Jaunākais izdevums

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

«Tas, kas ir noticis, – esmu sniedzis pārmaiņu vadības konsultācijas. 2016. gada maijā ar Viesturu satikāmies un tika konstatēta problēma uzņēmumā, kas bija tipiskākā pārmaiņu vadības problēma, kad sāk parādīties pretrunas stratēģiskajā vīzijā par uzņēmuma attīstību. Man tika uzdots jautājums, vai varu sagatavot analīzi par ES dokumentiem un doktrīnām par atkritumu apsaimniekošanas nākotni. Esmu kvalificēts šādam darbam, un es šo darbu uzņēmos,» skaidroja A. Zakatistovs.

Lai arī norit izmeklēšana un nekādi dokumenti par lietu netiek publiskoti, ir skaidrs, ka līgums par pētījumu slēgts ar SIA, un uzņēmumam tas arī būtu jāsaņem. Komerclikumā ir definēti izņēmumi, kad revidenti vai auditori atskaitās akcionāriem vai padomes locekļiem, bet tie visi ir saistīti ar uzņēmuma iekšējo lietu pētījumiem, nevis tirgus pētījumiem vai kādas citas informācijas iegūšanu ārpus uzņēmuma.

Ne reizi vien ir parādījušies jautājumi par to, vai A. Zakatistovs patiešām ir tik kompetents atkritumu apsaimniekošanas jomā, un V. Tamužs arī to samērā viegli atspēko: «Mums valstī ir konsultanti, kas ir saistīti ar atkritumu biznesu, un visi ir savā starpā pazīstami, visi runā viens ar otru, un šajā brīdī man vajadzēja skatījumu no malas un uzticamu cilvēku.» V. Tamužs piebilda, ka 27 tūkstošus eiro vērtais konsultāciju pakalpojums labākajā gadījumā vērtējams kā saimniecisks strīds par pakalpojuma cenu, nevis kā krāpšana.

Ja vien pasūtītājs vai pētnieks A. Zakatistovs kaut dotu mājienu, ka patiešām eksistē taustāms pētījuma teksts, būtu lieki jautājumi par pētnieka kompetenci vai arī iespējamu krāpšanu. Patlaban nevienam, izņemot A. Zakatistovu un V. Tamužu, nav pārliecības par to, ka kaut kas vispār pētīts.

Nauda politiķim?

Tieši no augšminētā izriet prokuratūras viedoklis, kas ir diametrāli pretējs. Tiek uzsvērts, ka A. Zakatistovs un V. Tamužs jau pašā sākumā ir vienojušies par naudas izkrāpšanu no SIA Eco Baltia grupa, paredzot, ka nekādu konsultāciju faktiski nebūs. No publiski paziņotā zināms, ka noslēgts līgums starp Eco Baltia grupa un A. Zakatistovam piederošo uzņēmumu Per Capita par to, ka laikā no 2016. gada jūnija līdz 2017. gada maijam A. Zakatistovam jāsniedz konsultācijas organizācijas pārmaiņu vadības jautājumos un vides, ilgtspējīgas un resursu taupības politikas izstrādes jautājumiem. Prokuratūra uzskata, ka konsultācijas nav sniegtas, bet A. Zakatistovs ik mēnesi gada garumā saņēmis naudu, līdz Eco Baltia grupa apšaubīja pēdējo rēķinu par 2420 eiro un naudu nesamaksāja. Uzņēmuma Eco Baltija grupa vadībai bija radušās aizdomas par to, ka nekādu konsultāciju patiesībā nav un nauda tiek maksāta par nekā nedarīšanu.

Kā Dienas Biznesu informēja prokurors M. Urbāns, lietā jau ir nopratinātas vairākas personas, tostarp liecinieki un cietusī persona – SIA Eco Baltia grupa pārstāvis. «Lietas virzīšanas uz tiesu termiņš atkarīgs no sadarbības un starptautisku institūciju efektivitātes. Procesa virzītājs pašlaik plāno lietas virzīšanu tiesai līdz šā gada beigām,» norādīja M. Urbāns, piebilstot, ka informāciju par pierādījumu saturu šobrīd presei nevar sniegt. M. Urbāns arī atzinīgi novērtējis KNAB darbu līdz lietas nodošanai prokuratūrā. «Jau pašlaik divām personām ir izvirzītas apsūdzības,» KNAB darbu lielīja prokurors.

No izvirzītajām apsūdzībām pēc A. Zakatistova izdošanas kriminālvajāšanai Saeimā saprotams, ka KNAB un prokuratūra kā minimums vēlas pierādīt, ka notikusi līdzekļu izkrāpšana no uzņēmuma par nereālām konsultācijām, bet labākajā gadījumā pierādīt, ka V. Tamužs, iespējams, neatļautā veidā finansējis topošo politiķi A. Zakatistovu, iespējams, ar tālejošu mērķi ietekmēt atkritumu apsaimniekošanas politiku valstī un radīt pateicīgu lobiju savām interesēm jaunievēlētajā Saeimā. To tieši nenorāda prokuratūra vai KNAB, tomēr šādi secinājumi neizbēgami seko, ja tiek pierādīts, ka nauda no uzņēmuma izkrāpta. Kādēļ? Kam tā bijusi paredzēta? Proti, ja tiek pierādīta krāpšana, nav pamata neizdarīt tālākus secinājumus, ka nauda konsultācijām patiesībā bijusi nereģistrēta politiķa atbalstīšana, tā iegūstot lobiju Saeimā.

Esences lobijs

A. Zakatistova, V. Tamuža un prokuratūras strīda jēga ir vienkāršā faktā: ir vai nav pētījums – konsultācija, kas atrodama uz iegrāmatota papīra. Kā zināms no normālas konsultantu prakses, pētījumi un konsultācijas tiek iesniegtas rakstveidā pasūtītājam. Konsultācijas, kuru vērtība ir sevišķi lielos apmēros un lielāka par 50 minimālajām mēnešalgām, ir, kā minimums, ētiski iesniegt rakstveidā, lai to saturs būtu pārbaudāms un saprotams par ko nauda maksāta.

Maija preses konferencē A. Zakatistovs žurnālistiem norāda, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs M. Simanovičs personīgi parakstījis daļu pieņemšanas nodošanas aktu, tā liekot saprast, ka kādam citam būtu jāatbild par konsultāciju kvalitāti, lai arī to ir gatavs apstiprināt vienīgi V. Tamužs, jo citi darbu nav redzējuši. Arī pats A. Zakatistovs, jautāts, vai eksistē konsultācijas teksts, kuru kāds ir pieņēmis ar aktu, Dienas Biznesam e-pastā atbild, ka nav gatavs neko komentēt, it kā lai netraucētu izmeklēšanu un neradītu papildu kriminālprocesus par izmeklēšanas informācijas izpaušanu. Tajā pašā laikā vienīgais nozīmīgais fakts par pētījumu ar jēgu, ko A. Zakatistovs spēj norādīt preses konferencē, ir par to, ka Eco Baltia group padomes sēdēs ir lietota viņa pētījuma esence. Esences jēga ir, ka šobrīd Rīgā atkritumu apsaimniekošanas perspektīva nākamajiem 20 gadiem ir arhaiska. Mūsdienīgi, kā Rietumeiropas galvaspilsētās ir, ka atkritumu maisi nav anonimizēti, bet gan personalizēti - čipoti. Smart trash - tā tas tiek dēvēts. Proti, katram Latvijas pilsonim par nelielu atlīdzību izdala caurspīdīgu atkritumu maisu ar čipu, kas norāda uz atkritumu piederību. Saprotams, ja maisā atkritumi nepareizi sašķiroti, to utilizēšanas maksa pieaug. Cik maksās čipi un maisi Latvijas iedzīvotājiem, cik liels būs maksas pieaugums un kurš to noteiks, A. Zakatistovs, protams, nepasaka, jo esence nav pats pētījums. No tā visa seko, ka nelaime nav tik vien apstāklī, ka A. Zakatistovs par 27 tūkstošiem ir sniedzis vien dažus teikumus garu esenci, nevis nopietnu pētījumu, bet arī tas, ka par pieminēto summu viņš ir gatavs aizstāvēt šo esenci turpmāk. Pieminētajā preses konferencē A. Zakatistova pārliecība par savas esences pareizību ir ar valstiskas politikas nokrāsu. Proti, lobijs par 27 tūkstošiem eiro var ietekmēt atkritumu apsaimniekošanas politikas veidošanu Saeimā. Kā otrās lielākās frakcijas vadītāja un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra A. Zakatistova norāde preses konferencē uz to, ka jautājums ir politiskas dabas, ir kaila patiesība. Pats A. Zakatistovs saka, ka krimināllieta viņam traucē strādāt kā politiķim, bet līdztekus viņa partijas biedrs ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro jau pasteidzies mudināt Konkurences padomi izvērtēt Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu turpmākajiem 20 gadiem. Faktiski visa A. Zakatistova un V. Tamuža rīkotā preses konference savā veidā ir paziņojums par oficiālu atkritumu biznesa lobiju Latvijas Saeimā, lai arī tiek runāts par kriminālprocesu un pārfinansētu konsultāciju, kuru likumsargi cenšas pierādīt kā krāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukta kritums par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 100 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā, tādējādi, īstenojoties SVF prognozētajam Latvijas IKP sarukumam par 8.6%, valsts budžets šogad nesaņems aptuveni 860 milj. eiro.

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē apspriestais. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs atzina, ka pašreizējos apstākļus daži analītiķi salīdzina ar otro pasaules karu. "Domāju, ka tas nav pārspīlēts, jo atradomies sprādziena epicentrā, kas lēnām izplatās un secīgi skar katru nozari. Sociālā un fiskālā ziņā ir vairāk lietu, ko nezinām, nekā to, ko zinām," skaidroja A. Zakatistovs.

Viņš atzina, ka pašlaik ir dažādi minējumi, kā kritīs ekonomika un kā "sastāsies cipari" pēc trīs mēnešiem. "IKP noteikti kritīs, SVF prognozēja ka būs - 8,6% (iepriekš Latvijas Banka prognozēja iespējamo kritumu 6,5% apmērā) un katrs procents nozīmē 100 milj. eiro mazāk budžeta ieņēmumos. Un katrs var rēķināt un domāt. Kad zināsim, tad arī varēsim atbildīgi rīkoties," uzsvēra A. Zakatistovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Aldis Gobzems trešdien izslēgts no partijas «KPV LV» Saeimas frakcijas, žurnālistus informēja frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Saeimas frakcijas sēdē par Gobzemu ir bijis slēgtais balsojums un vairākums atbalstījis viņa izslēgšanu. Par Gobzema izslēgšanu balsoja deviņi deputāti, pieci bija pret, savukārt viens nebalsoja, pastāstīja Zakatistovs.

Frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka šo lēmumu nevērtē, bet «pieņem zināšanai». Jautājums par Gobzema izslēgšanu sākotnēji nebija iekļauts frakcijas sēdes darba kārtībā, bet «parādījās» pie darba kārtības punkta «Dažādi», piebilda politiķis.

Gobzems pēc lēmuma pieņemšanas sarunā žurnālistiem pateicās Zakatistovam, kurš «šajā pietiekami vājprātīgajā laika posmā» ir bijis izcils frakcijas priekšsēdētājs.

Politiķis norādīja, ka šodien ir pozitīvi uzlādēts un ka kopā ar cilvēkiem, kas ir atsaukušies viņa aicinājuma radīt «jauno veidojumu», izveidos «jaudīgu, konkurētspējīgu, tautas veidojumu». Tas pārtapšot nopietnā kustībā ar līdz šim paustajiem ideāliem, sacīja no frakcijas izslēgtais deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veicot 2020.gada budžeta pārskatīšanu, rasts 93,7 miljoni eiro ietaupījums

LETA, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas darba grupa noslēgusi darbu pie izdevumu pārskatīšanas 2020.gada valsts budžetā, tādējādi rodot palielinājumu fiskālajai telpai par 93,7 miljoniem eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja komitejas vadītājs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).

Zakatistovs uzteica ierēdniecības godaprātu, jo katras ministrijas pārstāvis bija pretimnākošs, it sevišķi tajos brīžos, kad konkrēta izdevuma pārskatīšanas rezultātā bija pārliecināts, ka kādu no izdevumiem var izmantot lietderīgāk.

«Minētā summa ir nauda, ko var tērēt jaunajām politiskajām iniciatīvām un daudz lietderīgāk, jo izdevumu pārskatīšana notikusi katrā ministrijā. Lai gan nākamā gada valsts budžeta kontekstā izdevumu pārskatīšana jau noslēgusies, ir vēl palikuši atsevišķi turpināmi darbi,» sacīja Zakatistovs.

Jau ziņots, ka šā gada aprīlī Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019.-2022.gadam Finanšu ministrija prognozēja, ka valsts 2020.gada budžeta fiskālā telpa būs negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) ir anulēta pielaide valsts noslēpumam, un partija "KPV LV" nākamajā nedēļā virzīs jaunu ministra amata kandidātu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdien mediju pārstāvjiem paziņoja, ka viņš ir saņēmis Satversmes aizsardzības biroja informāciju, ka ministram anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, līdz ar to partija "KPV LV" ir aicināta izvirzīt jaunu ekonomikas ministra amata kandidātu.

Kariņš atzina, ka viņam nav zināmi iemesli, kāpēc Nemiro anulēta pielaide valsts noslēpumam, un premjeram šī ziņa bijusi negaidīta.

"KPV LV" pārstāvis Atis Zakatistovs žurnālistiem uzsvēra, ka arī viņam šī ir jauna informācija. Vienlaikus Zakatistovs norādīja, ka vakar valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar jaunā koronavīrusa slimības Covid-19 ierobežošanu, bet situāciju padarītu vēl ārkārtējāku valdības krišana, tāpēc "KPV LV" līdz pirmdienai,16.martam, lems par pretendentu ekonomikas ministra amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valde šodien nolēma izslēgt no partijas politiķi, Saeimas deputātu Aldi Gobzemu.

«KPV LV» dibinātājs Artuss Kaimiņš bija rosinājis politiskā spēka valdi lemt par Gobzema izslēgšanu, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka dokumentus šajā jautājumā iesnieguši arī citi biedri, ne tikai Kaimiņš.

Saskaņā ar «KPV LV» mājaslapā publicētajiem partijas statūtiem lēmums par izslēgšanu stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā pieņemšanas. Šajā laikā biedrs partijas valdē var pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

Kaimiņš šodien pēc valdes sēdes žurnālistiem sacīja, ka valde bija saņēmusi iesniegumus no partijas biedriem, rosinot Gobzema izslēgšanu. Partijas valdē ar šādu ierosinājumu bija vērsies arī pats Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārsteidz ieraksta dzēšana Uzņēmumu reģistrā

Māris Ķirsons, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja no 2020. gadu atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa mitekli, kurā cilvēks ir deklarējies un dzīvo un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha, ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro, Saeimā neguva atbalstu.

Parlamenta vairākums 23.maijā neatbalstīja pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu Danas Reiznieces Ozolas, Armanda Krauzes, Andas Čakšas, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa un Janīnas Jalinskas rosinātos grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa likumā.

Saeimas deputāte Dana Reizniece Ozola no parlamenta tribīnes norādīja: ka atkal jau varēs kāpt tribīnē un visādas dzēlības mētāt, un prasīt, kāpēc tagad, kur jūs bijāt agrāk. «Šis uzdevums tiešām jau bija arī iepriekšējās valdības darba kārtībā. Bet kādēļ netika grozītas nekustamā īpašuma nodokļa likmes un šie te ierobežojumi noteikti? Tādēļ, ka ir pilnīgs bardaks valstī ar kadastra vērtībām. 2500 kārtīgas atšķirības kadastra vērtībās starp Rīgu un Latgales pierobežām. Tāpēc bija uzdevums Tieslietu ministrijai līdz pagājušā gada pavasarim sakārtot kadastra vērtības, izstrādāt jaunu metodoloģiju, kas atbilstu arī tirgus vērtībām. Bet tas uzdevums netika izdarīts. Un rudenī arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs minēja, ka nevirzīs šos grozījumus, jo tie ir politiski jutīgi, pirmsvēlēšanu laikā tā nedara,» uzsvēra D. Reizniece Ozola. Viņa atgādināja, ka pašreizējās valdības darba kārtībā šis jautājums ir atcelts uz 2020. gada vidu, kaut gan zināms, ka iestrādes jau ir.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamgad valsts budžets būs rekordliels un pārsniegs desmit miljardus eiro

LETA, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžets būs tik liels, kā nekad agrāk nav bijis - tas pārsniegs desmit miljardus eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, uz ekonomikas izaugsmes rēķina 2020.gada budžeta «tīrais pieaugums» ir paredzēts vairāk nekā 500 miljoni eiro. «Ekonomika aug, tātad aktivitāte turpina augt un samaksātie nodokļi turpina augt, tātad budžets arī,» apgalvoja premjers.

Uz norādi, ka ekonomikas izaugsmes temps gan pēdējā laikā samazinās, valdības vadītājs atbildēja ar salīdzinājumu par lidmašīnas pacelšanos gaisā. «Tas ir tāpat kā tad, kad ceļas gaisā lidmašīna - no sākuma ļoti strauji, tad kāpums ir lēzenāks, bet aizvien tas ir kāpums, un tātad mēs aizvien esam ekonomikas izaugsmes fāzē, kas ir ļoti pozitīvi, un mums tiešām nebūtu, par ko sūdzēties.»

Tomēr izaicinājums esot ministriju pārāk lielās vajadzības, kuras pārsniedzot budžeta iespējas, tāpēc arī nākamā gada budžets vienalga tikšot saplānots ar deficītu. Pēc viņa teiktā, samērojot visu valdības koalīcijas partiju leģitīmās intereses un vēlmes, 2020.gada budžets ar pārpalikumu nav iespējams. «Mums, politiķiem, piecām partijām, jāatrod vienošanās, kā taisnīgi pārdalīt gaidāmo [budžeta] pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) rosina ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neaplikt vienīgo mājokli, kura vērtība nepārsniedz 100 000 eiro, šodien pēc koalīcijas partiju veidojošās Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe.

Strīķe skaidroja, ka TM nākusi klajā ar iniciatīvu, ka, pārskatot kadastrālās vērtības, vienlaikus būtu ieviešams arī minimālais ar nodokli neapliekamais nekustamā īpašuma vērtības apjoms. Patlaban tiek apsvērta iespēja ar nodokli neaplikt tādu īpašumu, kura vērtība nepārsniedz 100 000 eiro un kas ir primārais personas īpašums, kurā tā dzīvo.

Vienošanās par šādu piedāvājumu pagaidām nav panākta, atklāja Strīķe.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka nacionālā apvienība atbalsta neapliekamā minimuma ieviešanu, taču patlaban vēl nav panākta vienošanās par iespējamām nodokļu izmaiņām, jo par tām plānots runāt tikai pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas. «Tad būs runa ne tikai par nekustamā īpašuma nodokli, bet arī par mikrouzņēmuma nodokļiem un par nodokļu sistēmu kopumā,» teica Dzintars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķis Didzis Šmits (KPV LV) atsaucis savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam.

Politiķis par savu lēmumu paziņoja televīzijas kanāla «Rīga TV24» raidījuma tiešraidē. Viņš norādīja, ka šajā valdībā nestrādās un par to kā deputāts arī nebalsos.

Pamatojot savu lēmumu, Šmits apgalvoja, ka trešdien viņam bijusi individuāla saruna ar premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu (JV), kurā viņam esot pateikts, ja «es nemainīšu savus uzskatus par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) - tieši par šo tiesisko statusu desmitgades periodā -, tad es neesmu vēlams ministrs viņa valdībā». «Tas bija pateikts ļoti skaidri,» apgalvoja «KPV LV» biedrs.

Šmits pagaidām uz aģentūras LETA zvaniem neatbild.

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) pateicies Šmitam par ieguldīto darbu un norādījis, ka aicinās «KPV LV» izvirzīt jaunu kandidātu uz ekonomikas ministra amatu. Kariņš par Šmita lēmumu uzzinājis no plašsaziņas līdzekļiem un sociālajiem tīkliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

papildināta - Topošās koalīcijas partijas pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās koalīcijas partijas pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju, žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pēc partiju sanāksmes pauda, ka partijas vienojušās par valdības deklarāciju, sadarbības līgumu un fiskālās disciplīnas līgumu.

Tagad šos dokumentus pārlasīšot korektori, bet trešdien, 23.janvārī, no rīta politiķi tos varētu parakstīt.

Trešdien arī iecerēts sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par valdības apstiprināšanu. Tā varētu notikt pirms pusdienlaika, iespējams, plkst.11, pastāstīja Kariņš.

Valdību veidojošām partijām šodien savās lēmējinstitūcijās vēl oficiāli jāizskata jautājums par dalību valdībā.

«KPV LV» Saeimas frakcija pašlaik lemj par jautājumiem, kas saistīti ar dalību valdībā. Frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs pirms sanāksmes nekomentēja iespējamo lēmumu, norādot, ka mudinās frakciju atbalstīt dalību valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KPV LV Saeimas frakcija zaudē vēl vienu biedru, no tās izstājoties Didzim Šmitam, kurš bija partijas kandidāts Valsts prezidenta amatam. Līdz ar to KPV LV frakcijā patlaban ir 12 deputāti, kuru vidū ir arī frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs, kurš ir izdots kriminālvajāšanai un nevar piedalīties Saeimas sēdēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas vienojušās no šī gada 1.septembra celt augstskolu pedagogu algas, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem medijiem atklāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Esam vienojušies, ka rīt valdības sēdē tiks pieņemts lēmums par augstskolu pedagogu algu paaugstinājumu no šī gada septembra," teica politiķis. Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns papildināja, ka ir rasti līdzekļi pedagogu algu celšanai gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan arī Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām augstskolām.

Partijas "KPV LV" līderis Atis Zakatistovs gan piebilda, ka pagaidām līdzekļi rasti vien šim gadam. Bordāns norādīja, ka ir panākta vienošanās par papildu nepieciešamajiem līdzekļiem pedagogu algām arī turpmākajos gados, šo jautājumu izskatot budžeta izskatīšanas procesā. Kariņš gan akcentēja, ka par 2021.gada budžetu vēl nav pieņemti nekādi lēmumi un rīt, 18.augustā, valdība lems par finansējumu šim gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka viņa nomaiņa amatā neilgi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām būtu kā zirga nomaiņa skrējiena laikā.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Cimdars pauda, ka šajā situācijā viņam «nav iespējas sabremzēties, jo laiks [līdz EP vēlēšanām] ir ļoti īss, un jāstrādā ar pilnu jaudu».

Uz jautājumu, vai un kā CVK priekšsēdētāja nomaiņa šajā laikā varētu ietekmēt EP vēlēšanu norisi, Cimdaram bija grūti atbildēt, taču viņš pauda cerību, ka tas nekādu būtisku negatīvu ietekmi neradīs. Cimdars pagaidām arī esot pamats cerēt, ka jauna CVK vadītāja izraudzīšanās process būs atklāts un godīgs, saskaņā ar principu «lai uzvar labākais».

Lūgts komentēt politiķu viņam izteiktos pārmetumus par nepietiekamām inovācijām vēlēšanu procesā, Cimdars norādīja, ka tos vērtē kā nenopietnus, jo «tas ir parlamenta kompetencē, kurā brīdī un kā grozīt likumu». Viņš uzsvēra, ka pašai CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība, visticamāk, virzīs Purgailes apstiprināšanu Saeimā, taču partijas vēl nav vienojušās

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas Santas Purgailes kandidatūru Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatam rīt valdībā, visticamāk, nolems virzīt apstiprināšanai Saeimā, tomēr koalīcijas partijas jautājuma vieglu izskatīšanu parlamentā nesola.

Partiju apvienības «Jaunā vienotība» pārstāvis Arvils Ašeradens pēc koalīciju veidojošo partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka jautājums par Purgailes kandidatūras virzīšanu FKTK vadītājas amatam valdībā tiks skatīts rīt, paužot cerību, ka tiks panākta vienošanās par viņas apstiprināšanu.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka politiskais spēks ir ticies ar Purgaili. «Ar to patlaban pietiek, lai mēs dotu zināmu uzticības kredītu, lai ministri ļautu šim jautājumam virzīties tālāk, taču tas absolūti nenozīmē solījumu, ka Saeimas deputātiem būs tieši tāds pats balsojums,» uzsvēra Dzintars, piebilstot, ka Purgaile jau ir tikusi brīdināta par politiskā spēka vēlmi ar viņu tikties atkārtoti, kad jautājums nonāks parlamentā. "Diskusiju turpināsim un patlaban neliksim šķēršļus,» solīja politiķis, uzsverot, ka parlamenta līmenī varētu būt citādākas diskusijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finansējuma palielinājumu ceļiem varētu sagaidīt pēc diviem gadiem

Laura Mazbērziņa, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē, kuras ietvaros notika diskusija par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību, norādīja nozares eksperti.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. «Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu, ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021. gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,» skaidroja T. Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No partijas «KPV LV» frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata šodien atbrīvots deputāts Artuss Kaimiņš, informēja «KPV LV» deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens.

Viņš norādīja, ka par šo lēmumu balsojis vairākums no frakcijas sēdē klātesošajiem 11 deputātiem. Nākamnedēļ paredzēts lemt par jauna kandidāta virzīšanu uz frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amatu, un jebkurš deputāts var izvirzīt sev vēlamu kandidatūru, norādīja politiķis.

Ģirģens skaidroja, ka frakcijā ir nolemts, ka ir jāveic pārmaiņas partijā, kārtīgi jāstrādā pie programmas izpildes, jānodrošina demokrātiskāks darba process, kur frakcijas deputāti ir vienlīdzīgi un tiek respektēts frakcijas citu parlamentāriešu viedoklis.

Kā ziņots, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs iepriekš biedru sapulcē aprīļa beigās norādīja, ka partijai vajadzīga komanda nevis vienpersonisks līderis, jo viņš ir pamanījis, ka partijas Saeimas frakcija «krīt un ceļas» par darbiem, lai gan paralēli tam ir manāmas «šķeltniecības» pazīmes, ko noteikti neorganizē tā dēvētā partijas opozīcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat pēc Valsts kontroles veiktā pētījuma par pašvaldību infrastruktūras objektiem, kas izrādījušies dārgi, neefektīvi, dažviet nepiemēroti vai pilnveidojami, Saeimas deputāti taisīja lielas acis, bet Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs viedi secināja, ka pašvaldībās bijušas «naudas dzīres». Vai tiešām ir tā, ka pašvaldību naudas apetīte bijusi absolūti nepamatota? Neskarsim tās, kas tērējušas tikai savus līdzekļus, bet raudzīsimies vienīgi uz ES fondu naudas tērēšanu.

Atcerēsimies pašreizējā ES fondu plānošanas perioda sākumu. 2016. gada vidū no plānotajiem 4,4 miljardiem eiro Latvija vidēji bija apguvusi tikai 119 miljonus eiro. VARAM analītiskajā ziņojumā 2016. gada vasarā situāciju raksturo rezervēti: «Šis plānošanas periods ir tikai sākuma stadijā.» Pieņemu, ka Finanšu ministrijā jau bija sākusies klusa panika. 2017. gads nāca kā lēna atmoda. Valdības vīri, augsti ierēdņi, plānotāji reģionos jau skaļi un nepārprotami pašvaldībām norādīja uz to, ka nauda ir jāņem un neņemt naudu nav saprātīgi. Vai kāds miedza ar aci, ka projektus neskatīsies tik stingri? Neredzēju, bet pieļauju, ka bija arī šādi mājieni!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen no KPV LV frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata atbrīvoja partijas dibinātāju Artusu Kaimiņu, bet šobrīd Saeimas mandātu un ētikas komisija ļāvusi deputātiem iepazīties ar kriminālprocesu, kurā par krāpšanu lielā apmērā tiek apsūdzēts Atis Zakatistovs.

Komentāri

Pievienot komentāru