Atgūtas visas dārglietas četru miljonu eiro vērtībā, kas trešdien tika nolaupītas Parīzes slavenajā viesnīcā «Ritz», ceturtdienas vakarā paziņoja šai lietai tuvs ziņu avots.

Daļa no laupījuma tika atgūta trešdien, kad trīs no pieciem laupītājiem tika notverti, viņiem bēgot no nozieguma vietas.

Pārējās nolaupītās dārglietas atradās «somā, kuru vakar konfiscēja policija», sacīja ziņu avots.

Jau ziņots, ka piecu vīriešu banda Vandoma laukumā esošās viesnīcas pirmajā stāvā ar cirvjiem izsita skatlogus un devās prom ar dārglietām.

Trīs bandas locekļus izdevās notvert, kad tie bēga no nozieguma vietas, bet divi aizdomās turamie joprojām tiek meklēti. Pēc incidenta varasiestādes slēdza vairākus ceļus ap viesnīcu.

Vairāki luksusa zīmoli izrāda savas dārglietas «Ritz» skatlogā, kas redzams no ielas.

Kāds informācijas avots Francijas tieslietu sistēmā dārglietas novērtēja uz «vairāk nekā četriem miljoniem eiro».

Bruņoti laupītāji trešdien Parīzē slavenajā viesnīcā «Ritz» nolaupījuši dārglietas četru miljonu eiro vērtībā.

Piecu vīriešu banda Vendoma laukumā esošās viesnīcas pirmajā stāvā ar cirvjiem izsita skatlogus un devās prom ar dārglietām.

Trīs bandas locekļus izdevās notvert, kad tie bēga no nozieguma vietas. Aģentūras AFP žurnālists pavēstīja, ka pēc incidenta varasiestādes slēgušas vairākus ceļus ap viesnīcu. Divi aizdomās turamie joprojām tiek meklēti.

«Mēs dzirdējām skaļu troksni un lielu kņadu ielā,» viens viesnīcas darbinieks pavēstīja aģentūrai AFP. «Garāmgājēji meklēja glābiņu viesnīcā. Mēs nezinājām, kas notiek, līdz kāds mums pateica, ka notikusi laupīšana.»

Cits viesnīcas darbinieks redzējis, kā viesnīcai lielā ātrumā garām pabrauc motocikls.

Vairāki luksusa zīmoli izrāda savas dārglietas «Ritz» skatlogā, kas redzams no ielas.

Kannās nozagtas aktieriem paredzētas dārglietas vairāk nekā viena miljona ASV dolāru apmērā, vēsta BBC.

Nozagtās dārglietas bija paredzēts izīrēt slavenībām, kas ieradīsies uz starptautiski pazīstamo filmu festivālu.

Zagļiem izdevies atlauzt kāda juvelierizstrādājumu kompānijas Chopard darbinieka seifu, kur glabājās dārglietas. Zādzība notikusi Novotel viesnīcā pilsētas centrā.

Šveices kompānija Chopard ir viens no festivāla sponsoriem un izīrē dārglietas slavenībām, ar kuriem tās izrotājas, ejot pa sarkano paklāju.

Kannu filmu festivāls tika atklāts trešdien. Festivālā debitē filma Lielais Getsbijs, kas ir viena no šā gada pretrunīgākajām kinolentēm.

Jau trešo gadu austrālietis Pēteris Piks brauc uz Latviju, lai muzicētu un apceļotu savu senču zemi, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Kursas Laiks ģitāristu sastapa muzicējam pie Liepājas Pētertirgus vārtiem. «Man jānopelna nauda naktsmājām, tādēļ spēlēju un pārdodu savus diskus,» saka muzikants. Austrālijas mūziķa spēle saistījusi krietnu klausītāju pūlīti, tomēr diskus pirkt par 10 eiro neviens negrasījās.

«Liepājā ir grūtāk. Rīgā – tur tūristi pērk un var nopelnīt dzīvošanai,» atklāj mūziķis. Viņš ceļo pa visu Eiropu, jo vēlas mūža nogalē redzēt pasauli.

Drēzdenē vienā no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā pirmdien notikusi ielaušanās, paziņojusi Vācijas policija. Ielaušanās notikusi muzejā "Zaļā velve".

Kā pavēstīja muzeja direktore Mariona Akermane, nozagti trīs dimantu un rubīnu dārglietu komplekti, kas ir nenovērtējami. Viņa nesniedza nozagto dārglietu aptuvenu vērtību, norādot, ka tām ir "nenovērtējama kulturālā un vēsturiskā vērtība". "Mēs nevaram noteikt vērtību, jo tās nav iespējams pārdot," sacīja Akermane, aicinot zagļus nesadalīt dārglietas pa dārgakmeņiem. "Materiālā vērtība neatspoguļo vēsturisko nozīmīgumu."

Pēc viņas teiktā, komplektos ietilpušas 18.gadsimta kolekcijas dārglietas, kuras vācis muzeja dibinātājs. Cits muzeja direktors Dirks Sindrams pavēstīja, ka nozagtajos dārglietu komplektos ir aptuveni 100 dārgakmeņi un tie ir pielīdzināmi pasaules mantojumam. Varasiestādes pavēstīja, ka zagļi atlauzuši tikai vienu stikla kasti, kurā atradās trīs 18.gadsimta baroka dārglietu komplekti. Vācijas valdības kultūras komisāre Monika Grītersa paziņoja, ka nozagtās dārglietas ir daļa no Vācijas kā "kulturālas valsts" identitātes. Muzejs tika izveidots Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā laikā no 1723.gada līdz 1730.gadam.

Deviņpadsmit gadus vecs vīrietis atzinis, ka pēdējo divu mēnešu laikā pamazām zadzis karaļnamam piederošas dārglietas no princeses Kristīnas dzīvokļa un pils, vēsta thelocal.se.

19 gadus vecais zaglis bija karaliskās ģimenes draugs, un drīz pēc aptuveni 850 tūkst. Zviedrijas kronu jeb teju 68 tūkst. Ls vērto dārglietu pazušanas atzinis savu vainu.

Viņš stāstīja, ka lielāko daļu dārglietu viņš par nelielu maksu (9000 Zviedrijas kronu jeb 720 Ls) pārdevis diviem marihuānas dīleriem. Savukārt 350 tūkst. kronu (aptuveni 28 tūkst. Ls) vērto tiāru viņš iemeta kanālā.

Tiāra tika nozagta maija vidū kādas ballītes laikā no pils. Nirēji ir pārmeklējuši kanālu, bet līdz šim atrasti vien pāris naudas maki, mākslīgs zobs un zutis.

Zaglis atzina, ka nozadzis seifa atslēgu jau aprīlī, un viņam esot bijis plāns dārglietu pazušanā vainot apkopēju.

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

«Daru tādas lietas, kuras pieaugušā cilvēkā modina Pīteru Penu, mana mērķauditorija ir ikviena iekšējais bērns»

Tā intervijā DB atzīst vācu dizainers Pols Kecs (Paul Ketz), kurš Rīgā viesojās ar lekciju Latvijas dizaineriem un arhitektiem kompānijas Reaton projektā MC2 Akadēmija.

Fragments no intervijas:

Ko var paveikt dizains?

Dizains rada pasauli ap cilvēkiem, tas tos vada. Veids, kā dzīvoklī ir izvietoti krēsli vai gaismas ķermeņi, ietekmē to, kā mēs sazināmies viens ar otru. To pašu var teikt par sabiedrisku vietu uz ielas. Dizains var apvienot cilvēkus, mudināt viņus veikt noteiktas darbības vai atturēt tās darīt. Piemēram, ja sols parkā ir pārāk īss, cilvēki bez jumta virs galvas nevar uz tiem gulēt. Tajā pašā laikā es esmu pārliecināts, ka dizains var izglābt pasauli, kaut arī tas skan patētiski.

Līdz 50% no ēšanai derīgā spārtikas nonāk Eiropas Savienības (ES) mājsaimniecību, lielveikalu un sabiedriskās ēdināšanas iestāžu atkritumos. Tajā pašā laikā teju 80 miljoni ES iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa un 16 miljoni ir atkarīgi no labdarības iestāžu nodrošinātas pārtikas, teikts Eiropas Parlamenta paziņojumā.

Eiropas parlaments 19. janvārī pieņēmis rezolūciju, kurā aicina rīkoties, lai 2025. gadam uz pusi samazinātu pārtikas šķērdēšanu Eiropā un uzlabotu trūcīgo iedzīvotāju piekļuvi pārtikai.

«Nākotnē nopietnākā problēma būs apmierināt pieaugošo pārtikas pieprasījumu, kas pārsniegs piedāvājumu. Mēs vairs nedrīkstam noskatīties, kā ēšanai pilnībā derīgu pārtiku izmet atkritumos. Tā ir ne vien ētiska, bet arī ekonomiska un sociāla problēma ar ievērojamu ietekmi uz vidi,» pirms balsošanas uzsvēra Parlamenta rezolūcijas izstrādātājs Salvators Caronna.

No visas ES nelietderīgi izšķērdētās pārtikas 42% nonāk mājsaimniecību atkritumos, 39% izmet ražotāji, 5% — mazumtirgotāji, savukārt par 14% no Eiropā izšķērdētās pārtikas ir atbildīgas ēdināšanas iestādes.

Kannu kinofestivāla laikā nozagta kaklarota 1,9 miljonu eiro vērtībā. Šī ir jau otrā zādzība, kas skārusi šāgada pasākumu, ziņo BBC.

Dārgais Šveices juveliera De Grisogono izstrādājums pazudis pēc slavenību ballītes piecu zvaigžņu viesnīcā kūrorta pilsētā Cap d'Antibes.

Turklāt zādzība notikusi, «neskatoties uz vērienīgajiem drošības pasākumiem», tai skaitā 80 apsargiem un policiju.

Pagājušajā nedēļā jau Kannās jau tika nozagtas aktieriem paredzētas dārglietas vairāk nekā viena miljona ASV dolāru apmērā. Zādzība skāra Šveices juvelieri Chopard un notika Novotel viesnīcā.

Pagājušajā gadā fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas kopumā iesnieguši 131,99 tūkst. personu, no kurām 122 personas, izmantojot likumā dotās tiesības, deklarēja iepriekš nedeklarētus ienākumus kopumā 4,66 milj. Ls apmērā, informē VID.

Viņiem tika aprēķināts arī maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 15% apmērā jeb 702,05 tūkst. Ls. Šā gada 1.martā no šīs summas samaksāti 686,46 tūkst. Ls.

Cilvēki deklarācijās ir norādījuši gan savus īpašumus Krievijā, Bulgārijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā un citās valstīs, gan arī deklarējuši ne tikai vieglos transportlīdzekļus vai motociklus, bet arī jahtas, laivas, sniega un ūdens motociklus. Tāpat virkne iedzīvotāju deklarācijās kā vērtīgas lietas vai lietu kopību deklarējuši gleznas, dārglietas un monētu kolekcijas.

Kopumā 4 058 personas norādījušas, ka viņām ir cits īpašums (lietas vai lietu kopība) Latvijā vai ārvalstīs, kas nebija minēta deklarācijas sadaļās un kuru kopējā iegādes vērtība ir 736,56 milj. LS. 1338 personas norādījušas, ka viņiem pieder gleznas, 665 personas – dārglietas un 305 – minētu kolekcijas.

Valsts policija aizturējusi divas personas, kuras iespējams veikušas krāpnieciskas darbības, vairāku gadu garumā realizējot zelta un platīna investīciju atdarinājumus dažādos vērtslietu uzpirkšanas punktos Rīgā, informē VP.

Abiem aizturētajiem vīriešiem kriminālprocesā par krāpšanu piemērots aizdomās turētā statuss. Pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Valsts policijas pirmos signālus par iespējamu viltotu dārglietu realizāciju dažādos vērtslietu uzpirkšanas punktos Rīgā saņēma jau 2013.gadā. Līdz šim brīdim likumsargiem ir aizdomas par vismaz 15 krāpšanas epizodēm, tomēr nav izslēgts, ka to varētu būt vairāk. Tiek lēsts, ka tādā veidā varētu būt izkrāpti vairāki tūkstoši eiro.

Veicot izmeklēšanas darbības, policisti noskaidroja, ka iespējamie vainīgie ir kāds 1967.gadā dzimis Latvijā dzīvojošs Lielbritānijas pilsonis un 1979.gadā dzimis Latvijas valsts piederīgais, kurš jau agrāk tiesāts par nelikumīgu narkotisko vielu apriti.

Ieguldījumi kapitāla tirgos piedzīvo augšupejošu tendenci. Privāto investoru skaits Latvijā pēdējos divos gados ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Vienlaikus tas ir krietni mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

Latvijas iedzīvotājiem kopumā joprojām nav pietiekamas intereses un motivācijas ieguldīt savus uzkrātos līdzekļus. Viņi dod priekšroku naudas glabāšanai norēķinu kontos, neizvērtējot iespējas ieguldīt. Kāds ir šādas rīcības iemesls?

Izvēlas uzkrājumus un ieguldījumus nekustamajā īpašumā

Skaidrs, ka šī brīža energoresursu cenu lēciens un strauji augošā inflācija tukšo Latvijas iedzīvotāju kontus un makus. Daļai sabiedrības vēl pirms šiem izaicinājumiem ir bijušas grūtības iztikt ar saviem ienākumiem. Tomēr apmēram trešdaļai Latvijas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju ir izdevies izveidot uzkrājumus.

2022. gada vasarā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pasūtījuma "Pētījumu centrs SKDS" veica Latvijas iedzīvotāju aptauju , noskaidrojot to, kā cilvēki, kuri ir uzkrājuši "drošības spilvenu" vismaz divu mēnešalgu apmērā, rīkojas ar brīvajiem līdzekļiem, ko uzskata par vislabāko ieguldīšanas veidu, un citus ar ieguldījumiem saistītus aspektus.

Latvija par atrašanos Eiropas Savienības (ES) sastāvā maksā ar savu atpalicību, taču mums ir visas iespējas, lai atkārtotu, piemēram, vāciešu veiksmi, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij). «Latvijai jābūt bagātākai un pārtikušākai uz vienu iedzīvotāju nekā Vācijai un Zviedrijai,» atzina Lembergs.

«Vācija pazaudēja Otro pasaules karu un ir galvenā ekonomika Eiropā. Mums tikai jāatkārto vāciešu veiksme. Tikai mēs to varam izdarīt labāk, jo esam kompaktāki. Arī Ventspilij ir vieglāk, jo mēs esam kompaktāki. Viss potenciāls gan Latvijai, gan Ventspilij tam ir,» uzskata Lembergs.

«Man neder Eiropas Savienības 27 valstu vidējais līmenis, man Rumānija un Bulgārija nav kritērijs. Es vēlos, lai Latvijai uz vienu iedzīvotāju dzīves kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji ir virs Vācijas un Zviedrijas līmeņa, lai vācieši un zviedri brauc pie mums strādāt, bet pirmā pilsēta, uz kuru brauc, lai ir Ventspils. Tāds ir mans uzstādījums. Ja mēs pieejam tam savādāk un ja cenšamies būt labāki nekā bulgāri, rumāņi vai poļi... Atvainojiet, kāpēc mēs gribam būt mazliet labāki nekā tie švakākie?» uzsvēra Ventspils mērs.

#«Ja prezidents izsludinās likuma grozījumus, jārēķinās ar tiesvedību, jo likuma grozījumi pauž nevienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmējiem.»

Saeimas lēmums liegt «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos nav atbalstāms un tas draud ar tiesvedību, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Saeima šā gada 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, ar kuriem publiskajos iepirkumos liegts piedalīties zemu nodokļu valstīs reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi VL-TB/LNNK Saeimas frakcija.

Finanšu ministrija (FM), Iepirkumu uzraudzības birojs un juristi izvērtēja Saeimas lēmumu un secināja, ka tas neatbilst starptautisko tiesību normām.

«No uzņēmuma reģistrācijas vietas vien nedrīkst ierobežot viņu saimniecisko darbību. Cita lieta ir, ja tiek konstatēta izvairīšanās no nodokļu nomaksas vai tiek legalizēti līdzekļi. Bet reģistrācijas vieta nevar būt iemesls, lai uzņēmumu izslēgtu no iepirkuma,» uzsvēra finanšu ministre.

«Ātrās modes» solis vēl nekad nav bijis tik straujš! Diemžēl modes industrija joprojām ir otra lielākā pasaules piesārņojuma veicinātāja aiz naftas rūpniecības, tādējādi vēršot plašumā arī vispasaules nabadzību, sociālo nevienlīdzību un apkārtējās vides iznīcību. Mūždien mainīgās modes tendences un patērētāju iksezonas «pērc–uzvelc–izmet» attieksme liek «ātrās modes» mašinērijai skriet uz priekšu vēl negausīgāk. Izdabājot attīstīto rietumvalstu modes zīmolu un patērētāju nepieciešamībām un iegribām, masveida ražošanā vēl aizvien tiek nodarbinātas tieši Āzijas attīstības valstis.

Tūkstošiem legālu un nelegālu rūpnīcu jeb tā saukto «svetšopu» nodarbina maznodrošinātu, niecīgi apmaksātu un pārslogotu darbaspēku, un vairākumā gadījumu pārkāpj cilvēktiesības. Nemaz nerunājot par tekstila atkritumu un pārprodukcijas pārstrādes politikas neesamību! Beigu beigās šie atkritumi tiek sadedzināti vai atstāti izgāztuvēs, kur tie veicina pasaules ekoloģisko postažu. Savukārt patērētāji nemaz neapzinās, cik milzīga ir pārprodukcija – pilnīgi jauni apģērba gabali, kas ne reizi netiks uzvilkti vai pat uzmērīti. Realitāte ir skaudra – Lielbritānijas pircēji ik gadu iegādājas 2,15 miljonus tonnu jauna apģērba. Tikmēr ASV patērētāji katru gadu izmet 10 miljonus tonnu apģērba!

Lēdmanes izklaides parkā Avārijas brigāde (AB Park) jau ieguldīti aptuveni 2,2 miljoni eiro, žurnālam Biznesa Plāns atklāj tā īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

AB Park atrašanās vieta Lēdmanē sevi esot viennozīmīgi attaisnojusi – blakus atrodas šoseja, parks ir stundas brauciena attālumā no Rīgas un atrodas pašā valsts viducī. Vieta tikusi izraudzīta mērķtiecīgi, vērtējot citu valstu pieredzi par to, kā tiek novietoti parki. «Nevaru iedomāties ērtāku parka atrašanās vietu,» norāda M. Brezauckis. Viņš pats nāk no Lielvārdes. Parka lepnums ir lielie ozoli, kas ir liecība par vecajām lauku mājām, kas agrāk atradušās vietā, kur tagad gada siltajā sezonā neapklust bērnu spiedzieni un smiekli.

Domāju, ka šie viesi nav nejauši. Lielākoties tie ir tūristi, kas paliek Rīgas vai Jūrmalas viesnīcās.

Tāpat kā vieta, arī nosaukums tika īpaši piemeklēts un esot sevi attaisnojis, uzskata AB Park «tētis». «Pirmajā gadā daudzi bija izbrīnīti, kāpēc viss parks nav noformēts Avārijas brigādes stilā. Reāli domājot, 20 vienveidīgi hektāri būtu apnicīgi. Tas būtu tāpat, kā izlikt dinozaurus pa visu teritoriju. Lai neriskētu ar apnikšanu, mans mērķis ir parku veidot pa mazām daļiņām, lai saglabātu apmeklētāju sajūsmu un interesi par katru nākamo objektu. Sākumā bija grūti ar nosaukumu, bet Avārijas brigāde faktiski bija vienīgā ideja. Arī mūsdienu bērni zina šos tēlus, ar ko mēs testējām cilvēku reakciju, vēl pirms sākām parka būvniecību,» atceras M. Brezauckis.

Vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēju dibinātā ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Indexo no pirmdienas, 3.jūlija piedāvā jaunu pensiju plānu Indexo Izaugsme, informē Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Salīdzinot ar līdzšinējo tirgus spēlētāju vidējo izmaksu līmeni, plāna Indexo Izaugsme pārvaldīšanas izmaksas ir uz pusi zemākas (viena, fiksēta komisija – 0,75 % gadā; mainīgā komisija netiks ieturēta), kas vidējam 2. pensiju līmeņa dalībniekam ļaus līdz pensijai ietaupīt vairākus tūkstošus eiro, norāda Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Ieguldījums tirgus indeksos nozīmē – tev pieder maza daļiņa no gandrīz visiem pasaules lielākajiem uzņēmumiem. Kad kundzīte Honkongā nopērk Apple datoru, austrālietis iedzer Pepsi vai amerikānis iegādājas džipu, daļa no peļņas tiek arī tev. Tas pasargā ieguldītāju no riska, kas saistīts ar ieguldījumu atsevišķos uzņēmumos, nozarēs vai reģionos. Tirgus var svārstīties, bet ilgtermiņā pasaules ekonomika vienmēr ir attīstījusies un tirgus indeksi ir kāpuši,» skaidro Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Šonedēļ vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" Rīgā uz atkritumu konteineriem sāk uzstādīt radiofrekvences identifikācijas tehnoloģiju sistēmu (RFID), informē uzņēmums.

Tā klientiem ļaus precīzi pārvaldīt savus konteinerus, tostarp kontrolēt un izsekot to izvešanas laiku un darbu izpildes precizitāti. Šādas sistēmas ieviešana un sasaiste arī ar Rīgas pilsētas pašvaldības IT platformām sniegs operatīvāku un precīzāku pārraudzību atkritumu izvešanas nodrošināšanā.

Pavisam RFID sistēmu plānots uzstādīt uz aptuveni 18 000 sadzīves atkritumu konteineru, projekta izmaksas sasniegs līdz 200 tūkstošiem eiro.

"Ar RFID sistēmas ieviešanu atkritumu izvešana kļūst klientiem digitāli pārskatāmāka un pārvaldāmāka. Protams, sistēma nekādā veidā neiegūst un neveido datus par konteinera īpašnieku un viņa paradumiem, bet tā ļauj precīzi identificēt, kas noticis ar atkritumu konteineru. Savietota ar GPS sistēmu, kas jau uzstādīta uz atkritumu izvedēju automašīnām, RFID sistēma sniedz iespēju, gan mums, gan klientam, precīzi noteikt laiku, kad konteiners tika pacelts un izvests, un identificēt arī konkrētu atkritumu vedēju, ar kuru tas ticis izdarīts. Tas varētu būt atvieglojums reizēs, kad klients pēkšņi attopas, ka konteinerā izmetis arī ko vērtīgu. Mums bijuši gadījumi, kad klients izmisis zvana un meklē savu atkritumu izvedēju, jo atskārtis, ka līdz ar atkritumiem nejauši izsviedis vērtīgus dokumentus, naudu, dārglietas un pat kāzu kleitu, ko, noķerot atkritumu mašīnu, vēlas atgūt. Pateicoties RFID, mēs ātri un precīzi varēsim noteikt gan to, cikos konteiners izvests, gan arī izsekot konkrēto atkritumu vedēju un tā maršrutu. GPS sistēma, kas uzstādīta uz atkritumu vedējiem, savukārt ļaus noteikt mašīnas aktuālo atrašanās vietu. Šādas situācijas gan nav biežas, un RFID sistēmas pamata mērķis ir palīdzēt reizēs, kad radušās aizdomas, ka konteiners nav izvests grafikā noteiktajā dienā, nav iztukšots pilnībā un līdzīgās situācijās," skaidro "Clean R" Klientu atbalsta departamenta vadītājs Reinis Zarāns.

Kafijas tirdzniecības vietas veidotāja – SIA Save My Day – vēlas mainīt rīdzinieku nepatiku pret tuneli

Austrālietis Enlajs Hoi (Enlai Hooi) kopā ar latviešu draugiem un domubiedriem Andri Strazdu, Sintiju Popenu, Līvu Kreisleri un Elzu Kaktiņu izveidojuši kafijas tirdzniecības vietu tunelī, kas ved no Vecrīgas uz Centrāltirgu. Save My Day koncepcija saistīta ar Enlaja jaunības dienu pieredzi Austrālijā. 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā Melburnā cilvēki atvēra gardēžu līmeņa ēstuves pilsētas sirdī – tuneļos un ieliņās ap Centrālo staciju. Pēc dažiem gadiem cilvēkos nostiprinājās pārliecība, ka arī ne pārāk prestižos rajonos var slēpties pērles – interesantu mūzikas ierakstu tirdzniecības vietas, dizaina veikali vai bāri ar pašbrūvētiem dzērieniem.

Kraistčērčas pilsētā, Jaunzēlandē, piektdien apšaudēs divās mošejās lūgšanu laikā nogalināti 49 cilvēki, paziņojis policijas komisārs Maiks Bušs.

Pēc viņa teiktā, saistībā ar notikušajām apšaudēm vienam cilvēkam izvirzītas apsūdzības slepkavībās un sestdien viņš stāsies Kraistčērčas tiesas priekšā. Pavisam policija aizturējusi četrus aizdomās turamos - trīs vīriešus un vienu sievieti - un citus aizdomās turamos šobrīd nemeklē.

Kā pavēstīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, notikušo var raksturot tikai kā teroraktu, kurš ticis labi izplānots.

Ārderna notikušo raksturoja kā «vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām».

«Ir skaidrs, ka šī ir viena no Jaunzēlandes drūmākajām dienām,» premjere sacīja žurnālistiem. «Skaidrs - tas, kas notika šeit, ir ārkārtēja un bezprecedenta vardarbība.»

Lai panāktu patvēruma iegūšanu Ekvadorā un izvairītos no izdošanas Zviedrijai, Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs savai aizstāvībai nolīdzis pasaulslaveno spāņu juristu un cilvēktiesību aizstāvi Baltazaru Garsonu (Baltasar Garzon).

«Asandža kungs lūdzis B. Garsona pakalpojumus viņa lietas risināšanai,» citējot Ekvadoras ministru Rikardo Patino (Ricardo Patino), vēsta Reuters.

Dž. Asandžs meklē iespēju izvairīties no izdošanas Zviedrijai, kurā viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos. Londonas tiesa lēmusi par viņa izraidīšanu, taču patlaban Dž. Asandžs atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā un ir lūdzis Kito patvērumu. Wikileaks dibinātājs ir pārliecināts, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, turklāt viņš varētu tikt no Zviedrijas izdots ASV, lai arī apsūdzības vēl nav izvirzītas, varētu novest pie Dž. Asandža nāves soda – saskaņā ar ASV likumdošanu tas ir bargākais sods par valsts noslēpumu izpaušanu. Jāatgādina, ka austrālietis Dž. Asandžs publicējis WikiLeaks lielu apjomu konfidenciālas informācijas par kariem Irākā un Afganistānā.