Eksperti

Augstākās izglītības vājākais posms Latvijā ir akadēmiskais personāls

Marika Ģederte, Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāja, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas izglītības sistēma pamatskolas un vidusskolas posmā jau tagad piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, proti, pāreju uz tā saukto kompetenču jeb lietpratības izglītību. Taču aktuāls ir jautājums, kādas kvalitātes augstāko izglītību saņems Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošie.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, analizējot ekspertu komisiju 2017. gadā sniegtos akreditācijas ziņojumus par 21 Latvijas augstākās izglītības iestādē īstenotām 119 studiju programmām, nonāk pie visai skarbiem secinājumiem gan par studiju, gan mācībspēku kvalitāti. Viņš arī secina, ka augstākās izglītības vājākais posms Latvijā ir akadēmiskais personāls, par pamatu tam minot starptautisko publicitāšu niecīgo skaitu, kā arī nepietiekamas profesionālās kvalifikācijas un prasmes.

Vadot Starptautisko Kosmetoloģijas koledžu (SKK), kurā var iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību veselības aprūpē, ļoti nopietni pētu un analizēju – gan ierakstot, gan vērojot lekcijas –, kā pasniedzēji strādā patlaban un kā darbs varētu tikt uzlabots. Diemžēl jāatzīst, ka pasniedzēji ļoti pretojas pārmaiņām un nevēlas mainīt ieradumus. Piemēram, joprojām ir tādi mācībspēki, kuri vēlas stāvēt pie tāfeles un nolasīt lekciju tā, kā tas darīts gadu desmitiem. Turklāt pieredze, kuru patlaban gūstu «studenta kurpēs» divu prestižu pasaules augstskolu – Hārvardas un Oksfordas – profesionālās mūžizglītības programmās, vienā attālināti, bet otrā klātienē, ļauj saprast, kurā virzienā attīstās mūsdienīga profesionālā augstākā izglītība un ko būtu vērts censties jau tagad ieviest Latvijā.

Viena no būtiskākajām Hārvardas tālmācības programmā novērotajām atšķirībām ir veids, kā tiek pasniegta un apstrādāta informācija. Hārvardas programmā informācija tiek vienlaikus pasniegta vizuāli, audiāli un tekstuāli, apmierinot katra studenta informācijas uztveres stilu. Papildus lekcijām tiešsaistes sistēmā tiek dotas ievirzes un avoti katras jomas tālākai izpētei, ja vien studentu tā padziļināti interesē. Mācību procesā notiek nepārtraukta refleksija un savu uzskatu pārskatīšana, lekcijas beigās vienmēr atbildot uz jautājumu, vai sākotnējā pārliecība un uzskati ir mainījušies pēc konkrētās informācijas noklausīšanās. Turklāt tiek nepārtraukti jautāts, kā iegūtās zināšanas var tikt izmantotas studējošā darbavietā vai uzņēmumā.

Tālmācība kā mācību apguves forma noteikti būtu viens no stratēģiskajiem attīstības virzieniem arī Starptautiskajā Kosmetoloģijas koledžā, iesākumā gan īstenojot kādu nelielu pilotprogrammu, taču tam ir nepieciešami gan ievērojami līdzekļi, gan izmaiņas esošajos likumos, kas patlaban apgrūtina šādu attīstības virzienu. Taču, kamēr lielo mērķu sasniegšanai nepietiek resursu un valsts atbalsta, varam mērķtiecīgi strādāt pie nosacīti mazajām iniciatīvām. Es, piemēram, jau šodien skaidri zinu, ka 2025. gadā man būs galds bez nevienas pildspalvas, nebūs neviena ar dokumentu kaudzēm pilna skapja. Jau šodien mēs strādājam pie elektroniskās identifikācijas risinājumiem, lai mazinātu papīra apriti mūsu iestādē, un aicinām pievienoties šai iniciatīvai arī citus. Visā pasaulē pašlaik runā par dažādības veicināšanu, un arī mēs esam iesaistījušies projektā, kas vērsts uz dažādības veicināšanu skaistumkopšanas nozarē, proti, speciālistu vīriešu īpatsvara palielināšanu. Taču tā jau būs īsta revolūcija nozarē un esošo stereotipu kārtīga sapurināšana.

Nobeigumā vēlos minēt Singapūras piemēru. Līdz šim tā sūtīja savus labākos prātus uz Oksfordu, Kembridžu, Jeilu, un, atgriežoties atpakaļ, viņiem bija nodrošinātas darbavietas. Taču tagad valsts ir sapratusi, ka pati spēj izveidot pasaules līmeņa universitāti, kādas ir Amerikā vai Anglijā, un pie tā arī strādā. Singapūras attīstības ceļš ir arī ārkārtīgi interesants – no kādreizējās kolonijas izveidota tehnoloģiski attīstīta valsts ar augstu pievienoto vērtību. Protams, tur ir cita politiskā situācija, bet – ja grib, tad var. Arī ļoti mazās valstīs. Arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka", investējot 300 tūkstošus eiro, izveidojis konceptveikalu "Apotheka Beauty".

Veikalā pieejama aptieku kosmētika, kā arī dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, un tas atrodas tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Tas ir pirmais šī koncepta veikals, un tuvāko mēnešu laikā tiks atklāts arī internetveikals, kur "Apotheka Beauty" produktus būs iespējams iegādāties arī tiešsaistē. "Apotheka" mērķis ir izveidot šādu veikalu tīklu.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš stāsta, ka pirms pieciem gadiem aptieku kosmētikas klienti galvenokārt bija cilvēki ar alerģisku ādu un ādas saslimšanām, taču pēdējos gados kosmētikas kategorija ir strauji pieaugusi – dermokosmētika ir nopietns konkurents plaša patēriņa kosmētikai, un kosmētikas kategorijas klienti aptiekās galvenokārt ir cilvēki, kuri vēlas iegādāties kvalitatīvu kosmētiku ikdienas vajadzībām, nevis tie, kuriem to rekomendējis dermatologs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka" jaunā biznesa virzienā "Apotheka Beauty" iegulda vairākus simtus tūkstošus eiro.

Pirmais skaistuma veikals tiek atvērts šodien t/c "Riga Plaza", bet līdz gada beigām paredzēts atvērt vēl vienu šāda tipa veikalu, kā arī internetveikalu.

"Mēs vienmēr esam rūpējusies par veselību un organisma stiprināšanu, bet pēdējos gados šis jautājums kļūst daudz plašāks un ietver arī ādas veselību. Arvien biežāk cilvēki lieto aptiekas kosmētiku un šai kategorijai ir liela nozīme. Tomēr aptieku telpas ir ierobežotas, tāpēc nolēmām spert soli tālāk un atvērt speciālo skaistuma veikalu, kurā ir plašs produktu klāsts – gan dermatoloģiskā kosmētika, gan arī skaistuma pakalpojumi un sejas procedūras," saka Jānis Kūliņš, SIA "Apotheka" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izstrādā kosmētiku cilvēkiem ar rozāciju

Anda Asere, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas zīmola "Labrains" mērķauditorija ir cilvēki ar ļoti jutīgu, reaktīvu ādu, kam ir rozācija vai dermatīts – pasaulē katram desmitajam cilvēkam ir šādas problēmas.

"Es pati pēc bērna piedzimšanas saskāros ar smagu rozāciju. Ārstējos, gāju pie dažādiem ārstiem, bet nebija kosmētikas līdzekļu, ar ko kopt ādu. Latvijā pieejami daži produkti rozācijai, bet to ķīmiskais sastāvs neatbilst šādas ādas kopšanas prasībām – to sastāvā ir daudz vielu, kas ilgtermiņā kairina ādu. Manā gadījumā neviens no šiem krēmiem nederēja. Risinājums bija taisīt savu kosmētiku, par ko biju domājusi jau agrāk – studējot ķīmiju Rīgas Tehniskajā universitātē," biznesa portālam db.lv stāsta Līga Brūniņa, SIA "Labrains" īpašniece.

Skaidrojot, kas ir rozācija, L. Brūniņa teic, ka tā ir sarežģīta un līdz šim vēl pilnībā neizprasta slimība, bet, uzkrājoties lielākam skaitam zinātnisko pētījumu, par galveno patoģenēzes faktoru tiek uzskatīti imūnsistēmas traucējumi, kā rezultātā organisms veido iekaisumu procesus ādā, kam tur nevajadzētu būt. Ādā visu laiku ir iekaisums, paplašināti asinsvadi, tūska u. tml. Ja cilvēkam ir rozācija, tā būs visu mūžu. To var kontrolēt, lietojot pareizu kosmētiku. "Pētījumi rāda, ka apmēram 46% cilvēku iegūst rozāciju un tā saasinās, lietojot nepiemērotu kosmētiku. Tā ir ģenētiski predisponēta slimība, bet to var arī iegūt dzīves laikā – aktīvi sportojot, ēdot asus ēdienus, lietojot alkoholu, sauļojoties. Jo laicīgāk ierauga rozāciju, jo labāk to var kontrolēt. Pie pirmajām pazīmēm to var ārstēt ar lāzerterapiju un atbilstošu ikdienas kosmētiku, bet smagākās formās ārstē ar antibiotikām. Jebkurā stadijā milzīga nozīme ir ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Protams, krēms nav panaceja. Tas strādā komplektā ar medikamentiem un dzīvesveida pārmaiņām," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gusto smiltsērkšķu krēms

Ilze Žaime, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums «Gusto» jau teju 10 gadus Bauskā ražo kosmētiku, kuras pamatā ir dabiskas izejvielas.

Mīlestība pret dabiskiem krēmiem Andrai Katkevičai, kas ir viena no trīs «Gusto» radītājiem, iesakās 2008.gadā, kad viņa, video pamācību iedvesmota, pirmo reizi pamēģināja kādu krēmu izgatavot savām vajadzībām. Krēmi sanāca labi un par tiem interesi izrādīja draudzenes, vēlāk jau plašāks paziņu loks.

A.Katkevičai ar vīra māsu Līgu Elmani kopā saliekot pirmos pārsimts eiro, 2010. gadā radās SIA «Gusto». Sākumā ražots tika mazāk, bet ap 2012.gadu «Gusto» jau aktīvi uzsāka dalību tirdziņos un savu produkciju piedāvāja arvien vairāk lielākā skaitā Latvijas veikalu.

Aktīvi darbojas uzņēmuma interneta veikals, kur ik pa laikam iepērkas arī kāds ārzemnieks. Lieli eksporta tirgi vēl nav aizsniegti, bet tāds arī līdz šim nav bijis mērķis. Tas nozīmētu ražošanas apjomu palielināšanu, līdz ar to jaunu telpu meklējumus un jaunu darbinieku piesaisti, bet tam «Gusto» vēl neesot gatavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Maxima Latvija» esot saņēmusi «neviennozīmīgi vērtējamus aicinājumus no skaistumkopšanas produktu ražotāja «Keune» un tā pārstāvja Latvijā pārtraukt «Keune» skaistumkopšanas produkcijas tirdzniecību par pircējiem draudzīgu cenu», pausts «Maxima Latvija» šodien izplatītā paziņojumā. «Maxima» ieskatā tas «apdraud pircēju iespējas izvēlēties produktus par labākām cenām», tādēļ «Maxima Latvija» izvērtē iespēju vērsties Konkurences padomē un tiesību sargājošās institūcijās.

««Maxima Latvija» rīkotajam «Skaistuma festivālam» izvēlējās «Keune» skaistumkopšanas produktus, kas tika iepirkti no «Keune» oficiālā izplatītāja Lietuvā, piedāvājot «Maxima Latvija» klientiem īpaši izdevīgu cenu. Zīmola «Keune» oficiālais izplatītājs Latvijā, kas nenodrošināja produktu piegādi, sociālajos tīklos izvērsa sabiedrību maldinošu kampaņu par «Maxima Latvija» piedāvājumu «Skaistuma festivālā», norādot, ka «Maxima Latvija» tirgo nezināmas izcelsmes skaistumkopšanas produkciju, izmantojot «Keune» preču zīmi – iespējams, viltojumu. Tā ir nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšana, diskreditējot «Maxima Latvija» labo vārdu klientu un partneru acīs. Norādot, ka tikai pie viena komersanta iegādāta produkcija ir atzīstama par oriģinālu un kvalitatīvu, tiek mēģināts ierobežot konkurenci, samazinot Latvijas patērētāju izvēles iespējas,» informē mazumtirgotājs. .

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kosmētikas ražotāji sadzirdēti pasaulē

Monta Glumane, 03.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Ieva Plaude

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kosmētikas ražošana ir inovatīva nozare ar augstu pievienoto vērtību – vairāk nekā 75% no saražotā tiek eksportēts. Svarīga ir arī jaunu darba vietu radīšana, jaunu produktu izstrāde, izmantojot Latvijas zinātnes sasniegumus bioloģijā un ķīmijā.

"Ir patiess prieks, ka pēdējos 15 gados kosmētikas ražošana Latvijā ir nostiprinājusies kā patstāvīga tautsaimniecības nozare ar aptuveni 35 miljonu eiro lielu apgrozījumu un daudziem ražojošiem uzņēmumiem. Līdz tam mums bija viens kosmētikas ražotājs – "Dzintars" – Latvijas tradīcijām bagātās ķīmiskās rūpniecības vēstures liecinieks. Šobrīd 35 miljonus vērtās nozares līderi ir "Madara Cosmetics", "Stenders" un "Kinetics Nail Systems". Turklāt vairāk nekā 10 ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms ap miljonu eiro gadā, ir vislielākais potenciāls straujai izaugsmei nākamajos gados," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas un higiēnas preču, medikamentu un rotaļlietu viltojumu aprite Latvijā veido 33 miljonu eiro zaudējumus oriģinālo preču ražotājiem, kā arī var radīt bīstamas un neatgriezeniskas sekas cilvēku veselībai un drošībai.

Turklāt šādu viltotu preču aprite ar katru gadu palielinās, secināts dažādu valsts iestāžu apkopotajā informācijā par viltojumu apjomu Latvijā.

Lai informētu sabiedrību par sekām, kādas var rasties, iegādājoties viltotas preces, Patentu valde atklājusi informatīvu kampaņu "Viltotā realitāte… joprojām realitāte", kas rīkota sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP).

"Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai," saka Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija sekmē kosmētikas pārdošanu e-komercijas kanālos, atzina kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" valdes loceklis Uldis Iltners.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados kosmētikas tirdzniecības apmēri e-komercijas kanālos strauji aug, kamēr mazumtirdzniecībā veikalos pieaugums ir neliels.

"Proporcija visu laiku nosveras par labu e-komercijai. Pandēmija šo procesu tikai paātrinās un tirdzniecība arvien vairāk nosvērsies e-komercijas pusē. Tomēr nebūtu vietā arī pārspīlējumi, jo fiziskie tirdzniecības kanāli saglabāsies, tikai proporcija mainīsies un abi šie tirdzniecības kanāli kļūs līdzvērtīgi," teica Iltners.

Tāpat viņš norādīja, ka tieši pašlaik ir redzams, ka kosmētikas nozarē rodas arvien vairāk projektu un zīmolu, kuri ir paredzēti izplatīšanai tikai e-komercijas vidē un šī tendence varētu kļūt stiprāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Madara Cosmetics: Pirmajā pusgadā īpaši svarīgs projekts bija pievienošanās dekoratīvās kosmētikas segmentam

Žanete Hāka, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā AS Madara Cosmetics īpaši svarīgs projekts bija pievienošanās process jaunam nozīmīgam tirgus segmentam – dekoratīvajai kosmētikai – un ar to saistītie sagatavošanās uzdevumi, šā gada pirmā pusgada pārskatā norāda AS Madara Cosmetics.

Dekoratīvā kosmētika pasaulē veido trešo lielāko skaistumkopšanas nozares kategoriju pēc ādas kopšanas/saules aizsargkrēmu un matu kopšanas produktiem. Dekoratīvās kosmētikas segments pasaulē turpina augt ar stabilu 6% rādītāju. Sociālie plašsaziņas līdzekļi, tostarp selfiju kultūra, veicina kategorijas izmaiņas un attīstību, sniedzot interesantas iespējas jaunu produktu ieviešanai tirgū, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Lai gan aizvien populārākas kļūst dabiskās tendences, dekoratīvās kosmētikas segmentā joprojām dominē ierastie dekoratīvās kosmētikas zīmoli, kuru dabiskuma jēdzieni ir ļoti ierobežoti. Ņemot vērā tirgus gatavību un sekojot īpaši veiksmīgai saules aizsarglīdzekļu, tostarp CC (toņa korekcijas) krēmu ieviešanai tirgū, kas ir ādas kopšanas un dekoratīvo kosmētiku apvienojoši produkti, uzņēmums ir nolēmis turpināt ieguldījumus pigmenta formulu izpētē un attīstībā un ražošanas metodēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā mācību gadā Mārupes pamatskolā stundas vadīs arī novada uzņēmumu vadītāji un darbinieki, informēja izglītības iestādes pārstāvji.

To paredz skolas vecāku iniciatīvas grupas, skolas administrācijas un skolotāju kopīgi izstrādātā Mārupes pamatskolas attīstības programma «Skola dodas dzīvē - dzīve ienāk skolā».

No septembra 7. un 9.klasēm matemātikas, fizikas, dabaszinību un bioloģijas stundas notiks gan ārpus skolas telpām - sešos Mārupes novada uzņēmumos, gan kā ierasts skolā, bet stundas kopā ar priekšmetu skolotājiem vadīs uzņēmumu pārstāvji.

Mārupes pamatskolas direktore Sigita Sakoviča norāda, ka, pateicoties skolas vecāku iniciatīvai, pamatskolā šogad tiks sākts ieviest «Skola 2030» idejas. «Reformas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kas prot risināt reālās dzīves izaicinājumus un veidojas par laimīgu un atbildīgu personību,» norāda direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā SIA Zeltlejas sāka veidot pirmos smiltsērkšķu stādījumus. Šobrīd platība, kurā tiek audzēti smiltsērkšķi ogu ieguvei, ir 24 hektāri un sagaidīta pirmā komercraža

Tieši pirms ogu novākšanas tika sarīkoti smiltsērkšķu svētki un top Smiltsērkšķu nams. Elīna Cēsniece un Eduards Vilks savu smiltsērkšķu dārzu Jelgavas novada Platones pagastā sākuši iekopt pirms četriem gadiem. Pirmais lauks iestādīts 10 hektāru platībā, bet nu jau tie ir 24 hektāri, turklāt plāni tuvākajai nākotnei ir paplašināt dārzu līdz pat 50 hektāriem. Šogad sagaidīta pirmā komerc- raža – no 10 hektāriem tika novāktas 30 tonnas smiltsērkšķu ogu. «Mēs visu darām ar lielu aizrautību, iedvesmu un mīlestību. Kvalitatīvi un atbildīgi audzējot, mēs vēlamies cilvēkiem sniegt dabīgus, veselīgus un augstvērtīgus produktus. Smiltsērkšķu dārzs ir īpaši izveidots, tajā tiek audzēti tikai vienas šķirnes – Tatjana – Latvijā selekcionēti smiltsērkšķu stādi, kuru ogas ir ar paaugstinātu eļļas un karotinoīdu saturu,» stāsta SIA Zeltlejas saimniece Elīna Cēsniece. Abi uzņēmēji pirms tam darbojušies citās nozarēs, bet vēlējās attīstīt arī kaut ko savu, saistītu ar zemi un savām saknēm, kas sagādātu īstu prieku un aizrautību. Izvēle kritusi par labu smiltsērkšķiem. Pēc diviem gadiem radies zīmols ZELT un no pirmajām ogām ražoti produkti. ZELT vēsta par šī uzņēmuma galveno mērķi – zelt un plaukt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru