Jaunākais izdevums

Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

LVRA vadītājs stāstīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) valstu samazināja pievienoto vērtības nodokli (PVN) sabiedriskajai ēdināšanai, taču Latvijas atbildīgās instances šo virzienu neatbalstīja. Turpretim Lietuva Covid-19 laikā samazināja PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai un saglabāja šo pieeju arī pēc pandēmijas, tādējādi šobrīd Lietuvā ir 9% PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, atzīmēja Kalniņš.

"Šāda situācija Latviju nostāda izteikti nekonkurētspējīgā pozīcijā mūsu reģionā un nākas pieredzēt, ka Lietuvas uzņēmēji agresīvi ienāk arī mūsu tirgū un pārņem vietējā kapitāla ēdināšanas uzņēmumus," uzsvēra LVRA vadītājs.

Viņš arī norādīja, ka, asociācijas ieskatā, pastāv augsts risks, ka ilgtermiņā Latvijā no tirgus tiks izspiesti vietējie ēdinātāji, kas ir nodokļu maksātāji valsts budžetā, savukārt iedzīvotāji ar laiku būs spiesti ēst ātrās ēdināšanas iestādēs, kas ēdienus gatavo no "nenosakāmas izcelsmes" pusfabrikātiem.

Komentējot samazinātā PVN piemērošanu ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā, Kalniņš pauda, ka pagājušajā nedēļā LVRA un Latvijas Restorānu biedrība (LRB) piedalījās Saeimas Uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē, kur prezentēja skaudro situāciju visā viesmīlības nozarē - gan izmitināšanā, gan ēdināšanā.

"Diemžēl nācās secināt, ka ne visiem ierēdņiem ir izpratne par problēmu būtību, ar kurām saskaras viesmīlības nozare, kā arī trūkst apziņa, ka problēmas ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi," sacīja Kalniņš.

Vienlaikus viņš uzvēra, ka pēc Latvijas Bankas datiem viesmīlības nozares eksporta pienesums valstī ir aptuveni viens miljards eiro, kas savukārt veido aptuveni 14% no visa Latvijas pakalpojumu eksporta. "Svarīgi ir saprast, ka viesmīlības nozare pēc būtības ir eksportējoša nozare," norādīja LVRA vadītājs, paužot skumjas, ka no politiķu un ierēdņu puses trūkst izpratnes par problēmām viesmīlības nozarē un reāla iespējamā rīcība seko tikai tad, kad vairāki ilglaicīgi tirgus spēlētāji ir paziņojuši par darbības pārtraukšanu.

Tāpat Kalniņš atzīmēja, ka Latvijā salīdzinājumā ar 2019.gadu jeb laiku pirms Covid-19 katru mēnesi ir par aptuveni 30% mazāk ārvalstu tūristu, kas Latviju, pēc "Eurostat" datiem, ierindo pēdējā vietā visā ES.

"Valdībai ir nepieciešams saprast, ka visa viesmīlības nozare vairāku gadu garumā ir krīzes situācijā un, ka īstermiņa atbalsts, kuru ir iespējams ieviest nekavējoties, ir samazinātais PVN sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem gluži kā to ir izdarījušas vairums ES valstu," uzsvēra Kalniņš.

Jau vēstīts, ka 24.augustā Saeimas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas deputāti sēdē aicināja Finanšu ministriju (FM) trīs nedēļu laikā sagatavot konkrētus risinājumus, kā palīdzēt ēdināšanas nozarei.

Tostarp deputāti ar nozares un atbildīgo ministriju pārstāvjiem sprieda par PVN likmes samazināšanu un konkurētspējas veicināšanu šajā nozarē.

"Lielākais ienaidnieks ēdināšanas nozarei ir laiks. Redzam, ka tā saskaras ar lieliem nodokļu parādiem, kā arī iezīmējas dramatiska tendence arvien vairāk restorāniem paziņot par slēgšanu," norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Butāns.

Politiķis uzsver, ka deputāti bija vienisprātis, ka nepieciešams tūlītējs risinājums. "Sēdē pārliecinājāmies, ka arī pati nozare ir gatava uzstādīt konkrētus mērķus, ja tiktu ieviesta terminēta samazinātā PVN likme, kas, kā dati pierāda, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veicinājis nozares attīstību," pauž apakškomisijas priekšsēdētājs.

Butāns atzīmēja, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā ēdināšanai netiek piemērota samazināta PVN likme.

Viesmīlības nozare pandēmijas laikā esot cietusi vissmagāk, zaudējot līdz 6000 darbinieku, sēdē pauda nozares pārstāvji, akcentējot, ka ēdināšanas nozare pērn nodokļos samaksāja 165 miljonus, bet pašlaik tai ir lielākais parāds attiecībā pret apgrozījumu visā Latvijā. Nozares pārstāvji sacīja, ka strauji vajadzīgs īpašs regulējums, un rosināja sākotnēji uz diviem gadiem ieviest samazināto PVN likmi un pēc tam atkārtoti izvērtēt situāciju.

Apakškomisijas sēdē Ekonomikas ministrijas pārstāvji deputātus informēja, ka atbalsta ēdināšanas nozares priekšlikumus un ir tos jau iesniegusi izskatīšanai nodokļu politikas darba grupā. Savukārt FM pārstāvji pauda, ka par to ir diskutējuši, bet lēmumi vēl nav pieņemti.

Ēdinātāji uzsvēra, ka īpašs risinājums palīdzētu pārtraukt nozares lejupslīdi un nodrošinātu līdzvērtīgu konkurenci ar kaimiņvalstīm. Deputāti pavisam drīz atgriezīsies pie šī jautājuma, kad būs saņemti FM priekšlikumi, norāda Butāns.

Ēdināšanas nozarē patlaban strādā ap 27 000 darbinieku, par Valsts ieņēmuma dienesta apkopotajiem datiem informēja Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā 20-30% no izmitināšanas tirgus varētu būt nesertificēti pakalpojuma sniedzēji

LETA, 24.03.2023

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 20-30% no izmitināšanas tirgus dalībniekiem varētu būt nesertificēti pakalpojuma sniedzēji, intervijā pieļāva Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka tie ir gan hosteļi, gan dzīvokļi, kas tiek piedāvāti tūristiem, tāpat arī laukos ir nesertificēti viesu nami, kas neievēro nosacījumus un nemaksā nodokļus.

"Par to mums daudz sūdzas arī reģionu pārstāvji, ka, piemēram, ir ļoti grūti uzturēt muižu, maksājot visus nodokļus un ievērojot visas drošības prasības, ja turpat blakus ir kaimiņš Jānis, kurš neizsniedz čekus un var piedāvāt pavisam citu izmitināšanas cenu," norādīja Kalniņš.

Taujāts par galvenajiem mērķiem, kurus izvirzījis jaunajā amatā, Kalniņš uzskaitīja divus - sakārtot īstermiņa tūrisma mītņu regulējumu, lai ar īstermiņa izmitināšanu varētu nodarboties tikai sertificētas naktsmītnes, un turpināt darbu pie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošanas sabiedriskajai ēdināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada tūrisma sezona būs līdzīga 2022.gada otrajai pusei un viesnīcu aizpildījums būs samērā augsts - sezonas laikā ap 90%, kamēr nesezonas laikā - ap 60-70%, prognozēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

"Tomēr arī viesnīcu nozarē galvenā problēma ir energocenu kāpums un ēku uzturēšana. Tādēļ daudz būs atkarīgs no energocenām," atzīmēja LVRA vadītājs.

Kalniņš skaidroja, ja salīdzina 2022.gadā apkalpoto tūristu skaitu ar 2019.gadu, tad Latvija atrodas stabilā pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā, un viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmējis pagājušā gada rezultātus, ir Krievijas karadarbība Ukrainā.Cita starpā pērn sezonas sākumā rezervācijas atcēla liela daļa spāņu un vācu tūristu, taču tagad redzams, ka cilvēki saprot, ka Latvija atrodas salīdzinoši drošā vietā, norādīja Kalniņš.

Vaicāts par to, kādu valstu tūristi apmeklē Latviju, LVRA valdes priekšsēdētājs pauda, ka daudz aktīvāki ir kļuvuši Baltijas valstu tūristi. Tāpat ir daudz tūristu no Somijas, Vācijas, Spānijas un Polijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvija kā ārvalstu tūristu galamērķis nav īpaši pieprasīta

LETA, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerības par sekmīgu vasaras sezonu nav pilnībā attaisnojušās, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš norādīja, lai gan salīdzinājumā ar 2022.gada vasaru šis gads ir bijis veiksmīgāks, jāņem vērā, ka pērn gada pirmā puse tika pavadīta Covid-19 ēnā ar visiem to saistītajiem ierobežojumiem, kā arī pasaules satricinājumiem saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem, kuru sekas īpaši izjuta Austrumeiropas valstis.

"Arī šogad, protams, izjūtam sekas, kuras radījusi ģeopolitiskā situācija Eiropā, taču tās ir mazāk jūtamas un savā ziņā esam arī adaptējušies," sacīja Kalniņš, atzīmējot, ka nozare salīdzina 2023.gadu ar pirms pandēmijas periodu, proti, 2019.gadu.

Tostarp Kalniņš atzina, ka 2023.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija būtiski mazāks. Pie tam no janvāra līdz maijam, pat ņemot vērā Pasaules čempionātu hokejā, kas notika Rīgā, ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija par aptuveni 30% mazāks nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, Latviju ierindojot pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozares organizācijas- Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Restorānu biedrība - aktīvi strādā pie samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ieviešanas jau nākamajā nodokļu periodā, pauda LVRA valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka nozares pārstāvji tikušies ar lielāko daļu Saeimā pārstāvēto partiju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un lielākajām darba devēju organizācijām, lai skaidrotu samazinātā PVN ieviešanas pozitīvos efektus.

Tāpat nozare veikusi aprēķinus un uzskata, ka, padziļināti sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), iespējams panākt, ka samazinātā PVN likme valsts budžetam būs neitrāls pasākums, sacīja Kalniņš.

LVRA vadītājs uzsver, ka samazinātās PVN likmes sabiedriskajai ēdināšanai pozitīvie aspekti ir vērojami lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, kas to ir ieviesušas. "Tāpat arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, kura ēdināšanas nozares apgrozījuma ziņā jau apsteidz Latviju divas reizes," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka pirms Covid-19 pandēmijas Latvijas un Lietuvas ēdināšanas nozaru apgrozījums bija līdzvērtīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija pēc ārvalstu ceļojošo tūristu skaita atgūstas vislēnāk

LETA, 05.07.2023

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozarei aktīvā tūrisma sezona ir iesākusies cerīgi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka nozari vēl joprojām uztrauc fakts, ka Latvija pēc ārvalstu ceļojošo tūristu skaita atgūstas vislēnāk, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

"Protams, ka, iesākoties vasaras sezonai, būtisku pienesumu sniedza Pasaules čempionāts hokejā, uz kuru ieradās aptuveni 30 000 ārvalstu viesu, taču nākas atzīmēt, ka šis bija īstermiņa pasākums," piebilda Kalniņš.

LVRA vadītājs prognozē, ka šī vasaras sezona būs līdzīga kā iepriekšējā gadā ar iespējamu noslogojumu 70-80% apmērā galvaspilsētas viesnīcās.

"Taču lielākās rūpes rada kvalificēta darba spēka trūkums un pieaugošās izmaksas, kas skar visu viesmīlības nozari," uzsvēra valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām

LETA, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10.janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē plānots izskatīt iedzīvotāju iniciatīvu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš aģentūrai LETA iepriekš pauda prieku par iegūto sabiedrības atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā.

"Īsais laika periods, kurā balsis ir iegūtas, tikai liecina par šo izmaiņu tūlītēju nepieciešamību," pauda Kalniņš, piebilstot, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Līdztekus Kalniņš izteica cerību, ka sabiedrības viedoklis tiks uzklausīts un Latvija pievienosies lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) valstu, kurās jau patlaban sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir PVN samazinātā likme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) turpmāk vadīs SIA "Islande Hotel" valdes priekšsēdētājs un līdzšinējais asociācijas valdes loceklis Andris Kalniņš, šajā amatā nomainot Jāni Nagli, informē asociācijā.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdē darbu turpinās AS "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa, viesnīcas "Monika Centrum Hotel" ģenerāldirektors Ruslans Jamčinksis, viesnīcas "Vecgulbenes muiža" saimnieks Ainars Melders un viesnīcas "Pullman Riga Old Town Hotel" valdes loceklis Valdis Vanadziņš.

Savukārt no jauna asociācijas valdē ievēlēts Biznesa augstskolas "Turība" pētnieks Ērikas Lingebērziņš, viesnīcas "Radisson Blu Latvija Conference&SPA Hotel" pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Priede, viesnīcas "Hotel Jūrmala Spa" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Dace Šķēle un "Mogotel Hotel Group" administratīvā direktore Inese Zača.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hokeja čempionāta laikā viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 32,2%

LETA, 09.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules hokeja čempionāta laikā šogad maijā viesnīcu pakalpojumi salīdzinājumā ar aprīlī Latvijā sadārdzinājās vidēji par 32,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis 2023.gada maijā salīdzinājumā ar aprīli kopumā palielinājās par 4,1%.

Savukārt šogad maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājies kopumā par 17,4%.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš aģentūrai LETA sacīja, ka var piekrist CSP aprēķiniem par cenu izmaiņām Rīgā Pasaules hokeja čempionāta laikā.

"Tā ir starptautiska prakse, ka lielu pasākumu laikā palielinās arī pakalpojumu cenas, taču 32,2% ir vērtējams kā vidējs cenu palielinājums, ņemot vērā kopējo izmaksu pieaugumu kopš iepriekšējā gada," pauda asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) vērsusies pie finanšu ministra Arvila Ašeradena un, informējot arī Ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu, atkārtoti lūdz sadzirdēt nozares palīgā saucienus un aicina, veidojot nākamā gada Valsts budžeta priekšlikumus, iekļaut priekšlikumu par samazinātu 12% PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem.

Šodien, 3.augustā LRB un LVRA ir nosūtījusi vēstuli finanšu ministram A.Ašeradenam, informējot par to arī Ministru prezidentu A.K.Kariņu un ekonomikas ministri I.Indriksoni, kurā apkopota informācija par situāciju nozarē un riskiem ēdināšanas pakalpojumu nozares iznīkšanai Latvijā. Nozares asociācijas norāda uz šobrīd galēji nepieciešamo risinājumu sekot citu Eiropas Savienības dalībvalstu piemēram un piemērot ēdināšanas pakalpojumiem samazinātu PVN procentu likmi.

“Latvijā ir otra augstākā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem Eiropas Savienībā, kā arī Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur nozarei COVID-19 pandēmijas laikā netika piemērota samazināta PVN likme. Aptuveni 85% ES dalībvalstu šobrīd ir spēkā samazinātā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā pandēmijas laikā tika noteikta samazinātā PVN likme 9% apmērā ēdināšanai un tā ir pagarināta līdz 31.12.2023. Šāds solis kaimiņvalstī deva būtisku atbalstu nozarei, jo Lietuvā jau 2021. gada 3. ceturksnī ēdināšanas pakalpojumu sezonāli izlīdzinātais apgrozījums pieauga par ~60%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Samazināta PVN likme dotu iespēju arī mūsu uzņēmējiem atjaunot savu konkurētspēju, veiksmīgāk nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus kā arī saglabāt un radīt jaunas darba vietas, nodrošinot adekvātu atalgojumu darbiniekiem un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē”, norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Komentāri

Pievienot komentāru