšēvičs.

Viņš arī atzīmēja, ka ES struktūrfondu naudai ir nozīmīga ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi. «Latvijas tautsaimniecība zināmā mērā ir atkarīga no šiem līdzekļiem. Esmu pat kādreiz teicis, ka esam tā kā uzsēdināti uz adatas,» piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas valdība noraida aicinājumu rīkot Skotijas neatkarības referendumu

LETA--DPA, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien noraidīja aicinājumu rīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu, norādot, ka tādējādi tiktu "turpināta politiskā stagnācija, ko Skotija pieredzējusi pēdējās desmitgades laikā".

Džonsons Lielbritānijas valdības lēmumu darījis zināmu vēstulē Skotijas pirmajai ministrei Nikolai Stērdženai. Skotijas līdere iepriekš paudusi, ka vēlas referendumu sarīkot vēl šogad.

Džonsons norādīja, ka Stērdžena iepriekš esot solījusi, ka 2014.gada referendums būs balsojums, kas notiek "reizi paaudzē".

Kā skaidro Skotijas neatkarības atbalstītāji, situācija pilnībā mainījusies pēc 2016.gada Brexit referenduma, kurā Skotija balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), kamēr vairums vēlētāju Lielbritānijā kopumā nobalsoja par izstāšanos.

Turklāt 2014.gada neatkarības referendumā tika balsots par turpmāko dalību valstī, kas ir ES sastāvā, tomēr Lielbritānija jau mēneša beigās bloku pametīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Bezvienošanās Brexit klauvē pie durvīm

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir ļoti ticams, ka Lielbritāniju pēc Borisa Džonsona pēdējā Brexit plāna tomēr sagaida izstāšanās bez vienošanās.

Kā zināms, Lielbritānijas valdība beidzot publiskojusi jauno Brexit piedāvājumu, ko tā iesniegusi Briselei. Tajā iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. B. Džonsons jau paziņojis, ka vienīgā alternatīva viņa priekšlikumam ir bezvienošanās izstāšanās 31. oktobrī. B. Džonsona pašmāju oponenti šo priekšlikumu kritizē, norādot, ka ir nereāli palikt vienotā tirgū bez kopējām muitas procedūrām. Jāteic, ka oficiālā Brisele pret šo piedāvājumu izturas, pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vārdiem runājot, ar ārkārtīgi lielu piesardzību. Proti, valda neapmierinātība, ka starp Ziemeļīriju un Īriju būs muitas pārbaudes. Īrijas premjerministrs Leo Varadkars norādījis, ka par plāna detaļām vēl sīki jādiskutē un jākonsultējas ar Briseles amatpersonām. Tāpat L. Varadkars norādījis, ka britu premjera plāns neatbilst tām vienošanām, kas noslēgtas starp Ziemeļīriju un Īriju. Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs norādījis, ka britu priekšlikumā vēl ļoti daudz kas uzlabojams. Bet, ja iesniegtais plāns ir britu galavārds, tad vienošanās nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas raidorganizācija «Sky News» izveidojusi ziņu kanālu bez jaunumiem par Brexit, šādi vēršoties pie nokaitinātajiem skatītājiem, kuri vairāk nekā trīs gadus ilgās Brexit sāgas dēļ vispār pārtraukuši skatīties ziņu programmas.

Jaunais kanāls bez Brexit darbu sāks trešdien un raidīs darbadienu vakaros, kamēr «Sky News» galvenajā kanālā turpinās «detalizēti atspoguļot visus Brexit aspektus», kā arī sniegs ziņas par notikumiem valstī un pasaulē.

Kā norādīja «Sky News», tas jaunu kanālu izveidojis pēc vasarā publicētas aptaujas, ka trešdaļa britu pilnībā izvairās no ziņām.

Vairāk nekā 70% respondentu tajā vainoja Brexit, sakot, ka viņi ir «pārāk nokaitināti par politiskajām debatēm ap to», bet 40% aptaujāto sacīja, ka «jūtas bezspēcīgi, lai ietekmētu notikumus», paziņoja «Sky».

««Sky News Brexit-Free» ir drosmīga pieeja, taču, ieklausoties sabiedrības viedoklī pēdējās nedēļās un mēnešos, tas ir kaut kas, ko mūsu skatītāji uzskatīs par vērtīgu,» paziņoja «Sky News» vadītājs Džons Railijs. «Brexit ir vēsturisks stāsts, kuram ir liela ietekme, un mēs turpināsim tā visaptverošu atspoguļošanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas parlaments nobalso par Brexit vienošanās atlikšanu

LETA--BBC, 19.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsojis par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Tā kā līdz ar to netiek apstiprināta Brexit vienošanās, automātiski iedarbojas likums bezvienošanās Brexit novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram sestdienas vakarā jālūdz ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Pārstāvju palātas deputāti ar 322 balsīm par un 306 pret atbalstīja konservatīvo deputāta Olivera Letvina iesniegto priekšlikumu, ka pirms vienošanās ratifikācijas jāpieņem likums tās izpildei.

Pēc Letvina priekšlikuma pieņemšanas valdība atsaukusi šodien paredzēto balsojumu par Brexit vienošanās ratifikāciju.

Džonsons pēc balsojuma paziņoja, ka turēsies pie līdzšinējā izstāšanās termiņa - 31.oktobra - un nelūgs ES pagarināt termiņu un ka valdība nākamnedēļ iesniegs Brexit īstenošanai nepieciešamo likumprojektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ES vēl nepieņem lēmumu par laiku, uz kādu atliekams Brexit

LETA--AFP, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) vēstnieki līdz nākamajai nedēļai atlikuši lēmuma pieņemšanu par to, uz cik ilgu laiku atliekama Lielbritānijas izstāšanās no ES, piektdien pēc sarunām Briselē pavēstīja diplomāti.

27 ES dalībvalstis ir vienisprātis, ka Brexit ir jāatliek uz laiku pēc 31.oktobra, tomēr šobrīd vēl turpinās sarunas par to, cik ilgs laiks varētu tikt atvēlēts.

Vēstnieki vienojušies, ka lēmums tiks pieņemts rakstiskā procedūrā, nevis līderu ārkārtas samitā, un viņu nākamā sanāksme gaidāma pirmdien.

ES dalībvalstis jau trešdien vēstnieku sanāksmē principā piekrita atlikt Brexit uz laiku pēc 31.oktobra.

«Visi bija vienisprātis, ka termiņu ir nepieciešams pagarināt, lai izvairītos no bezvienošanās Brexit,» pēc trešdienas sanāksmes ziņu aģentūrai AFP sacīja avots.

Atbilstoši līdzšinējam plānam paredzēts, ka Lielbritānijai jāizstājas no ES 31.oktobrī, bet Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sestdienas vakarā lūdza ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ārlietu ministrija aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā

LETA, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Lielbritānijā, nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā, informēja ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Lai izvairītos no sarežģījumiem, pastāvīgi uzturoties Lielbritānijā pēc 2020.gada 31.janvāra, ĀM turpina aicināt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas pilsoņus reģistrēties "pastāvīgā" jeb "settled" vai "pagaidu" jeb "pre-settled" iedzīvotāja statusam.

"Pēc vēlēšanām Lielbritānijā un jaunā parlamenta sesijas atklāšanas ir skaidrs, ka janvāra beigās Brexit būs. Tādējādi ĀM uzstājīgi aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē," norādīja ministrijā.

Pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem, līdz 30.novembrim statusam pieteikušies kopumā 79 500 Latvijas pilsoņu. Novembrī saņemti 3 400 jauni reģistrācijas pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mijiedarbojoties pandēmijas un Brexit procesiem, britu salā briest pārmaiņas. Proti, Skotijā aug atbalsts vēl vienam referendumam par tās neatkarību no pārējās Apvienotās Karalistes.

Piemēram, “Ipsos MORI” aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd par neatkarīgu Skotiju būtu gatavi balsot 58% tās iedzīvotāji. Atbalsts Skotijas neatkarībai šogad pamatā ir palielinājies, un neatkarību atbalstošā Skotijas Nacionālā partija pirms šī reģiona parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā ieņem visai pārliecinošu līdera pozīciju.

Vēl tikai 2014. gadā skoti jau vienreiz devas nobalsot par savu turpmāko dalību Apvienotajā Karalistē. Toreiz gan šīs kalnainās zemes pārstāvji izlēma no pārējās britu nācijas tomēr neatšķelties. Tiesa gan, toreiz spekulācijas par Skotijas referendumu pamatīgi tracināja finanšu tirgus, kuros plauka daudz spriedumu par šādas Apvienotās Karalistes sašķelšanās sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien noraidīja aicinājumu rīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu, norādot, ka tādējādi tiktu "turpināta politiskā stagnācija, ko Skotija pieredzējusi pēdējās desmitgades laikā".

Džonsons Lielbritānijas valdības lēmumu darījis zināmu vēstulē Skotijas pirmajai ministrei Nikolai Stērdženai. Skotijas līdere iepriekš paudusi, ka vēlas referendumu sarīkot vēl šogad.

Džonsons norādīja, ka Stērdžena iepriekš esot solījusi, ka 2014.gada referendums būs balsojums, kas notiek "reizi paaudzē".

Kā skaidro Skotijas neatkarības atbalstītāji, situācija pilnībā mainījusies pēc 2016.gada breksita referenduma, kurā Skotija balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), kamēr vairums vēlētāju Lielbritānijā kopumā nobalsoja par izstāšanos.

Turklāt 2014.gada neatkarības referendumā tika balsots par turpmāko dalību valstī, kas ir ES sastāvā, tomēr Lielbritānija jau mēneša beigās bloku pametīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori valstis var vērtēt pēc Covid-19 indeksa

Māris Ķirsons, 05.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Ja agrāk potenciālie investori būtisku vērību pievērsa valstu "Doing Business" un Globālās konkurētspējas indeksiem, tad tagad, iespējams, nozīme varētu būt arī Covid-19 ierobežošanas un apkarošanas konkurētspējas indeksam, kurā Latvija pašlaik ierindota 39. vietā

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns, kurš šobrīd konsultē un apmāca Aberdīnas un Grampiānas reģiona tirdzniecības palātas uzņēmumus Skotijā (Lielbritānijā), kā arī ir Lielbritānijas–Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvis Ziemeļaustrumu Skotijā.

Ģ. Greiškalns pieļauj, ka tieši šāds vai līdzīgs no vairākiem kritērijiem veidotais indekss varētu būt viens no faktoriem, lai tieši tajās valstīs, kuras veiksmīgāk apkaro un cīnās ar vīrusa ierobežošanu, arī ātrāk atjaunotos ekonomika.

"Pieļauju, ka tās valstis, kuras ir un būs šī saraksta augšgalā, savu ekonomiku varēs atjaunot straujāk nekā tās, kuras ir augsta riska zonā (otrs saraksts) [abi saraksti lasāmi 5.maija žurnālā "Dienas Bizness"], iespējams, pat veidosies ekonomiski ātrāk atjaunojošos valstu salas. Viena no tādām valstu grupām varētu būt Baltija," viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink Grupp meitasuzņēmums AS Tallink Latvija ir noslēdzis līgumu ar Holland Norway Lines BV par kuģa Romantika ilgtermiņa fraktēšanu.

Fraktēšanas līgums stāsies spēkā pēc tam, kad to tuvākajā laikā apstiprinās saistītie finanšu partneri. Kuģis, kas darbojas ar Latvijas karogu, fraktētājam tiks nodots 2022. gada martā, un līguma nosacījumi paredz nomas periodu uz 3 gadiem ar iespēju līgumu pagarināt uz vēl 1+1 gadu. Plānots, ka Holland Norway Lines kuģi ekspluatēs starptautiskos maršrutos starp Norvēģiju un Holandi.

Kuģis Romantika tiek fraktēts bez uzņēmuma apkalpes un apkopes.

Pirms Covid-19 pandēmijas kuģis Romantika kursēja maršrutā Rīga – Stokholma, taču kopš šī gada jūlija sākuma kuģis tika nosūtīts īstermiņa fraktā uz Maroku. Savukārt no šī gada 15. oktobra kuģis atrodas īstermiņa fraktā Glāzgovā, Skotijā, kur nodrošina izmitināšanu globālās klimata konferences COP26 dalībniekiem. Plānots, ka kuģis atgriezīsies Tallinā novembra vidū, taču, ņemot vērā, ka uzņēmums neplāno atjaunot Rīga – Stokholma maršrutu vismaz līdz 2022. gada pavasarim, kuģis paliks Tallinas ostā līdz frakta sākumam saskaņā ar noslēgto līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi atkorķē šampanieti uz šķietamas Brexit un tirdzniecības karu skaidrības

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Volstrītā pieaug, britu mārciņas vērtība svārstās

LETA--AFP, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet britu mārciņas vērtība svārstījās, Brexit vienošanās projektam starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) uzkurinot gan cerību, gan skepsi valūtu tirgū.

Mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga gandrīz līdz 1,30 dolāriem par mārciņu pēc ziņām par Brexit vienošanās noslēgšanu, bet sāka kristies, kad investori saprata, ka tai nav garantēts Lielbritānijas parlamenta atbalsts.

«Pēc sākotnējā atvieglojuma, ka Lielbritānijas valdība un ES ir panākušas vienošanos, tirgi ir satraukti, ka tai vēl nav pietiekama atbalsta apstiprināšanai [Lielbritānijas] parlamentā sestdien,» sacīja neatkarīgais ekonomists Džūljens Džesops.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, un analītiķi to izskaidroja ar Brexit vienošanos, lai gan opozīcija pret šo vienošanos britu parlamentā apdraud tās apstiprināšanas izredzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Norāda uz nepieciešamību vienoties ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu

LETA, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Brexit Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) līmenī būs jāstrādā pie vienošanās ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).

Diskusija par to raisījās, arī deputātam Aleksandram Kiršteinam (VL-TB/LNNK) aktualizējot Latvijas ieinteresētību tautiešiem atgriezties atpakaļ Latvijā. Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže norādīja, ka, lai iedzīvotāji no Lielbritānijas remigrētu atpakaļ uz Latviju, ir jāsakārto arī jautājums par viņu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu. Vēstniece vērsa uzmanību, ka pašlaik viņa nevar sniegt skaidrojumu Lielbritānijā medicīnas jomā strādājošajiem Latvijas valsts piederīgajiem, kā viņu kvalifikācija tiktu atzīta Latvijā, ja tautieši nolemtu atgriezties.

Uz nepieciešamību risināt jautājumu par kvalifikāciju atzīšanu norādīja arī deputāti Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Reinis Znotiņš (JKP) un Marija Golubeva (AP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

EP Ārlietu komitejas priekšsēdētājs: Skotija pēc Brexit varētu atgriezties ES kā neatkarīga valsts

LETA--DPA, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skotija pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu atgriezties blokā, bet ar nosacījumu, ka tā kļūst par neatkarīgu valsti, intervijā medijiem sacījis Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Deivids Makalisters.

Taču viņš norādīja, ka pašreiz būtiski ir citi jautājumi.

"Lielbritānija varbūt arī pamet ES, bet tā paliek saistīta ar mums daudzos veidos," intervijā mediju grupas "Madsack" ziņu redakcijai "RedaktionsNetzwerk Deutschland" sacīja Makalisters.

"Skotijas institūcijas jau tagad jautā man, vai es varētu būt viņu kontaktpersona Briselē pēc Brexit," atklāja Makalisters, kā piemēru minot Skotijas universitātes, kas vēlas arī turpmāk saņemt finansējumu no ES un piedalīties apmaiņas programmās.

Makalisters pauda viedokli, ka Skotijas Nacionālās partijas (SNP) aicinājumi 2020.gadā sarīkot referendumu par Skotijas neatkarību, paturot prātā dalību ES, ir veids kā radīt "politisko noskaņojumu" pirms nākamajām Skotijas parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2021.gada maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu izstāšanos no ES daudzi gaida, uzpērkot mārciņas un šīs valsts akcijas, spēle - riskanta.

Jau vairāk nekā trīs gadus finanšu tirgus dalībniekiem jāmēģina stūrēt pa ķēpīgajiem Brexit ūdeņiem. Tiesa gan, jau pavisam drīz – galējais datums noteikts 31. oktobris – būtu jātop zināmam šī procesa iznākumam. Pēdējo dienu laikā Brexit sāgu aptvēris zināms optimisms, ko ataino tas, ka cena palēkusies gan sterliņu mārciņai, gan citiem britu aktīviem. Pietiekami daudzi tirgus dalībnieki Apvienotās Karalistes sarunās ar Eiropas Savienību (ES) aktīvi mēģina saskatīt cerību uz pēdējā brīža vienošanos.

Pamatā, šķiet, vērojama spēle uz to, ka Brexit iznākums būs ar vienošanos par tālāku abu reģionu sadarbību. Tas daļai liek izdarīt attiecīgas spekulācijas jeb mēģināt cenu atgūšanās vilcienā ielēkt jau laicīgi. Neskaidrība par britu izstāšanos no ES ilgstoši metusi ēnu pār dažādiem šīs valsts finanšu aktīviem. Ja beidzot šie mākoņi vismaz daļēji pagaisīs, tad tas var raisīt zināmu atvieglojuma nopūtu. Citiem vārdiem sakot, finanšu tirgiem ne vienmēr var piedēvēt pacietību, un jau tagad dzirdami dažādi vērtējumi, kuri būs uzvarētāji no tā, ka nematerializēsies sliktākais Brexit scenārijs. Tādējādi tirgus dalībnieki metušies laicīgi pārcenot britu aktīvus, kas lielā mērā nozīmē daļu No-Deal (arī vienošanās atlikšanas) risku izņemšanu no vienādojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) notika Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) – Brexit. Tālāk rakstā lasāma informācija, kas jāņem vērā ceļotājiem.

Atbilstoši AK Izstāšanās no ES līgumam no š.g. 1. februāra līdz 31. decembrim būs pārejas periods, kad AK vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to vēl attieksies ES tiesības un pienākumi. ES un AK sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka AK vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā.

Par ES un AK attiecībām, sākot ar 2021.gada 1.janvāri, turpināsies sarunas. Šīs sarunas jānoslēdz līdz pārejas perioda beigām.

Ceļošana uz Apvienoto Karalisti Brexit pārejas periodā no 2020.gada 1.februāra līdz 31.decembrim

Pārejas perioda laikā ceļošanas nosacījumos nekas nemainīsies – ES, t.sk. Latvijas, pilsoņi uz AK un AK pilsoņi uz ES varēs ceļot tāpat kā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šogad dominējis dolārs; paredz nelielu tā cenas atslābumu

Jānis Šķupelis, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, britu mārciņas vērtība īslaicīgi sasniedz piecu mēnešu maksimumu

LETA--AFP, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien īslaicīgi pieauga līdz piecu mēnešu maksimumam, pateicoties jaunam Brexit optimismam, bet pēc tam kritās.

Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā pieauga, ko noteica pozitīvs noskaņojums par ASV-Ķīnas tirdzniecības situāciju un labu kompāniju peļņu.

Britu mārciņas vērtība dienas vidū pieauga līdz 1,3013 ASV dolāriem par mārciņu, kas bija augstākais līmenis kopš maija, atjaunojoties Brexit optimismam pēc Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona lūguma ES pagarināt Brexit termiņu.

Mārciņas vērtība vēlāk kritās pēc tam, kad Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas spīkers Džons Bērkovs bloķēja Džonsona mēģinājumu sarīkot atkārtotu balsojumu par viņa panākto jauno Brexit vienošanos.

«Tiem, kas seko Džonam Bērkovam, nebija nekāds pārsteigums, ka palātas spīkers ir paziņojis, ka šodien nebūs nekāda nozīmīga Brexit balsojuma,» sacīja XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems.

Komentāri

Pievienot komentāru