Ministru kabinets (MK) 13.janvārī apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, šogad paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus jaunām valdības prioritātēm 710 miljonu eiro apmērā.
Finansējums paredzēts gan valsts drošības stiprināšanai, gan konkurētspējas uzlabošanai, gan dzīves kvalitātes uzlabošanai un citām prioritātēm.
“Valsts budžets ir valdības darba instruments. Gatavojot 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu, uzsvaru likām uz investīcijām mūsu cilvēkos un konkurētspējas stiprināšanā, lai virzītos uz ekonomikas transformāciju. Budžetā būs papildu līdzekļi gan izglītībai un zinātnei, gan iedzīvotāju labklājības celšanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē un tuvējās kaimiņvalstīs joprojām ir saspringta, mēs nedrīkstam aizmirst arī par savas valsts aizsardzību un drošības stiprināšanu, tāpēc būtiska daļa papildu finansējuma tiks novirzīta tieši šai jomai. Tomēr darbu pie šā gada budžeta turpinām saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, līdz ar to varu apliecināt, ka arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Lai turpmākajos gados varētu īstenot ekonomikas transformāciju, saskaņā ar valdības deklarāciju kā svarīgākās prioritātes ir noteiktas valsts drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitāte. Pēc plašām diskusijām par nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem valdībā, 2023. gada valsts budžetā piedāvāts īstenot tādus prioritāros pasākumus, kas nodrošinās sabalansētu valdības deklarācijā iekļauto mērķu sasniegšanu.
“Mūsu valdības mērķis ir ekonomikas pārveidošana jeb transformācija, proti, kāpinot eksportu ar augstu pievienoto vērtību, panākt, ka kļūstam kā valsts turīgāki, valsts tautsaimniecībā ieplūst aizvien vairāk kvalitatīvas investīcijas un mūsu dzīves kvalitāte pieaug. Šo apņemšanos nostiprinājām valdības deklarācijā, nosakot piecas nozares, kurās nepieciešams īstenot izmaiņas – drošībā, izglītībā, enerģētikā, konkurētspējā un dzīves kvalitātē. Esmu gandarīts, ka panāktā politiskā vienošanās par budžeta projektā paredzētā papildu finansējuma ieguldīšanu sakrīt ar mūsu virsmērķi, ekonomikas transformāciju tieši augstāk minētajās nozarēs, proti, vislielāko papildu finansējumu ieguldīsim drošība – ārējā un iekšējā –, veselības aprūpe un izglītība un zinātne,” norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Gatavojot vidēja termiņa valsts budžetu, Finanšu ministrija pagājušā gada nogalē aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025. gadam. Rādītāji tika aktualizēti, ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku pirmajos trīs pērnā gada ceturkšņos, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs šogad. Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, Finanšu ministrija balstās uz konservatīviem pieņēmumiem. Vienlaikus ministrija izvērtēja arī ārējās un iekšējās vides riskus, un jānorāda, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ārkārtīgi augstas nenoteiktības apstākļos.
Latvijas ekonomikas attīstību visbūtiskāk ietekmē situācija tās galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, no kurām liela daļa ir starp Krievijas kara un cenu kāpuma visvairāk skartajām valstīm. 2023. gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6%, savukārt 2024. un 2025. gadā IKP pieaugums prognozēts 3,0% līmenī. Vienlaikus jāatzīmē, ka līdz šim ekonomikas izaugsme ES valstīs 2022. gada laikā ir bijusi augstāka, nekā tika prognozēts uzreiz pēc kara sākuma un straujā energoresursu cenu lēciena, un spēcīgāka negatīvā ietekme vairāk būs jūtama 2023. gada pirmajā pusē.
Inflācijas prognoze 2022. gadam ir 17,3% un 2023. gadam ir 8,5%, kas ir attiecīgi par 0,8 un 2,0 procentpunktiem vairāk nekā augusta prognozē. Augstāka inflācijas prognoze ir saistīta galvenokārt ar energoresursu, it īpaši dabasgāzes un ar to saistīto siltumenerģijas cenu kāpumu, kā arī pārtikas cenu palielināšanos un spēcīgākiem otrās kārtas efektiem. Nākamajos gados inflācijas spiediens mazināsies, un līdz 2025. gadam tā stabilizēsies 2,0% līmenī. Lai samazinātu inflāciju, centrālās bankas, tostarp Eiropas Centrālā banka ir sākusi palielināt procentu likmes. Tādējādi ir jāspēj salāgot monetāro un fiskālo politiku tā, lai maksimāli mazinātu inflācijas straujo kāpumu.
Papildu pasākumu īstenošanai 2023. gada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 215 miljonu eiro apmērā. Tāpat kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantoti arī budžeta izpildes procesā pārdalāmie finanšu līdzekļi un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, nodrošinot nepieciešamo finansējumu 141 miljona eiro apmērā. Tāpat valsts prioritātēm un citām iestādēm ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības spēju stiprināšanai ir paredzēti 354 miljoni eiro.
Valdība būtisku finansējumu atvēlēja valsts drošības stiprināšanai, kur pamatā tika atbalstīts finansējums vienreizējiem pasākumiem, kurus ir iespējams finansēt ārpus fiskālās telpas (354 miljoni eiro). Šajā svarīgajā drošības pozīcijā ir paredzēts finansējums ne tikai Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai, bet arī kritiski svarīgu iekārtu iegādei sabiedriskajiem medijiem. Tas nodrošinās televīzijas signālu nepārtrauktību un mobilitāti, kas ir pamats sabiedrības informēšanai par notiekošo valstī.
Neatkarīgo iestāžu kapacitātes stiprināšanai (atalgojuma paaugstināšanai) un sabiedrisko mediju Latvijas radio un Latvijas televīzijas kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai paredzēti 16 miljoni eiro.
Valdība ir vienojusies par kopīgām (valsts) prioritātēm, novirzot tām finansējumu 132 miljonu eiro apmērā no fiskālās telpas. 2023. gadā tiks palielināts minimālo ienākumu līmenis, turpmāk piesaistot to sociāli ekonomiskajiem rādītājiem. Vienlaikus valsts prioritātes ir investīcijas mūsu cilvēkos un konkurētspējas stiprināšanā, novirzot būtisku finansējumu zinātnei, pētījumiem un augstākās izglītības jomai. Turpinot mērķtiecīgu atbalstu veselības stiprināšanai, papildu finansējums piešķirts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai onkoloģijas jomā, tajā skaitā inovatīviem medikamentiem, kā arī pakalpojumu pieejamībai bērniem.
Paredzēts finansējums valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot stratēģiski svarīgo amata grupu atlīdzību (25,8 miljoni eiro). Valdība ir atbalstījusi arī papildu finansējumu tiesu darbinieku kapacitātes stiprināšanai un Uzņēmumu reģistra veiktspējai. Savukārt ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, analītisko spēju un kapacitātes stiprināšanai – 4,8 miljoni eiro.
Normatīvo aktu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt ap 11 miljoniem eiro.
Lai 2023. gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, paredzēti 166,8 miljoni eiro, no kuriem trešā daļa – veselības jomas pasākumiem, palielinot ārstniecības personu algas un veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
