Pakalpojumi

Latvija kā ārvalstu tūristu galamērķis nav īpaši pieprasīta

LETA, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Cerības par sekmīgu vasaras sezonu nav pilnībā attaisnojušās, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš norādīja, lai gan salīdzinājumā ar 2022.gada vasaru šis gads ir bijis veiksmīgāks, jāņem vērā, ka pērn gada pirmā puse tika pavadīta Covid-19 ēnā ar visiem to saistītajiem ierobežojumiem, kā arī pasaules satricinājumiem saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem, kuru sekas īpaši izjuta Austrumeiropas valstis.

"Arī šogad, protams, izjūtam sekas, kuras radījusi ģeopolitiskā situācija Eiropā, taču tās ir mazāk jūtamas un savā ziņā esam arī adaptējušies," sacīja Kalniņš, atzīmējot, ka nozare salīdzina 2023.gadu ar pirms pandēmijas periodu, proti, 2019.gadu.

Tostarp Kalniņš atzina, ka 2023.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija būtiski mazāks. Pie tam no janvāra līdz maijam, pat ņemot vērā Pasaules čempionātu hokejā, kas notika Rīgā, ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija par aptuveni 30% mazāks nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, Latviju ierindojot pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

"Tas, protams, ir saistīts ar Krievijas tirgus slēgšanu, kuru diemžēl nav sanācis pilnībā kompensēt ar ārvalstu tūristiem no citām valstīm," skaidroja LVRA vadītājs.

Tāpat viņš norādīja, ka ir samazinājies arī ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Latvijā, un patlaban novērojams, ka Latvija kā ārvalstu tūristu galamērķis nav īpaši pieprasīta un ne ar ko neizceļas uz pārējo Baltijas valstu fona, īpaši, ja salīdzina ar Lietuvu, kur nodokļu politika viesmīlības nozarē ir daudz pretimnākošāka.

Kalniņš sacīja, ka ārvalstu uzņēmējam, izvēloties starp Latviju un Lietuvu, ir izdevīgāk rīkot starptautisku pasākumu Lietuvā, pamatojoties tikai uz to, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ēdināšanai, kas ir lielākās izmaksas pasākumā, ir zemāka un līdz ar to arī konkurētspējīgāka.

Tāpat būtisks faktors, pēc Kalniņa teiktā, ir Latvijas sasniedzamība. "Ja Lietuvai tuvāka ir pārējā Rietumeiropa, bet Igaunijai ar tās attīstīto prāmju satiksmi, visa Skandināvija, tad diemžēl Latvija zaudē šajā ziņā," skaidroja LVRA vadītājs, paužot uzskatu, ka Latvijas valdībai ir jāpieliek visas pūles, lai atjaunotu prāmju satiksmi ar Skandināvijas valstīm, kā tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, lai Latvija ir sasniedzama potenciālajiem ārvalstu tūristiem pēc iespējas vieglāk.

Neskatoties uz ārvalstu tūristu samazinājumu Latvijā, Kalniņš prognozēja, ka viesmīlības nozare šo gadu, visticamāk, noslēgs ar rekordlielu apgrozījumu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka apgrozījuma kāpums nebūt nenozīmē peļņu.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka nozares apgrozījums galvenokārt ir audzis, ņemot vērā inflāciju, taču visu izmaksu pieaugumu nav iespējams iecenot sniegto pakalpojumu cenās, jo pakalpojumu saņēmēju pirktspēja ir kritusies. "Šo izteikti jūtam ēdināšanas nozarē, kur darbību pārtraukt ir bijuši spiesti vairāki labi zināmi ēdināšanas nozares ilggadēji uzņēmumi un ir pamatotas bažas, ka to apsver vēl citi uzņēmēji," atzīmēja Kalniņš.

Viņš arī uzsvēra, ka visa viesmīlības nozare ar bažām raugās uz gaidāmo ziemas sezonu, bet ar cerībām uz valdības sapratni, ieviešot konkurētspējīgu nodokļu politiku un citus atbalsta mehānismus, lai padarītu Latviju par vilinošu galamērķi potenciālajiem ārvalstu tūristiem.

Tāpat LVRA vadītājs norādīja, ka ir jālūkojas uz iespējām, kā viesmīlības nozari atkal padarīt pievilcīgu topošajiem un jaunajiem darba ņēmējiem.

LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtotu Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV Tūrisms) atbalsta programmas ietvaros, uzsāk informatīvo kampaņu Somijā un Zviedrijā, lai popularizētu Latvijas labāko restorānu piedāvājumu un garšu daudzveidību Latvijas ēdināšanas uzņēmumos.

Kampaņa uzsākta lai veicinātu tūristu interesi par Latviju kā galamērķi un aicinātu ne tikai iepazīt dažādās kultūras un vēsturiskās apskates vietas Latvijā, bet arī baudīt autentiskus un gardus ēdienus.

Kampaņas ietvaros notiks mērķauditorijas uzrunāšana Somijā un Zviedrijā caur digitālajiem kanāliem. Tika izvēlētas un atlasītas pilsētas, no kurām ceļošana uz Latviju ir ērta un viegli pieejama.

"Latvijas dati ir vieni no sliktākajiem Eiropā attiecībā uz tūrisma plūsmas atjaunošanos pēc pandēmijas. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā negatīvi ietekmējis arī tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu. Tūristi no Ziemeļvalstīm šobrīd ir tie, kas turpina apmeklēt Baltiju, pareizi izvērtējot apstākļu drošību reģionā. Tādēļ arī šī kampaņa tiek vērsta uz Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju intereses rosināšanu par bagātīgo garšu piedāvājumu mūsu valstī, kas ir kā papildus bonuss ceļošanai. Nozares asociāciju ieskatā būtu nepieciešams arī aktīvāks Latvijas mārketings, mūsu prioritārajos tirgos ārvalstīs, skaidrojot Latvijas piedāvājumu un to, ka apmeklēt reģionu ir droši, " norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču eksportam grūti laiki, tekošajā kontā saglabājas deficīts

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 3. ceturksnī Latvijas maksājumu bilancē tekošajā kontā reģistrēts deficīts 558 miljonu eiro apmērā, tas ir, 5.3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai arī deficīts ir nedaudz lielāks par šī gada pirmo pusgadu, tas tomēr ir mazāks nekā 2021. un 2022. gadā (gan miljonos eiro, gan pret IKP). Šogad deviņos mēnešos tekošā konta deficīts bija 1.4 miljardi eiro, kas ir 4.8 % no IKP.

Eiropas tautsaimniecības bremzējas – augsto procentu likmju iespaidā apstājušies nekustamo īpašumu un būvniecības sektori un mazinājies patēriņš. Tas nozīmē Latvijas eksportētājiem vājāku ārējo pieprasījumu un virknei Latvijas eksportam nozīmīgu preču arī zemākas cenas. Lai arī cenas pēc ilgstošāka krituma ir stabilizējušās, nozīmīgāko tirdzniecības partneru attīstība šobrīd optimismu nevieš.

Eiropas ekonomikas nedienas turpina atsaukties uz preču eksportu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada Bikstu pagastā pie Zebrus ezera atklāta jauna lauku tūrisma mītne "Zebrus resort", kuras izveidē investēti 330 000 eiro, informē projekta attīstītāji.

Pašlaik pie ezera uzstādīti divi 30 kvadrātmetrus lieli namiņi - jūras konteineri ar visām ērtībām, taču gada laikā kompleksu plānots paplašināt ar vismaz vēl divām naktsmītnēm. Katrs no konteineriem ar koka apdari ir aprīkots ar pirti un džakuzi. Investīcijas plānots atpelnīt piecu gadu laikā.

Namiņi ir izvietoti uz „Latvijas valsts mežu“ pārvaldībā esošās zemes, slēdzot ilgtermiņa nomas līgumu.

Viens no projekta autoriem, “Zebrus resort” izpilddirektors Dinārs Pilmanis uzskata, ka projekts ir unikāls ar savu atrašanās vietu - netālu atrodas slavenais Pokaiņu mežs, Zebrenes elku kalns. Salīdzinoši netālu atrodas arī Jaunpils.

Konteineru mājiņas ir novietotas uz pontona, ar skatu tieši ezerā. Namiņi orientēti uz maksātspējīgiem komforta cienītājiem, kā arī ārvalstu tūristiem, uzturēšanās tajos maksā 250 eiro par nakti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP kritumu trešajā ceturksnī prognozē amplitūdā no 0,6% līdz 2%

LETA, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī varētu būt samazinājies amplitūdā no 0,6% līdz 2% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - šā gada otro ceturksni - IKP Latvijā varētu būt sarucis par 0,5-1,5%, bet 2023.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kritums par 1,5-2%.

Viņš skaidroja, ka galvenais iemesls kritumam ekonomikā joprojām ir diezgan būtiskais samazinājums rūpniecībā un eksportā, ko izraisījis vājš ārējais pieprasījums. Tāpat nelieli mīnusi joprojām ir tirdzniecībā, jo, neskatoties uz algu kāpumu un zemo bezdarbu, iedzīvotāju pandēmijas laika uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti, vairāk nekā 200 miljoni eiro ir ieguldīti valsts krājobligācijās un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši kredītu maksājumi. Tāpat šogad mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācijas, kas negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē populārākais restorānu ceļvedis "Michelin Guide" šodien paziņos Latvijas labākos restorānus, informē "Michelin" pārstāvji.

Pasākumam varēs sekot līdzi digitālā formātā visās ceļveža komunikācijas platformās - tīmekļa vietnē, mobilajās lietotnēs un sociālajos tīklos. Svinīgā ceremonija sāksies plkst.16.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

Jau ziņots, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem 

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST".

Tikmēr par izcilāko someljē apbalvots Ivo Orlavs no restorāna "Tauro".

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma".

"Michelin" zaļā zvaigzne, jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atklāšanas ceremonijā pauda pateicību visām iesaistītajām pusēm - LIAA, ēdināšanas nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā arī "Michelin Guide" komandai - par ieguldīto darbu Latvijas gastronomijas atpazīstamības veicināšanā.

"Šis atzinums apliecina mūsu uzticību izcilībai," uzsvēra Valainis, piebilstot, ka "Michelin Guide" veicinās arī turpmāko restorānu nozares attīstību Latvijā.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

"Michelin Guide" komanda izvērtē restorānus piecās kategorijās - sastāvdaļu kvalitāte, gatavošanas tehnika, garšu buķete, pavāru personība un ēdiena konsistence cauri laikam.

"Firmas.lv" liecina, ka "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 350 212 eiro apgrozījumu un 22 006 eiro peļņu. "Max Cekot Group" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2760 eiro

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.Iepirkuma gala ziņojumā uzsvērts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. Šis ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

Sākotnēji, pērn novembrī LIAA ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" noslēdza 150 000 eiro vērtu līgumu par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā. Līgums paredzēja, ka Latvijā "Michelin Guide" pēta vairāk nekā 30 restorānu, pēcāk sniedzot atzinumu.

LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa-Ērgle aģentūrai LETA tolaik skaidroja, ka gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī Latvijā tiek izstrādāti dažādi gardēžu tūrisma maršruti un citi piedāvājumi saistībā ar gastronomiju, tādēļ LIAA saskata potenciālu gastronomijas tūrisma attīstībā.

Ziediņa-Ērgle uzsvēra, ka atbalstu "Michelin" iniciatīvai izteikuši arī nozares pārstāvji, paužot vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kuras saistītas ar Latvijas kā gastronomijas tūrisma galamērķa popularizēšanu.

Viņa pauda, ka galvenie ieguvumi no dalības gastronomijas ceļvežos ir, piemēram, valsts un nozares prestiža celšana, plašākas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus, patērētāju, viesu izglītošana par augstas kvalitātes izejvielām, ēdienu un servisa kultūru, izglītības līmeņa celšana nozarē nodarbinātajiem.

"Turklāt sadarbība ar gastronomijas ceļvežiem paver plašas valsts mārketinga iespējas, piesaistot jaunas auditorijas uzmanību," komentēja Ziediņa-Ērgle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu investīciju kompānija Infortar 2023. gadā Latvijā veikusi nozīmīgus ieguldījumus, tajā skaitā būtiski paplašinājusi savu portfeli arī enerģētikas sektorā.

Lai gan Infortar darbojas vairākos tirgos, šogad īpaši fokusējamies uz Latviju, stāsta Martti Talgre, Infortar izpilddirektors. Pavasarī Latvijas gāzes mazumtirdzniecības tirgū ienāca mūsu meitas uzņēmums Elenger, vasarā iegādājāmies AS Gaso, kam pieder Latvijas dabasgāzes sadales tīkls, bet šī gada nogalē veicām arī investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā, atklāj M.Talgre. Viņš norāda, ka šobrīd Infortar uzsākuši savas pirmās saules elektrostacijas būvniecību netālu no Liepājas, Nīcā, ar aptuveni četru megavatu jaudu. Bez Nīcas stacijas, kuru vajadzības gadījumā varam arī paplašināt, esam izvēlējušies arī vēl divas vietas Latvijā, kur nākotnē plānojam būvēt saules elektrostacijas, teic Infortar izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) slēgs 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide", liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) pieejamā informācija.

Iepirkums tiks veikts sarunu procedūrā, jo līguma izpildi var nodrošināt tikai konkrēts piegādātājs, nepastāvot konkurences apstākļiem tehnisku iemeslu dēļ.

Līgums izpildāms līdz 2025.gada 31.oktobrim.

Iepirkuma gala ziņojumā teikts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. "Michelin" restorānu ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

LIAA aģentūrai LETA norādīja, ka plašāka informācija par līgumu būs pieejama 26.septembrī. Patlaban atbilstoši līguma noteikumiem LIAA plašāku komentāru sniegt nevar.

LETA jau vēstīja, ka pērn novembrī LIAA noslēdza līgumu ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" 150 000 eiro apmērā par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbība Vecrīgā – izmirstoša parādība vai iespēju laiks?

Kristīne Krama, skaistumkopšanas salonu “Old Riga SPA” un “SIBI salons” īpašniece, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru