Citas ziņas

Auditorkompānijas pievēršas biznesa konsultācijām

Dace Skreija, 67084412, 08.01.2009

Jaunākais izdevums

2007. /2008. finanšu gads bijis īpaši veiksmīgs auditorkompānijām – TOP 10 uzņēmumi apgrozījuši 26.5 milj. Ls, kas ir par 23.6 % vairāk nekā iepriekšējā periodā, un nopelnījuši gandrīz 2 milj. Ls.

Dienas bizness ir izveidojis lielāko auditorkompāniju TOP. Tradicionāli pirmās vietas ieņem «lielais četrinieks» – SIA Ernst & Young Baltic, Deloitte uzņēmumi, SIA PricewaterhouseCoopers un SIA KPMG Baltics. Viena miljona apgrozījuma robežu pārsniedz arī AS BDO Invest Rīga – pirmais no 100 % nacionālā kapitāla uzņēmumiem.

Jāatzīmē, ka auditorkompānijām ir iespējami trīs dažādi finanšu gadi, kas rada grūtības novērtēt uzņēmumu darbības rezultātus ekvivalentā laika periodā. Šis faktors kļūvis īpaši būtisks mainīgos ekonomiskos apstākļos, jo, piemēram, Ernst & Young Baltic, PricewaterhouseCoopers un MRI Revision (Baker Tilly Baltics), pārskata gads ir beidzies 2008. gada vidū, kad jau bija novērojams ekonomikas tempu izaugsmes samazinājums. Tomēr, neskatoties uz šo nobīdi laikā, auditorkompāniju TOP sniedz pietiekami objektīvu ieskatu nozarē. Tāpat auditorkompāniju TOP ir jāizšķir lielākie un starptautiskie uzņēmumi, kuri nodarbojas arī ar konsultāciju sniegšanu, un vietējā kapitāla mazie uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir revidentu pakalpojumi.

Lielākās auditorkompānijas pēc neto apgrozījuma 2007. gadā

Vieta 20072006UzņēmumsApgrozījums, milj.LsPieaugums pret iepriekšējo periodu, %Peļņa, tūkst.Ls
11Ernst & Young Baltic * SIA ****7,8524,46785,00
22Deloitte **6,1322,4530,52
Deloitte Latvia SIA4,6324,6919,51
Deloitte Audits Latvia SIA1,5016,0011,01
33PricewaterhouseCoopers SIA *4,718,6721,19
44KPMG Baltics SIA ***3,9442,50269,11
55BDO Invest Rīga AS1,4116,58302,68
66Rodl & Partner SIA0,8437,1432,13
77MRI Revision (Baker Tilly Baltics) * SIA ****0,6118,82184,00
8-Inspekcija AMJ SIA0,3457,32110,22
9-Doma audits SIA0,3369,7784,11
108Auditoru firma Finansists SIA0,3319,03109,27

2007. – izcili veiksmīgs gads

Daudzu nozaru pārstāvji 2007. gadu atzīst par visveiksmīgāko uzņēmumu vēsturē. SIA Deloitte Latvia vadošais partneris Igors Rodins atklāj vairākus iemeslus, kāpēc lielajām auditorkompānijām 2007. gads bijis tik veiksmīgs, «pirmkārt, 2007. gadā Latvijā nonāca daudz ārvalstu investīciju. Otrkārt, visā pasaulē notika rekordliels skaits darījumu – uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas procesu, apvienošanās. Līdz ar to bija nepieciešama auditorkompāniju iesaistīšanās, lai šos darījumus veiktu.» SIA PricewaterhouseCoopers un SIA KPMG Baltics pārstāvji kā 2007. gada veiksmes atslēgu min biznesa konsultāciju segmentu, kā arī korporatīvo finanšu un darījumu konsultāciju pakalpojumus.

«Ekonomikas krīze sākās tikai rudenī, kad revīzijas sezona jau bija pabeigta. Līdz tam uzņēmumiem bija lieli apgrozījumi, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem auga, palielinājās iespējas saņemt finansējumus gan no bankām, gan no ES fondiem. Tas viss veicināja nepieciešamību pēc revidentu pakalpojumiem un uzņēmumi arī bija spējīgi par tiem maksāt,» skaidro SIA Doma audits vadītāja Olga Millere.

