Lauksaimniecība

Augot ES maksājumiem, zemes cenas kāps

Sandra Dieziņa, 19.03.2013

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Platībmaksājumu ietekme uz zemes cenām ir tieša – nākotnē, augot ES maksājumiem, zemes cenas kāps.

Tiešmaksājumi tiešā veidā korelē ar zemes nomas maksām, jo ziņām par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem un lauksaimniekiem vēlamo Rumānijas līmeni, seko līdzi arī zemes īpašnieki, kuri ir pieņēmuši, ka vienotais platībmaksājums pienākas viņiem kā zemes īpašniekiem, nevis lauksaimniekiem kā zemes apsaimniekotājiem un produkcijas ražotājiem. Ieguvēji ir tie zemnieki, kuriem lielākā daļa Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības ir īpašumā, jo saņemtā nauda paliek viņu budžetā un var izmantot ražošanas paplašināšanai vai papildus izdevumu kompensēšanai, raksturo Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Evija Gunika. Savukārt tiem lauksaimniekiem, kuri lielāko daļu LIZ platības nomā, nākas savus tiešmaksājumus sadalīt starp zemes īpašniekiem un valsti caur iedzīvotāju ienākumu nodokli par zemes nomu. Zemgales reģionā lauksaimnieki jau sen saņemto vienoto platības maksājumu (VPM) to samaksā kā zemes nomas maksu, turklāt vēl papildus piemaksājot.

Sākoties ekonomiskajai krīzei, zemes nomas sāka paaugstināties, kā rezultātā pieaugums nomai par vienu ha pašlaik ir uz pusi lielāks Latgalē, savukārt Zemgalē zemes nomas maksas ir paaugstinājušās pat 4–5 reizes. Zemnieku saeima jau pagājušā gada sākumā, kad aktīvi sāka lobēt tiešmaksājumu paaugstināšanu Baltijas valstīm, sāka izjust zemes īpašnieku–iznomātāju interesi par plānoto tiešmaksājumu līmeni, apstiprina Zemnieku Saeimas pārstāve Līva Liepniece.

«Atsevišķi iznomātāji zemes nomas līgumos ir pieprasījuši iestrādāt punktu, ka pie Vienotā platību maksājuma likmes paaugstināšanās tiek pārskatīta arī nomas maksa. Zinu, ka ir slēgti līgumi tuvākajos pagastos, kuros norādīts, ka iznomātājs saņem 15 % no VPM un nacionālajiem maksājumiem par ha, kas šķiet nepieņemami. Tiešmaksājumi ietekmē zemes nomas maksas – taču tie var ietekmēt arī ar citas ar lauksaimniecības ražošanu saistītās izmaksas, kā, piemēram, izejvielu cenas un citus,» no pieredzes stāsta Zemnieku saeimas valdes locekle, z/s Robežnieki pārstāve Ieva Alpa Eizenberga.

Jāatgādina arī, ka tieši lauksaimniecības zemei šobrīd ir straujākais cenu pieaugums nekustamo īpašumu tirgū un to joprojām nosaka ārvalstu, it īpaši Skandināvijas kapitāla īpatsvars. DB jau ziņoja, ka pēc Valsts zemes dienesta datiem, 2013. gadā lauksaimniecības zemju kadastrālā vērtība palielinājusies par 10 %, un pieaugums nebūs mazāks arī 2014. gadā.