Finanses

Atšķiras uzņēmēju un finanšu ministra viedoklis par Covid-19 atbalsta turpināšanu

LETA, 09.07.2021

Jaunākais izdevums

Jūnijs bija pēdējais mēnesis, par kuru uzņēmēji varēja saņemt ar Covid-19 saistītos pabalstus, tāpēc šis jautājums pārrunāts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītājā darba grupā, kur ministra un uzņēmēju viedokļi par atbalsta turpināšanu atšķīrušies, vēsta Latvijas Televīzija.

Ēdināšanas, tūrisma un fitnesa nozares uzskata, ka spēkā esošie ierobežojumi joprojām neļauj pilnvērtīgi strādāt, tāpēc valstij atsevišķas Covid-19 atbalsta programmas jāturpina. Savukārt finanšu ministrs uzsvēris, ka Ekonomikas ministrija vēl turpinās darbu ar priekšlikumiem uzņēmējdarbības atbalstam un tālāk tos skatīs valdība.

Reirs mudinājis uzņēmējus situācijai pielāgoties. "Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir sniegusi ļoti dāsnu atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem, lai saglabātu darbavietas un tautsaimniecības attīstību. Skaidrs, ka Covid-19 ietekmēs mūsu ikdienu arī turpmāk, un visiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai," pauda finanšu ministrs.

Politiķis uzsvēris, ka "neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus, un neviena valsts to ilgtermiņā nedara. Uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi".

Savukārt Ekonomikas ministrija piedāvā Covid-19 atbalstu turpināt maksāt atsevišķām nozarēm, uz kurām attiecas ierobežojumi. Dīkstāves pabalstus maksāt vairs nav plānots, taču piemaksas pie algām un grantus par apgrozījuma kritumu gan rosināts piešķirt līdz augusta beigām. Valsts budžetam tas izmaksātu 60 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrija arī uzskata, ka Covid-19 pabalstus varētu aizstāt ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu līdz 9% skartajām nozarēm uz diviem gadiem. Savukārt Reirs par PVN samazināšanu norādīja, ka par to varot runāt tikai valsts budžeta pieņemšanas procesā.

Ekonomikas ministrijas priekšlikumi ceturtdien pārrunāti finanšu ministra vadītajā darba grupā, kur vairāku nozaru pārstāvji uzstājuši uz atbalsta turpināšanu. Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis pauda nostāju, ka ierobežojumi, kas ir ēdināšanā - distance, trīs drošības koridori, kuros var apkalpot, samazinot spēju strādāt vai samazinot apgrozījumu par 60-70%, ņemot vērā, ka vakcinācijas aptvere esot zem 30%.

Viņš gan piekritis, ka dīkstāves pabalsti vairs nav nepieciešami, jo tie nemudina strādāt, taču ierobežojumu dēļ citi atbalsta rīki gan esot jāturpina.

Tāpat uzskata Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija. Tās pārstāvis Ēriks Lingebērziņš uzsvēris, ka joprojām ir strikti ierobežojumi ceļošanai uz un no valstīm ārpus Eiropas Savienības, savukārt tūrismam no Eiropas valstīm nepieciešams ieskriešanās periods.

"Ja 16.jūnijā ir atcelti, piemēram, nebūtiskas ieceļošanas nosacījumi, tad tas nenozīmē, ka 17.jūnijā bizness strādā. [..] Visa nozare ir absolūtā gatavībā strādāt, klienti ir gatavi braukt, bet lēmumu par ceļojumu cilvēks nepieņem, kā ieejot veikalā, nopērkot pārtikas produktu," skaidroja Lingebērziņš.

Uz valsts atbalsta turpināšanu cer arī sporta zāles, kas iekštelpās drīkst apkalpot tikai pret Covid-19 vakcinētus klientus. "Apmeklējumu apjoms ir ļoti neliels. Mēs strādājam ar 10% kapacitāti, un jebkurš var saprast, ka, ja kapacitāte ir 10%, mēs nevaram izpildīt mūsu saistības. [..] Ja mēs esam regulēta nozare, kuras darbība ir ierobežota, tad mums arī pienākas atbalsts," uzskata Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas pārstāvis Gints Kuzņecovs.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka kopš decembra dīkstāves pabalstos, algu subsīdijās un grantos izmaksāti nedaudz vairāk nekā 600 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija 13.decembrī nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reirs: Jāvērtē siltumenerģijas tarifos iekļauto administratīvo izdevumu pamatotība

LETA, 02.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāvērtē siltumenerģijas tarifos iekļauto administratīvo izdevumu pamatotība, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš pauda pārliecību, ka, pārskatot energokompāniju administratīvās izmaksas, tarifus varētu samazināt. "Es esmu pārliecināts, ka tas ļautu samazināt tarifus," teica Reirs

Tostarp Reirs norādīja, lai spriestu par šo jautājumu, nākamajā nedēļā sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde.

"Aicināšu uzņēmējus un arī arodbiedrības, kas ir mūs sociālie partneri, atrast mehānismu, kā izvērtēt šo uzņēmumu administratīvās izmaksas. (..) Cik tur iekšā ir peļņa? Varbūt, divus gadus peļņu nevajag. Kāpēc mums, piemēram, vajadzīga peļņa "Rīgas siltumam" vai "Latvenergo", ja par to summu var samazināt tarifu?," sacīja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notiek pārrunas ar inženieri un autosportistu Andri Dambi par iespējām Latvijā ražot elektroautobusus skolēnu pārvadājumiem, otrdien valdības un sociālo partneru veidojošajā nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Latvija plāno iesniegt pieteikumu Eiropas Komisijā (EK) par 1,82 miljardu eiro piesaisti no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda. Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.

No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju

Db.lv, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai parlamentā.

Šogad portfelim ir jauns izskats un tā esot J.Reira dāvana Finanšu ministrijai. No oša koka veidotā portfeļa autors ir tēlnieks Ivars Drulle.

Jaunais portfelis simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju, tas ir inovatīvs, izgatavots Latvijā no vietējiem materiāliem. Portfelis ir veidots no oša koka, radot atsauci uz Latvijas dabas bagātībām, ilgtspējīgu ekonomiku un atjaunojamiem resursiem. Uz eksportu orientētas ražošanas atdzimšana jeb viedā reindustrializācija ir Latvijas kopīgais mērķis stabilai tautsaimniecības attīstībai. Portfeļa kalpošanas laiks ir ilgāks par mūsu mūžu.

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Reira padomniece Mudrīte Grundule aģentūru LETA informēja, ka trešdien notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē finanšu ministrs norādījis uz apņemšanos turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu, īstenojot ilgtermiņa programmu.

"Konsekventi pēdējos desmit gados nodokļu slogs ir būtiski mazināts no 43,3% līdz 36,7% no iekšzemes kopprodukta nelielo algu saņēmējiem, un starpība ar kaimiņvalstīm ir sarukusi," stāstījis Reirs.

Viņš pauda pārliecību, ka darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, īpaši mazo un vidējo algu saņēmēju grupā. "Vērtējam iespēju pakāpeniski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma apmēru līdz valstij noteiktās minimālās darba algas lielumam un iespēju mazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes," informēja Reirs vienlaikus piebilstot, ka jautājuma par VSAOI atlikšanu nav Finanšu ministrijas (FM) dienas kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdības pārstāvji cenšas pārliecināt ASV regulatorus samazināt uzraudzību likvidējamajai bankai "ABLV Bank", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē aprīlī Vašingtonā Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) personīgi esot lūdzis ASV Finanšu ministrijas amatpersonas atcelt plānotās sankcijas pret "ABLV Bank". Uzraudzības prasību samazinājums ļautu vairot investīcijas un četrus gadus pēc banku sektora satricinājuma sākuma atjaunot Latvijas finanšu sistēmas labo reputāciju, ziņo "Bloomberg".

"Mēs teicām Finanšu ministrijai, ka vēlamies sākt šo procesu, saprotot, ka tas nav vienas dienas process," Reirs teicis intervijā Rīgā. "Ceru, ka virzīsimies uz priekšu, lai to atceltu, un mēs to arī esam nopelnījuši," "Bloomberg" citē Latvijas finanšu ministra teikto par sarunām ar ASV regulatoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viens "lokdauna" mēnesis varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro

LETA, 19.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc primārajām aplēsēm oktobra sākumā, viens "lokdauna" mēnesis varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro, otrdien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Republika") lūdza ministru skaidrot, cik budžetam papildus izmaksās viens "lokdauna" jeb mājsēdes mēnesis, uz ko Reirs norādīja, ka precīzus skaitļus nevar nosaukt, tomēr indikatīvi tie varētu būt 200 miljoni eiro.

Viņš skaidroja, ka šis jautājums jāsasaista ar to, kāda situācija ir valstī un kas notiek slimnīcās. Vakar esot vērtēts veselības ekspertu ziņojums par to, cik valstij izmaksātu, ja tiktu pārpildītas slimnīcu gultas. Izmaksas varētu būt 250-300 miljoni eiro, nerunājot par zaudētām dzīvībām un liegumu saņemt pakalpojumus, akcentēja Reirs.

Oktobra sākumā, kad tika veidoti aprēķini, secināts, ka šāda veida "lokdauns" varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro. "Ar to mēs esam rēķinājušies, bet tas atkarīgs no tā, cik veiksmīgs uzņēmējiem bijis oktobra sākums, un cik veiksmīga būs novembra otra puse," teica politiķis, piebilstot, ka mājsēde iekrīt divas nedēļas vienā un divas nedēļas otrā mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Tuvāko trīs gadu laikā nav vajadzības paaugstināt kādus nodokļus

LETA, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz tuvāko trīs gadu laikā vidēja termiņa budžeta ietvarā nav nepieciešamības kādu nodokļu celšanai, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Pēc viņa teiktā, Latvijas iet gluži pretēju ceļu.

"Pagājušajā gadā samazinājām darbaspēka nodokļus par pusprocentu darbinieku un pusprocentu darba devēju pusē. Liekas it kā maz, bet valstij tas radīja par 87 miljoniem eiro mazākus ieņēmumus," sacīja Reirs.

Tāpat finanšu ministrs atgādināja, ka no nākamā gada tiks palielināts neapliekamais minimums - no 1.janvāra līdz 350 eiro, bet no 1.jūlija līdz 500 eiro gan strādājošajiem, gan pensionāriem.

"Tas nozīmē, ka 90 miljoni eiro paliks cilvēku maciņos. Tas, manuprāt, ir nozīmīgs solis," uzsvēra Reirs.

Ministrs skaidroja, ka, samazinot par vienu procentpunktu sociālās iemaksas, tiek mērķēts uz konkurētspējas celšanu produktīvās nodarbinātības pusē, kur algas ir virs 1400 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padome otrdien apstiprināja 1,82 miljardu eiro apjomīgo Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Līgumu par finansējuma saņemšanu plānots noslēgt augustā, un kā pirmā atbalstu saņems veselības nozare, kurā jau ir uzsākta projektu sagatavošana.

"Eiropas Komisija atzina, ka Latvijas plāns aptver plašu, savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Padome bija minējusi Latvijai 2019.gada un 2020.gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos. Plānā paredzēts risināt izaicinājumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde, uzņēmējdarbības vide, cīņa ar ēnu ekonomiku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju," informēja FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Panāktā vienošanās paredz, ka katram Latvijas bērnam tiks izmaksāts īpašs atbalsts 500 eiro apmērā.

Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars mikroblogošanas vietnē "Twitter" pauda pateicību visiem, kas atbalstīja un palīdzēja tam notikt. "Mazas, bet svarīgas uzvaras sajūta!" atzīmēja politiķis.

Viņš arī pauda, ka atbalsta izmaksa būtu jāveic iespējami ātri.

Jaunās konservatīvās partijas politiķis Gatis Eglītis sacīja, ka ir paredzēts viens maksājums atbalsta sniegšanai.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, vienreizēja pabalsta izmaksas 500 eiro apmērā par katru bērnu budžetam izmaksās 179 miljonus eiro. Šim aprēķinam par pamatu ņemti statistikas dati, kas liecina, ka patlaban valstī ir aptuveni 358 000 nepilngadīgu personu. Precīzākus aprēķinus vēl sniegs Labklājības ministrija (LM).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc ieceļošanas Latvijā lidostā varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu

Db.lv, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieceļojot Latvijā, lidostā "Rīga" varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu, paredz valdībā otrdien apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka pēdējo dienu laikā pasaulē un arī Eiropas valstīs pakāpeniski izplatās jaunais Covid-19 vīrusa omikrona paveids un, lai iespēju robežās mazinātu šī vīrusa ievešanu Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka par jautājumu valdības sēdes laikā izvērsās plašas diskusijas.

Dodoties pusdienu pārtraukumā, iepriekš valdībā lēmuma par jautājumu nebija. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aizvietotājs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš otrdien vada sēdi, izsludināja pusstundas pārtraukumu, kuras laikā ministriem jāsaprot, vai būs iespējams nonākt pie kompromisa vai galējā variantā jāveic balsojums.

Īpašus iebildumus par lēmumu valdības sēdes laikā izteica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš atzīmēja, ka šāds valdības lēmums būtu pret Eiropas Savienības (ES) regulu, kas nosaka, ka jebkādus papildu ierobežojumus var noteikt tikai ārkārtas apstākļos un līdz 14 dienām, par to jāinformē arī Eiropas Komisija (EK).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".

Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rosina līdz 1.februārim pārskatīt visu nozaru aizliegumus uzņēmējiem

LETA, 07.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nepieciešams līdz 1.februārim pārskatīt ierobežojumus uzņēmumiem, kuri patlaban Covid-19 pandēmijas dēļ nevar strādāt, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijai šādu nostāju pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Reirs atsaucās uz darba devēju pārstāvju pausto, ka uzņēmējiem esot vajadzīgi nevis valsts maksātie pabalsti, bet gan iespējas strādāt. Ministrs vērsa uzmanību, ka Latvijā ir vieni no stingrākajiem ierobežojumiem, kamēr "visa Eiropa ir atradusi veidu, kā sadzīvot ar omikronu".

"Mūsu ierosinājums - līdz 1.februārim pārskatīt visu nozaru aizliegumus un pielīdzināt tos tam, kas notiek Eiropā," paziņoja ministrs.

Pēc politiķa vārdiem, valstij paplašinot dažādus aizliegumus, ir jābūt pamatojumam, turklāt esot Eiropas valstis, kur tiesa atcēlusi valdības aizliegumus, jo tiem neesot pamatojuma. Ministrs pauda izbrīnu, kāpēc līdzīgos epidemioloģiskajos apstākļos, piemēram, Igaunijā ūdens atrakciju parks var strādāt un šo parku var apmeklēt Latvijas iedzīvotāji, kamēr Latvijā šādus pakalpojumus pašlaik sniegt nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vīrusi ir jaunā realitāte. Izdzīvos, kas pielāgosies

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 23.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot domu, ka Covid-19 ir uz ilgu laiku un ir jāpielāgojas šai situācijai, jāiemācās sadzīvot ar pandēmiju, finanšu ministrs Jānis Reirs intervijā Dienas Biznesam pauž, ka Eiropā esam vienādās starta pozīcijās ar visiem citiem un ka šis ir ļoti labs brīdis mūsu izrāvienam.

Doma laba, atbalstāma. Problēmas, kā parasti, paredzamas ar izpildījumu. Protams, šajā gadījumā ne jau Reirs vien visu nosaka, var pat teikt, ka vismaz par pandēmijas ierobežojumiem viņam teikšana mazāka nekā citiem, tomēr cerams, ka šī viņa nostāja būs pausta ne tikai intervijā, kas domāta uzņēmējiem, bet arī valdības apspriedēs. Un ne tikai pausta, bet arī saklausīta. Jo, lai gan pandēmija daudzmaz vienādi smagi skārusi visu pasauli un tiešām varam teikt, ka izejas līnija no krīzes potenciāli visiem ir vienāda, skaidrs, ka vinnētāji būs tie, kuri sparīgāk atspersies, ātrāk sāks drošu skrējienu un izvairīsies no paklupšanas jau pēc pirmajiem soļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

LETA, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienreizēju pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par bērnu lietderīgāks būtu ikmēneša atbalsts konkrētām iedzīvotāju grupām, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

"Domāju, ka lietderīgāk ir atrast, nevis vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā šai kategorijai, bet ikmēneša atbalstu konkrētām grupām, kurām ir jāpalīdz," teica finanšu ministrs.

Reirs norādīja, ka Covid-19 krīze iezīmē ļoti lielu atšķirību starp iedzīvotāju ienākumiem, tostarp atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem janvārī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāns pārpildīts par 3%, apliecinot, ka algu fonds valstī bijis lielāks, nekā iepriekš tika plānots. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, gada laikā 90% strādājošo darba alga ir palielinājusies vai nav mainījusies, kamēr 10% tā ir samazinājusies.

""Helikoptera nauda" ir vienreizējs pabalsts, kā saka, ņemat un liecieties mierā. Domāju, ka pareizāk ir atrast grupas, kurām ir jāpalīdz," sacīja Reirs, piebilstot, ka, piemēram, tas varētu attiekties uz ikmēneša pabalstu vecākiem, kuri saņem dīkstāves pabalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

10 nozares uztur finanšu un veselības ministru demisijas pieprasījumu

Db.lv, 31.01.2022

"Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik strikti ierobežojumi, tāpēc gan ārvalstu kompānijas, gan arī Latvijas iedzīvotāji labprātāk pārceļ pasākumus uz mūsu kaimiņvalstīm," norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 23.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.Tā intervijā Dienas Biznesam pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 23. marta numurā:

  • Statistika - cik zaudējam, nespējot pielāgot ekonomiku pandēmijai?
  • Intervija- „Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu” – intervijā "Dienas Biznesam" pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.
  • Tēma - jāpielāgojas vīrusa klātbūtnei. Par Eiropā iecerēto digitālo sertifikātu ceļošanai un ekonomika būs jāpasargā arī no nākotnes pandēmijām.
  • Finanšu tirgi - gals likmju brīvdienām, iespējams, agrāk, nekā gaidīts.
  • Personāls - krīzi pārdzīvos elastīgākie.
  • Viedoklis - Andrejs Belijs: Briest pārmaiņas gāzes nozares regulācijā.
  • Portrets - uzņēmēja Aiva Vīksna - biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju.
  • Tendences - Briest bagātības nodevu paisums. Jādomā par izaugsmi, nevis to, kā demotivēt strādāt un pelnīt.
  • Dienas Bizness Konferences - Koka izmantošanā būvniecībā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Lauris Aleksejevs, restorāna 36.Line restaurant līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē.

Organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa. Atklātā vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka "ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts", saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas.

Pēc ražotāju paustā, ir arī loģistikas un iepakojuma materiālu sadārdzinājums un deficīts. Tāpēc daudzi uzņēmumi plāno sašaurināt ražošanu, vai pat pārtraukt to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna plānotajām izmaiņām, informē Finanšu ministrijā (FM).

"ANM plāna iesniegšanas temps EK ir būtisks. Tagad mums ir jāiet uz priekšu, jāapstiprina plāns valdībā un jāiesniedz saskaņošanai EK līdz 30. aprīlim, lai ātrāk investētu šo naudu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ministrs uzsver, ka ANM naudai ir salīdzinoši īss ieguldījumu termiņš. "Tāpēc man ļoti gribētos, lai ANM plāna iesniegšana EK netiek politiski vilcināta un torpedēta, jo tas mums draud ar vakcīnu iepirkumam līdzīgu atpalicību ES mērogā," teic J.Reirs.

LDDK aicina pārskatīt Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Atveseļošanas un noturības mehānisma...

Plāna būtiskākās izmaiņas paredz, ka Latvija izmantos visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas pēc pēdējiem aprēķiniem pieejams Latvijai. Tāpat plānā paredzēts palielināt fokusu uz Nacionālās industriālās politikas (NIP) un Nacionālais enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanu ar kopumā vairāk kā 1 miljarda eiro atbalstu.

FM norāda, ka uzlabotajā plānā iekļauti iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiski projekti, piemēram, energoefektivitātes jomā, lai samazinātu elektroenerģijas cenu ražotājiem un palielinātu uzņēmumu energoefektivitāti, lai pilnveidotu Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes un procesus uzņēmumos, lai atbalstītu inovatīvu produktu radīšanu. Tāpat būtisks atbalsts tiks sniegts mūžizglītībai, sociālajai un veselības jomai, piemēram, ieguldot līdzekļus ambulatoro un stacionāro pakalpojumu uzlabošanā vismaz 11 slimnīcu infrastruktūrā.

"Jau šobrīd varam teikt, ka savlaicīgā plāna projekta iesniegšana EK ir bijis pareizs solis. Šobrīd esam uzklausījuši EK redzējumu par plāna projektu un strādājuši pie plāna uzlabojumiem kopā ar sociālajiem partneriem. Lai arī apzināmies, ka ar šo atbalstu nevarēsim atrisināt pilnīgi visas mūsu vajadzības, tas viennozīmīgi būs neatsverams atbalsts mūsu ekonomikai Covid-19 pandēmijas radīto seku pārvarēšanā," uzsver finanšu ministra padomnieks, ANM plāna izstrādes darba grupas vadītājs Ints Dālderis.

Vienlaicīgi plānots veikt arī plāna saturiskās izmaiņas, novirzot lielāku finansējuma daļu sociālās iekļaušanas pasākumiem. Papildus finansējumu plānots novirzīt arī produktīvajām investīcijām pētniecībā un attīstībā. Tāpat plānots palielināt atbalstu energoefektivitātes pasākumiem, uzsvaru liekot tieši uz daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes un uzņēmējdarbības energoefektivitātes pasākumiem. Palielināt resursus energotīklu modernizēšanai ar mērķi integrēt atjaunojamos energoresursus un samazināt izmaksas. Tāpat piedāvāts palielināt finansējumu privātā sektora digitalizācijai, vienlaikus paredzot būtiski lielākus ieguldījumus digitālajās prasmēs.

Savukārt no plāna paredzēts izslēgt atbalsta pasākumus biometāna patēriņam.ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir nosūtījusi Eiropas Komisijai (EK) pieprasījumu izmaksāt finansiālo atbalstu no Atveseļošanas fonda (AF) 201 miljona eiro apmērā, atskaitot priekšfinansējumu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Finanšu ministrijā (FM) informē, ka iesniegts pieprasījums par 231 miljonu eiro, no kura atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma. Turpmāk no katra Latvijas iesniegtā pieprasījuma tiks atskaitīti 13%, līdz saņemtais priekšfinansējums būs atmaksāts.

Pirmdien, 20.jūnijā, plkst.9 finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) FM tiekas ar EK viceprezidentu Valdi Dombrovski (JV), lai pārrunātu AF plāna ieviešanas gaitu un pirmo Latvijas iesniegto AF maksājuma pieprasījumu 231 miljona eiro apmērā. Pēc tikšanās, plkst.10 FM Preses telpā klātienē notiks preses brīfings, kurā Reirs un Dombrovskis informēs medijus par sanāksmē pārrunāto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārliecinoties, ka nepieciešams steidzami risināt Covid-19 atbalsta saņemšanas jautājumu skaistumkopšanas nozarē, jāveido nozarei specifisks atbalsta pasākums, lai sniegtu atbalstu.

Tā trešdien pēc tikšanās ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. “Skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk cietušajām nozarēm Covid-19 krīzē, turklāt, atšķirībā no pagājušā gada novembra un decembra, šā gada janvārī šīs nozares darbība būs pilnībā ierobežota. Nozarē strādā aptuveni 9000 speciālistu, tomēr atbalstam līdz šim pieteikušies tikai pusotrs tūkstotis. Redzējām, ka nepieciešams steidzami risināt šo jautājumu, tādēļ pilnveidosim informēšanu par pieteikšanos atbalstam, kā arī veidosim nozarei specifisku atbalsta pasākumu, lai sniegtu atbalstu,” norāda J. Reirs.

Finanšu ministrija sadarbībā ar nozares asociācijām sākusi darbu pie speciāla atbalsta instrumenta izstrādes, jo nozarē strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu režīmos. Piedāvātais risinājums paredz palīdzības atbalstu ārkārtējās situācijas laikā darba ņēmējam, individuālajam komersantam, pašnodarbinātajai personai vai patentmaksātājam, kas sniedz friziera, manikīra un pedikīra, kosmētiķa, kosmetologa un masiera pakalpojumus. Plānots, ka pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru