Jaunākais izdevums

Viesmīlības nozares organizācijas- Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Restorānu biedrība - aktīvi strādā pie samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ieviešanas jau nākamajā nodokļu periodā, pauda LVRA valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka nozares pārstāvji tikušies ar lielāko daļu Saeimā pārstāvēto partiju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un lielākajām darba devēju organizācijām, lai skaidrotu samazinātā PVN ieviešanas pozitīvos efektus.

Tāpat nozare veikusi aprēķinus un uzskata, ka, padziļināti sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), iespējams panākt, ka samazinātā PVN likme valsts budžetam būs neitrāls pasākums, sacīja Kalniņš.

LVRA vadītājs uzsver, ka samazinātās PVN likmes sabiedriskajai ēdināšanai pozitīvie aspekti ir vērojami lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, kas to ir ieviesušas. "Tāpat arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, kura ēdināšanas nozares apgrozījuma ziņā jau apsteidz Latviju divas reizes," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka pirms Covid-19 pandēmijas Latvijas un Lietuvas ēdināšanas nozaru apgrozījums bija līdzvērtīgs.

Tāpat Kalniņš minēja, ka ēdināšanas nozare ir vissmagāk cietusī nozare Covid-19 pandēmijas laikā, tai uzkrājot nodokļu parādus aptuveni 45 miljonu eiro apmērā. Tāpat viņš uzsvēra, ka nozares situācijai nepalīdz fakts, ka Latvija pēc ārvalstu ceļojošo tūristu skaita atrodas pēdējā vietā ES salīdzinājumā ar 2019.gadu.

"Pēc būtības visa viesmīlības nozare ir eksporta nozare," atzīmēja LVRA vadītājs, piebilstot, ka 2022.gadā ārvalstu viesi, kas ir ieradušies Latvijā ceļojuma ietvaros, ir atstājuši ekonomikā aptuveni vienu miljardu eiro.

Kalniņš pauda cerību, ka valdība iedziļināsies šajā jautājumā un uzklausīs nozares priekšlikumus, kuri ir balstīti uz citu ES dalībvalstu pieredzes, un ieviesīs samazināto PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem, kas savukārt spēs palīdzēt uzņēmējiem atkopties no iepriekšējo gadu uzkrātajiem zaudējumiem un sniegs iespēju saglabāt konkurētspēju reģionā, investēt uzņēmumu attīstībā, kā arī samazināt ēnu ekonomiku nozarē.

Iepriekš LETA ziņoja, ka ēdinātāji jau vairākkārt aicinājuši samazināt PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai. Līdz šim priekšlikums nav atbalstīts.

Cita starpā 2020.gada novembrī Saeimas vairākums noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu rosinājumu uz diviem gadiem noteikt samazināto PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai 12% apmērā.

LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtotu Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas topošās valdību veidojošo politisko spēku koalīcijas paziņojums par pievienotās vērtības nodokļa standarta likmes palielināšanu no pašreizējiem 20% līdz 22% var atbalsoties Latvijā gan ar ziemeļu kaimiņvalstu pircēju pieplūdumu, gan ar vēlmi šī nodokļa likmi paaugstināt arī šeit, jo īpaši, ja valsts makā naudas trūkst sabiedrībai svarīgiem pakalpojumiem.

Jau Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai vairākās ES dalībvalstīs uz laiku tika ieviestas samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Vācija, kura bija veikusi bezprecedenta pievienotās vērtības nodokļa likmju pazemināšanu — pamatlikme no 19% tika samazināta līdz 16% un samazinātā likme 7% bija pazemināta līdz 5%.

Savukārt pērn inflācijas pieauguma slāpēšanai vairākās valstīs, piemēram, Polijā, Spānijā, tika samazināts pievienotās vērtības nodoklis energoresursiem. Vēl vairāk - Spānija pērn PVN likmi no 4 % līdz 0 % samazināja pamata pārtikas produktiem, pirms tam arī Polija pārtikai uz laiku noteica PVN likmi 0% apmērā. No 2023. gada janvāra Lietuvā tika samazināta PVN likme līdz 9 % ēdināšanas un līdzņemšanas pakalpojumiem, un tā būs spēkā līdz 2023. gada nogalei. PVN direktīva nosaka, ka minimālais apmērs nevienā ES dalībvalstī nevar būt zemāks par 15%, bet papildus tai ir atļauts piemērot ne vairāk kā divas samazinātas likmes, kas nevar būt mazākas par 5 %, un papildus divām šīm samazinātajām likmēm dalībvalstis var piemērot samazinātu likmi, kas ir zemāka par 5 %, un atbrīvojumu no PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika viesmīlības nozarē ir sen zināma problēma, taču politikas veidotāji nozari ignorē, pauda vairāku ēdināšanas uzņēmumu īpašnieka "Tiamo gurpas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš sacīja, ka "Michelin Guide" ceļveža ienākšana Latvijā ir liels notikums Latvijas restorānu, viesmīlības un visai tūrismu nozarei, taču plaši izskanējušās ziņas par atzinību guvušo restorānu nodokļu parādiem skaidri parāda nozares pašreizējo situāciju - Latvijā ir spējīgi uzņēmēji un lieliski šefpavāri, bet tajā pašā laikā pastāv nesakārtota infrastruktūra, kas burtiski piespiež kļūt par nodokļu parādniekiem.

"Bieži dzirdam par ēnu ekonomiku tieši ēdināšanas nozarē un par dažādiem plāniem, kā to izskaust, tomēr viesmīlības nozarē ēnu ekonomika nav problēmu cēlonis, bet valstiski nesakārtotu jautājumu sekas," uzsvēra Zukulis.

Viņš piebilda, ka nozares problēmas ir sen zināmas, taču netiek sadzirdētas. "Problēma ir tajā, ka nozari ignorē," teica Zukulis, piebilstot, lai arī dažādām uzņēmēju organizācijām tiekoties ar politikas veidotājiem, tiek runāts par viesmīlības nozares sakārtošanu, trūkst plāna un rīcības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10.janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē plānots izskatīt iedzīvotāju iniciatīvu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš aģentūrai LETA iepriekš pauda prieku par iegūto sabiedrības atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā.

"Īsais laika periods, kurā balsis ir iegūtas, tikai liecina par šo izmaiņu tūlītēju nepieciešamību," pauda Kalniņš, piebilstot, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Līdztekus Kalniņš izteica cerību, ka sabiedrības viedoklis tiks uzklausīts un Latvija pievienosies lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) valstu, kurās jau patlaban sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir PVN samazinātā likme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai jauno mājokļu tirgus ir jau pārdzīvojis "viss slikti" laikus?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sporta un fitnesa nozarei bez valsts atbalsta draud klubu slēgšana

Db.lv, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija viesmīlības nozarē ir dramatiska – tās starppatēriņa īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā samazinājies no 2,9% 2019. gadā līdz 1,2% 2021.gadā. Cieš gan ēdināšanas uzņēmumi, gan valsts ekonomika – kopējie nozares administrēto maksājumu parādi sasnieguši 50% attiecību pret nodokļu ieņēmumiem un kopš 2019. gada ir palielinājušies par 183%, norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Tāpēc ēdināšanas nozare atkārtoti aicina Latviju sekot citu Eiropas valstu piemēram un samazināt ēdināšanas nozares PVN likmi uz 12% vai 5%.

“Latvijā PVN likme ēdināšanai ir otra augstākā Eiropas Savienībā (aiz Dānijas) un pati augstākā starp «jaunajām» ES dalībvalstīm. Turklāt deviņas no ES dalībvalstīm tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kopš 2020.gada sākuma, īstenoja papildus PVN samazināšanas politiku, tādējādi tika atbalstīta ne tikai nozare, bet arī kopējā valsts ekonomika. Vienlaikus jāņem vērā arī fakts, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts un nesamērojams ar klientu pirktspēju, kas līdz ar dramatisko inflāciju ir vēl vairāk kritusies. Rezultāts – ēdināšanas nozares uzņēmumi šobrīd strādā ar zaudējumiem un vairumam LRB biedru ir hroniski nodokļu parādi. 2021.gadā samaksāto nodokļu apjoms ir samazinājies par 38% jeb 56 miljoniem eiro, salīdzinot ar apjomu pirms COVID-19 pandēmijas. Lai salauztu šo apburto loku, ir nepieciešams nopietns valsts atbalsts un samazinātā PVN likme labākais instruments nozares sakārtošanai un izdzīvošanai,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvija kā ārvalstu tūristu galamērķis nav īpaši pieprasīta

LETA, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerības par sekmīgu vasaras sezonu nav pilnībā attaisnojušās, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš norādīja, lai gan salīdzinājumā ar 2022.gada vasaru šis gads ir bijis veiksmīgāks, jāņem vērā, ka pērn gada pirmā puse tika pavadīta Covid-19 ēnā ar visiem to saistītajiem ierobežojumiem, kā arī pasaules satricinājumiem saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem, kuru sekas īpaši izjuta Austrumeiropas valstis.

"Arī šogad, protams, izjūtam sekas, kuras radījusi ģeopolitiskā situācija Eiropā, taču tās ir mazāk jūtamas un savā ziņā esam arī adaptējušies," sacīja Kalniņš, atzīmējot, ka nozare salīdzina 2023.gadu ar pirms pandēmijas periodu, proti, 2019.gadu.

Tostarp Kalniņš atzina, ka 2023.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija būtiski mazāks. Pie tam no janvāra līdz maijam, pat ņemot vērā Pasaules čempionātu hokejā, kas notika Rīgā, ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija par aptuveni 30% mazāks nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, Latviju ierindojot pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK apstiprinājusi ST un AST precizētos elektroenerģijas sadales un pārvades tarifus

LETA, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkla" tarifu decembrī varētu pārskatīt būtisku elektroenerģijas cenu izmaiņu gadījumā, 5.septembrī žurnālistiem sacīja "Sadales tīkla" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka elektroenerģijas cena veido tikai 10% no tarifa, līdz ar to būtisku cenu izmaiņu gadījumā ietekme uz tarifu būtu aptuveni 3% apmērā ar plus vai mīnus zīmi.

Šī brīža situācijā "Sadales tīkls" īsti neredz pamatojumu kaut ko pārskatīt tarifā, arī optimismam par būtisku elektroenerģijas cenas samazinājumu nākotnē īsti nav pamata, teica Sarkane.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar to diskusijai būtu jābūt par valsts sociālo politiku un atbalsta pasākumiem mazāk aizsargātajiem lietotājiem, piebilstot, ka "Sadales tīkls" nav valsts sociālās politikas veidotājs.

Sarkane atzina, ka Klimata un enerģētikas ministrija patlaban ļoti aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem un vairāki no tiem valdībā jau ir apstiprināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājot godīgi, uzturēt rentablu ēdināšanas biznesu vidēji lielās un mazās Latvijas pilsētās šobrīd praktiski nav iespējams, uzskata Ernando Gamarra, kafejnīcu tīkla Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Lai gan pēdējos gados zīmola Ezītis miglā kafejnīcas atvērtas arī ārpus Rīgas, tajā skaitā Ogrē, Jelgavā, Daugavpilī un Siguldā, Ezītis miglā īpašnieki uzskata, ka attīstības potenciāls reģiona pilsētās Latvijā ir ierobežots. Pēc mūsu aprēķiniem, strādāt pa nullēm kafejnīca var tikai tad, ja vienā maiņā ir divi darbinieki, bet ietirgojums veido aptuveni 1000 eiro dienā, norāda E.Gammara.

Diemžēl Latvijā nav daudz tādu pilsētu, kur pieprasījums būtu tik liels, lai neliela kafejnīca vidēji mēnesī ietirgotu 30 tūkstošus eiro, secina E.Gamarra, uzsverot, ka tik lieli ienākumi nepieciešami augsto nodokļu dēļ. Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nodokļi ir daudz augstāki, esam aprēķinājuši - ja mūsu tīkls būtu izveidots Lietuvā, pērn uz nodokļu rēķina vien mēs būtu ietaupījuši aptuveni 500 tūkstošus eiro. Tas rada lielu kārdinājumu izmēģināt savu veiksmi arī citās valstīs, taču mēs esam patrioti, atzīmē Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptaujājot biedrus un sadarbības partnerus, jūtams, ka situācija bāru nozarē ir ļoti skaudra, pauda Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš sacīja, ka patlaban bāru nozarē apgrozījuma apmēri ir pietuvojušies un pat dažos gadījumos pārsnieguši rādītājus, kādi tie bija pirms Covid-19 pandēmijas, savukārt nozares peļņa ir būtiski sarukusi, ko sekmējis izmaksu pieaugums saistībā ar darba algām, energoresursiem un izejmateriāliem.

Ikstens papildināja, ka patlaban novērojama tendence, kurā bāri, kas pārcietuši Covid-19 pandēmiju, tiek slēgti, vai tiek pārdoti zemo peļņas rādītāju dēļ.

Vaicāts par tūrisma ietekmi uz šī gada bāru nozares finanšu rezultātiem, Ikstens minēja, ka bāri tūristu pieplūdumu izjūt maz - galvenokārt tad, kad Rīgā uz neilgu laiku piestāj prāmji.

Līdztekus Ikstens iestarpināja, ka pozitīvi vērtē visus pasākumus, kas šogad notikuši Rīgā un veicinājuši apmeklētāju piesaisti Baltijas valstīm. Tostarp viņš uzskaitīja Pasaules hokeja čempionātu, Dziesmu un deju svētkus, kā arī citus kultūras un sporta notikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) turpmāk vadīs SIA "Islande Hotel" valdes priekšsēdētājs un līdzšinējais asociācijas valdes loceklis Andris Kalniņš, šajā amatā nomainot Jāni Nagli, informē asociācijā.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdē darbu turpinās AS "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa, viesnīcas "Monika Centrum Hotel" ģenerāldirektors Ruslans Jamčinksis, viesnīcas "Vecgulbenes muiža" saimnieks Ainars Melders un viesnīcas "Pullman Riga Old Town Hotel" valdes loceklis Valdis Vanadziņš.

Savukārt no jauna asociācijas valdē ievēlēts Biznesa augstskolas "Turība" pētnieks Ērikas Lingebērziņš, viesnīcas "Radisson Blu Latvija Conference&SPA Hotel" pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Priede, viesnīcas "Hotel Jūrmala Spa" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Dace Šķēle un "Mogotel Hotel Group" administratīvā direktore Inese Zača.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot 40 miljonus eiro, AmberBirch plāno dubultot finiera ražošanas jaudas

Db.lv, 22.02.2024

SIA "Amberbirch" īpašnieces a/s "AmberStone Group" valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis (no kreisās) un "AmberBirch" valdes loceklis Kārlis Kavass.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpils novadā strādājošais uzņēmums AmberBirch līdz 2025. gada vidum investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro, lai dubultotu bērza finiera ražošanas jaudas, uzsāktu augstākas kvalitātes finiera produkcijas ražošanu un dažādotu tā klāstu.

Plānots, ka jau 2025. gada otrajā pusē AmberBirch, SIA spēs saražot līdz pat 90 000 kubikmetrus finiera gadā. Ražošanas jaudas kāpināšana un jaunu tehnoloģiju uzstādīšana nozīmē arī papildu darba vietu izveidi, palielinot darbinieku skaitu ražotnē no 85 līdz 130.

Investīcijas AmberBirch, SIA ražotnē plānots segt gan no uzņēmuma pašu līdzekļiem, gan piesaistot ārējo finansējumu.

Uzsākot ieguldījumu projektu, šā gada 20. februārī AmberBirch parakstīja 20 miljonu eiro vērtu līgumu ar Somijas uzņēmumu Raute Corporation par tehnoloģijas piegādi ar īpaši augstu ražošanas cikla automatizāciju. Raute Corporation tehnoloģiju pasūtījums ietver visas galvenās finiera ražošanas procesu līnijas: apaļkoku padeves līniju, finiera lobīšanas līniju un finiera žāvēšanas un šķirošanas līniju, vizuālo defektu un mitruma satura analizatorus un MillSIGHTS MIS-programmatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru