Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Pirmo reizi Berlīnē savus mājas vīnus rāda SIA "Windau Wines". Kopstendā SIA "Berds" pārdod Vācijas iedzīvotāju vidū jau iecienītu Latvijas uzņēmumu – SIA "Dona", AS "Tukuma piens", SIA "Rīgas piensaimnieks", AS "Rīgas piena kombināts", SIA "Rēzeknes gaļas kombināts", SIA "Aibi", SIA "Zentenes zivju kombināts", AS "Brīvais Vilnis", SIA "Gamma-A", SIA "Karavella", SIA "Brāļu alus" un SIA "Ilgezeem" - produkciju.

Apmeklētāju piesaistei, Latvijas Brīvdabas muzeja popularizēšanai un seno amatu rādīšanai stendā uz vietas maizi šogad cep saimniece Ilze, ko pazīstam kā Doņu Ilzi, un viņai palīdz saimniece Kristīne no Brīvdabas muzeja. Asociācijas "Lauku ceļotājs" pārstāves ļauj našķoties ar maizes uzkodām, tādējādi iepazīstinot izstādes apmeklētājus ar kulinārā tūrisma projektu "Rudzu ceļš". Seno amatu prasmes dzintara apstrādē un koka karošu un bļodu grebšanu rāda Brīvdabas muzeja amatnieki. Kopstendu papildina arī SIA "Livonijas dzintars" kosmētika ar dzintara putekļiem un atdzimstošā sējas kaņepju produkcija.

Vairāk ražotāji šogad izstādē piedalās atkārtoti, un uzsver, ka apmeklētāju interese ir liela, aizvien vairāk cilvēku atpazīst Latvijas ražojumus. Ieguvēji ir uzņēmumi, kas piedāvā dabiskus produktus, jo par tiem interese katru gadu ir aizvien lielāka.

"Skrīveru mājas saldējums" izstādē - gadatirgū "Zaļā nedēļa" piedalās jau vairākus gadus - kopš 2015. gada. "Šeit nokļuvām, jo vēlējāmies uzzināt sava produkta iespējas un atsauksmes par to," atminas zīmola "Skrīveru mājas saldējums" (SIA "Rozīne") īpašniece Lelde Sotniece.

Šajā gadā "Skrīveru mājas saldējums" berlīniešiem un pilsētas viesiem piedāvā 9 dažādus saldējumus un 3 dažadus kokteiļus. Izstādei par godu īpaši pagatavots asfalta krāsas "Bērza ogļu saldējums ar kaņepju sēkliņām" - lai vāciešiem ir par ko pabrīnīties, viņa saka. Pirmajās dienās iecienītāko saldējumu TOP 3 ierindojās šī gada jaunums - "Jauneklīgs Plūškoka sorberts", "Pacilājošs biezpiena saldējums ar fantastiskām avenēm" un "Maģisks ruma-rozīņu saldējums" .

Viņa novērojusi, ka izstāde šogad ir plašāka nekā citus gadus. "Tiklīdz no rīta veras izstādes durvis, tā apmeklētaji jau uzreiz piepilda izstādes gaiteņus. Latvijā tādu burzmu reti kur vēl var redzēt. Darba dienās, protams, nāk vecāka gada gājuma cilvēki, skolēni, studenti. Brīvdienās izstādi vairāk apmeklē arī vidēja vecuma cilvēki, ģimenes un darba ļaudis. Cilvēki zinātkāri bauda dažādās valstu kultūras - priecājas, pēta, nogaršo un galu galā nopērk. Tāpat viņi arī atrod jaunus ceļojumu maršrutus nakamajam atvaļinājumam," stāsta L. Sotniece.

"Šo gadu laikā izjūtam, kā mainās berlīniešu attieksme pret dabīgu saldējumu, un tā kļūst arī brīvāka un atvērtāka - ja sākumā biezpiens vai ķirbis saldējumā bija kas nepieņemams, tad tagad, pēc 5 gadiem, tādus var atrast arī viņu saldējuma letēs. Kopumā cilvēki ļoti novērtē roku darbu, meistarību un unikalitāti, arī brīvību no ķīmiskām piedevām," viņa pamanījusi.

Vīna ražotājs "Windau Wines" šogad izstādē piedalās pirmo gadu, bet kompānijas īpašnieks Dainis Plūme izstādi apmeklējis trīs reizes. Izstādē viņš prezentē ābolu vīna destilātu (Ābolu brandvīns) un Bērzu sulas dzirkstošo vīnu. Viņš novērojis, ka ir liela apmeklētāju interese tieši par Latviju, un daudzi apmeklētāji dalās ar saviem iespaidiem par mūsu valsti.

"Skrīveru pārtikas kombināts" izstādē piedalās jau 6.gadu, un ir izveidojusies jau zināma tradīcija te būt, piebilst uzņēmuma īpašnieks Aigars Lūsis. "Publika katru gadu ir atsaucīga pret mūsu produkciju, un patstāvīgie izstādes apmeklētāji jau stendā meklē savus iecienītos gardumus. Katru gadu mēģinam vācu publiku pārsteigt ar kādu jaunu garšu. Šogad tā ir "Alus gotiņa", "Cigoriņu gotiņa" un "Biešu gotiņa", bet populārākā konfekte vāciešiem tomēr ir melnā kaņepju "Gotiņa".

SIA "55M" ar zīmolu "55 mārītes" izstādē piedalās jau piekto gadu, un prezentē Latvijas augu tējas - gan tēju izlases, gan maisījumus, gan mono jeb viena veida tējas, stāsta uzņēmuma vadītāja Līga Lieplapa. "Atsaucība no apmeklētāju puses ir, tādēļ arī piedalāmies šai izstādē. Vācu publika ir ļoti atvērta un labprāt iepazīst jaunas garšas un jaunus produktus, taču iegādājas arī tradicionālos un jau zināmos produktus," viņa novērojusi.

Tiesa gan, L. Lieplapa uzsver, ka katrs gads izstādē gan ir atšķirīgs un jāapbruņojas gan ar pacietību skaidrojot, gan produktu izrādīšanas prasmēm, nepieciešamas arī vācu valodas zināšanas.

"Izstādi raksturo milzīgas cilvēku plūsmas, milzīgs produktu piedāvājums, līdz ar to tas ir liels izaicinājums gan apmeklētājiem, izvēloties produktus, gan arī izstādes dalībniekiem," viņa stāsta.

Pēc izstādes rīkotāju iniciatīvas katra dalībvalsts tika aicināta izstādē rādīt kādu unikālu nacionālu produktu, un Latvija izvēlējās sējas kaņepes. Kā skaidro Zemkopības ministrija, senāk kaņepju produkcija dažnedažādos veidos tika lietota ikdienā, un tagad - pēc vairāku gadu desmitu aizmirstības - kaņepju sēkliņas jeb riekstiņi atkal godā celti. Grauzdētie riekstiņi, vērtīgā eļļa un staks, kaņepju tēja un alus, sātīgais aizdars, un kur vēl dažādie produkti ar kaņepju piedevu – karaša, siers, sviests, šokolāde, konfektes ar kaņepēm, kaņepju siera cepumi utt. To visu stendā rāda un par produktiem stāsta Latvijas ražotāji, ļaujot produkciju nobaudīt apmeklētājiem.

Izstāde "Zaļā nedēļa" notiek jau 85.reizi. Pēc izstādes organizatoru gadskārtēji apkopotiem datiem kopējais izstādes apmeklētāju skaits pieaug (ir pārsniedzis 400 000), no kuriem ap 85 000 veido tirdzniecības nozares pārstāvji. Pieaug arī dalībnieku skaits (ap 1800 no 61 valstīm). Vācijas partnervalsts izstādes organizēšanā šogad ir Horvātija.

Galerijā augstāk - Latvijas stends "Zaļajā nedēļā" un izstādes norise!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra pēdējā nedēļa lielākajos pasaules finanšu tirgos izvērtās visai dramatiska.

Akciju cena strauji planēja zemāk, un daudzi vadošie šī tirgus indikatori ieslīdēja tā saucamajā korekcijas stadijā, par ko parasti tiek saukta vērtības samazināšanas vismaz par 10%. Piemēram, ASV akcijām pagājušā nedēļa bija sliktākā kopš 2008. gada, kad sevi bija pieteikusi globālā finanšu krīze.

Pa brīvdienām gan, šķiet, koronavīrusa tracis tika nedaudz sagremots un pār daudziem nāca atklāsme, ka tik straujš kritums tomēr varētu būt pārspīlēts. Rezultātā šo pirmdien jau izskatījās – tikpat strauji kā akciju cenas krita, tās varētu arī pieaugt jeb citiem vārdiem – cik sarkana bija pagājušā nedēļa, tik zaļa varētu būt šī nedēļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Organizētais tūrisms kā šī brīža risinājums

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība.

Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tūrisma nozare šobrīd cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.

Mazināti epidemioloģiskie sliekšņi

Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas lauksaimnieki trešdien visā valstī sāka ceļu blokādes, lai protestētu pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus, un pret Eiropas Zaļo kursu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā pirms diviem gadiem Polija bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, taču kaimiņvalstu attiecības ir saasinājuši ekonomiski strīdi, tai skaitā jautājumā par Ukrainas graudu importu.

Zemnieki ar traktoriem un lauksaimniecības tehniku trešdien sāka vairāk nekā 160 protesta akcijas uz ceļiem, bloķējot vai palēninot satiksmi, signalizējot ar skaņas signāliem un vicinot Polijas karogus.

"Mēs iebilstam pret nekontrolētu lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas," aģentūrai AFP sacīja arodbiedrības "Lauksaimnieku solidaritāte" pārstāvis Adrians Vavžiņaks.

Lauksaimnieki vēlas, lai tiktu atjaunoti ierobežojumi tirdzniecībai ar Ukrainu, lai neļautu Ukrainas pārtikas produktiem pārpludināt Polijas tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pavāri piedāvā lētas alternatīvas skolu pusdienām

Ilze Žaime, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolēni, kas izvairās no skolu pusdienām, un skolas, kas neievieš pārmaiņas. Vai šīm problēmām ir iespējami risinājumi un cik tas maksātu?

Par to tika diskutēts «Novada Garšas» noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!».

Tā, piemēram, «Pavāru kluba» biedre, pavāre Svetlana Riškova, pēc rūpīgas skolu pusdienu piedāvājuma izpētes, nonākusi pie vairākām atziņām. «Mūsuprāt, ēdienkartēm ir jābūt sezonālām, tad būs iespējams tās izveidot kvalitatīvas un veselīgas, ēdiens būs pilns ar vitamīniem, svaigs un apetīti rosinošs!» ir pārliecināta S.Riškova.

Jebkuras virtuves spēkos esot uzlabot ikdienas rezultātus, lai skolas pusdienas veicinātu bērniem prieku, neradot papildus tēriņu, uzskata S.Riškova. Piemēram, jāsāk ar to, ka jāpievērš uzmanība pasniegtā ēdiena temperatūrai - silts vienmēr būs gardāks, kā arī ar garšvielu palīdzību jārada «umami» efekts. Viņa arī iesaka biežāku veģetāru maltīšu ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karš satricina energoproduktu tirgu pasaulē

Guntis Lūsis, AS "Latvenergo" Enerģijas vairumtirdzniecības direktors, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums, veicot pilna mēroga karadarbību Ukrainā, satricinājis visu pasauli. Notikumi ir traģisma pilni, un uz tiem ļoti strauja reakcija ir finanšu un energoproduktu tirgos.

Politiskā griba un sankciju ieviešana pret agresoru ir grandioza mēroga – mērķis ir panākt kara izbeigšanu, izolējot Krieviju, un miera labā ekonomika uzņem visu šoku. Tas redzams cenu eskalācijā visplašākajā spektrā, un neskaidrība par turpmāko notikumu attīstību rada pieaugošu nestabilitāti tirgos un pasaules ekonomikā.

Katrs esam dzirdējuši par finanšu un preču plūsmas sankcijām attiecībā uz Krieviju, kas ietekmē piedāvājumu samazinājumu un piegāžu traucējumus, kas rada lielāku pieprasījumu alternatīvu piegāžu meklējumos. Reakcija atspoguļojas izejvielu cenu straujās izmaiņās. Viens no pasaules galvenajiem energoproduktiem – nafta piedzīvo cenas rekorda kāpumu. Marta pirmajā nedēļā tās cenas pieauga par aptuveni 20 %, sasniedzot 120 USD par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvija pēc 20 gadu dalības Eiropas Savienībā varēja būt labākā "sportiskā" formā?

Andrejs Ždans, SIA “Forevers” dibinātājs un vadītājs, 02.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms divdesmit gadiem Latvija ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārrakstīja tās līdzšinējo vēsturi. Eiropas Savienība mainīja mūsu kā uzņēmēju domāšanas veidu, sekmēja pielāgošanos globālajām modernizācijas tendencēm, kā arī pavēra līdz tam nebijušas attīstības iespējas.

Vienlaikus, kā jau raksturīgi jebkurai jaunai situācijai, nesa gan ieguvumus un iespējas, gan radīja zaudējumus un jaunus riskus. Katram sapnim ir sava cena, bet galvenais, lai tā nebūtu augstāka par ieguvumiem, ko saņemam.

Ko mēs kā valsts ieguvām

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir Eiropas pases un brīvas pārvietošanās iespējas, samazinot birokrātiskos šķēršļus formalitāšu kārtošanai. Ceļojam bez vīzām, strādājam bez ierobežojumiem. Uzņēmējdarbības vide ieguva piekļuvi starptautiskajam kapitālam, kā arī izmaksu samazināšanu uz valūtu konvertēšanas, importa kvotu, muitošanas un citu nodevu rēķina. Latvijai tā bija iespēja vieglākā ceļā nokļūt pasaules tirgū un iegūt neierobežotu piekļuvi tam, vienlaikus kļūstot daudz pievilcīgākai ārvalstu investoriem un vietai, kur ieguldīt. Tā rezultātā Latvija piedzīvoja salīdzinoši strauju ekonomisko attīstību, salīdzinot ar pozīcijām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koplietošanas skrejriteņu uzņēmums «CityBee» izveidojis tūrisma karti rīdziniekiem un ārvalstu viesiem, kas ļauj iepazīt Rīgu, izmantojot elektriskos skrejriteņus.

«Pārvietošanās ar skrejriteņiem Latvijā uzņem apgriezienus. Kāpēc, lai tos neizmantotu, lai apskatītu un iepazītu pilsētu. Tā arī radās mūsu ideja izveidot apskates objektu ceļvedi ar vairākiem maršrutiem,» komentē «CityBee Latvija» vadītāja Egija Gailuma.

Ceļvedī izveidoti trīs «Skaistuma», «Mežaparka» un «Pilsētas» maršruti ar 15 apskates vietām.

No 15. līdz 21. jūlijam pēc «CityBee» iniciatīvas Rīgā notika Zaļā mobilitātes nedēļa ar vairākām aktivitātēm, lai aicinātu iedzīvotājus un Rīgas viesus sabiedriskā transporta un automašīnu vietā izvēlēties elektriskos skūterus, kas ir videi draudzīga, ērta un ātra pārvietošanās alternatīva. Jaunā karte ir daļa no uzsāktajām aktivitātēm, lai veicinātu zaļo mobilitāti Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VIDEO: Jāizmanto vietējais AER potenciāls

Jānis Goldbergs, 20.06.2024

Biodegvielu ražošana starp šeit pārstāvētajām ir viena no vecākajām. Latvijā ražošana notiek jau 16 gadus. Patlaban tieši šī nozare dod reālu pienesumu emisiju samazināšanai transportā, saka Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) sēdi un Zemgales Biznesa klubu aizvadītajā nedēļā attālināti sanāca Zemgales uzņēmēji, uzmanību pievēršot vairākiem uzņēmējdarbības videi būtiskiem jautājumiem, tostarp – nodokļu politikai un "zaļajai" domāšanai.

“Nodokļiem ir jābūt samaksājamiem, viegli administrējamiem un konkurētspējīgiem vismaz ar kaimiņvalstīm. Diemžēl Latvijas nodokļu sistēma tāda vēl nav, īpaši, ja runājam par šogad īstenoto nodokļu reformu, kuras sagatavošanā daudzi uzņēmēju ierosinājumi netika vērā ņemti. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīms līdz ar reformu praktiski tiek likvidēts, taču alternatīva netiek piedāvāta. Mazie uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, ko apliecina arī fakts, ka 2019.gadā mazā biznesa uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļos samaksājuši 2,95 miljardus eiro, tāpēc nepieciešams, lai šī joma tiktu sakārtota, ļaujot tai attīstīties,” atklājot Zemgales Biznesa klubu, uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori uzsver Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām

LETA, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā ikgadējā ziņojumā par darbaspēka jautājumiem Latvijā uzsvērusi Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām.

FICIL rekomendē Darba likuma tekstā ieviest skaidrību par nepilnā summētā darba laika piemērošanu, kā arī izsaka priekšlikumus attiecībā uz pagarinātu darbinieka uzteikuma termiņu un nulles darba stundu līgumu.

Saistībā ar nepilna summētā darba laika ieviešanu ārvalstu investori norāda, ka pašlaik pastāv dažādas valsts iestāžu interpretācijas un publiski paustās pozīcijas attiecībā uz nepilnā summētā darba laika piemērošanu. Pēc FICIL biedru domām, šī neskaidrība būtiski ierobežo darba devēju un darbinieku iespējas vienoties par savstarpēji pieņemamu darba laika plānošanas modeli.

Ņemot vērā pretrunīgo tiesu praksi šajā jautājumā un atšķirīgos juristu viedokļus, būtu nepieciešams precizēt Darba likumu, nosakot, ka summētā darba laika organizācija ir pieļaujama arī nepilna laika darbiniekiem. Lai garantētu darbinieku tiesību aizsardzību, varētu paredzēt, ka nepilna summētā darba laika gadījumā ir nepieciešams noteikt darbiniekam minimāli garantēto stundu skaitu, kas nevar būt mazāks par, piemēram, piecām stundām nedēļā, pauž FICIL.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5. līdz 9. septembrim AS Latvenergo un biedrība Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris rīko Enerģētikas hakatonu, kura laikā ikvienam interesantam būs iespēja iesaistīties jaunu rīku radīšanā un pretendēt uz 5000 eiro naudas balvu.

Hakatona organizatori pašlaik uzstādījuši trīs galvenos izaicinājumus, ar ko plānots strādāt pasākuma laikā. Pirmais no tiem ir saistīts ar programmas radīšanu, kas ļautu piekļūt vairāku ražotāju invertoriem, klientu saules moduļu datus integrējot Elektrum mājaslapā un mobilajā aplikācijā. Otrais izaicinājums ir uzlādes staciju stāvvietu kontroles rīka izveide, kas varētu uzlabot stāvvietu pareizu lietošanu un to pieejamību elektromobiļu uzlādei, bet trešais - risinājums, kas palīdzētu mājsaimniecībām analizēt elektroenerģijas patēriņu, identificējot patēriņa veidotājus.

Hakatonam pieteikties aicināti gan informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, datu analītiķi un programmētāji, gan IT studenti un citi interesenti, atzīmē organizatori. Hakatons piecu dienu garumā norisināsies tiešsaistē, taču 9.septembrī visiem dalībniekiem būs iespēja tikties klātienē, Impact Hub Liepāja telpās. Detalizēta informācija par pasākumu un reģistrācijas anketa atrodama Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera mājaslapā, kā arī klastera Facebook profilā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piešķirts 26 miljonu eiro ES līdzfinansējums gaisa satiksmes vadības torņa celtniecībai

Db.lv, 24.04.2023

Starptautiskā arhitektūras konkursā par Latvijas gaisa satiksmes (LGS) vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga 2018.gadā uzvarēja ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar Leo A Daly.

Vizualizācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) pagājušajā nedēļā parakstīja līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par Eiropas Savienības līdzfinansējuma 50 procentu apmērā piešķiršanu gaisa satiksmes vadības infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

Līdzfinansējuma kopējais apjoms ir 26,263 miljoni eiro, un tas ir piešķirts jaunā gaisa satiksmes vadības torņa celtniecībai starptautiskajā lidostā “Rīga”.

Ņemot vērā, ka starptautiskā lidosta “Rīga” ir nozīmīgs Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras posms, jaunais gaisa satiksmes vadības tornis ir viens no lidostas veiksmīgas attīstības priekšnosacījumiem, lai arī turpmāk nodrošinātu visdrošāko un rentablāko lidojumu apkalpošanu noslogotākajā Baltijas lidostā. Gaisa satiksmes vadības infrastruktūras modernizācijas projekts nodrošinās saskaņotu lidostas un LGS infrastruktūras attīstību, civilās un militārās gaisa satiksmes integrāciju, stiprinot civilmilitāro mobilitāti. Torņa tehnoloģiskās iespējas ļaus optimizēt ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, kā arī horizontālo un vertikālo trašu izvietojumu, samazinot degvielas patēriņu, izmešu un trokšņa līmeni un iespēju robežās nodrošinot lidojumu nepārtrauktību. Tādējādi tas būs ieguldījums Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirkt jau uzbūvētu privātmāju vai būvēt pašam – kura šobrīd ir gudrāka izvēle?

Ritvars Sebris, nekustamo īpašumu uzņēmuma “AVER Real Estate” franšīzes īpašnieks, 12.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu privātmāju ar vai bez zaļa dārziņa sapņo ne viena vien ģimene. Tomēr, kad pienāk laiks pieņemt lēmumu par jaunas dzīvesvietas izvēli, rodas jautājums: vai ir gudrāk iegādāties jau gatavu privātmāju vai radīt pašam savu projektu un sadarboties ar būvniecības uzņēmumu?

Šī brīža tirgus apstākļos gatavas mājas iegāde ir lētāks risinājums, taču būvēšana pašam dod iespēju namu pielāgot savām vēlmēm, kontrolēt kvalitāti, taču tas prasa arī vairāk laika un uzmanības būvniecības procesā. Kādi vēl ir galvenie faktori, ko apsvērt?

Kreditēšana atgūstas un iespējas saņemt finansējumu ir

Kā rāda nekustamo īpašumu aģentūras “AVER” novērojumi, situācija nekustamo īpašumu tirgū pēdējo divu mēnešu laikā pamazām stabilizējas – palielinoties aktivitātei gan nekustamo īpašumu pircēju, gan būvētāju vidū. Piemēram, kā liecina “Latvijas Bankas” dati par mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļu iegādei, rekonstrukcijai un remontam, 2023.gada janvārī bija vērojams straujš kredītu kritums līdz līmenim, kāds pēdējo reizi reģistrēts tikai 2021. gada sākumā. Šī gada februārī izsniegto hipotekāro kredītu vidējā summa samazinājās par aptuveni 25%, salīdzinot ar 2022.gada vidējo, taču aprīlī par aptuveni 10% pieaugusi gan kredītu vidējā summa, gan pieteikumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru