Finansējums

Augstskolām kapacitātes un studiju vides stiprināšanai būs pieejami 135 miljoni eiro

Žanete Hāka, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestādes ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenos pasākumus to institucionālās kapacitātes stiprināšanai, kā arī uzlabos studiju vidi, lai palielinātu modernizēto studiju programmu skaitu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā.

Abu programmu ietvaros pašreiz pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir vairāk nekā 135 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu iesniegšanu divās ES fondu programmās, nosūtot uzaicinājumus augstskolām un pētniecības organizācijām sagatavot un iesniegt projektus. Projekti jāiesniedz CFLA līdz 15. jūnijam.

Programmā pētniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanai ar ES fondu atbalstu paredzēts attīstīt pētniecības infrastruktūru – būvēt jaunas ēkas, veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī konsolidēt zinātniskās institūcijas, veicinot to attīstības stratēģijā noteikto virzienu attīstību, lai uzlabotu zinātnisko kapacitāti un konkurētspēju, virzītu pētniecību atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un komercializētu tās rezultātus. Paredzēts, ka ERAF atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un specializācijas jomu attīstību.

Uzaicinājumi iesniegt projektus šajā programmā atbilstoši tās nosacījumiem nosūtīti 14 pētniecības organizācijām: Daugavpils Universitātei, Elektronikas un datorzinātņu institūtam, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centram, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Latvijas Organiskās sintēzes institūtam, Latvijas Universitātei, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtam, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtam, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam "Silava", Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR”, Rīgas Stradiņa universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei, Ventspils Augstskolai, kā arī Vidzemes Augstskolai. Projektus šīs institūcijas varēs īstenot individuāli vai sadarbībā ar citu zinātnisko institūciju.

Programmā pieejamais kopējais attiecināmais publiskais finansējums ir 120 252 616 eiro, tai skaitā ERAF finansējums - 102 964 724 eiro un valsts budžeta finansējums – 17 287 892 eiro. Katrai pētniecības organizācijai plānoto finansējumu ir noteicis Ministru kabinets.

Savukārt ES fondu programmā augstskolu studiju vides uzlabošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim ir 41 918 726 eiro, tai skaitā ERAF finansējums - 35 630 917 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums - 6 287 809 eiro.

Augstskolas projektu ietvaros STEM studiju programmu vajadzībām varēs attīstīt infrastruktūru, kā arī ieviest informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus. Būs iespējams uzlabot ēkas un telpas, laboratorijas un koplietošanas telpas, iegādāties iekārtas, aparatūru, datortehniku, inventāru un instrumentus, attīstīt e-studijas, izveidot bezvadu interneta pieslēgumus, kā arī papildināt bibliotēku fondus.

Katrai augstskolai projekta īstenošanai pieejamo finansējumu ir noteicis Ministru kabinets. Projektus šīs programmas ietvaros iesniegs Daugavpils Universitāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, Transporta un sakaru institūts, Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidei būs pieejami 10 miljoni eiro

Žanete Hāka, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.

Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Studijām pieteicies mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā

LETA, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais studiju vietas izmaksu bāzes modelis neietver visas augstākās izglītības iestāžu faktiskās izmaksas studiju programmu nodrošināšanai, secināts AS "KPMG Baltic" veiktajā pētījumā par studiju programmu izmaksām.

Kā secina KPMG, Latvijā 67% no faktiskajām studiju programmu īstenošanai attiecināmajām izmaksām veido akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku atalgojums, kas ir augstāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo rādītāju - 60%.

Pētījuma autori saskata nepieciešamību izveidot jaunu, pārskatāmu studiju vietas bāzes izmaksu modeli, kas būtu gan ar aktuālākajām izmaksām katrā izmaksu grupā, gan būtu vieglāk atjaunojams turpmāk.

Sekojoši pētījumā tiek piedāvāta studiju vietas bāzes izmaksu modeļa alternatīva. Jaunajā modelī KPMG piedāvā izmaksu sadalījumu, kas būtu salīdzināms ar OECD valstu augstskolu izmaksām darbinieku atalgojumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Maina studiju kredītu izsniegšanas kārtību, atceļot prasību pēc otrā galvotāja

Žanete Hāka, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Topošais studējošo un absolventu reģistrs ļaus spriest par atalgojumu izvēlētajā profesijā

Zane Atlāce-Bistere, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 5.septembrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, pēc kuru stāšanās spēkā tiks uzsākta studējošo un absolventu reģistra ieviešana, informē IZM.

Pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz 2017.gada 31.decembrim. «Studējošo un absolventu reģistrs topošajiem studentiem pirms augstskolas un studiju programmas izvēles sniegs papildu informāciju, lai mērķtiecīgi novērtētu, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā, gan to, kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas studiju absolvēšanas," uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Svarīgi, ka turpmāk līdzās reklāmām būs iespējas iegūt arī objektīvu, reālos faktos balstītu informāciju,» uzsver ministrs.

No 2018. gada janvāra sāksies datu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūtu jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID. Šī informācija tiks iesniegta VID elektroniski, samazinot administratīvo slogu augstskolām un vecākiem. Informāciju par studējošiem izmantos arī pašvaldības, kas paredz nodokļu atlaides daudzbērnu ģimenēm par apgādājamiem studējošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš – šīs ir tikai dažas no būtiskām nepilnībām valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem.

Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, sistēma ir jāmaina, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu, uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Šobrīd augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 tūkstoši studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59 % studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti. Saskaņā ar LSA veikto aptauju, aptuveni 50 % studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem šim tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk – tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais studiju gads atkarīgs no vakcinācijas tempiem

Oksana Lentjušenkova, Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnībā pirms-pandēmijas formātā augstskolas neatgriezīsies, jo studējošie ir novērtējuši ērtības, ko sniedz attālinātais process.

Tajā pašā laikā, cilvēks ir sociāla būtne un vēlme tikties un kontaktēties klātienē arī ir saglabājusies, tāpēc studiju procesu nākotnē redzu kā klātienes un tiešsaistes apvienojumu, kur teorētiskās lekcijas iespējams klausīties tiešsaistē, bet semināri, praktiskās nodarbības, radošās darbnīcas u.tml. notiktu klātienē.

Ir virkne tehnisko un radošo studiju programmu, kuras bez klātienes nodarbībām nav iespējams realizēt. Domājot par nākamā studiju gada sākumu, viss būs atkarīgs no vakcinācijas tempiem un valdības lēmumiem.

Aizvadītā gada laikā augstākā izglītība Latvijā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas un inovācijas – pielāgošanās pandēmijas apstākļiem, izmaiņas ārvalstu studentu īpatsvarā, augstskolu reforma, kā arī citas izmaiņas Augstākās izglītības likumā un politikas veidotāju komentāri par to, ka Latvijā ir par daudz augstskolu un pārāk liels studentu atbirums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Attālinātās studijas ir šeit uz palikšanu

Oksana Lentjušenkova, Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore, 14.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sācies jaunais studiju gads un studentiem visā Latvijā, atšķirībā no iepriekšējā gada, ir iespēja apmeklēt lekcijas klātienē, lai gan vairāki eksperti prognozējuši, ka visticamāk šāda situācija neturpināsies ilgi un vīrusa izplatības ietekmē atkal būs jāmācās no mājām.

Attālinātajām studijām var būt vairākas priekšrocības un, ievērojot atbilstošus priekšnoteikumus, kvalitātes ziņā tās var būt līdzvērtīgas studijām klātienē. Turklāt, studijas tiešsaistē ir “jaunais normālais”, kas saglabāsies arī pēc pandēmijas, jo mūsdienu dzīves ritms paliek aizvien straujāks.

Attālinātās studijas ir šeit uz palikšanu, turklāt, visos līmeņos, pakāpeniski kliedējot dažādus mītus, kas pastāvējuši vairākus gadu desmitus. Lai gan pandēmija ir veicinājusi attālināto mācību ienākšanu mūsu ikdienā, tās saglabāsies arī nākotnē, jo cilvēki vēlēsies apvienot studijas, darbu, ģimenes dzīvi un citas lietas. Mūsdienu dzīves ritms nosaka, ka aizvien mazāk cilvēku būs gatavi doties uz studiju norises vietu, ja varēs “pieslēgties” studijām no mājām vai darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas darbība jāatjauno nekavējoties

Aldis Baumanis, Biznesa augstskolas Turība rektors, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik ievērojamas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska.

Ceru, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pirms Covid-19 pandēmijas veidotajā plānā bija paredzēts studiju kredītu fonds 13 miljonu eiro apmērā, bet uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kas tika iedarbināta pirms pāris mēnešiem, patiesībā, diemžēl, ir viens no retajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu "sadarbības" veiksmes stāstiem. Turklāt, cik zināms, esošā IZM izstrādātā finansēšanas kārtība ir tapusi ciešā sadarbībā ar nozari, būtiski atvieglojot un modernizējot nosacījumus studējošajam. Tika atcelta prasība par otro galvotāju, kas daudziem studējošiem bija šķērslis, kā arī atcelti novecojušie studiju kredīta summas ierobežojumi un ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp augstskolām un kredītiestādi, attālinātā pieteikšanās un līguma parakstīšana. Tādēļ nav saprotams, kāpēc FM neatbalsta IZM piedāvājumu par 560 000 eiro pārdali, ko ministrija radusi savos resursos, studiju kreditēšanai, lai kompensētu iztrūkumu, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētīs ājurvēdas preparātus un digitalizēs sanskritu

Kristīne Stepiņa, 04.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot Komplementārās medicīnas un Indijas studiju un kultūras centrus, Latvijas Universitātē izveidots Starptautiskais Indijas studiju institūts.

Tā mērķis ir vairot Latvijas sabiedrības zināšanas par mūsdienu Indijas kultūru, zinātni, uzņēmējdarbību un politiku, organizēt pētnieciskās un izglītības aktivitātes, izveidot un uzturēt datu bāzi par aktivitātēm Latvijā, kas saistītas ar Indijas zinātni un kultūru. Latvijas Universitātes (LU) paspārnē jau darbojas Ķīnas valdības atbalstītais Konfūcija institūts, Jūdaikas centrs, bet LU Humanitāro zinātņu fakultātē ir plaša un daudzveidīga Āzijas studiju nodaļa. Starptautiskais Indijas studiju institūts piedāvās Ājurvēdas profesionālās pilnveides programmu un vairākas tālākizglītības programmas – Austrumu kultūras vēsturē un filozofijā, dažāda līmeņa jogas apmācības, valodu studijas (bengāļu, hindi, sanskrita, persiešu), kā arī Indijas klasiskās mūzikas un dejas kursus. Mācības sāksies februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) parakstījusi līgumu ar akciju sabiedrību "UPB" par jaunā farmācijas studiju un zinātnes kompleksa būvniecību Rīgā, Konsula ielā 21.

Daudzstāvu ēkā, kas top ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots iesākt vēl šogad un noslēgt pusotra gada laikā.

Jaunā būve, kas papildinās Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu, būs viena no apjomīgākajām un tehniski sarežģītākajām ēkām, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē. Tajā plānots viens pazemes un pieci virszemes stāvi, kuros atradīsies RSU Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas topošajiem farmaceitiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Šogad budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,4 miljardi eiro

LETA, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja 2019.gada budžeta rāmi, izdevumus paredzot 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 9,4 miljardu eiro apmērā, pēc valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Precizējot budžeta bāzes izdevumus, kā arī speciālā budžeta izdevumus un ņemot vērā uzturlīdzekļu saņēmēju skaita izmaiņas, rasts nepieciešamais finansējums fiskālās telpas kompensēšanai, kas iepriekš tika aplēsta mīnus 44,5 miljonu eiro apmērā.

Budžetā iestrādāti iepriekšējās valdības pieņemtie lēmumi un jaunas prioritātes no ministriju rīcībā esošiem līdzekļiem. Tāpat finansējums piešķirts atsevišķiem nozīmīgiem pasākumiem, kuru sākšanu nav iespējams atlikt uz 2020.gadu, piemēram, 7,2 miljoni eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai, kā arī 2,6 miljoni eiro Diasporas likuma normu īstenošanai un 168 077 eiro LPSR VDK dokumentu publicēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vērtīgā imigrācija – ārvalstu studenti

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente Dr.iur., 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Grib studēt un prasa atbalstu

Evelīna Puzo, Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību vadītāja, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, kopš 13. marta arī studiju process notiek neklātienē. Otrajā nedēļā pēc ārkārtējās situācijas sākuma LSA veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka liela daļa studentu saskaras ar grūtībām – visvairāk bija vērojams tieši informācijas trūkums par izmaiņām un jaunās situācijas ietekmi uz studiju procesu. Šobrīd gan studenti, gan augstskolas pārsvarā paguvušas pielāgoties jaunajai situācijai.

Studenti tomēr atzīst, ka patstāvīga mācīšanās aizņem pat divreiz vairāk laika nekā studijas ikdienas režīmā. Ir nozares, kas īpaši cieš tieši praktisko nodarbību trūkuma dēļ – medicīnu vai teātra mākslu pilnvērtīgi šajos apstākļos apgūt vienkārši nevar.

Tikai viena banka 

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts...

Covid-19 krīze pilnīgi noteikti finansiāli ietekmējusi gan studentus, gan augstskolas un koledžas. Par studentu finansiālo stāvokli runājam daudz, šī iemesla dēļ arī rīkojam #GribuStudēt akciju, kas joprojām turpinās. Viens no tās mērķiem ir panākt atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem, kuri no krīzes cietuši visvairāk – zaudējuši darbu vai palikuši bez ģimenes atbalsta un nekvalificējas jau pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Vislielāko ietekmi uz augstskolu budžetu varētu atstāt prognozētā ārvalstu studējošo skaita samazināšanās – viņu studiju maksa ir būtisks ienākumu avots tām augstskolām, kur ārvalstnieku skaits ir lielāks. Ir arī papildu izdevumi, kas radušies krīzes ietekmē.

Labā ziņa – šis ir gan stimuls, gan iespēja augstskolām attīstīt spēju strādāt attālināti, sakārtot e-studiju vidi, uzlabot mācībspēku digitālās prasmes. Cerams, ka arī pēc krīzes studentiem gan lekciju ieraksti, gan citi materiāli būs vairāk pieejami tiešsaistē.

Jāņem vērā arī pārvietošanās ierobežojumu ietekme uz ārvalstu studējošo skaitu un mobilitāti - gan apmaiņas studentu ierašanos Latvijā, gan mūsu studentu došanos uz ārvalstīm.

Ir studenti, kuri nevar samaksāt mācību maksu, tāpēc vēršas savā augstskolā vai koledžā ar lūgumu pārcelt vai sadalīt studiju maksājumus. Lai gan martā situācija dažādās augstskolās un koledžās atšķīrās, šobrīd IZM uzsver, ka par šo jautājumu notikušas sarunas un visas augstskolas un koledžas piekritušas izrādīt pretimnākšanu studentiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Mūsu veiktajā aptaujā gandrīz 12% studentu norādīja, ka plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, tomēr nav zināms, cik daudzi šo iespēju apsvēra jau iepriekš, cik daudzi – tikai krīzes ietekmē.

12. maijā LSA ar atklātu vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot piešķirt līdzekļus īpašu atbalsta mehānismu izveidei studentiem Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai. Tajā minētie priekšlikumi:

  1. Īpaša stipendiju fonda izveide, lai atbalstītu krīzes vissmagāk skartos studējošos. Šādas stipendijas būtu nepieciešamas 8000 studentiem. LSA rosināja, ka to apmērs būtu 100 eiro mēnesī, maksimālais saņemšanas ilgums – 4 vai 7 mēneši (atkarībā no ieviešanas laika).

  2. Esošā stipendiju fonda stiprināšana akadēmiskās izcilības veicināšanai un jauno speciālistu atbalstam. Šobrīd IZM piedāvā šīs stipendijas palielināt no 99,60 līdz 200 eiro mēnesī un palielināt to saņēmēju skaitu.

  3. Turpināt pilnveidot valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, palielinot 2020. gadā saņemto kredītu skaitu no 2000 uz 2500 kredītiem.

  4. Palielināt valsts budžeta vietu skaitu nozarēs, kas palīdzēs ekonomikas atlabšanā un Covid-19 seku novēršanā.

  5. Izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām.

Šāds piedāvājums stipendijām krīzē vissmagāk skartajiem studentiem pieņemts, balstoties uz mūsu veikto aptauju. 10% respondentu ietilpa tā sauktajā riska grupā – zaudējuši vai prognozē, ka zaudēs vismaz 50% līdzšinējo ienākumu, nekvalificējas esošajiem atbalsta mehānismiem un nevar saņemt palīdzību no citiem avotiem, piemēram, ģimenes vai partnera.

2. jūnija žurnāla "Dienas Bizness" tēma - izglītība: lasiet elektroniski, meklējiet preses tirdzniecības vietās vai pasūtiet ar "Bolt Food".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ir atbalstījis jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā, kas paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību.

Jauno doktorantūras finansēšanas pieeju pakāpeniski sāks īstenot no nākamā studiju gada, līdzšinējo stipendiju vietā doktorantam piešķirot atalgojumu - vismaz 1000 eiro mēnesī (bruto). Līdz 2023. gada beigām doktoranta atalgojumu nodrošinās no ES fondu finansējuma. Piešķirot valsts budžeta finansējumu augstskolām doktorantūras īstenošanai, tiks ņemts vērā augstskolas sniegums, tostarp doktora grāda ieguvēju skaits, augstskolas rezultāti zinātnē un mākslinieciskajā jaunradē, kuru izpildē tieši iesaistīti doktoranti, kā arī citi rezultatīvie rādītāji.

Koncepcija paredz, ka akadēmiskā personāla pārstāvis promocijas darba izstrādes laikā saņem atalgojumu, kura vienu slodzes daļu veido ES fondu finansējums (1000 eiro), bet otra daļa veidojas no doktoranta iesaistes pētniecības un attīstības projektos dažādās programmās, piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, valsts pētījumu programmā u.c., kā arī piesaistot doktorantam atalgojumu no zinātnes bāzes finansējuma un augstskolu snieguma finansējuma līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka vairākās augstskolās paaugstināta studiju maksa 2019./2020. akadēmiskajam gadam, Biznesa augstskola Turība ir viena no tām augstākās izglītības iestādēm, kas nolēmusi nepievienoties kopējai tendencei un saglabāt studiju maksu nemainīgu.

Liecina tās šorīt izplatīts paziņojums.

Vairākas augstākās izglītības iestādes, pārskatot valsts budžeta finansējumu un plānotos ieguldījumus vai arī izvērtējot studiju pašizmaksu, nolēmušas paaugstināt maksu. Biznesa augstskolā Turība 2019./2020. akadēmiskajā gadā nav plānots paaugstināt studiju maksu, informē augstskolas finanšu daļas vadītājs Jānis Zeibots

«Pēdējo reizi Turība studiju maksu paaugstināja 2017./2018. akadēmiskajā gadā. Mācības kļuva dārgākas par 11-14% visos studiju līmeņos. Biznesa augstskolā par maksu mācās 99% studentu. 2018./2019. studiju gadā 42% studentu izmantoja kādu no piedāvātajām studiju maksas atlaidēm, ko iespējams iegūt gan uzsākot studijas, gan studiju laikā. Augstskolas ienākumi no maksas studentiem 2017./2018. studiju gadā bija 4,18 miljoni eiro,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ekonomikas un kultūras augstskola attīstībā ieguldīs trīs miljonus

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank kredītus studentiem plāno sākt izsniegt augusta vidū

Žanete Hāka, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" gatavojas izsniegt valsts garantēto studiju un studējošo kredītu 2020./2021.mācību gadam un ir iesniegusi pieteikumu finanšu institūcijā "Altum", informē bankas pārstāvji.

Plānots, ka studiju un studējošo kredītus "Swedbank" sāks izsniegt no augusta vidus.

"Līdz ar jaunajiem grozījumiem studiju un studiju kredītu piešķiršanā augstākā izglītība Latvijā kļūst pieejamāka plašākai sabiedrības daļai, un šobrīd darām visu, lai varētu būt daļa no šī atbalsta mehānisma. Šobrīd esam iesnieguši pieteikumu "Altum" par kredītu izsniegšanu, kā arī pielāgojam bankas sistēmas, lai vēlākais no augusta vidus jau varētu studentiem izsniegt kredītus ar "Altum" portfeļgarantiju. Atvieglotie nosacījumi kredītu noformēšanai un saņemšanai ļaus studentiem uzsākt mācību procesu bez raizēm par finansiālo nodrošinājumu, kas nereti līdzšinējā sistēmā daudziem bija liels šķērslis," norāda Sergejs Romaņuks, "Swedbank" patēriņa finansēšanas virziena vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauniešu skaits, kas varētu pretendēt uz studijām augstskolās, ir sarucis par aptuveni 6%; tomēr izglītības iestādes cer aizpildīt budžeta vietas, tikt pie labākajiem vidusskolu absolventiem

Pirmajām uzņemšanas dienās lielāko pieteikumu skaitu saņēmušas trīs augstskolas – Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), rāda vienotās uzņemšanas sistēmā portālā Latvija.lv. Tieši šādā prioritāšu secībā Latvijas augstskolas sarindojuši darba devēji, kuri nākamajā akadēmiskajā mācību gadā jauniešiem galvenokārt iesaka izvēlēties datorzinātņu studijas.

Sīvākā cīņa par studentiem gaidāma datorzinātnēs starp LU, RTU un Vidzemes augstskolu, finanšu vadībā – starp LU un Banku augstskolu un ārstniecībā – starp LU un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), prognozē LU rektors Indriķis Muižnieks. «Lielu ietekmi uz konkurenci atstās vēsturiski izveidojies budžeta vietu sadalījums pa augstskolām, kas nav balstīts uz piedāvāto studiju kvalitāti. Tādēļ konkurss uz budžeta vietām būtu jārīko vienots visā valstī, un tajā uzvarējušie reflektanti paši varētu izvēlēties augstskolu, kurā tiek piedāvāta attiecīgā programma,» uzskata LU rektors. Savukārt RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis norāda, ka augstākās izglītības un zinātnes attīstība mūsdienās aizvien vairāk pieprasa starpdisciplināru pieeju, tādēļ konkurēšanas vietā RTU izvēloties attīstību un sadarbību. RTU sadarbojas ar RSU, piedāvājot kopīgas studiju programmas Medicīnas inženierija un Rūpnieciskā farmācija. Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju šogad pirmo gadu notiek uzņemšana starpaugstskolu programmā Radošās industrijas. Notiek jaunu kopīgu programmu izstrāde arī ar citām augstskolām, informē U. Citskovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pētījumā analizēs LU studiju programmu saturu un tā pilnveides iespējas

Db.lv, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu Latvijas Universitātes studiju programmas atbilstoši sabiedrības un nozares attīstības vajadzībām, uzsākts studiju programmu satura analītisks pētījums, kurā paredzēts izstrādāt rekomendācijas konkurētspējas paaugstināšanai.

Pētījuma "Latvijas Universitātes esošo studiju programmu satura, struktūras analīze un nozares cilvēkresursu attīstības vajadzību un nepieciešamo prasmju izpēte studiju programmu satura pilnveidei" mērķis ir stiprināt Latvijas Universitātes konkurētspēju, modernizējot studiju programmas atbilstoši sabiedrības un nozares attīstības vajadzībām, veicinot pētniecības un studiju sasaisti, kā arī pilnveidojot pārvaldības procesus un paaugstinot vadības personāla prasmes.

Cer mainīt doktoru skaitu: divi no trim līdz grādam netiek 

No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000...

Pētījumā paredzēts izvērtēt Latvijas Universitātes visos studiju virzienos un līmeņos piedāvāto programmu saturu, struktūru un īstenošanu studentcentrētas mācīšanās un konkurētspējas kontekstā, kā arī novērtēt studiju programmu atbilstību darba tirgus vajadzībām un nozares attīstības tendencēm.

"Šīs pētījums ir nozīmīgs solis, lai Latvijas Universitāte ietu līdzi laikam un kļūtu stiprāka un konkurētspējīgāka nākotnē. Pētījuma rezultāti tiks ņemti vērā arī universitātes ilgtermiņa stratēģijas izstrādē," norāda LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, mudinot Latvijas Universitātes personālu, neskatoties uz vasaras atvaļinājumu laiku, būt atsaucīgiem un rast laiku pētījuma pilnvērtīgai norisei.

Pētījuma rezultātā katrai vērtētai programmai tiks izstrādātas rekomendācijas satura un īstenošanas pilnveidei atbilstoši potenciālā darba tirgus vajadzībām, kā arī piedāvāti risinājumi studiju virzienu konkurētspējas stiprināšanai Latvijā un starptautiskā mērogā. Tiks izstrādāts arī rekomendāciju ieviešanas plāns un veikta nepieciešamo resursu apzināšana.

Pētījumu veic uzņēmuma "PricewaterhouseCoopers Latvija" ekspertu komanda, kuru pārstāv Raimonds Dauksts un Diāna Kurpniece.

Pētījuma rezultātus paredzēts apkopot līdz 2020.gada oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtisks maksas kāpums sagaidāms Latvijas Universitātes studiju programmās. Bezmaksas izglītība vēl aiz kalniem.

Nākamajā akadēmiskajā gadā resursu ietilpīgajām Latvijas Universitātes (LU) studiju programmām maksa celsies līdz 20%, pārējām programmām pieaugums būs mazāks vai nemainīsies. Par aptuveni 50 eiro nākamajā studiju gadā sagaidāms vidējais studiju maksas pieaugums Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Daudzās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Somijā, Norvēģijā un Dānijā, augstākā izglītība ir bez maksas. Arī Latvijā ik pa brīdim izskan populistiski solījumi virzīties uz bezmaksas augstāko izglītību, taču joprojām par mācībām jāmaksā visiem tiem, kuri netiek pie budžeta vietām. Jaunā izglītības un zinātnes ministre bezmaksas izglītību nesola, bet vēlas palielināt budžeta vietu skaitu tajās nozarēs, kurās tiek prognozēts būtisks speciālistu trūkums, pirmkārt, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru