Citas ziņas

Augstskolām grib noteikt minimālo studentu skaitu, lai vispār piešķirtu budžeta vietas

Dienas Bizness, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Tāpat kā vidusskolās klasē ir jābūt konkrētam skolēnu skaitam, lai pastāvētu viedokļu apmaiņa un veselīga konkurence, arī augstskolās nevajadzētu būt programmām ar pāris studentiem. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi noteikt minimālo studentu skaitu programmā, no kura vispār tiktu piešķirtas valsts apmaksātās studiju vietas jeb tā dēvētās budžeta vietas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Tas liktu augstskolām izvērtēt savu piedāvājumu un šāda veida programmas apvienot vai likvidēt. Par to neuztraucas lielās universitātes, taču reģionālajām augstskolām iecere rada galvassāpes.

Kā Dienai skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu vadītāja Agrita Kiopa, apmēram 13% studiju programmu ir tādas, kur ir ārkārtīgi maz studentu, un ministrijas ieskatā tās uzturēt nav lietderīgi. Tāpēc piedāvāts kritērijs: kā minimums bakalaura studiju programmās 30 cilvēku, bet maģistra līmeņa studiju programmās – 15. Tas nozīmē, ka, piemēram, bakalaura programmā, kurā ir četri kursi, katrā jāmācās vismaz septiņiem vai astoņiem studentiem. Savukārt ne tik tālos nākotnes plānos – 2017. vai 2020. gadā – šis slieksnis varētu būt pat divas reizes augstāks. Te ministrija aicina domāt gan par programmu izmaksām, gan to, ka studentiem tomēr ir jāmācās grupā – tas veicina konkurenci un ceļ kvalitāti. Kā piemēru viņa min Liepājas Universitātes fizikas programmu, kurā ir tikai daži studenti, un esot skaidrs, ka tā nav efektīva līdzekļu izmantošana.

Izmaiņas lielākoties neattiektos uz lielākajām Latvijas augstskolām, taču arī tur esot programmas, kurās ir maz studentu. Tādos gadījumos būtu jādomā, kāpēc šāda situācija izveidojusies. Viens stāsts ir tad, ja tās ir jaunas, perspektīvas programmas, kurām vēl vajag «uzņemt apgriezienus», bet cits – ja tās vienkārši nav pieprasītas.

Jaunos kritērijus varētu ņemt vērā jau šogad, izvērtējot budžeta vietu sadalījumu nākamajam gadam. Ministrijā gan sola, ka diskusijās iesaistīs arī augstskolas un nozaru pārstāvjus, tomēr katru šādu mazo programmu augstskolas tiks aicinātas apvienot ar citām. Protams, vienā dienā tas neesot izdarāms, taču par šādu ieceri jau runāts pagājušajā gadā, piebilst A. Kiopa. Jautāta, vai ministrijas iniciatīvu atbalsta arī augstskolas, A. Kiopa sacīja, ka to atbalsta Augstākās izglītības padome.

Plašāk lasiet rakstā Ar pāris studentiem vairs nepietiks otrdienas, 22.spetembra laikrakstā Diena ( 5.lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku augstskolas Satversmes sapulce ar pārliecinošu balsu vairākumu par Banku augstskolas rektoru uz nākamajiem pieciem gadiem atkārtoti ievēlējusi asociēto profesoru, vadībzinātņu doktoru Andri Sarnoviču, informē augstskolas pārstāvji.

Konkurss uz Banku augstskolas rektora amatu tika izsludināts 2015. gada 26. augustā. Augstskolas Senāts rektora amatam izvirzīja līdzšinējā rektora A.Sarnoviča kandidatūru, kura atbilstību izvērtēja un apstiprināja Rektora vēlēšanu komisija. A.Sarnovičs bija vienīgais kandidāts uz augstskolas rektora amatu. 2015. gada 3. novembrī Banku augstskolas Satversmes sapulcē notikušajās rektora vēlēšanās par A.Sarnoviču tika atdota 31 balss, pret – viena.

Banku augstskolas vadības un attīstības programmā, kuru nākamajam rektora pilnvaru periodam no 2016. līdz 2020. gadam vēlēšanās piedāvāja A.Sarnovičs, kā nozīmīgākie mērķi ir izvirzīti augstskolas misijas īstenošana un izaugsmes veicināšana. Banku augstskola īsteno kopskaitā 15 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas Latvijas augstskolas copē jauniešus ar dažādām akcijām; lielākās mācību iestādes pieturas pie regulārām atlaidēm atsevišķām studentu kategorijām

Augstskolās ir noslēgusies uzņemšanas 1. kārta uz budžeta vietām pamatstudijās. Visvairāk pieteikumu saņēmusi Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). Šīs augstskolas neizceļas ar īpašu atlaižu politiku, tā tiek veidota pārdomāti, ar mērķi stimulēt sekmīgākos, talantīgākos un aktīvākos studentus. Netiek aizmirsti sportisti, bāreņi un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Taču dažas augstskolas, īpaši reģionālās, kurās budžeta vietu nav tik daudz, studentu piesaistē izmanto uzņēmējdarbībā tradicionālās mārketinga metodes – dažādas akcijas un atlaides. Tās pamatā tiek organizētas, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām, fokusējoties uz pieprasītākajām profesijām un uz attiecīgā reģiona attīstību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Grib turēt augstskolas aiz trejdeviņiem žogiem

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeimā politiskā partija Vienotība iecerējusi virzīt grozījumus Ekonomikas augstskolas likumā, kas paredz tiesības augstskolai studiju darbu organizēt angļu valodā un ļaus augstskolas rektora amatā apstiprināt ārvalstu speciālistus.

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti līdzīgu likumdošanas risinājumu drīzumā iesniegs arī par Rīgas Juridisko augstskolu.Tas ir ļoti aktuāli, jo pašlaik ir izveidojusies situācija, ka vairāk nekā gadu abas augstskolas ir bez rektora, jo likums abu augstskolu līdzšinējos vadītājus liedzis pārapstiprināt amatā viņu nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.

Šo priekšlikumu atbalsta ZZS, taču tam nav NA atbalsta. Līdz ar to augstskolu rektoru likteni izšķirs opozīcijas balsis. Ja likuma grozījumi netiks pieņemti, tad Latvija pazaudēs līdzšinējo Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Pāzlovu, tāpat kā diemžēl šā iemesla dēļ jau pazaudēja amatā nepārapstiprināto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju. Faktiski, ja grozījumi netiks pieņemti, tas nozīmē, ka Ekonomikas augstskolas, kurā mācību valoda ir angļu, rektora amatā nevarēs apstiprināt nevienu ārvalstu speciālistu. Vai tiešām no tā iegūs Latvija, mūsu studenti un augstākā izglītība kopumā? Vai tiešām ārvalstu speciālisti rektora amatos augstskolās, kurām mācību valoda ir angļu un kas ir starptautiskas, apdraud latviešu valodu un kultūru?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai nepieciešami vēl 77 miljoni eiro gadā

LETA, 09.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai papildus būtu nepieciešami vismaz 77 miljoni eiro, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Kopumā valsts augstskolās un koledžās 2016/2017 mācību gadā studē 63 409 studējošie, no kuriem 28 932 jeb 47% studē par studiju maksu. IZM pārziņā esošajās augstskolās un koledžās studē 47 185 studējošie, no kuriem 21 705 jeb 46 % studē par maksu.Lai nodrošinātu visiem studentiem valsts augstskolās un koledžās bezmaksas augstāko izglītību, paliekot pie esošajām studiju vietas bāzes izmaksām 1 393,33 eiro apmērā, būtu nepieciešams ikgadējs papildu finansējums 53 miljonu eiro apmērā IZM augstskolās un koledžās, savukārt papildu 77 miljoni eiro gadā būtu nepieciešami, lai bezmaksas augstāko izglītību ieviestu visās valsts augstskolās un koledžās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

13 Latvijas augstskolas iekļautas starptautiskajā augstskolu reitingā

Žanete Hāka, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums par to, ka it kā pieņemts lēmums par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizāciju, pievienojot to Latvijas Universitātei, ir klaji maldinošs un atgādina apzinātu nomelnošanas kampaņu augstskolas reputācijas graušanai, informē RPIVA pārstāve Ilze Tumulkāne.

Lēmumu par augstskolas reorganizāciju atbilstoši Latvijas Republikas likumiem ir tiesības pieņemt tikai Ministru kabinetam. IZM nekādā veidā nav brīdinājusi RPIVA par šāda lēmuma gatavošanu un nav konsultējusies par iespējamajiem reorganizācijas modeļiem, lai gan jau ir sākusies studējošo ziemas uzņemšana. «Demokrātiskā sabiedrībā šāda rīcība ir klaji nepieņemama. IZM šādi tracina gan topošos, gan esošos augstskolas studentus, gan pasniedzējus, gan visas tās Latvijas novadu pašvaldības, kuru iedzīvotājiem ir iespēja apgūt profesiju RPIVA filiālēs,» teikts akadēmijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas augstskolas, kuras vissīvāk konkurē par ārvalstu studentiem

Kristīne Stepiņa, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ekonomikas un kultūras augstskola attīstībā ieguldīs trīs miljonus

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Studentu pietiks visiem

Imants Bergs - Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes loceklis, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu.

Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs «esam konkurenti». Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

Aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis. Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors: Bija pāris cilvēki, kuri nevēlējās strādāt, tikai saņemt naudu

Kristīne Stepiņa, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī būs izcils akadēmiskais un zinātnes centrs, tā intervijā DB sola jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš

Ministru kabinetam viņš vēl ir jāapstiprina šajā amatā. K. Krēsliņš ir pārliecināts, ka arī reģionos var būt spēcīgas augstskolas, sola mainīt mācību iestādes vadības stilu, padarot to demokrātiskāku un caurspīdīgāku. DB jau rakstīja, ka augstskolas Satversmes Sapulce pagājušā gada pavasarī atcēla no amata iepriekšējo rektori Gitu Rēvaldi, argumentējot ar to, ka bija zaudējusi viņai doto uzticību.

Studentu piesaistē izrāviens plānots jau šogad, jo tiks paplašināts mācību programmu skaits, fokusējoties uz ārvalstu studentiem un palielinot vieslektoru skaitu.

Fragments no intervijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izglītības eksports – ar pilnu tvaiku

Dace Skreija, speciāli DB, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīnoties par vietējiem studentiem, augstskolas arvien vairāk orientējas uz ārvalstniekiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nevienam vairs nav šaubu par to, ka izglītības nozares stabilitāte un attīstība ir ārvalstu studentu rokās, precīzāk, augstskolu spējā viņus piesaistīt un sekmēt nozares eksportu kopā ar valsts iestāžu atbalstu. Pēdējos trīs gados šo studentu skaits Latvijas augstskolās ir audzis ievērojamā tempā – apmēram par 20% ik gadu. Pēdējā mācību gadā to skaits ir sasniedzis 6,2 tūkst., no kuriem apmēram 60% jeb gandrīz 4 tūkst. mācās valsts augstskolās, savukārt vairāk nekā 2 tūkst. ārvalstu studentu ir izvēlējušies privātās augstskolas. Lai gan absolūtos skaitļos visvairāk ārvalstnieku ir piesaistījusi Rīgas Stradiņa universitāte (1,6 tūkst.), kā arī abas lielākās valsts universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitāte –, procentuāli vērtējot, kopumā veiksmīgākas ir bijušas privātās mācību iestādes, kuru izpratne par uzņēmējdarbību vairāk atbilst realitātei un biznesa principiem. Valsts augstskolās vidēji ārvalstu studenti veido 7% no kopējā studentu skaita, privātajās – 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rostovskis kļūst par vienīgo augstskolas Turība kapitāldaļu turētāju

Monta Glumane, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa augstskolas Turība īpašnieku sastāvā notikušas izmaiņas - par tās 100% kapitāldaļu turētāju kļuvis augstskolas Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kurš augstskolā darbojas kopš tās dibināšanas, tostarp ilgstoši ieņemot arī valdes priekšsēdētāja amatu, informē Turībā.

«Šis augstskolai ir jubilejas gads, vasaras vidū atzīmējām 25. darbības gadadienu, un šādas nozīmīgas jubilejas bieži vien pavada arī izmaiņas un jauns sākums. Esam apņēmības pilni sekmīgi turpināt iesākto ceļu, piedāvājot praktiski pielietojamas, darba tirgū pieprasītas zināšanas ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu studentiem. Uzņemšanas rādītāji jaunā studiju gada priekšvakarā apliecina, ka arī studenti to novērtē. Turpināsim arī sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm Latvijā un pasaulē, kā arī aktīvu darbu augstākās izglītības eksporta nozarē – gan kuplinot augstskolas ārvalstu studentu pulku, gan popularizējot Latvijas piedāvājumu daudzviet pasaulē kopā ar citām pašmāju augstskolām» nākotne plānos dalās Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Studiju gadi ir viens no dārgākajiem posmiem vecākiem bērnu uzturēšanā; gadā vidēji nepieciešami 7000 eiro

Db.lv, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa iedzīvotāju (29%) apzinās, ka studijas Latvijas augstskolās gadā izmaksā no 1500 eiro līdz 2000 eiro, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Vēl ceturtdaļa uzskata, ka izmaksas ir 1000 līdz 1500 eiro gadā, un piektdaļa -, ka vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt katrs desmitais ir pārliecināts, ka tās iekļaujas robežās līdz 1000 eiro, bet 14% vecāku par šo jautājumu nav priekšstata. Taču izmaksas par profesijas apgūšanu nebūt nav vienīgās, par ko vecākiem nereti jārūpējas. Papildus mācību maksai, ik mēnesi vēl vismaz 400 eiro būtu nepieciešami studenta ikdienas vajadzību nodrošināšanai, domā vairāk nekā puse aptaujāto. Piektdaļa (22%) ir pārliecināti, ka atsevišķi no vecākiem dzīvojoša studenta iztikai pietiktu ar 300–400 eiro mēnesī, bet 19% - līdz 300 eiro mēnesī.

Zīmīgi, ka arī paši topošie studenti uzskata līdzīgi - ikmēneša izmaksas studiju gados varētu sastādīt sākot no 400 līdz par vairāk nekā 500 eiro mēnesī (47%). Tikai katrs piektais (23%) pieļauj, ka iztikai būtu nepieciešami no 300 līdz 400 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Ekonomikas un kultūras augstskolas un Alberta koledžas līdzīpašnieci Annu Saltikovu

Lelde Petrāne, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anna Saltikova, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) līdzīpašniece, valdes priekšsēdētāja, kā arī Alberta koledžas līdzīpašniece, valdes locekle.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau bērnībā sapņoju, ka man būs savs bizness. Pēc profesijas esmu juriste un pēc vecākā dēla piedzimšanas meklēju iespējas, kā rūpes par mazu bērnu savienot ar profesionālu darbošanos. Radās iespēja reizi nedēļā lasīt lekcijas un man tas ļoti iepatikās. Tā dzīve parādīja, kurā nozarē iesaistīties biznesa veidošanā. Strādāju izglītības nozarē tādēļ, ka tā ir mana sirds lieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Grib studēt un prasa atbalstu

Evelīna Puzo, Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību vadītāja, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, kopš 13. marta arī studiju process notiek neklātienē. Otrajā nedēļā pēc ārkārtējās situācijas sākuma LSA veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka liela daļa studentu saskaras ar grūtībām – visvairāk bija vērojams tieši informācijas trūkums par izmaiņām un jaunās situācijas ietekmi uz studiju procesu. Šobrīd gan studenti, gan augstskolas pārsvarā paguvušas pielāgoties jaunajai situācijai.

Studenti tomēr atzīst, ka patstāvīga mācīšanās aizņem pat divreiz vairāk laika nekā studijas ikdienas režīmā. Ir nozares, kas īpaši cieš tieši praktisko nodarbību trūkuma dēļ – medicīnu vai teātra mākslu pilnvērtīgi šajos apstākļos apgūt vienkārši nevar.

Tikai viena banka 

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts...

Covid-19 krīze pilnīgi noteikti finansiāli ietekmējusi gan studentus, gan augstskolas un koledžas. Par studentu finansiālo stāvokli runājam daudz, šī iemesla dēļ arī rīkojam #GribuStudēt akciju, kas joprojām turpinās. Viens no tās mērķiem ir panākt atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem, kuri no krīzes cietuši visvairāk – zaudējuši darbu vai palikuši bez ģimenes atbalsta un nekvalificējas jau pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Vislielāko ietekmi uz augstskolu budžetu varētu atstāt prognozētā ārvalstu studējošo skaita samazināšanās – viņu studiju maksa ir būtisks ienākumu avots tām augstskolām, kur ārvalstnieku skaits ir lielāks. Ir arī papildu izdevumi, kas radušies krīzes ietekmē.

Labā ziņa – šis ir gan stimuls, gan iespēja augstskolām attīstīt spēju strādāt attālināti, sakārtot e-studiju vidi, uzlabot mācībspēku digitālās prasmes. Cerams, ka arī pēc krīzes studentiem gan lekciju ieraksti, gan citi materiāli būs vairāk pieejami tiešsaistē.

Jāņem vērā arī pārvietošanās ierobežojumu ietekme uz ārvalstu studējošo skaitu un mobilitāti - gan apmaiņas studentu ierašanos Latvijā, gan mūsu studentu došanos uz ārvalstīm.

Ir studenti, kuri nevar samaksāt mācību maksu, tāpēc vēršas savā augstskolā vai koledžā ar lūgumu pārcelt vai sadalīt studiju maksājumus. Lai gan martā situācija dažādās augstskolās un koledžās atšķīrās, šobrīd IZM uzsver, ka par šo jautājumu notikušas sarunas un visas augstskolas un koledžas piekritušas izrādīt pretimnākšanu studentiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Mūsu veiktajā aptaujā gandrīz 12% studentu norādīja, ka plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, tomēr nav zināms, cik daudzi šo iespēju apsvēra jau iepriekš, cik daudzi – tikai krīzes ietekmē.

12. maijā LSA ar atklātu vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot piešķirt līdzekļus īpašu atbalsta mehānismu izveidei studentiem Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai. Tajā minētie priekšlikumi:

  1. Īpaša stipendiju fonda izveide, lai atbalstītu krīzes vissmagāk skartos studējošos. Šādas stipendijas būtu nepieciešamas 8000 studentiem. LSA rosināja, ka to apmērs būtu 100 eiro mēnesī, maksimālais saņemšanas ilgums – 4 vai 7 mēneši (atkarībā no ieviešanas laika).

  2. Esošā stipendiju fonda stiprināšana akadēmiskās izcilības veicināšanai un jauno speciālistu atbalstam. Šobrīd IZM piedāvā šīs stipendijas palielināt no 99,60 līdz 200 eiro mēnesī un palielināt to saņēmēju skaitu.

  3. Turpināt pilnveidot valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, palielinot 2020. gadā saņemto kredītu skaitu no 2000 uz 2500 kredītiem.

  4. Palielināt valsts budžeta vietu skaitu nozarēs, kas palīdzēs ekonomikas atlabšanā un Covid-19 seku novēršanā.

  5. Izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām.

Šāds piedāvājums stipendijām krīzē vissmagāk skartajiem studentiem pieņemts, balstoties uz mūsu veikto aptauju. 10% respondentu ietilpa tā sauktajā riska grupā – zaudējuši vai prognozē, ka zaudēs vismaz 50% līdzšinējo ienākumu, nekvalificējas esošajiem atbalsta mehānismiem un nevar saņemt palīdzību no citiem avotiem, piemēram, ģimenes vai partnera.

2. jūnija žurnāla "Dienas Bizness" tēma - izglītība: lasiet elektroniski, meklējiet preses tirdzniecības vietās vai pasūtiet ar "Bolt Food".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Cik asi zobi fiskālās disciplīnas sargam?

Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas ekonomists, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēgusi mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2016 uzvarētāju — skolotāju, skolēnu un izglītības iestāžu vadītāju — sumināšanu.

«Man ir prieks par vēl vienu veiksmīgi aizvadītu mācību gadu, kura laikā, pateicoties skolu interesei un iesaistei, kā arī skolotāju entuziasmam, esam veicinājuši jauniešos uzņēmīgumu 160 skolās visā Latvijā, iesaistot praktiskās uzņēmējdarbības programmās vairāk nekā 70 000 skolēnu. Reģistrēto skolēnu mācību uzņēmumu skaits vien šogad ir sasniedzis 779, kas ir par 400 aktīviem skolēnu mācību uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Šīs praktiskās biznesa izglītības programmas, kas palīdz jauniešiem pilnveidoties, nebūtu iespējamas bez skolotāju entuziasma, ticības jauniešu spēkiem un kopīgi ieguldītā darba, kā arī bez pašu jauniešu motivācijas izmantot iespējas, ko dzīve sniedz,» pasākumā uzsvēra JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināts - Biznesa augstskola Turība, ieguldot 157 000 eiro, iegūst jaunu veidolu

Lelde Petrāne, 04.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā vasarā Biznesa augstskolā Turība notikuši darbi pie fasādes jaunā veidola.

Gada sākumā augstskolas studenti un darbinieki kopīgi lēma, kā nākotnē izskatīsies Biznesa augstskolas Turība fasāde. No pieciem piedāvātajiem variantiem tika izvēlēts variants – Ziemeļblāzma, kura koncepcija atbilst arī augstskolas vīzijai, mērķiem un idejām.

Fasādes risinājuma autore ir dizainere Aija Raiba. Tuvojoties jaunajam studiju gadam, darbi pie kompleksa fasādes ir pabeigti.

Kopējās izmaksas bijušas aptuveni 157 000 eiro. Darbus veica uzņēmums SIA Monaco. Finansējums darbu veikšanai ir no augstskolas līdzekļiem, netika piesaistīts nekāds papildu finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā mācību gadā 11 Latvijas augstskolas piedāvā 16 dažādas MBA studiju programmas, taču Latvijā nav stingru kritēriju, pēc kuriem var noteikt to kvalitāti un atbilstību starptautiskiem standartiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

MBA (Master of Business Administration) ir populārākās menedžmenta izglītības programmas pasaulē un Latvija nav izņēmums. Biznesa vadības maģistra grāda iegūšana Latvijā var izmaksāt, sākot no pāris tūkstošiem līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošiem eiro, divās reģionālajās augstskolās ir iespējams pacīnīties arī par budžeta vietām. Savukārt ārvalstīs MBA programmas studijas kopā ar dzīvošanas izmaksām var sasniegt pat 100 tūkstošus eiro.

Kritēriji atšķiras

Latvijā iegūstamais MBA grāds ir visnotaļ stiepjams jēdziens. Kvalitatīvas un starptautiskajiem standartiem atbilstošas MBA programmas Latvijā piedāvā tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas augstskolas, uzskata RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes starptautisko programmu nodaļas direktors Modris Ozoliņš. Klasificēt un vērtēt MBA programmas var pēc dažādiem kritērijiem. Starptautiski visvairāk izmantotais MBA programmu salīdzināšanas instruments ir ranžēšana (ranking), ko veic Financial Times, The Economist, Forbes u.c., taču to rezultāti mēdz būt atšķirīgi, jo to metodikas atšķiras. «Mūsu reģionā šie ranžējumi īsti pielietojumu nav atraduši, jo viens no būtiskiem kritērijiem aprēķinā ir alga pēc programmas pabeigšanas, tās pieauguma temps, bet mēs ar savu algas līmeni nevaram konkurēt nedz ar ASV, nedz Apvienoto Karalisti,» atzīst M.Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ārvalstu studentu skaita pieaugumu studējošo skaita kritums Latvijas augstskolās nav dramatisks, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mācību iestādes turpina fokusēties uz izglītības eksportu, arī koledžas cenšas nomakšķerēt ārzemniekus. 2015./2016. gadā studentu skaits ir samazinājies par 2%, bet imatrikulēto – par nepilnu 1%, liecina oficiālie Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati. Iepriekšējā mācību gadā studējošo skaita kritums bija 4%, bet uzņemto – 7%.

Vairāk nekā 2/3 studējošo studē valsts augstskolās (68%), un visvairāk uzņemto un studējošo ir Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – 14,8 tūkstoši studējošo un 5,8 tūkstoši imatrikulēto. Šajā mācību gadā RTU ir par 43 uzņemtajiem studentiem vairāk nekā pērn. Latvijas Universitāte (LU) ir otrajā vietā ar 13,6 tūkstošiem studējošo un 4,5 tūkstošiem imatrikulēto. LU šajā mācību gadā ir uzņemti par 214 studentiem mazāk nekā gadu iepriekš. Privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās studē 20% no visiem studentiem, un pirmajā vietā pēc studējošo skaita starp privātajām augstskolām ir biznesa augstskola Turība ar 4181 studējošo. No visiem studentiem salīdzinoši neliela daļa – 13% – studē valsts un privātajās koledžās. Visvairāk studentu ir Juridiskajā koledžā – 1078 un Latvijas Biznesa koledžā – 1031 (abas privātās koledžas), bet starp valsts koledžām visvairāk studējošo ir Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā – 931. Provizoriskie dati liecina, ka turpina palielināties ārvalstu studentu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru