Situācija viesmīlības nozarē ir dramatiska – tās starppatēriņa īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā samazinājies no 2,9% 2019. gadā līdz 1,2% 2021.gadā. Cieš gan ēdināšanas uzņēmumi, gan valsts ekonomika – kopējie nozares administrēto maksājumu parādi sasnieguši 50% attiecību pret nodokļu ieņēmumiem un kopš 2019. gada ir palielinājušies par 183%, norāda Latvijas Restorānu biedrība.
Tāpēc ēdināšanas nozare atkārtoti aicina Latviju sekot citu Eiropas valstu piemēram un samazināt ēdināšanas nozares PVN likmi uz 12% vai 5%.
“Latvijā PVN likme ēdināšanai ir otra augstākā Eiropas Savienībā (aiz Dānijas) un pati augstākā starp «jaunajām» ES dalībvalstīm. Turklāt deviņas no ES dalībvalstīm tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kopš 2020.gada sākuma, īstenoja papildus PVN samazināšanas politiku, tādējādi tika atbalstīta ne tikai nozare, bet arī kopējā valsts ekonomika. Vienlaikus jāņem vērā arī fakts, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts un nesamērojams ar klientu pirktspēju, kas līdz ar dramatisko inflāciju ir vēl vairāk kritusies. Rezultāts – ēdināšanas nozares uzņēmumi šobrīd strādā ar zaudējumiem un vairumam LRB biedru ir hroniski nodokļu parādi. 2021.gadā samaksāto nodokļu apjoms ir samazinājies par 38% jeb 56 miljoniem eiro, salīdzinot ar apjomu pirms COVID-19 pandēmijas. Lai salauztu šo apburto loku, ir nepieciešams nopietns valsts atbalsts un samazinātā PVN likme labākais instruments nozares sakārtošanai un izdzīvošanai,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.
Ēdināšanas nozares kopējais pamatnodokļu slogs pret apgrozījumu ir ļoti augsts – 19,9%. Tikai četrām industrijām (veselība un sociālā aprūpe; valsts pārvalde; izglītība; informācijas un komunikācijas pakalpojumi) Latvijā kopējais nodokļu slogs ir augstāks. Salīdzinājumam – lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivjsaimniecības nozarē pamatnodokļu slogs pret apgrozījumu ir 2%.
Covid un Krievijas-Ukrainas kara dēļ ēdināšanas nozares ieņēmumi ir būtiski samazinājušies un izmaksas – pieaugušas. Ēdināšanas industrijas apgrozījuma kritums – 31% (2020.) un 9% (2021.). Industrijas rentabilitāte ir ļoti cietusi strauji augošo fiksēto izmaksu dēļ, kā arī energoresursu krīzes ietekmē, būtiski kāpušas arī izejvielu cenas, kas savukārt būtiski ietekmē saimnieciskās darbības izmaksas. Turklāt ēdināšanas nozare ir darbaspēka-intensīva un pie līdzšinējās rentabilitātes tā nespēj nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu. Ēdināšanas nozares vidējais atalgojums ir par 37% zemāks nekā valsts vidējais atalgojums.
LRB finanšu konsultantu aprēķini liecina, ka PVN samazināšanas kopējais fiskālais efekts kopumā būtu pozitīvs un samazinātos arī ēnu ekonomika. Gan 12%, gan 5% samazinājums būtu optimāls ilgtermiņā, un abi radītu pozitīvu fiskālo efektu sākot ar likmes samazināšanas mirkli. Sākotnēji likmes varētu tikt samazinātas uz noteiktu termiņu, kamēr ēdināšanas nozare un valsts ekonomika atgūstas.
“Nozarē pašlaik ir nodarbināti 23 tūkstoši darbinieku, kas ir par 5 tūkstošiem mazāk nekā pirms Covid pandēmijas. Palielinoties resursiem, kurus veltīt darbaspēka atalgojumam, Latvijas viesmīlības industrijā būtiski palielinātos darbinieku skaits, atgriežoties emigrējošajiem darbiniekiem, kā arī bezdarbniekiem,” norāda J.Jenzis.
Samazinātās PVN likmes piemērošana ļautu sabalansēt restorānu nozares ekonomisko situāciju, pieaugot algu izmaksām. Restorānu īpašnieki varētu vairāk laika un resursu veltīt restorānu attīstībai (nevis izdzīvošanai), kas sekmēs apgrozījuma pieaugumu un lielākus PVN ieņēmumus valsts budžetā.
