Kā katru vasaras piektdienu, šodien pēcpusdienā satiksme Pierīgā būs palēnināta, tostarp piejūras virzienos, tāpēc jārēķinās ar papildu laiku ceļā, brīdina "Latvijas valsts ceļi".

Šodien uz reģionālā autoceļa Sloka - Talsi netālu no Teitupītes no plkst.14 notiks publisks pasākums. Satiksmi regulēs policija. Posmā noteikts arī ātruma ierobežojums.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no Grundzāles līdz Lācupiem, kur ir trīs luksofora posmi un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 50 minūtes. Iebraucot Rīgā no Ķekavas puses, jārēķinās ar papildu laiku ceļā saistībā ar gājēju tuneļa un Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbiem.

Vidzemes šoseja posmā pie Lorupes gravas līdz Siguldai ir divi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš pa pievedceļu Lorupes gravai. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes.

Latvijā aptuveni 95% no šajā ceļu būvniecības sezonā plānotajiem darbiem ir izdarīti, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzina, ka šī būvniecības sezona bija grūta primāri laika apstākļu dēļ. "Ja salīdzinām ar iepriekšējo vasaru, kas bija ļoti piemērota autoceļu būvniecības darbiem, tad šogad bija pietiekami daudz izaicinājumu, jo īpaši Vidzemē un Latgalē," minēja Lazdovskis.

Viņš arī pastāstīja, ka ap Daugavpili notika šogad lielākie būvdarbi, jo sākās Daugavpils šosejas (A6) četru joslu posma pārbūve, un augusta vidū bija bažas par būvdarbu pabeigšanu.

LVC vadītājs atzīmēja, ka aptuveni 95% no darbiem, ko LVC bija plānojuši būvniecības sezonā, būs izdarīti. Tomēr būs divi vai trīs objekti, kurus vajadzēja pabeigt šogad, bet pilnā apmērā tas neizdosies. Viens no tiem ir Vidzemes šosejas (A2) posms Siguldā, kur daļa no posma ir pabeigta, bet daļai, kas iet caur Lorupes gravu, asfalta virskārta būs jāliek nākamgad.

Latvijā šodien sāk darboties trīs jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Tallinas šosejas (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam, bet uz Liepājas šosejas (A9) no 10. kilometra līdz Kaģiem un no Blīdenes līdz Brocēniem.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Šogad uz valsts autoceļiem plānots ieviest kopumā 17 jaunus vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus.

No marta līdz maijam paredzēts ieviest vidējā braukšanas ātruma kontroli vēl 14 posmos.

Tostarp vidējā braukšanas ātruma kontrole tiks ieviesta uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 jeb pagriezienam uz Cēsīm un no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim, kā arī uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Stalbes līdz Rubenei un uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Dzelmēm līdz Uplejām.

Latvijā 12. martā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Vidzemes šosejas (A2) no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam Valmiera-Cēsis-Drabeši (P20) jeb pagriezienam uz Cēsīm, kā arī posmā no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim.

Tāpat vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Valmieras šosejas (A3) no Stalbes līdz Rubenei, Daugavpils šosejas (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām, Ventspils šosejas (A10) starp rotācijas apļiem pie Tukuma, kā arī uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) no Tīnūžiem līdz Ziediņiem.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Valsts autoceļu tīklā šonedēļ būvdarbi turpinās 70 posmos, lielākā daļa no tiem ir uz reģionālajiem ceļiem, kur darbu dēļ 26 posmos ir samazināts atļautais braukšanas ātrums un daudzviet ieviesta reversā kustība, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Darbi notiek uz galvenajiem ceļiem desmit posmos, vietējiem ceļiem 22 posmos, kā arī uz 11 tiltiem un pārvadiem.

Turpinās remontdarbi uz Rīgas apvedceļa (A4, A5) pie Upesciema un Salaspils. Uz tilta pār Lielo Juglu un uz viadukta pār Daugavpils šoseju (A6) ieviesta reversā kustība, tādēļ satiksme tur var būt ļoti palēnināta.

Autovadītāji tiek aicināti, plānojot braucienus, ieskatīties kartē LVC interneta mājaslapā, kur atrodama informācija par visiem aktuālajiem ierobežojumiem uz valsts ceļiem, un ieplānot papildu laiku ceļam, ja ir jāšķērso būvdarbu vieta.

Rīgas dome uzdevusi Pilsētas attīstības departamentam vērtēt iespēju izveidot prāmju satiksmi starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju.

Kā iepriekš komitejas sēdē teica deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (SV/AJ), pašlaik ar sabiedrisko transportu sastrēgumu stundās no vienas apkaimes līdz otrai esot jābrauc divas stundas, savukārt ar prāmi tās būtu 15 minūtes.

FOTO: Būvē prāmjus ūdenssatiksmei starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru

Kuģu būvētava BIC aluminium ir ielikusi ķīli pirmajam no sešiem prāmjiem, kas,...

Politiķa ieskatā, prāmju satiksme starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju atrisināšot divu lielu Rīgas apkaimju iedzīvotāju pārvietošanās problēmas.

Kolektīvajā iesniegumā par prāmju satiksmi iesniegti 2850 iedzīvotāju paraksti. Pēc parakstu datu pārbaudes par derīgu atzīts 2331 paraksts.

Iedzīvotāji vērsušies pašvaldībā ar lūgumu nodrošināt regulāru prāmju satiksmi maršrutā Vecmīlgrāvis-Bolderāja.

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Prāmju satiksme starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi jāveido sadarbībā ar Rīgas brīvostu, izmantojot jau esošās piestātnes, secinājusi Rīgas pašvaldības izveidotā darba grupa.

Kopumā apskatīti visi pašvaldībai piederošie ūdensmalai pieguļošie zemesgabali Daugavas lejtecē, taču neviena no iespējamām vietām nav bijusi piemērota prāmju piestātņu, piebraucamo ceļu un laukumu izbūvei.

Turklāt aptuvenie aprēķini liecina, ka piestātņu izbūvei būtu nepieciešami 10-15 miljoni eiro, bet projektēšanai un būvniecībai būtu nepieciešami vismaz pieci gadi. Tādēļ sadarbībā ar "Rīgas brīvostu" apskatītās jau esošās piestātnes. Darba grupa secinājusi, ka prāmju satiksmei pār Daugavu piemērotākās ir Voleru piestātne KR21 un Sarkandaugavas piestātne EO11.

FOTO: Būvē prāmjus ūdenssatiksmei starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru

Kuģu būvētava BIC aluminium ir ielikusi ķīli pirmajam no sešiem prāmjiem, kas,...

Šīm vietām ir tieša piekļuve no maģistrālajiem pievedceļiem, kas paredzēti intensīvai transporta kustībai un atrodas ārpus dzīvojamām teritorijām. Voleros ir savienojums ar Daugavgrīvas ielu, bet EO11 Sarkandaugavā - ar Uriekstes ielu un tālāk ar Austrumu maģistrāli un Dienvidu tiltu.

Šo piestātņu izvietojums centrālā industriālā ostas zonā nodrošina minimālu ietekmi uz dzīvojamo vidi, līdz ar to, nerodas trokšņa vai satiksmes drošības riski, kas būtu neizbēgami Vecmīlgrāvja lokācijās.

Abās vietās ir labvēlīgi kuģošanas apstākļi un jau esoša ostas infrastruktūra - piestātnes, laukumi, manevru teritorijas un ceļi, kas būtiski samazina nepieciešamību veikt dārgus hidrotehniskus būvdarbus.

Lielākā daļa pielāgojumu aprobežotos ar rampu un atsevišķu tehnisko mezglu izbūvi.

Darba grupa secinājusi, ka prāmju satiksmes izveide maršrutā Vecmīlgrāvis - Bolderāja sniegtu ieguvumus Rīgai, ostai un iedzīvotājiem, uzlabojot mobilitāti, vides kvalitāti un ostas darbības efektivitāti.

Prāmju satiksme samazinātu transporta slodzi uz Daugavas tiltiem un galvenajām ielām, samazinot nepieciešamību veikt garus braucienus, izmantojot esošo transporta infrastruktūru. Tas saīsinātu kravas pārvadājumu laiku līdz pat vienai stundai, vienlaikus mazinot satiksmes negadījumu riskus un gaisa piesārņojumu.

Projekts stiprinātu Bolderājas, Vecmīlgrāvja un Sarkandaugavas industriālo attīstību, veicinot teritoriju ekonomisko nozīmi un pieejamību.

Darba grupa iesaka izmantot esošās piestātnes Rīgas brīvostas teritorijā, tās pielāgojot, nevis būvēt jaunas piestātnes.

Darba grupa norādījusi, ka apskatīti lielmēroga ROPAX tipa kuģi, kas paredzēti vieglo automašīnu un kravas transportlīdzekļu pārvadāšanai ar iespēju pārvadāt arī pasažierus.

Šo kuģu garums sasniedz 80 metrus, platums līdz 18 metriem, kravnesība apmēram 300 tonnas, braukšanas ātrums 10-14 mezgli (18-26 kilometri stundā).

Šādi prāmji spēj pārvadāt līdz 65 vieglajām automašīnām vai līdz 14 kravas automašīnām un, ja nepieciešams, uzņemt ap 100 pasažieru.

Līdz ar to, tika apskatītas piestātņu vietas, kas spētu apkalpot šādu gabarītu un funkcionalitātes kuģus.

Pirmdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā bija plānots skatīt iedzīvotāju iniciatīvu par prāmju satiksmes izveidi, taču šī jautājuma skatīšana atlikta uz kādu no nākamajā sēdēm.

Jau ziņots, ka Rīgas dome uzdeva Pilsētas attīstības departamentam vērtēt iespēju izveidot prāmju satiksmi starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju.

Pašvaldība saņēmusi kolektīvo iesniegumu par prāmju satiksmi. To parakstījis 2331 iedzīvotājs.

Eiropas mobilitātes nedēļas laikā, 20. un 21.septembrī, Rīgā uz divām dienām par gājēju ielu pārtaps Dzirnavu un Antonijas ielu posmi, informē Rīgas dome.

Saistībā ar Klusā centra ielu pārveidošanu par gājēju ielām, vairākos ielu posmos spēkā būs būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas. Pašvaldība aicina iedzīvotājus iepazīties ar gaidāmajām satiksmes izmaiņām un izbaudīt nesteidzīgas brīvdienas skaistākajos Dzirnavu un Antonijas ielu posmos.

Dzirnavu ielas posms no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Antonijas ielai un Antonijas ielas posms no Dzirnavu ielas līdz Elizabetes ielai gājējiem tiks atvēlēts no sestdienas, 20.septembra, plkst.6.00 līdz svētdienas, 21.septembra, plkst.17.00. Šajā laikā minētajos ielu posmos transportlīdzekļu satiksmi slēgs.

Tāpat no sestdienas plkst.6.00 līdz svētdienas plkst.17.00 Alberta ielā, slēdzot izbraukšanu uz Antonijas ielu, izveidos divvirziena satiksmi. Minētajā laika periodā divvirziena satiksme būs izveidota arī Zaļajā ielā, slēdzot izbraukšanu uz Dzirnavu ielas. Savukārt Jeruzalemes ielā minētajā laika periodā slēgs transportlīdzekļu izbraukšanu uz Dzirnavu ielas.

Viens no izaicinājumiem prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums, sacīja Igaunijas prāmju operatora AS "Tallink Grupp" komunikācijas direktors Mēliss Kompuss.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvijas valdība vairākkārt ir izteikusi interesi par prāmju maršruta Rīga-Stokholma atjaunošanu, kā arī ir notikušas vairākas tikšanās, lai šo ieceri varētu īstenot.

""Tallink" nav aizmirsis Latviju. Kad būs beidzies karš Ukrainā, ekonomiskā situācija nodrošinās iespēju strādāt ar zemu risku un būs pieejams piemērots kuģis, uzņēmums nopietni apsvērs iespēju atjaunot šo maršrutu ar vienu kuģi," teica Kompuss.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka papildu izaicinājums patlaban ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums Rīgā, jo iepriekšējā ēka ir pārveidota par nekustamo īpašumu biroju. Tādējādi Latvijas valdībai, Rīgas pašvaldībai un Rīgas ostai vispirms jāizveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu prāmju satiksmes darbību.

Frankfurtes lidostā nākamā gada aprīlī atvērs ilgi gaidīto trešo termināli, trešdien paziņoja Vācijas lielākās lidostas operators "Fraport".

Pirmās lidmašīnas izlidošana no jaunā pasažieru termināļa plānota 23.aprīlī, paziņoja "Fraport" vadītājs Štefans Šulte.

Desmit gadus ilgušie būvdarbi, kas izmaksājuši ap četriem miljardiem eiro, ir noslēguma posmā.

Plānots, ka jaunajā terminālī varēs apkalpot līdz 19 miljoniem pasažieru gadā.

No janvāra līdz aprīļa vidum plānots izmēģināt termināļa darbību. Testa laikā 8000 brīvprātīgo par samaksu ar jauno "Sky Line" vilcienu vai automašīnu dosies uz lidostu, izies drošības kontroli un reģistrēsies lidojumam.

Visas 57 aviosabiedrības, kas pašlaik tiek apkalpotas otrajā terminālī, līdz vasarai četrās kārtās tiks pārceltas uz jauno ēku.

Plānots, ka pēc tam notiks otrā termināļa rekonstrukcija, kas ilgs aptuveni piecus gadus.

Iepirkumi - tā ir gana sarežģīta tēma, to var apliecināt gan iepirkumu veicēji, gan tie, kuriem jāpārliecinās par veikto iepirkumu atbilstību labajai praksei un normatīvu prasībām. Latvijas zinātnieki Valsts pētījumu programmas projektā (VPP) ir pievērsušies šī izvērtēšanas un pārbaužu problēmjautājuma risināšanai ar Mākslīgā intelekta (MI) palīdzību, meklējot un rodot veidus, kā pārbaužu procesu darīt efektīvāku un mazāk laikietilpīgu.

Publisko iepirkumu izvērtēšanā lielu daļu aizņem ekspertu un speciālistu manuāls darbs. Tas ir laikietilpīgs, jo paredz apjomīgu dokumentu salīdzināšanu, novērtēšanu par atbilstību normatīvajiem aktiem, piemēram, vai nav konkurenci ierobežojoši kritēriji, u.c. faktori. Pārbaužu kritēriji vien aizņem vairākus desmitus lapu. Tas ir sistemātisks process, kura veikšanai bieži nepieciešamas vairākas dienas un vismaz divu speciālistu iesaiste.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Valsts pētījumu programmas projektā pētniekiem deva uzdevumu izvērtēt, vai MI var samazināt manuālā darba slodzi un palielināt izvērtēšanas procesa efektivitāti. VPP projekts "Mākslīgā intelekta metožu piemērotības analīze Eiropas Savienības fondu projektu jomā” meklē risinājumus, kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts (ĢMI) var palīdzēt analizēt Eiropas Savienības fondu projektu iepirkumu dokumentus, lai būtiski uzlabotu valsts un privātā sektorā strādājošo, par iepirkumiem atbildīgo speciālistu darba efektivitāti un kvalitāti.

Armēnijas vēlētāji 7. jūnijā dosies pie vēlēšanu urnām. Šīs, iespējams, būs nozīmīgākās parlamenta vēlēšanas valsts pēcpadomju vēsturē. Balsojums ir arī referendums par premjerministra Nikola Pašinjana miera programmu – par Vašingtonas kopīgo deklarāciju ar Azerbaidžānu, parafēto 17 pantu miera līgumu, reģionālās savienojamības atbloķēšanu un Armēnijas pakāpenisku atbrīvošanos no Maskavas ietekmes.

Tieši tāpēc, ka likmes ir tik augstas, ārējie spēki – tostarp dažas politiskās aprindas Krievijā, proarmēniskās grupas, kas darbojas Eiropas institūcijās, un diasporas finansēts lobēšanas aparāts cenšas procesu ietekmēt. Ir savervētas personas, lai ietekmētu iznākumu un ietekmētu pašu miera procesu.

Viņu mērķis nav tikai Pašinjans; tas ir arī Armēnijas un Azerbaidžānas miera process kopumā, kas ir guvis ievērojamus panākumus kopš abu valstu vadītāju samita Vašingtonā pagājušā gada augustā.

Krievijas valdības neapmierinātība ar Pašinjana rietumniecisko nostāju vairs nav noslēpums. Kampaņā pret Pašinjanu aktīvi piedalās daudzas ar Krievijas valdību saistītas institūcijas un plašsaziņas līdzekļi. Šie spēki ir instrumentalizējuši bijušo Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu, pasniedzot Azerbaidžānas okupēto teritoriju atbrīvošanu kā zaudējumu Armēnijas valdībai un it kā Pašinjana vadības rezultātu.

Iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, veicot investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, ir būtisks instruments ārvalstu kapitāla, investīciju piesaistei, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijā (EM).

Latvijas Televīzijas raidījumā "de facto" iepriekš vēstīts, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir identificējis vairāk nekā 20 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kas izmantoti šķietami fiktīvu ieguldījumu shēmās nolūkā iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.

EM atzīmē, ka ministrijas ieskatā iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, veicot investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, ir būtisks instruments ārvalstu kapitāla un investīciju piesaistei.

Ministrijā uzsver, ka kopējie nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu, no 2010. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim bija 1,64 miljardi eiro, savukārt attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veidoja 6% jeb 100,7 miljonus eiro no kopējām investīcijām minētajā periodā.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir identificējis vairāk nekā 20 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kas izmantoti šķietami fiktīvu ieguldījumu shēmās nolūkā iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Raidījums ziņo, ka šo uzņēmumu pamatkapitālā aptuveni 200 ārvalstnieku ieguldījuši vairāk nekā desmit miljonus eiro.

Raidījums atgādina, ka ārzemnieki var pretendēt uz uzturēšanās atļauju Latvijā, uzņēmuma pamatkapitālā ieguldot 50 000 vai 100 000 eiro. Šī programma pērn piesaistījusi nepilnus sešus miljonus eiro. Vairāk nekā 50 no viņiem jau saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, tās piešķirtas arī vairāk nekā 25 ģimenes locekļiem, bet kopējais ģimenes locekļu skaits, kas atļaujas jau saņēmuši vai tām pieteikušies, pārsniedz 100.

Kopumā šajā kārtībā uzturēšanās atļaujas Latvijā saņēmusi 341 persona - investori un viņu ģimenes locekļi.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka interese par šo programmu pieaug. Pērn iesniegti 109 pieteikumi, kas ir vairāk nekā pieckāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gadu. Vienlaikus pozitīvs lēmums pieņemts aptuveni trešdaļā gadījumu.

No 26.marta sāk darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Liepājas šosejas un Rēzeknes šosejas, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Braukšanas vidējo ātrumu sāks kontrolēt uz Liepājas šosejas (A9) no Apšupes līdz Tiltiņiem 17,6 kilometrus garā posmā un uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (A12) jeb Rēzeknes šosejas no Varakļāniem līdz Kristceļiem 7,6 kilometrus garā posmā, kā arī no Greiškāniem līdz autoceļa A12 108. kilometram 1,8 kilometrus garā posmā.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, pārbaudīs transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas un derīgas tehniskās apskates esamību, kā arī autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Plānots, ka šogad uz valsts autoceļiem sāks darboties kopumā 17 jauni vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” ir saņēmis pirmās būvatļaujas ar projektēšanas nosacījumiem tehniskā projekta izstrādei īpašumam “Ezerparks” Čiekurkalnā, kas paredz pirmās kārtas dzīvojamo ēku un autostāvvietas būvniecību.

Tehniskā projekta izstrādi plānots pabeigt līdz nākamā gada vidum, un kā pirmos darbus attīstītājs paredz īstenot infrastruktūras izbūvi.

Attīstības īpašums “Ezerparks” (pagaidu jeb tehniskais projekta nosaukums) atrodas starp Ķīšezera, Rusova un Talejas ielām. Saņemtās būvatļaujas paredz sešu dzīvojamo ēku būvniecību ar kopumā 546 īres dzīvokļiem, kā arī daudzstāvu autostāvvietu, kurā būs vairāk nekā 600 stāvvietas un aptuveni 1200 m² komercplatību pirmajā stāvā.

“Esam gandarīti un pateicamies Pilsētas attīstības departamentam par tik ātru būvniecības dokumentācijas izskatīšanu un būvatļauju izsniegšanu zaļā koridora ietvaros. Prieks arī par sabiedrisko organizāciju iesaisti un saņemtajām pozitīvām atsauksmēm par projektu no Čiekurkalna attīstības biedrības un apvienības "Pilsēta cilvēkiem". Atsevišķs paldies Rīgas pilsētas arhitektam Pēterim Ratas par vērtīgiem priekšlikumiem jau teritorijas lokālplānojuma izstrādes gaitā. Lielākais darbs vēl tikai priekšā, taču uzņemtais starta ātrums ļauj cerēt uz to, ka jau tuvāko divu gadu laikā, mēs varētu nonākt līdz ēku būvniecībai,” norāda Romāns Astahovs, “Vastint Latvia” rīkotājdirektors.

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti.

22. decembrī promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi.

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.

Latviešu uzņēmums SIA „Grāvējs” Akmenes cementa rūpnīcā Lietuvā sekmīgi pabeidzis īpaši sarežģītu industriālo demontāžas projektu, nojaucot divus masīvus dzelzsbetona skursteņus – viens 100 metru, otrs 150 metru augsts. Rūpnīca, nezaudējot darbības efektivitāti, varēja turpināt darbu arī demontāžas laikā.

„Demontējot tik augstus objektus, pat neliels priekšmets, krītot lejā, var aizlidot vairāku simtu metru attālumā un radīt neparedzamas sekas. Tieši tāpēc drošības prasības šoreiz bija īpaši augstas,” skaidro uzņēmuma pārstāvis Rihards Muižnieks.

Šāda līmeņa darbi veikti, izmantojot unikālu teleskopisku mastu sistēmu ar īpašiem demontāžas robotiem – tehniku, kāda pasaulē ir pieejama tikai trīs eksemplāros, no kuriem viens ir Latvijas uzņēmuma rīcībā. Latvija līdz ar to kļuvusi par vienu no retajām valstīm, kur pieejama šāda līmeņa demontāžas tehnoloģija.

Lai īstenotu šo projektu, uzņēmumam nācās ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro no pašu līdzekļiem, jo neviena finanšu institūcija nebija gatava finansēt tik specifisku iekārtu iegādi.

Autoceļu nozarei šogad plānots 314,1 miljona eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gadā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 miljonus eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejams 60,1 miljons eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. Savukārt 20 000 kilometru valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem šogad plānots tērēt 79,64 miljonus eiro.

Latvijā šobrīd top stratēģija “Latvija 2050”, kas noteiks valsts attīstību nākamajiem 25 gadiem. Viens no diviem galvenajiem izaicinājumiem tajā ir demogrāfija. Jautājums ir - kā Latvija plāno panākt demogrāfijas vadāmību šajā nākamajā stratēģiskajā ciklā?

Padziļināti analizējot “Latvija 2030” metodoloģiju un tās īstenošanas loģiku, ar bažām raugos uz Latvijas spējām šo izaicinājumu vadīt.

Demogrāfija nākamajā ilgtermiņa attīstības ciklā līdz 2050. gadam Latvijā ir skaidri izcelta kā viens no diviem centrālajiem izaicinājumiem. Otrs ir drošība. Demogrāfijas problēmas apzināšanās ir būtisks progress, jo iepriekšējā stratēģiskajā periodā demogrāfija drīzāk tika uztverta kā fona informācija nevis attīstības pamatnosacījums. Taču demogrāfiju nevar vadīt ar vēlamo rezultātu formulējumu vai ar aktivitāšu uzskaiti. Vadāmi ir tikai procesi, kas veido rezultātu. Demogrāfijas gadījumā tie ir universāli - dzimstība, mirstība, emigrācija un imigrācija.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia valdes komandā notikušas izmaiņas – tai pievienojies Balcia Lietuvas filiāles ģenerāldirektors Arturs Senčenko (Artur Senčenko).

Jaunajā amatā viņš koncentrēsies uz inovāciju ieviešanu apdrošināšanas atlīdzību procesā Balcia grupas uzņēmumos Eiropā – stratēģiski nozīmīgu jomu, kas tieši ietekmē klientu uzticību, darbības efektivitāti un Balcia ilgtermiņa konkurētspēju.

“Balcia turpina attīstīties, tāpēc valdes paplašināšana ir loģisks un praktisks solis ceļā uz turpmāko izaugsmi. Tas atspoguļo mūsu mērogu, starptautisko klātbūtni un ambīcijas mērķtiecīgi stiprināt kritiskās uzņēmējdarbības jomas. Arturs līdz šim ir sekmīgi vadījis uzņēmuma Lietuvas filiāli un sasniedzis ievērojamus rezultātus, tāpēc esam gandarīti, ka viņš ar savu pieredzi pievienojas vadības komandai, kura pārrauga un virza visu Balcia Eiropas uzņēmumu attīstību,” uzsver Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Valdības sēdē izskatīs saprašanās memorandus, kurus plānots parakstīt starp Latviju un Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju (donorvalstis) par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu jaunā perioda ieviešanu līdz 2031. gadam. Jaunajā grantu periodā Latvijai būs pieejams grantu atbalsts ~ 85 miljona eiro apmērā.

“Daļa donorvalstu sniegtā finansējuma paredzēta projektiem, kas risina Krievijas iebrukuma Ukrainā radušās sekas, un tas tieši sasaucas ar valdības noteiktajām prioritātēm nākamā gada budžetā - aizsardzība, drošība un atbalsts ģimenēm. Vienlaikus grantu atbalsts ļaus samazināt valsts budžeta izdevumus un nodrošināt nepieciešamo finansējumu Latvijai stratēģiski svarīgās jomās,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Jaunajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā atbalstu plānots sniegt trīs prioritārajās jomās. Vietējās attīstības un noturības stiprināšanā tiks ieguldīti 43 miljoni eiro. Šis atbalsts ir vērsts uz valdības galvenās prioritātes “Valsts drošība” īstenošanu, finansējumu ieguldot civilās aizsardzības infrastruktūrā jaunu patvertņu izveidei un esošo telpu pielāgošanai un aprīkošanai. Tāpat arī ģeneratoru iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību kritiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecībās iestādēs un valsts sociālās aprūpes iestādēs. Zaļajās inovācijās tiks ieguldīti 27,5 miljoni eiro, kas paredz atbalstu uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai, savukārt 15 miljoni eiro tiks novirzīti korekcijas dienestu programmai - sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām.

Tirgū izveidojusies paradoksāla situācija: gandrīz 40% mājokļu piedāvājuma Rīgā veido dzīvokļi jaunbūvēs pirmreizējā tirgū, taču darījumu īpatsvars tajos būtiski atpaliek, secina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti.

Siltāks nekā mīnusi aiz loga, taču līdz pārkaršanai tālu – tā, mērot mājokļu tirgus temperatūru gada sākumā, spriež eksperti. Tā sauktais pudeles kakls ir pārdevēju gaidas, kas neatbilst inflācijas ietekmētajai pirktspējai – joprojām aptuveni 17% pārdevēju, tostarp jauno projektu attīstītāji, īpašumus tirgo par neadekvāti augstu cenu.

Jāņem vērā, ka vidējā cena sludinājumos dzīvoklim jaunbūvē sasniedz nepilnus 3200 EUR/ m². Nekustamo īpašumu eksperti novērojuši: bargā ziema liek kritiskāk izvērtēt potenciālo īpašumu iegādei, jo pat salīdzinoši komfortablu ikmēneša hipotēkas maksājumu var “pārsist” komunālo maksājumu rēķini.