KPMG Baltics un Doma audits aug visstraujāk

2007. gadu auditorkompāniju pārstāvji raksturo kā ekonomiskās izaugsme gadu, kas ļāva palielināt apgrozījumu un arī labi nopelnīt. Septiņas no desmit kompānijām ir nopelnījušas vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, tomēr jāatzīmē, ka deviņām kompānijām ir samazinājusies rentabilitāte un vienīgi SIA Rodl & Partner rentabilitātes pieaugums bijis 33 %. Savukārt pilnīgi visu TOP 10 uzņēmumu apgrozījums ir ievērojami palielinājies, īpaši jāizceļ SIA Doma audits, SIA Inspekcija AMJ un SIA KPMG Baltics, kuru apgrozījums palielinājies pat vairāk kā par 40 %. SIA KPMG Baltics vecākais partneris Stīvens Jangs (Stephen Young), komentējot uzņēmuma ievērojamo apgrozījuma pieaugumu, kas ir straujākais no «lielā četrinieka» kompānijām, norāda, ka galvenais faktors bija spēcīgs fokuss uz pakalpojumu kvalitāti. Vēl attiecībā uz skaitļiem viņš min arī apgrozījuma plūsmu un laiku, kurā tikusi veikta šī uzskaite: daži ļoti lieli projekti sakrita ar laiku, kad beidzās attiecīgais finanšu gads – 30.septembrī.

Savukārt O. Millere norāda, ka uzņēmuma 2007. gada apgrozījuma pieaugums saistīts ar pakalpojumu cenu paaugstināšanu. Neskatoties uz to, ka pakalpojumu cena pieauga, klientu skaits šī iemesla dēļ nesamazinājās. Uzņēmuma darbību nodrošināja ilggadējie pastāvīgie un jauniegūtie klienti. Daudzi uzņēmumi pārtrauca sadarbību, jo no 2007. gadā tika krasi palielināti rādītāji, kas noteica obligātu zvērināta revidenta atzinuma nepieciešamību pie gada pārskata.

Bez konkrētām prognozēm

Neapšaubāmi, ka 2008. gads bijis daudz grūtāks ne tikai auditorkompānijām. «Šis palēninājums ekonomikā samazina vajadzību pēc dažiem konkrētiem pakalpojumiem, bet tajā pat laikā rada iespējas citu pakalpojumu attīstībai, teic S. Jangs. Savukārt SIA PricewaterhouseCoopers partnere Zlata Elksniņa – Zaščirinska 2008. gadu dēvē par pārmaiņu laiku: «ir skaidri saskatāma tendence, ka konsultāciju bizness kļūst par auditorkompāniju neatņemamu sastāvdaļu. Uzvarētājs būs tas, kurš šajā laikā spēs noturēt visspēcīgāko konsultāciju pakalpojumu komandu ar visaugstāko darba kvalitāti.»

I. Rodins atgādina, ka tirgus aktivitāte piebremzējās 2007. gada augustā un septembrī, ko ietekmēja vispasaules procesi, bet 2008. gads iesākās veiksmīgi – no janvāra līdz maijam notikuši daudzi darījumi. Ar acīmredzamu Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos jūnijā un banku finansējuma samazināšanos investori kļuva piesardzīgi, tādēļ gan uzņēmumu pircēji, gan pārdevēji ieņem nogaidošu pozīciju. «Tomēr ir faktori, kas auditorkomānijām nodrošinās konstantu apgrozījuma pieaugumu. Arvien vairāk tiek pieprasīti starptautiskie auditi, tas saistīts ar pasaules globalizācijas procesiem un lieliem banku kredītiem. Apgrozījums no šī pakalpojuma stabili pieaugs ikgadu apmēram 10 % robežās,» prognozē I. Rodins.

«Vadošās auditorkompānijas savus apgrozījumus saglabās, bet vidējām un mazām klāsies grūtāk. Samazinās apgrozījumi un uzņēmumi nesasniedz rādītājus, kas nepieciešami obligātai zvērināta revidenta revīzijai. SIA Doma audits apgrozījums šogad nebūtiski samazinājies, tomēr nedomājam, ka 2008. gads bijis neveiksmīgs,» norāda O. Millere.

Lielais četrinieks paliks nemainīgs

Starp lielā četrinieka kompānijām joprojām pastāvēs veselīga konkurence, kas ir izdevīga klientam. «Lai arī nozīmīgu projektu realizēšanā nepieciešamo pieredzi un kvalificētus ekspertus piedāvāt spējīgu tirgus spēlētāju skaits nav pārāk liels, situācija revīzijas un konsultāciju tirgū kopumā ir ļoti labvēlīga klientiem, jo konkurence par tiesībām sniegt pakalpojumus Latvijas vadošajiem uzņēmumiem ir ļoti intensīva, un tas motivē revīzijas un konsultāciju uzņēmumus gan nepārtraukti uzlabot piedāvātā servisa kvalitāti, gan piedāvāt savus pakalpojumus par visizdevīgāko cenu,» teic SIA PricewaterhouseCoopers partneris Juris Lapše.

Sarežģītākos ekonomiskajos apstākļos katrs uzņēmums meklē to nišu, kurā vislabāk var konkurēt. PricewaterhouseCoopers un KPMG Baltics uzsver biznesa konsultāciju nozīmi, savukārt Deloitte Latvija iespējas ir saredzējuši tieši audita jomā, piesaistot starptautisku un pieredzējušu ekspertu – līderi. Tomēr tirgus dalībnieki atzīmē kompleksas pieejas svarīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Ar aizdomām par Rīgas satiksmes konsultantu fiktīvu nodarbināšanu KNAB vērsies policijā

LETA, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar aizdomām par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) konsultantu fiktīvu nodarbināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsies Valsts policijā, informēja KNAB.

Izvērtējot auditorkompānijas «Ernst&Young» sagatavoto RS biznesa pārbaudes ziņojumu, KNAB konstatējis, ka tajā ietvertā informācija liecina par iespējamu RS amatpersonu izdarītu krāpšanu, jo ar dažādiem konsultantiem noslēgtie uzņēmuma līgumi, iespējams, ir fiktīvi.

Ievērojot Kriminālprocesa likumā noteikto institucionālo piekritību, KNAB 15.aprīlī izanalizēto informāciju par minētajiem faktiem nosūtījis Valsts policijai turpmākai pārbaudei atbilstoši kompetencei, informēja KNAB.

Birojs joprojām turpina citu ziņojumā norādīto faktu pārbaudi.

Jau ziņots, ka KNAB, vērtējot auditorkompānijas «Ernst&Young» sagatavoto ziņojumu par situāciju RS, bija sācis vismaz trīs resoriskās pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2019. gada rudens uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

No 2019. gada 30. augusta līdz 20. septembrim tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā piecpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā – Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Ogrē Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Radošo industriju inkubatorā Rīgā. Atbalsta programmām var pieteikties fiziskas personas un uzņēmumi, kuri nav reģistrēti ilgāk par trim gadiem.

Pieteikumus varēs iesniegt klātienē jaunrades festivālā iNOVUSS Biznesa inkubatoru koprades terasē, pēc festivāla - kādā no 15 LIAA biznesa inkubatoriem, kā arī elektroniski, nosūtot elektroniski parakstītu pieteikumu uz [email protected] līdz 2019. gada 20. septembra plkst. 23:59.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

It kā spēle, bet nav spēle – Agnese Aljēna izstrādājusi Biznesa rūnas, kas palīdz rosināt domāšanas procesu par biznesu trijās dimensijās

Agnese desmit gadu nostrādāja bankā, vadīja pārdošanas attīstības nodaļu un paralēli mācījās maģistratūrā. «Viss bija vienkārši – izlasi nodaļu grāmatā, aizej uz darbu un pārliecinies, ka viss tā arī pēc labākās prakses darbojas,» viņa atceras.

Agnese paralēli darbam fotografēja un, kad piedzima pirmais bērniņš, neatgriezās darbā, bet pievērsās fotografēšanai, atvēra savu studiju un saprata, ka radošajā biznesā ir gadījumi, kad viss nenotiek kā grāmatās aprakstīts. Viņa nopirka vairākas grāmatas, bet daudz kam tajās nepiekrita. Kad piedzima otrs bērns, viņa iestājās apvienotajā Banku augstskolas, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas un Ventspils augstskolas doktorantūras programmā, lai šai tēmai pievērsos tuvāk. Šobrīd viņa pēta biznesu mākslā un vada apmācības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Prudentia atlīdzību par konsultācijām LM pārdošanā varētu saņemt šomēnes; summu neatklāj

BNS, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Prudentia atlīdzību par konsultācijām Liepājas metālapstrādes uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) pamatražotnes pircēja meklēšanā varētu saņemt šomēnes, aģentūrai BNS pastāstīja Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka Prudentia atlīdzībā saņems 2% no pamatražotnes pārdošanas summas (107 miljoni eiro), no tās atņemot 50% no atlīdzības, ko Prudentia saņēma par konsultācijām LM tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) laikā - 2% no ražotnes pārdošanas summas veido 2,14 miljonus eiro, taču nedz konkrētu atlīdzības summu, nedz Liepājas metalurga TAP laikā saņemto atlīdzību Prudentia vadītājs atklāt nevēlējās.

«Tā ir atlīdzība par visas komandas ieguldīto darbu gandrīz divo gadu laikā. Prudentia tika izraudzīta LM administratora Haralda Velmera rīkotā konkursā, kurā piedalījās seši pretendenti. (..) Esmu pateicīgs savai lielajai Prudentia 20 cilvēku komandai, kas šos divus gadus strādāja pie šā projekta, lai atrisinātu lielākā Latvijas ražošanas un eksportētāja uzņēmuma problēmas. Tas ietvēra gan kreditoru interešu aizstāvību, gan akcionāru konflikta risināšanu, gan biznesa plāna izstrādi, gan tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes koordinēšanu, gan dažāda veida konsultācijas administratoram un galu galā investora piesaisti LM,» skaidroja Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šobrīd nav izdevīgi zagt maku, jo makā skaidras naudas nav,» tā atzīst daļa kabatzagļu, kas ir pārkvalificējušies, pievēršoties zādzībām no tirdzniecības iestādēm.

To intervijā Dienas biznesam atklāj Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins. «Naudas makā ir kredītkarte, bet kredītkartes izmantošana ir smags noziegums, daudz smagāks par kabatzādzību, līdz ar to daļa profesionālo kabatzagļu pārkvalificējas zagt jaunās, mazgabarīta, dārgās mantas no lielveikaliem,» skaidro A. Grišins.

«Ir stereotips, ka visi, kas zaudēs darbu, ies uz veikalu zagt maizes klaipu un desu. Tā nav. Cilvēks zog preci, ko viņš visdrīzāk nelietos, bet mēģinās pārdot par puscenu, nopelnīs 10 latus un tad dosies uz veikalu iepirkties,» skaidro A. Grišins, prognozējot, ka šogad varētu attīstīties tādi darboņi kā augļotāji, pārpircēji, jo cilvēku, kas pērk zagtās mantas par lētu naudu, netrūkstot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditorkompānija KPMG Baltics veiks nacionālās lidsabiedrības airBaltic 2011.-2015.gada darbības padziļināto izpēti, atbilstoši valdības dotajam uzdevumam.

Kā uzsver Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš: «Atbilstoši Ministru kabineta 19.novembra sēdē lemtajam, Satiksmes ministrijai tika uzdots piesaistīt neatkarīgu ekspertu, lai veiktu nacionālās aviokompānijas airBaltic 2011.-2015.gada darbības padziļināto izpēti. Tās rezultātā jāvērtē airBaltic padomes un valdes darbība, nodrošinot aviokompānijas finanšu darbību, juridisko lietu vešanu kā arī komercdarbību. Tāpat arī jāsniedz atzinumu par uzņēmuma biznesa plānā Horizon 2021 definēto mērķu un sasniedzamo rezultātu atbilstību faktiskajai situācijai. Atsaucoties SM uzaicinājumam, savus piedāvājumus iesniedza četras lielākās Latvijā darbojošās starptautiski atzītās auditorkompānijas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Spītējot krīzei

Piena ražošanu papildina ar pārstrādi

Vēsma Lēvalde, Db, 01.10.2009

Arvien vairāk zemnieku pievēršas gatavu pārtikas produktu ražošanai, atzīst piensaimnieks Andis Kisielis. (Foto: Vēsma Lēvalde, Db)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saimniecībā ir ap 150 govju, realizēti ES līdzfinansēti projekti, taču nozares problēmas spiež meklēt jaunus ceļus. Ražotnes vajadzībām zemnieku saimniecībā pārbūvēta telpa, kas celta kā sakņu pagrabs.

Lai atvērtu divas tirdzniecības vietas Liepājā un sāktu ražot sviestu, biezpienu, krējumu, dažādas mērces, jogurtus, kefīru, ieguldīti aptuveni 20 tūkstoši latu. «Tās ir tikai tādas treniņa iekārtas. Tūlīt jādomā, kā iegādāties profesionālākus aparātus,» Db atklāj Andis Kisielis. Saimniecības plānos ir ražot arī dažādu šķirņu sieru un augļu piedevas jogurtiem. Pagaidām ievārījumus Kisieļi pērk Pūrē, bet lielisku sieru durbenieku tirdzniecības vietās piegādā no Vītolbergu saimniecības Ventspils rajonā. Tirdzniecības vietas un ražojumus grezno visiem saprotams un vienkāršs uzraksts: Lauku labumi.

Daudzi mazie zemnieki pievērsušies pārtikas produktu ražošanai, atzīst durbenieks. Dzīve piespiežot, jo piena cena nokritusi zemāk, nekā paredzējuši vispiesardzīgākie piensaimnieki, ņemot kredītus un pēc konsultantu ieteikuma pievēršoties piena lopkopībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstis ir sākušas piekopt savstarpējas preču apmaiņas jeb bartera darījumus,lai nodrošinātos ar pārtiku, un daži šādi darījumi ir simtiem miljonu dolāru vērti, ziņo ft.com.

Pašreizējās ekonomiskās finanšu krīzes un augsto pārtikas preču dēļ, neattīstītas un vidēji attīstītas valstis, piemēram, Krievija, Malaizija, Vjetnama un Maroka ir iesaistījušās sarunās par to, lai savā starpā mainītos ar dažādām precēm, sakot ar rīsiem, beidzot ar dārzeņu eļļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ambulatoro pakalpojumu pieejamības uzlabošanai gada nogalē novirzīs 2,5 miljonus eiro

Žanete Hāka, 22.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu ambulatoro pakalpojumu pieejamību pacientiem vēl šogad, veselības aprūpes nozares finansējuma iekšējas līdzekļu pārdales rezultātā no programmām, kur veidojas līdzekļu ietaupījums, ambulatorajiem pakalpojumiem tiks novirzīti 2,5 miljoni eiro, informē Veselības ministrija.

Lai gan būtiskākās izmaiņas pakalpojumu pieejamībā sāksies nākamā gada laikā, ar šo piešķīrumu varēsim panākt, ka iedzīvotāji pārmaiņas jutīs jau šogad. Šīs izmaiņas nozīmēs to, ka ārstniecības iestādes gan Rīgā, gan reģionos gada pēdējos mēnešos var novirzīt papildus resursus konsultācijām un izmeklējumiem jomās tur, kur rindas ir vislielākās, un tur, kur vizīte nepieciešama pēc iespējas ātrāk, skaidro veselības ministre Anda Čakša.

Līdzekļus plānots novirzīt: veselības aprūpes pakalpojumu palielināšanai ārstniecības iestādēm, kuras sniedz pakalpojumus bērniem, paredzot palielināt izmeklējumu skaitu par vairāk nekā 25,9 tūkstošiem izmeklējumu; speciālistu konsultācijām un dienas stacionāra pakalpojumiem (alergoloģijas, endokrinoloģijas, kardioloģijas, neiroloģijas, oftalmoloģijas, onkoloģijas u.c. speciālistu konsultācijām) – palielinot konsultāciju skaitu par 79,2 tūkstošiem; izmeklējumiem (tai skaitā rentgenoloģijas un sirds asinsvadu sistēmas funkcionālajiem izmeklējumiem) – palielinot izmeklējumu skaitu par 57 tūkstošiem; dienas stacionāra pakalpojumiem (ķirurģiskie pakalpojumi oftalmoloģijas dienas stacionārā, ķīmijterapija un hematoloģija dienas stacionāra) – palielinot izmeklējumu skaitu par 1,7 tūkstošiem izmeklējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Citadele bankā konsultācijām par valsts galvojumu mājokļa kredītam pieteikušās vairāk nekā 800 ģimenes

Žanete Hāka, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultācijām bankā Citadele par iespēju saņemt hipotekāro kredītu ar valsts galvojumu un atvieglotiem nosacījumiem pirmajai iemaksai kopš 15. janvāra saņemti vairāk nekā 800 pieteikumi, informē bankas pārstāve Baiba Ābelniece.

Banka Citadele, iesaistoties valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei, izsniedz hipotekāros kredītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu, kas līdz šim ģimenēm bijis būtisks šķērslis sava mājokļa iegādei. Atbalsta programmas ietvaros ģimenēm ir iespēja saņemt bankas finansējumu līdz 95% no mājokļa tirgus vērtības.

Par iespējām iegādāties mājokli valsts atbalsta programmas ietvaros interesējas gan iedzīvotāji Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās. Redzam, ka piesakās arī ģimenes bez bērniem, kurām valsts atbalsts pašreiz nav paredzēts. Tas nozīmē, ka mājokļa iegādes jautājums ir aktuāls ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Jāņem vērā, ka šī ir tikai pirmreizēja pieteikšanās uz konsultācijām, lai ģimenes detalizēti iepazītos ar valsts galvojuma un kredīta nosacījumiem un banka varētu izvērtēt klienta spēju kredītu atmaksāt, kā arī atbilstību valsts atbalsta programmā noteiktajiem kritērijiem hipotek ārā kredīta piešķiršanai. Ir pāragri prognozēt, cik no šīm ģimenēm, kas ir pieteikušās uz konsultācijām, atbildīs programmā izvirzītajiem kritērijiem valsts atbalsta saņemšanai un patiešām būs gatavas iegādāties mājokli, norāda bankas Citadele Privātpersonu kreditēšanas da ļas vadītāja Baiba Tētiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pašvaldību reformas īstenošanai VARAM divu gadu laikā vietvarām plāno atvēlēt deviņus miljonus eiro

LETA, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu pašvaldībām veiksmīgi īstenot administratīvi teritoriālo reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) divu gadu laikā vietvarām plāno atvēlēt deviņus miljonus eiro, pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Pēc viņa teiktā, ministrija šo summu plāno lūgt no 2020. un 2021.gada valsts budžeta. «Šo naudu jau esam iesnieguši kā budžeta pieprasījumu nākamo trīs gadu periodam. Prognozēju, ka visdrīzāk valdība to arī atbalstīs,» pauda Pūce.

Galvenokārt šo naudu paredzēts atvēlēt trim mērķiem - mērķdotācijai apvienoto projektu sagatavošanai, kuros būs jāatrunā, kā turpmāk strādās pašvaldības iestādes un citi organizatoriski jautājumi.

Tāpat nauda būs paredzēta mērķdotācijām attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī vienreizējai mērķdotācijai administratīvo izdevumu segšanai, kas radīsies, piemēram, reorganizējot iestādes un veicot citus praktiskus darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķīna mudina Continental pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu

LETA--REUTERS/BNS, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV) ir gatava sākt konsultācijas ar pārējām partijām, lai noskaidrotu, vai ir stabils vairākums, kas varētu vienoties par topošās valdības kopīgi darāmajiem darbiem, žurnālistiem pēc JV valdes sēdes sacīja politiskā spēka priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

No šīm konsultācijām varēšot secināt, vai valdības vadību varētu uzņemties Kariņš. Ir skaidrs tas, ka valdības veidošanas procesā kādas partijas nav varējušas, bet citas - teikušas, ka nav gatavas uzņemties valdības vadīšanu, sacīja Kariņš.

Tāpat viņš teica, ka vairāki politiskie spēki izteikuši atbalstu viņa kandidatūrai, un JV kopumā ir gatava uzņemties jaunās valdības vadību.

Kariņš gan uzsvēra, ka viņš vēl nav Valsts prezidenta nominētais premjera kandidāts, kā arī nav šo jautājumu ar prezidentu pārrunājis. «Mēs kā politiskais spēks reaģējam uz to, ko citas politiskās partijas publiskajā telpā ir teikušas,» norādīja Kariņš.

Tuvākajās dienās JV sagatavos savu redzējumu un sāks aicināt partijās uz divpusējām konsultācijām par jaunās valdības topošajiem darbiem. Pēc Kariņa domām, būtu «tikai pareizi un loģiski», ja visi «centra labējie, eiropeiskie spēki» varētu kopā sadarboties. Līdz šīm vienošanos esot kavējušas dažu partiju «sarkanās līnijas» par sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem, uzskata Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Drosmīgo ideju realizētāju skaits biznesa inkubatoros pieaug

Vēsma Lēvalde, 10.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 20 biznesa inkubatoru uzņēmumi Kurzemē sākuši realizēt savas idejas ar «Drosmīgo ideju atbalsta programmas» palīdzību. Pavisam šajā programmā saņemti 33 pieteikumi.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušā gada nogalē Kurzemē, sadarbojoties Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) biznesa inkubatoram, Kurzemes Biznesa inkubatoram un SEB bankai, norisinājās «Drosmīgo ideju atbalsta programma», kuras mērķis ir sekmēt ideju iedzīvināšanu jaunos uzņēmumos Kurzemes reģionā. Konkurss norisinājās jau otro reizi, un no biznesa ideju autoriem, kas savu komercdarbību vēlas attīstīt Kurzemē, pavisam tika saņemti 33 pieteikumi – no tiem deviņi Ventspilī, trīs Talsos, 14 Liepājā, trīs Kuldīgā un četri Saldū.

Kopā izvērtētas 27 biznesa idejas. No tām biznesa inkubatoros uzņemtas 13 idejas, pirmsinkubatora pakalpojumus saņems piecas idejas, trīs ideju autoriem atbalsta piešķiršanas komisija izteica ieteikumus idejas pilnveidošanai un aicināja ar idejas prezentāciju atbalsta piešķiršanas komisijas sēdē piedalīties atkārtoti, savukārt sešas biznesa idejas noraidītas. Četru ideju autori Ventspilī un Liepājā vēl prezentēs savas idejas, divi topošie uzņēmēji tomēr nolēmuši savu darbību attīstīt pašu spēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien balvu «Gada investīcija» privāto investoru sektorā saņēmusi 39 investoru apvienība par ieguldījumu 2,265 miljonu eiro apmērā pensiju pārvaldes sabiedrībā «Indexo», bet juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās privātā kapitāla investīciju kompānijas «Providence Equity Partners» darījums - Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) raidorganizāciju biznesa Baltijas valstīs iegāde.

Šodien iniciatīvas «Gada investors» ietvaros svinīgā ceremonijā apbalvoti investori par 2017.gada sekmīgākajiem un nozīmīgākajiem ieguldījumiem Latvijā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatori.

«Gada investors» ir biedrību «Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija» (LVCA) un «Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls» (LatBAN) kopīgi īstenota iniciatīva ar mērķi reizi gadā uzteikt investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. Balvai pieteikties aicināti paši investori un finanšu vai juridiskie konsultanti, kā arī pretendentus izvirzīt var ikviens Latvijas iedzīvotājs. Balvu ieguvēji tiek noteikti LVCA un LatBAN biedru balsojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru